25-TA-453
Grozījumi Ārstniecības likumā
Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 7. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2004, 9., 13. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 8., 21., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 10., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 105., 170. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 108. nr.; 2013, 87. nr.; 2014, 194. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 117., 242. nr.; 2018, 253. nr.; 2020, 106. nr.; 2022, 13., 45.A, 85.A nr.; 2023, 201., 246. nr.; 2024, 227. nr.; 2025, 106., 124. nr.; 2026, 142. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1. pantu ar 38. un 39. punktu šādā redakcijā:
"38) digitālā veselība – rīki un pakalpojumi, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā;
39) pacientu datu apstrādes informācijas sistēma – programmatūra, kas paredzēta personas elektronisko veselības datu apstrādei un nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iespēju šādus datus apstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodrošina pacientiem iespēju piekļūt saviem elektroniskajiem veselības datiem."
2.
Papildināt 9. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Lai nodrošinātu pierādījumos balstītas sabiedrības veselības politikas veidošanu un efektīvu resursu plānošanu, sagatavotu oficiālo statistiku par mirušajiem, kā arī nodrošinātu nāves cēloņu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai objektīvas un salīdzināmas informācijas iegūšanai par iedzīvotāju mirstību un izmaiņām laika gaitā, Ministru kabinets nosaka Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai."
3.
Papildināt ar 10.3 pantu šādā redakcijā:
"10.3 Nacionālais veselības dienests uzrauga līgumu izpildi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī līgumu izpildi par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču, M sarakstā iekļauto zāļu un farmaceita pakalpojumu nodrošināšanu un apmaksu, kā arī veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās. Līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļauj ārstniecības iestādes vai aptiekas pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus un maksāt līgumsodu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos maksājams līgumsods, un tā apmēru, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto, kā arī līgumsoda samaksas un ieturējumu veikšanas kārtību."
4.
Papildināt 55. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Komersanta un fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēja) filiāles vai struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē un tīmekļvietnē nedrīkst ietvert apzīmējumu, kas var radīt maldīgu priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja attiecīgie pakalpojumi saistīti ar cilvēka veselību, bet tie nav ārstniecības pakalpojumi.
(4) Ja Veselības inspekcija konstatē šā panta trešajā daļā minēto prasību neievērošanu, tā informē atbildīgo institūciju, kurai ir pienākums novērst negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem."
5.
68. pantā:
papildināt vienpadsmito daļu pēc vārdiem "konsīlija pārstāvi" ar vārdiem "ja, izvērtējot visas viņa rīcībā iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju, uzskata to par nepieciešamu";
izslēgt astoņpadsmitajā daļā vārdus "vai par šīs palīdzības pārtraukšanu".
6.
Izteikt XIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"XIV nodaļa. Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde un veselības informācijas sistēma".
7.
Papildināt 78. pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja ir pienākums sniegt pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai.
(5) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, ir pienākums iepazīties ar veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai.
(6) Ārstniecības iestāde pacienta veselības datu sniegšanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem nodrošina, izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci.
(7) Ministru kabinets nosaka pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām piemērojamās drošības un tehniskās prasības, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licenču izsniegšanas, apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību.
(8) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" īsteno digitālās veselības politiku. Digitālās veselības politikas īstenošanai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" veic šādus uzdevumus:
1) attīsta veselības informācijas sistēmu un elektroniskos pakalpojumus atbilstoši digitālās veselības politikai, nozares prioritātēm un lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pacienta veselības datu pieejamību elektroniski šā panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai;
2) nosaka prasības kvalitatīvas datu apmaiņas nodrošināšanai starp veselības informācijas sistēmu un pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām;
3) attīsta datu apmaiņas risinājumus, organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības informācijas sistēmu un citām veselības nozares valsts informācijas sistēmām un valsts platformām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu;
4) sniedz veselības informācijas sistēmas lietotājiem, tos pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem, valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas apstrādā, tai skaitā rada un izmanto veselības datus, konsultatīvu atbalstu par veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti pacienta veselības datu elektroniskas apstrādes jomā;
5) pārvalda veselības nozares valsts līmeņa digitālos risinājumus, izstrādājot un uzturot aktuālu veselības nozares domēna mērķarhitektūru;
6) nodrošina veselības nozares valsts un institūciju informācijas sistēmu, valsts platformu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar sistēmu pārziņiem;
7) sniedz priekšlikumus par veselības informācijas sistēmas, veselības nozares valsts informācijas sistēmu un valsts platformu attīstības prioritātēm un mērķiem, kā arī izstrādā rīcības plānus šo valsts informācijas sistēmu attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
8) piesaista investīcijas pacientu veselības datu digitalizācijas veicināšanai un digitālu pakalpojumu attīstīšanai;
9) apzina un analizē digitālās veselības jomas problēmjautājumus, kā arī attīstības vajadzības un sniedz priekšlikumus to risināšanai, tai skaitā normatīvā regulējuma pilnveidei, lai veicinātu digitālu veselības pakalpojumu attīstību, kā arī veselības datu pieejamību un drošību veselības nozares valsts līmeņa digitālajos risinājumos.
(9) Lai nodrošinātu savstarpēji savietojamu informācijas apriti ārstniecības nodrošināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldībai un efektīvai resursu izmantošanai klīniskajās universitātes slimnīcās, Ministru kabinets nosaka vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas pārzini un turētāju, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību."
8.
Papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48., 49. un 50. punktu šādā redakcijā:
"47. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. panta astotajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
48. Šā likuma 78. panta sestā daļa stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī.
49. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. decembrim izdod šā likuma 10.3 pantā un 78. panta septītajā un devītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
50. Komersants un fiziska persona (saimnieciskās darbības veicējs), kura filiāles, struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē vai tīmekļvietnē ir ietverts apzīmējums, kas var radīt maldinošu priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja attiecīgie pakalpojumi saistīti ar cilvēka veselību, bet tie nav ārstniecības pakalpojumi, nodrošina attiecīgā nosaukuma maiņu 12 mēnešu laikā no šā likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās dienas."
Veselības ministra pienākumu izpildītāja ‒ ārlietu ministre B. Braže