Noteikumu projekts

21-TA-1168
Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpējās izmantojamības kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 6. panta piekto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpējās izmantojamības kārtību.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
akreditācija – nodevu iekasētāja noteikts un pārvaldīts process, kas EETS pakalpojumu sniedzējam jāiziet, pirms tam ļauj sniegt EETS kādā EETS apgabalā;
2.2.
būtiski pārveidota sistēma – pastāvoša elektroniskās ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēma, kas ir vai tiek pārveidota tā, ka EETS pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārveido izmantotie savstarpējas izmantojamības komponenti, piemēram, jāpārprogrammē vai jāpielāgo atbalsta sistēmas saskarnes tādā apmērā, ka ir vajadzīga pārakreditācija;
2.3.
elektroniskā ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēma – nodevu iekasēšanas sistēma kurā lietotāja pienākumu maksāt nodevu izraisa tikai transportlīdzekļa atrašanās konkrētā vietā automātiska noteikšana, izmantojot attālinātus sakarus ar transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu vai automātisko numura zīmes atpazīšanu, un minētais pienākums ir vienīgi saistīts ar šo automātisko noteikšanu;
2.4.
Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojums (turpmāk – EETS) – nodevu iekasēšanas pakalpojums, ko saskaņā ar līgumu vienā vai vairākos EETS apgabalos EETS pakalpojumu sniedzējs sniedz EETS lietotājam;
2.5.
EETS pakalpojuma sniedzējs – subjekts, kas saskaņā ar atsevišķu līgumu nodrošina EETS lietotājiem piekļuvi EETS, pārskaita nodevas attiecīgajam nodevu iekasētajiem un ir reģistrēts dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību;
2.6.
EETS apgabals – ceļš, ceļu tīkls, būve, piemēram, tilts vai tunelis, vai prāmis, kur nodevas tiek iekasētas, izmantojot ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu;
2.7.
EETS atbilstīga sistēma – to ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas elementu kopums, kuri ir īpaši nepieciešami EETS pakalpojumu sniedzēju integrēšanai sistēmā un EETS darbībai;
2.8.
EETS lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kura noslēgusi līgumu ar EETS pakalpojumu sniedzēju, lai iegūtu piekļuvi EETS;
2.9.
Galileo – autonoma civilā kontrolē esoša Eiropas globālās satelītu navigācijas un sinhronizācijas sistēma, kuru izmanto Eiropas Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūra un to attiecīgo dalībvalstu izstrādāto un pilnveidoto globālās navigācijas satelītu sistēmas  pakalpojumu nodrošināšanai;
2.10.
galvenais pakalpojumu sniedzējs – nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzējs, kuram ir īpaši, no citu pakalpojumu sniedzēju tiesībām un pienākumiem atšķirīgi pienākumi, piemēram, pienākums parakstīt līgumus ar visiem ieinteresētajiem lietotājiem, vai īpašas tiesības, piemēram, īpaša atlīdzība vai garantēts ilgtermiņa līgums;
2.11.
izraudzītais nodevu iekasētājs – publisks vai privāts subjekts, kas ir izraudzīts kļūt par nodevu iekasētāju nākotnes EETS apgabalā;
2.12.
mazas noslodzes transportlīdzeklis –  transportlīdzeklis, kura maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
2.13.
nodevu iekasēšanas pakalpojums – pakalpojums, kas lietotājiem ļauj ar vienu līgumu un, ja vajadzīgs ar vienu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu komplektu izmantot transportlīdzekli vienā vai vairākos EETS apgabalos un, kas ietver, ja vajadzīgs pielāgotu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu nodrošināšanu lietotājiem un to funkcionalitātes uzturēšanu; garantēšanu, ka nodevu iekasētājam tiek samaksāta nodeva, kas pienākas no lietotāja; maksāšanas iespējas, ar kuru jāveic maksājums, nodrošināšanu lietotājam vai jau pastāvošas iespējas pieņemšanu; nodevas iekasēšanu no lietotāja; attiecību ar klientiem pārvaldību ar lietotāju; un ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmu drošības un privātās dzīves aizsardzības politikas īstenošanu un ievērošanu;
2.14.
nodevu deklarācija – nodevu iekasētājam paredzēts ziņojums, kas apliecina transportlīdzekļa atrašanos EETS apgabalā, tādā formātā, par kādu vienojušies nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzējs un nodevu iekasētājs;
2.15.
nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzējs – tiesību subjekts, kas sniedz nodevu iekasēšanas pakalpojumus vienā vai vairākos EETS apgabalos attiecībā uz vienu vai vairākām transportlīdzekļu klasēm;
2.16.
nodevu iekasētājs – publisks vai privāts subjekts, kas iekasē nodevas par transportlīdzekļu kustību EETS apgabalā;
2.17.
nodevas konteksta dati - informācija, ko atbildīgais nodevas iekasētājs noteicis par nepieciešamu, lai aprēķinātu nodevas maksājumu par transportlīdzekļa kustību konkrētā nodevas apgabalā, kā arī lai noslēgtu nodevas darījumu;
2.18.
piemērotība lietošanai – savstarpējas izmantojamības komponenta spēja sasniegt un uzturēt noteiktu veiktspēju ekspluatācijas laikā, kad tas ir pienācīgi integrēts EETS saistībā ar nodevu iekasētāja sistēmu;
2.19.
savstarpējas izmantojamības komponents – jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai EETS un no kā tieši vai netieši ir atkarīga pakalpojuma savstarpējā izmantojamība, tai skaitā gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūra;
2.20.
transportlīdzekļu klasifikācijas parametri – ar transportlīdzekli saistītā informācija, saskaņā ar kuru aprēķina nodevas, balstoties uz nodevas konteksta datiem;
2.21.
transportlīdzeklī uzstādīta iekārta – pilnīgs nodevu iekasēšanas pakalpojuma ietvaros lietojams aparatūras un programmatūras komponentu komplekts, kas ir uzstādīts vai tiek pārvadāts transportlīdzeklī nolūkā vākt, saglabāt, apstrādāt un attāli saņemt un pārraidīt datus kā atsevišķa ierīce vai transportlīdzekļi integrēta ierīce;
3.
Noteikumi attiecas uz visu veidu elektroniskajām ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmām, kur maksa tiek piemērota transportlīdzekļiem par nobraukto attālumu vai par izbraukšanu cauri īpašam punktam, uz visiem ceļiem, kā arī dažādām būvēm, piemēram, tuneļiem, tiltiem un prāmjiem, izņemot:
3.1.
elektroniskās ceļu lietotāju maksājumu iekasēšanas sistēmas, kam nav nepieciešamas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas;
3.2.
mazas, tikai vietējas nozīmes ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmas, kuru atbilstība šo noteikumu prasībām izmaksātu nesamērīgi dārgi salīdzinājumā ar priekšrocībām.
4.
Noteikumi nav attiecināmi uz ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmām, kur noteiktais ceļu lietošanas nodevas apmērs ir saistīts ar laiku, ko transportlīdzeklis ir pavadījis uz ceļa, ka arī maksām par autostāvvietu lietošanu.
II.Tehnoloģiskie risinājumi
5.
Visās jaunajās ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, kas prasa uzstādīt vai izmantot transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas, elektronisku nodevas darījumu veikšanai izmanto vienu vai vairākas no šādām tehnoloģijām:
5.1.
satelītu pozicionēšanu;
5.2.
mobilos sakarus;
5.3.
58 GHz mikroviļņu tehnoloģiju.
6.
Kad tiek veikti būtiski tehnoloģiski uzlabojumi pastāvošajās ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, kas prasa uzstādīt vai izmantot transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas un tie izmanto citas tehnoloģijas, pakalpojumu sniedzēji nodrošina šo iekārtu atbilstību šo noteikumu 5. punktā noteiktajām prasībām.
7.
Pakalpojumu sniedzēji lietotājiem dara pieejamas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas, kas ir piemērotas izmantošanai, sadarbspējīgas un spēj sazināties ar attiecīgajām ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām, kuras tiek ekspluatētas dalībvalstīs un izmanto šo noteikumu 5. punktā norādītās tehnoloģijas.
8.
Transportlīdzeklī uzstādītās iekārtas, kas izmanto satelītu pozicionēšanas tehnoloģiju un ir laistas tirgū pēc 2021. gada 19. oktobra, ir saderīgas ar pozicionēšanas pakalpojumiem, kurus nodrošina Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) sistēmas.
9.
Transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas drīkst izmantot savu aparatūru un programmatūru un/vai citas transportlīdzeklī esošas aparatūras un programmatūras elementus. Lai sazinātos ar citām transportlīdzeklī esošām aparatūras sistēmām, transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas drīkst izmantot tehnoloģijas, kas nav norādītas šo noteikumu 5. punktā, ja tiek nodrošināta drošība, pakalpojuma kvalitāte, kā arī privātums.
10.
Transportlīdzeklī uzstādītajām iekārtām ir atļauts sekmēt citus pakalpojumus, kas nav ceļu lietotāju maksājumu iekasēšana, ja šādu pakalpojumu darbība netraucē ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas pakalpojumus.
11.
Pakalpojumu sniedzēji līdz 2027.gada 31.decembrim drīkst mazas noslodzes transportlīdzekļu lietotājus nodrošināt ar transportlīdzeklī uzstādītajām iekārtām, kas piemērotas izmantošanai tikai ar 5,8 GHz mikroviļņu tehnoloģiju un kas izmantojamas teritorijās, kam nav nepieciešamas satelītu pozicionēšanas vai mobilo sakaru tehnoloģijas. 
III.EETS pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi
12.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas ir reģistrēti Latvijā, 36 mēnešu laikā pēc reģistrācijas ar nodevu iekasētajiem noslēdz EETS līgumus, kas aptver visus EETS apgabalus vismaz četru dalībvalstu teritorijās. EETS pakalpojumu sniedzēji 24 mēnešu laikā pēc pirmā līguma noslēgšanas noslēdz līgumus, aptverot visus Latvijas EETS apgabalus, izņemot tos EETS apgabalus, kuros atbildīgie nodevu iekasētāji neatbilst šo noteikumu 23. un 24. punktam.
13.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas ir reģistrēti Latvijā, uztur visu EETS apgabalu pārklājumu visu laiku pēc tam, kad tie noslēdz līgumus attiecībā uz šiem apgabaliem.
14.
EETS pakalpojumu sniedzēji publicē informāciju par savu EETS apgabalu pārklājumu un tā izmaiņām, kā arī – viena mēneša laikā pēc reģistrācijas – sīki izstrādātus plānus par savu pakalpojumu pārklājuma paplašināšanu, aptverot turpmākus EETS apgabalus, un šo informāciju ik gadu atjaunina.
15.
EETS pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka transportlīdzeklī uzstādītās iekārtas atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Direktīvā 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādāta versija), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvā 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/30/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija). Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts ceļi” var pieprasīt no EETS pakalpojuma sniedzēja pierādījumus, ka minētās prasības ir izpildītas.
16.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS pakalpojumus Latvijā, uztur sarakstus, kuros iekļauj tās nederīgās transportlīdzekļos uzstādītās iekārtas, kuras ir saistītas ar EETS līgumiem, kas noslēgti ar EETS lietotājiem. Saraksti tiek uzturēti, stingri ievērojot Eiropas Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību, kas, cita starpā, izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).
17.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas ir reģistrēti Latvijā, publisko savu līgumslēgšanas politiku attiecībā uz EETS lietotājiem.
18.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS Latvijā, sniedz nodevu iekasētājiem informāciju, kas tiem vajadzīga, lai aprēķinātu un piemērotu nodevas EETS lietotāju transportlīdzekļiem, vai sniedz nodevu iekasētājiem visu vajadzīgo informāciju, lai tie varētu pārbaudīt, kā aprēķina nodevas, ko EETS pakalpojumu sniedzēji piemēro EETS lietotāju transportlīdzekļiem.
19.
EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS pakalpojumus Latvijā, sadarbojas ar nodevu iekasētājiem to centienos identificēt personas, ko tur aizdomās par pārkāpumu izdarīšanu. Ja pastāv aizdomas, ka nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, nodevu iekasētājs var iegūt no EETS pakalpojumu sniedzēja datus, kas attiecas uz iespējamo ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanā iesaistīto transportlīdzekli un uz minētā transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kas ir šā EETS pakalpojumu sniedzēja klients. EETS pakalpojumu sniedzējs šādus datus nodevu iekasētājam dara pieejamus nekavējoties.
IV.Nodevu iekasētāju tiesības un pienākumi
20.
Nodevu iekasētājs, kas atbildīgs par kādu EETS apgabalu Latvijā, saskaņā ar Komisijas īstenošanas 2019. gada 28. novembra regulu 2020/204 par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju detalizētiem pienākumiem, Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma apgabala paziņojuma minimālo saturu, elektroniskajām saskarnēm, prasībām attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem un ar ko atceļ Lēmumu 2009/750/EK, izstrādā un uztur EETS apgabala paziņojumu, kas EETS pakalpojumu sniedzējiem nosaka vispārīgus nosacījumus par piekļuvi to EETS apgabaliem.
21.
Ja tiek izveidota jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma, par sistēmu atbildīgais izraudzītais nodevu iekasētājs publicē EETS apgabala paziņojumu, paredzot pietiekamu termiņu, lai ieinteresētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu akreditēties ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jaunās sistēmas darbības sākuma dienas, ņemot vērā savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības specifikācijām un piemērotības lietošanai novērtēšanas procesa ilgumu.
22.
Ja ceļu lietotāju nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma tiek būtiski pārveidota, par sistēmu atbildīgais nodevu iekasētājs publicē atjauninātu EETS apgabala paziņojumu, paredzot pietiekamu termiņu, lai jau akreditētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu pielāgot savus savstarpējas izmantojamības komponentus jaunajām prasībām un iegūt pārakreditāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pārveidotās sistēmas darbības sākuma dienas, ņemot savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības specifikācijām un piemērotības lietošanai novērtēšanas procesa ilgumu.
23.
Par EETS apgabaliem atbildīgie nodevu iekasētāji bez diskriminācijas pieņem jebkuru EETS pakalpojumu sniedzēju, kurš lūdz nodrošināt EETS minētajiem EETS apgabaliem. EETS pakalpojumu sniedzēja atzīšana pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā EETS apgabalā ir atkarīga no tā, vai pakalpojumu sniedzējs atbilst EETS apgabala paziņojumā izklāstītajiem pienākumiem un vispārējiem nosacījumiem.
24.
EETS pakalpojumu sniedzējiem neliek izmantot īpašus tehniskus risinājumus vai procesus, kas traucē EETS pakalpojumu sniedzēja savstarpējas izmantojamības komponentu sadarbspējai ar elektroniskās nodevu iekasēšanas sistēmām citos EETS apgabalos.
25.
Līgumos starp autoceļu lietošanas nodevu iekasētāju un EETS pakalpojumu sniedzēju par EETS pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā, ir jābūt paredzētai iespējai, ka rēķinu EETS lietotājiem var izrakstīt EETS pakalpojumu sniedzējs. Nodevu iekasētājs līgumā var noteikt, ka EETS pakopojumu sniedzējs rēķinu lietotājiem izraksta nodevu iekasētāja vārdā un uzdevumā.
26.
Nodevu iekasētāji no EETS pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tos saista līgumattiecības, savā EETS apgabalā akceptē jebkuras funkcionējošas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas, kas ir sertificētas saskaņā ar procedūru, kura definēta Komisijas īstenošanas 2019. gada 28. novembra regulā 2020/204 par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju detalizētiem pienākumiem, Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma apgabala paziņojuma minimālo saturu, elektroniskajām saskarnēm, prasībām attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem un ar ko atceļ Lēmumu 2009/750/EK, un kas nav iekļautas 16. punktā minētajā nederīgu transportlīdzeklī uzstādīto iekārtu sarakstā.
27.
Ja nodevu iekasētāja vainas dēļ EETS nefunkcionē, nodevu iekasētājs nodrošina pakalpojuma traucētas darbības režīmu, ļaujot transportlīdzekļiem ar 26. punktā minēto aprīkojumu droši atrasties kustībā, minimāli aizkavējoties un netiekot turētiem aizdomās par ceļu lietošanas maksas nemaksāšanu.
28.
Nodevu iekasētāji, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai savos EETS apgabalos, bez diskriminācijas sadarbojas ar EETS pakalpojumu sniedzējiem vai ražotājiem, vai paziņotajām struktūrām.
V.Atlīdzība
29.
EETS pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības saņemt atlīdzību no nodevu iekasētāja.
30.
Ja tiek paredzēts ieviest EETS, nodevu iekasētājs izstrādā metodiku EETS pakalpojumu sniedzēju atlīdzības noteikšanai.
31.
Metodika EETS pakalpojumu sniedzēju atlīdzības noteikšanai ir jābūt pārredzamai, nediskriminējošai un identiskai visiem konkrētā EETS apgabalā akreditētiem EETS pakalpojumu sniedzējiem. Metodikai ir jabūt publicētai kā daļai no komerciā­lajiem nosacījumiem EETS apgabala paziņojumā.
32.
EETS apgabalos, kuros ir galvenais pakalpojumu sniedzējs, metodikai, kā aprēķina atlīdzību EETS pakalpojumu sniedzējiem, ir tāda pati struktūra, kā saistībā ar atlīdzību par salīdzināmiem pakalpojumiem, ko sniedz galvenais pakalpojumu sniedzējs. Atlīdzības apmērs EETS pakalpojumu sniedzējiem var atšķirties no atlīdzības galvenajam pakalpojumu sniedzējam ar noteikumu, ka tas ir pamatoti, balstoties uz:
32.1.
to īpašu prasību un pienākumu izmaksām, kādi ir galvenajam pakalpojumu sniedzējam, bet nav EETS pakalpojumu sniedzējiem;
32.2.
vajadzību no atlīdzības EETS pakalpojumu sniedzējiem atskaitīt fiksētus maksājumus, kurus uzliek nodevu iekasētājs, pamatojoties uz izmaksām, ko nodevu iekasētājam rada EETS atbilstīgas sistēmas nodrošināšana, ekspluatācija un uzturēšana tā nodevu iekasēšanas apgabalā, tostarp akreditācijas izmaksas, ja šādas izmaksas nav iekļautas nodevā.
VI.Nodevas
33.
Ja konkrētam transportlīdzeklim piemērojamu nodevu tarifu noteikšanas nolūkos ir neatbilstība starp EETS pakalpojumu sniedzēja izmantoto klasifikāciju un nodevu iekasētāja izmantoto klasifikāciju, priekšroka tiek dota nodevu iekasētāja klasifikācijai, ja vien netiek pierādīta kļūda.
34.
Nodevu iekasētājam ir tiesības prasīt no EETS pakalpojumu sniedzēja maksājumu par ikvienu pamatotu nodevas deklarēšanu un par ikvienu pamatotu nodevas nedeklarēšanu saistībā ar jebkuru EETS lietotāja kontu, kuru pārvalda EETS pakalpojumu sniedzējs.
35.
Ja EETS pakalpojumu sniedzējs ir nosūtījis nodevu iekasētājam 16. punktā minēto nederīgo transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu sarakstu, tad EETS pakalpojumu sniedzējs neatbild par turpmākām nodevām, kas radušās, lietojot šādas nederīgas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas. Nodevu iekasētāji un EETS pakalpojumu sniedzēji vienojas par ierakstu skaitu nederīgu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu sarakstā, par saraksta formātu un tā atjaunināšanas biežumu.
36.
Uz mikroviļņiem balstītu nodevu iekasēšanas sistēmu ietvaros nodevu iekasētāji nosūta EETS pakalpojumu sniedzējiem pamatotas nodevu deklarācijas par nodevām, kas jāmaksā attiecīgiem EETS lietotājiem.
VII.Uzskaite
37.
Iekasēšanas pakalpojuma sniedzēji, veic uzskaiti, kura ļauj skaidri nošķirt izmaksas un ieņēmumus, kas saistīti ar nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniegšanu, no izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar citām darbībām.
VIII.EETS lietotāju tiesības un pienākumi
38.
EETS lietotājiem neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas vai transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts ir tiesības ar jebkura EETS pakalpojuma sniedzēja starpniecību abonēt EETS. Slēdzot līgumu, EETS pakalpojuma sniedzējam ir pienācīgi jāinformē EETS lietotājus par derīgiem maksāšanas līdzekļiem un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) par viņu personas datu apstrādi un tiesībām, kas izriet no piemērojamiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
39.
EETS lietotājam samaksājot nodevu tā EETS pakalpojumu sniedzējam, tiek uzskatīts, ka EETS lietotājs ir izpildījis savu pienākumu samaksāt attiecīgajam nodevu iekasētājam. Ja transportlīdzeklī ir uzstādītas vai tiek pārvadātas divas vai vairākas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas, EETS lietotāja pienākums ir izmantot vai aktivizēt konkrētajam EETS apgabalam vajadzīgo transportlīdzeklī uzstādīto iekārtu.
IX.Tehniskie noteikumi
40.
EETS jāsniedz EETS lietotājiem kā vienots un nepārtraukts pakalpojums, atbilstoši šādām prasībām:
40.1.
tiklīdz transportlīdzekļu klasifikācijas parametri, tai skaitā mainīgie, ir saglabāti un/vai deklarēti, nav nepieciešama turpmāka cilvēka iejaukšanās, atrodoties transportlīdzeklī, brauciena laikā, ja vien nav mainījušies transportlīdzekļa rādītāji;
40.2.
neatkarīgi no EETS apgabala cilvēka mijiedarbība ar noteiktu transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas  daļu saglabājas nemainīga.
41.
EETS lietotāju mijiedarbība ar nodevu iekasētājiem EETS ietvaros attiecas vienīgi uz rēķina sagatavošanas procesu saskaņā ar 25. punktu un uz izpildes procesiem. Sadarbība starp EETS lietotājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem vai transportlīdzeklī uzstādītām iekārtām var būt specifiska atkarībā no katra EETS pakalpojumu sniedzēja, nekompromitējot EETS savstarpējo izmantojamību.
42.
Ja tiek izveidota jauna ceļu lietošanas nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma, par sistēmu atbildīgais izraudzītais nodevu iekasētājs izveido un publicē EETS apgabala paziņojumā detalizētu plānojumu novērtēšanas procesam par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, lai ieinteresētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu akreditēties ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jaunās sistēmas darbības sākuma.
43.
Nodevu iekasētājs, kas ir atbildīgs par EETS apgabalu Latvijas teritorijā, izveido testēšanas vidi, kurā EETS pakalpojumu sniedzējs vai tā pilnvaroti pārstāvji var pārbaudīt, vai to transportlīdzeklī uzstādītās iekārtas ir piemērotas lietošanai nodevu iekasētāja EETS apgabalā, un iegūt sertifikāciju par attiecīgo testu sekmīgu pabeigšanu. Nodevu iekasētājs var izveidot vienotu testēšanas vidi vairāk nekā vienam EETS apgabalam un viens pilnvarots pārstāvis var pārbaudīt viena veida transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu piemērotību lietošanai vairāk nekā viena EETS pakalpojumu sniedzēja uzdevumā.
44.
Iekasētājs var prasīt EETS pakalpojumu sniedzējiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem segt attiecīgo testu izmaksas.
45.
Savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu laišana tirgū izmantošanai EETS, ja tiem ir CE marķējums vai arī deklarācija par atbilstību specifikācijām vai deklarācija par piemērotību lietošanai, vai abas, netiek traucēta, ierobežota un aizliegta. Netiek pieprasītas pārbaudes, kas jau veiktas atbilstības specifikācijām vai piemērotības lietošanai pārbaudes procedūru ietvaros, vai abas.
X.Drošības procedūras
46.
Ja ir pamats uzskatīt, ka tirgū laistie savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu, tos izmantojot paredzētajiem mērķiem, visticamāk, neatbildīs attiecīgajām prasībām, nodevu iekasētājs veic vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu komponentu izmantošanas jomu, aizliegtu to izmantošanu vai izņemtu tos no tirgus. Nodevu iekasētājs nekavējoties informē Eiropas Komisiju par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:
46.1.
tehnisko specifikāciju nepareiza piemērošana; vai
46.2.
tehnisko specifikāciju nepilnības.
47.
Ja savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu neatbilst savstarpējas izmantojamības prasībām, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” vēršas pie ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, pieprasot nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību specifikācijām vai piemērotību lietošanai, vai abus, un par to informē Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis.
48.
Jebkurā lēmumu, ko pieņēmis nodevu iekasētājs un kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības specifikācijām novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai, un jebkurā lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 46. un 47. punktu, iekļauj tā detalizētu pamatojumu. Par tiem iespējami drīz paziņo attiecīgajam ražotājam, EETS pakalpojumu sniedzējam vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem.
XI.EETS apgabalu un ETTS pakalpojumu reģistrs
49.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” uztur publiski pieejamu valsts elektronisko reģistru, kurā ir informācija par:
49.1.
Latvijas teritorijā esošiem EETS apgabaliem, tostarp informācija par:
49.1.1.
attiecīgajiem nodevu iekasētājiem;
49.1.2.
izmantotajām nodevu iekasēšanas tehnoloģijām;
49.1.3.
nodevu konteksta datiem;
49.1.4.
EETS apgabala paziņojumu, un
49.1.5.
EETS pakalpojumu sniedzējiem, kam ir EETS līgums ar nodevu iekasētāju;
49.2.
par Latvijā reģistrētajiem EETS pakalpojumu sniedzējiem;
50.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nodrošina, ka visi valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie dati ir atjaunināti un precīzi.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds