Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-993
Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu un 36. panta ceturto un piekto daļu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;
1.2.
garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību;
1.3.
mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai;
1.4.
trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību.
2.
Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
2.1.
iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
2.2.
darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas  kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
2.3.
izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
2.4.
visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
2.5.
dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;
2.6.
dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
2.7.
citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.
3.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija). Iesniedzējs var sagatavot un iesniegt deklarāciju, arī izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv).
3.1
Deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods).
4.
Sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.
5.
(Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)
6.
Vidējo ienākumu apmēru mēnesī no šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem (tai skaitā no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas) aprēķina, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienai.
(Grozīts ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)
7.
Ja iesnieguma iesniegšanas laikā kādam mājsaimniecības loceklim nav ienākumu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru vai mazāki par to, novērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā.
8.
Mājsaimniecība vai mājsaimniecības persona nekvalificējas sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, ja mājsaimniecības ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu slieksnim un materiālā stāvokļa līmenim.
9.
Garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pgmi = (GMI1 + GMI2 x N) – I, kur


Pgmi – pabalsta apmērs;

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
10.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
Pmaj = (GMI+ GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI– garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu  summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru).
10.1
Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.
10.2
Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi. Aprēķinu par turpmāko deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
11.
Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktā noteiktos gadījumus, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējo 3. pielikumā noteikto izdevumu rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summas par attiecīgo periodu.
12.
Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt mājokļa pabalstu, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
13.
Sociālais dienests pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, kā arī pieņem lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai atteikumu.
14.
Pamata sociālās palīdzības pabalstus piešķir un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nosaka ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un lēmums  par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
15.
Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot šo noteikumu 11. punktā minēto mājokļa pabalstu, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.
15.1
Šo noteikumu 11. punktā minēto mājokļa pabalstu var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas.
16.
Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā.
16.1
Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam, citiem pakalpojumu sniedzējiem un kurināmā piegādātājam vai uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā.
17.
Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izdota izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.
18.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
18.1.
Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2017, 248. nr.);
18.2.
Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu pat trūcīgu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 204. nr.; 2012, 85. nr.; 2013, 193. nr.; 2015, 93. nr.; 2017, 128. nr.);
18.3.
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2013, 193. nr.; 2017, 248. nr.; 2019, 203. nr.).
19.
Šo noteikumu 10. un 11. punkts un 3. pielikums piemērojams ar 2021. gada 1. jūliju.
(MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
20.
Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Izziņa
par ienākumiem no saimnieciskās darbības
2.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Iztikas līdzekļu deklarācija Nr. ____
3.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto šādas izdevumu pozīciju minimālās normas:
1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:
1.1. no mājokļa kopējās platības – 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
1.2. visu mājokļa platību, ja:
1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;
1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;

1.3. līdz 50 m2 no mājokļa kopējās platības, ja mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena persona, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena persona, kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Dzīvojamo telpu īre saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu, un apsaimniekošanas vai komunālo maksājumu rēķinā vai kvītī aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšpunktā norādītās normas).

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai pieprasa mājokļa pabalstu, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, neņem vērā šā pielikuma 2. punktā noteikto īres maksu.      

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:
4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
4.2. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda, izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m3 izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā;
4.3. mājoklī, kuru apkurina, izmantojot gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4  euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā)  papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:
5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.3. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda, izmantojot elektroenerģiju, papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām – 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;       
5.4. mājoklī, kuru apkurina, izmantojot elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.


6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m3 – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

 

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī, izņemot šā pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktā minētos gadījumus:

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 12 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;

7.2. kopējā mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša mājsaimniecības izdevumos iekļauj  šā pielikuma 7.1. apakšpunktā aprēķināto summu.


8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:
8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu, nomaiņu vai verifikāciju vienu reizi normatīvajos aktos noteiktajā periodā  – līdz 25 euro, bet ne vairāk, kā norādīts rēķinā vai kvītī;

8.3. par gāzes baloniem ar kopējo tilpumu līdz 108 litriem kalendāra gadā mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu atbilstoši pakalpojuma sniedzēju rēķinos aprēķinātajai maksājumu summai par attiecīgo periodu, bet ne vairāk kā 20 euro vienai personai mājsaimniecībā un 10 euro pārējām personām mājsaimniecībā;

8.5. par dūmvadu un ventilācijas apkopi individuālās dzīvojamās mājās vai dzīvokļos, kur apkopi veic individuāli, līdz 150 euro vienu reizi kalendāra gadā.

 

9. Zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa maksu (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas), izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi un izdevumus par dūmvadu un ventilācijas apkopi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.