MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 15. maija vēstuli (reģ. Nr. 142.1.9/9-9-14/25) par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – PSKUS) būvniecības procesu – izaicinājumiem un attīstības perspektīvām. Komisija min vairākus šķēršļus, kuru novēršana ir kā valdības, tā Saeimas uzdevums, un pauž stingru apņemšanos atbalstīt tādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ir vērstas uz risinājumu, kā arī aicina Ministru kabinetu rast risinājumus vairākiem problēmjautājumiem.

Ministru kabinets sniedz šādu skaidrojumu par komisijas minētajiem problēmjautājumiem.

1. Vienkāršot publisko iepirkumu procedūras un saīsināt to termiņus PSKUS kā valstiski stratēģiskam un kritiski svarīgam infrastruktūras objektam, iespējams, nosakot īpašu statusu un regulējumu

Vērtējot minēto jautājumu no publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma viedokļa, vēršam uzmanību, ka Latvijas publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) publisko iepirkumu direktīvu prasībām. Minētās direktīvas nosaka detalizētu regulējumu iepirkuma procedūru norisei, kas attiecīgi ir pārņemts Latvijas normatīvajos aktos. Ņemot vērā, ka PSKUS būvniecības iepirkuma līgumcena sasniedz vērtību, no kuras būvdarbu līguma slēgšanai obligāti piemērojams ES publisko iepirkumu regulējums, t.i., 5 538 000 euro, Finanšu ministrija (turpmāk – FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs nesaskata iespējas projekta īstenošanā noteikt īpašu un būtiski atšķirīgu iepirkumu regulējumu. Turklāt ES publisko iepirkumu regulējuma ievērošana ir būtisks nosacījums, ja projektā tiek izmantots ES finansējums. PSKUS A2 ēkas projekts ir sarežģīts – iepriekš noslēgtais iepirkuma līgums ir izbeigts, nepabeidzot objektu; slēdzamā līguma par darbu pabeigšanu kontekstā būtiska ir pareiza tehnisko, juridisko un ekonomisko risinājumu izvēle, tostarp risku sadale, lai darbu pabeigšana būtu iespējama ekonomiski pamatotā veidā; pasūtītājs viens pats ne vienmēr spēj labākajā iespējamajā veidā definēt visus minētos nosacījumus. Tāpēc būtiska ir mērķtiecīga un stratēģiska iepirkuma vadīšana, laicīgas konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, kā arī vajadzībām un specifikai atbilstošas iepirkuma procedūras izvēle. Pasūtītājam jau šobrīd ir iespēja izšķirties nevis par atklātu vai slēgtu konkursu, bet ievērojami elastīgāku procedūru – konkursa procedūru ar sarunām. Šāda konkursa procedūra ir šķietami garāka, tomēr nodrošina sarunas ar piegādātājiem, ļaujot iepirkuma procedūras gaitā saskaņot savas vajadzības ar piegādātāju iespējām un nodrošināt darbu pabeigšanu pēc iespējas saprātīgā un pamatotā veidā, maksimāli izvairoties no nepieciešamības pārtraukt iepirkuma procedūru, piemēram, tirgus iespējām neatbilstošu prasību dēļ.

Informējam, ka ar FM 2025. gada 26. marta rīkojumu Nr. 1.1-1/12/96 ir izveidota darba grupa publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai. Darba grupas mērķis ir noteikt publiskā iepirkuma efektivitātes iespējas, panākot racionālu budžeta izlietojumu, kā arī izvērtēt iespējas publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai. Darba grupa ir izvērtējusi un informējusi par risinājumiem publiskā iepirkuma rezultāta efektivitātes palielināšanai un konkrētiem procesuāliem uzlabojumiem, kas samazinātu birokrātisko slogu un atvieglotu iepirkuma procedūru norisi. Plānots, ka FM līdz š.g. jūnija beigām izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā iekļauti darba grupas priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā. Attiecīgi normatīvo aktu grozījumu priekšlikumi nonāktu izskatīšanai Saeimā rudens sesijā. Visa informācija par darba grupas sastāvu un tās darbu pieejama FM tīmekļvietnē https://www.fm.gov.lv/lv/darba-grupa-publiska-iepirkuma-efektivitates-palielinasanai.

2. Nepieļaut PSKUS un veselības nozares veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai paredzētā finansējuma izlietošanu no ES fondiem nefinansēto celtniecības izmaksu segšanai, rodot iespēju finansēt ar būvdarbu defektu novēršanu saistītās izmaksas no citiem valsts budžeta līdzekļiem. Kopējā neattiecināmo izmaksu summa līdz projekta pabeigšanai, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, sasniedz 28,6 milj. euro

PSKUS ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un tā ir iekļauta vispārējā valdības sektorā. Pašu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos ir ne vairāk kā 10 %. Ne mazāk kā 90 % no kopējiem ieņēmumiem veido saņemtais finansējums par valsts apmaksātu veselības aprūpes, izglītības un zinātnes pakalpojumu sniegšanu.  

Ņemot vērā ieņēmumu avotus un klasifikācijas principus, PSKUS ir iekļauta valsts atkarīgu nekomerciālu valsts kapitālsabiedrību grupā. PSKUS primārais mērķis ir nodrošināt valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanu. 

Attiecīgi maksas veselības aprūpes pakalpojumu ieņēmumu daļa ir salīdzinoši neliela un nespēj segt izmaksas, kas PSKUS radušās saistībā ar ES fondu A2 projekta (abu posmu) izmaksām (šobrīd ~ 28,6 mij. euro), kuras nevar tikt attiecinātas no ES fondiem līdz ar dubultā finansējuma risku vai būvnieka nekvalitatīvu darbu apmaksu, papildu ekspertīzēm, auditiem un projektā neiekļautām izmaksām. PSKUS A2 ēkas projekta aktuālā situācija ir regulārs valdības darba kārtības jautājums, tomēr jāuzsver, ka strikti ierobežotā valdības budžeta laikā, kad visas prioritātes tiek vērstas uz aizsardzības jautājumiem, citi valsts budžeta pieprasījumi netiek atbalstīti, tāpēc šī finansējuma risinājumam ir jābūt fiskāli neitrālam. 

3. Veicināt PSKUS būvdarbu funkciju pārņemšanu VNĪ kompetencē

Lielās klīniskās universitātes slimnīcas ir uzskatāmas par publiskās infrastruktūras objektiem, un to infrastruktūras attīstība pārsvarā tiek īstenota, izmantojot ES finansējumu un ievērojot stingrus uzraudzības un īstenošanas nosacījumus. Tādējādi viens no iemesliem, kāpēc kritiskās infrastruktūras projektu īstenošana ir laikietilpīga un sarežģīta, ir nepieciešamība īstenot projektus īsā laikā ar stingriem ES finansējuma izlietojuma ierobežojumiem, piemērojot publiskajam sektoram pilnu nacionālo regulējumu.

PSKUS izsludināja iepirkumu "A korpusa otrās kārtas būvdarbu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā" (PSKUS 2024/139) par jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti būvdarbu pabeigšanai līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā un "Bojāto būvapjomu demontāžas darbi un pelējuma likvidācija" (identifikācijas Nr. PSKUS 2025/29) par pelējuma radīto bojājumu demontāžu un pelējuma novēršanu. Ņemot vērā nepieciešamību veikt apjomīgu ekonomiskās tāmes precizēšanu iepirkumā par jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti, kā arī demontāžas apjoma iekļaušanu šajā iepirkumā, abi iepirkumi tika pārtraukti.   

Lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas turpmāko attīstību, steidzami ir jāveic apjomīgi precizēšanas darbi un atkārtoti jāizsludina iepirkums par jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti būvdarbu pabeigšanai līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, kurā jāiekļauj demontāžas apjoms. Taču jāņem vērā, ka PSKUS kā pasūtītājam var nebūt pietiekamu zināšanu un prasmju novērtēt kvalitatīvai būvprojektēšanai objektīvi nepieciešamās sagatavošanas darbības, kā arī būvprojekta detalizāciju un risinājumu kvalitāti. Līdz ar to, lai novērstu pirmsšķietamos riskus, šobrīd A2 projekta īstenošanā notiek PSKUS sarunas ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) par iespējamo risinājumu – A2 projekta īstenošanu nodot VNĪ, kas ir viens no kompetentākajiem un pieredzējušākajiem lielu publisko būvniecības projektu īstenotājiem. VNĪ ir izstrādājuši provizorisko A2 projekta virzības koncepciju, kas mazinātu identificētos riskus un ļautu pēc iespējas ātrāk atsākt un pilnībā pabeigt būvniecības darbus. Ņemot vērā dažādas normatīvā regulējuma nianses A2 projekta pārņemšanas procesā, kas var aizņemt ilgu laiku un neiekļauties šobrīd plānotajā laika grafikā par A2 ēkas funkcionalitātes uzsākšanu, VNĪ prognozētā būvdarbu pabeigšana provizoriski varētu būt līdz 2029. gada 30. decembrim, kas iekļaujas līdz ES fondu 2021.– 2027. gada plānošanas perioda beigām.

Līdztekus Veselības ministrija (turpmāk – VM), pamatojoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 62. panta otrā daļā noteikto, izstrādā informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par valsts nekustamā īpašuma daļas nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldībā" (25-TA-1356) par A2 projekta realizācijai piekritīgās un funkcionāli nepieciešamās VM valdījumā esošās nekustamā īpašuma daļas nodošanu VNĪ. Pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas (provizoriski līdz jūnija otrajai pusei) tiks slēgts pārvaldīšanas līgums par A2 projektam piekritīgās un funkcionāli nepieciešamās VM valdījumā esošās nekustamā īpašuma daļas nodošanu VNĪ pārvaldībā.

4. Nodrošināt skaidru, prognozējamu un savlaicīgu valsts finansējuma plūsmu slimnīcai, t.sk. veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un PSKUS stratēģisku būvniecības un infrastruktūras attīstības projektu realizēšanai

Valsts  budžetā nav pieejamu brīvu līdzekļu stratēģisku būvniecības un infrastruktūras projektu realizācijai, attiecīgi PSKUS būvniecības un infrastruktūras attīstības procesā tiek izmantotas visas ārvalstu finanšu piesaistes iespējas gan no Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma 2021.–2027. gada plānošanas periodam, gan no Atveseļošanas fonda finansējuma. Pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu plāns gadam tiek izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta  noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas nosaka pakalpojumu plānošanu veselības aprūpē, ņemot vērā pieejamo finansējumu un prognozes.

Šie principi nodrošina to, ka plānošanas procesā tiek ņemti vērā ne tikai MK noteikumi, bet arī paredzamās izmaiņas, kas atbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Šis modelis ļauj saglabāt stabilitāti un nepārslogot sistēmu ar izmaiņām, kuru riski vēl nav pilnībā izvērtēti. Papildus, valsts finansējuma plūsma VM pieejamā finansējuma ietvaros var tikt koriģēta ar finansējuma pārdalēm veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

5. Efektivizēt klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeli, atsakoties no padomēm

2024. gada 14. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, papildinot to ar 24.¹ pantu, kas paredz kapitālsabiedrību iedalījumu grupās, ņemot vērā to finansējuma avotus. Atbilstoši šiem grozījumiem VM kapitālsabiedrības ir klasificētas kā no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības. 

Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija šā gada 28. maijā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" (2. lasījums). Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk arī – likums) paredz būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk nekomerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, kuru darbība pārsvarā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī publiski privātām kapitālsabiedrībām būs iespēja neveidot padomi, ja saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Minētajā grupā ietilpst arī VM pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības.   

VM jau 2024. gadā aktīvi rosināja izmaiņas likumā, lai nodrošinātu iespēju neveidot padomi gadījumos, kad tās izveide nav lietderīga vai efektīva. Šī iniciatīva sākotnēji tika daļēji atbalstīta, iekļaujot attiecīgu regulējumu likuma pārejas noteikumos kā pagaidu normu līdz 2026. gada 31. janvārim. Ņemot vērā, ka pārejas noteikumiem ir ierobežots piemērošanas termiņš, VM, atsaucoties uz Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas deputātu priekšlikumu, kopīgi ar FM, Valsts kanceleju un Saeimas Juridisko biroju strādāja pie vienota pastāvīgā tiesiskā regulējuma.   

VM šos grozījumus vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz efektīvāku publisko resursu pārvaldību – tiek nodrošināta lielāka elastība, ļaujot pašiem kapitāla daļu turētājiem izvērtēt, kurās kapitālsabiedrībās padome ir nepieciešama, lai stiprinātu pārvaldību, un kurās šāda institūcija nav būtiski nepieciešama. Tā vietā, lai padomes veidošana būtu obligāta, turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts, balstoties uz konkrētās kapitālsabiedrības vajadzībām un izvērtējumu. Vienlaikus grozījumi ļaus ietaupīt līdzekļus, kas šobrīd tiek izlietoti padomju locekļu atlīdzībai. Šos resursus būs iespējams novirzīt kapitālsabiedrību pamatdarbībai un attīstībai. VM uzsver, ka šis ir solis uz racionālu publiskā sektora pārvaldību, veicinot gan efektivitāti, gan atbildīgu kapitālsabiedrības budžeta līdzekļu izmantošanu. 

Vienlaikus Ministru kabinets informē, ka šobrīd notiek darbs pie Klīnisko universitāšu slimnīcu likuma izstrādes ar mērķi efektivizēt klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldību. Likumprojekts šobrīd paredz vienas vienotas padomes izveidi visām klīniskajām universitātes slimnīcām.