22-TA-2877
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Izdarīt Pacientu tiesību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 21., 191., 211. nr.; 2017, 259. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 244. nr.; 2022, 63., 120. nr.; 2023, 75. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) ārstējošais ārsts ‒ ārstniecības persona, kura konkrētā ārstniecības epizodē atbilstoši kompetencei vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, atbild par pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;";
papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs ‒ ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kura tieši vai pastarpināti ir saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu."
2.
Papildināt 3. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ārstniecības iestādes vadītājam ir pienākums sistēmiski un sistemātiski veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā. Pienākumu izpildei ārstniecības iestādes vadītājs izstrādā pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošina tā izpildi."
3.
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:
"4. pants. Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem
(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Par šīs informācijas publiskošanu ārstniecības iestādē ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pirms tiek uzsākta plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.
(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju."
(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Par šīs informācijas publiskošanu ārstniecības iestādē ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pirms tiek uzsākta plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.
(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju."
4.
Papildināt ar 4.1 pantu šādā redakcijā:
"4.1 pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību
(1) Pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. To sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, ja viņš pamatoti paredz, ka informācijas tūlītēja sniegšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju pacientam sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.
(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu un tā iemesliem.
(3) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi.
(4) Pacientam ir tiesības ārstniecības laikā pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.
(5) Ārstniecības iestādei un ārstējošam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem attiecīgajā situācijā.
(6) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju, izņemot gadījumu, ja informācijas izpaušana ir nepieciešama citas personas dzīvības aizsardzībai. Savu atteikšanos pacients izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina to. Ārstniecības persona dokumentē pacienta izvēli atteikties saņemt informāciju. Pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā."
(1) Pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. To sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, ja viņš pamatoti paredz, ka informācijas tūlītēja sniegšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju pacientam sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.
(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu un tā iemesliem.
(3) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi.
(4) Pacientam ir tiesības ārstniecības laikā pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.
(5) Ārstniecības iestādei un ārstējošam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem attiecīgajā situācijā.
(6) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju, izņemot gadījumu, ja informācijas izpaušana ir nepieciešama citas personas dzīvības aizsardzībai. Savu atteikšanos pacients izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina to. Ārstniecības persona dokumentē pacienta izvēli atteikties saņemt informāciju. Pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā."
5.
5. pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli izdara pacients, pamatojoties uz ārsta izteikto viedokli, kura pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.";
papildināt ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Ārstniecības personai ir pienākums ņemt vērā pacienta pausto gribu attiecībā uz ārstniecībā sasniedzamo rezultātu.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas (atbalsta personu), ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta."
6.
Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ārstniecība ir pieļaujama pēc tam, kad pacients ir saņēmis ārsta viedokli, kura pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji, un devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes."
7.
7. pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai vecuma";
izslēgt otrajā daļā vārdus "kā arī pacienta likumiskais pārstāvis, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā";
papildināt trešo un piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja konsiliju nav iespējams sasaukt, lēmumu pieņem ārstējošais ārsts.";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošam ārstam bez pacienta informētās piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā risks vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ varētu rasties nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai."
8.
Papildināt 8. pantu pēc vārda "iestādi" ar vārdiem "ja tas ir iespējams".
9.
10. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"10. pants. Pacienta datu apstrāde";
papildināt 5.2 daļas 5. punktu ar vārdiem "un papildu izdevumu atlīdzināšanai, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību".
10.
13. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši briedumam.";
papildināt otro daļu pēc vārda "astotajā" ar vārdiem "un devītajā";
izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārstniecība ir bērna labākajās interesēs vai ārstniecības nesniegšana var nodarīt būtisku kaitējumu nepilngadīgā pacienta veselībai vai dzīvībai, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
(4) Ārstniecības personas atbilstoši kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un pielāgojot to pacienta individuālajai situācijai, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.";
(4) Ārstniecības personas atbilstoši kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un pielāgojot to pacienta individuālajai situācijai, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.";
papildināt ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā. Nepilngadīgais pacients (no 14 gadiem) ir tiesīgs izvēlēties arī citu personu pastāvīgu klātbūtni, atbalstu ārstniecībai vai informācijas sniegšanas iespēju par nepilngadīgā pacienta veselības stāvokli.
(6) Ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina nepilngadīgā pacienta fizisko un mentālo labklājību, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai.
(7) Ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja viedoklis, ierosinājumi vai sūdzības ir izteikti mutvārdos, bet nepilngadīgais pacients vēlas, ārstniecības iestāde to noformē rakstveidā."
(6) Ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina nepilngadīgā pacienta fizisko un mentālo labklājību, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai.
(7) Ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja viedoklis, ierosinājumi vai sūdzības ir izteikti mutvārdos, bet nepilngadīgais pacients vēlas, ārstniecības iestāde to noformē rakstveidā."
11.
Izteikt 15. panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību vai atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim."
12.
Papildināt 18. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja ir radusies konfliktsituācija, pacientam nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem."
13.
Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Šā likuma 3. panta septītā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā."
Veselības ministre L. Meņģelsone