24-TA-215
Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā;
1.2.
īstenojama dabasgāzes stratēģisko rezervju izveidošana un izmantošana, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi;
1.3.
Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumi valsts apdraudējuma gadījumā apgādājami ar dabasgāzi un elektroenerģiju.
2.
Šo noteikumu izpratnē par valsts apdraudējumu uzskatāms tikai īpaši augsts terorisma draudu līmenis, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams elektroenerģijas vai dabasgāzes apgādē.
3.
Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto subjektu nodrošināšanas ar dabasgāzi un elektroenerģiju kārtība valsts apdraudējuma gadījumā ir tāda pati, kā nodrošināšanas kārtība valsts enerģētiskās krīzes laikā.
II.Valsts enerģētiskās krīzes izsludināšana un atcelšana
4.
Ja elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators (turpmāk – vienotais dabasgāzes sistēmas operators) konstatē valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās apstākļus, tie nekavējoties informē par enerģētiku atbildīgo ministriju (turpmāk – Ministrija) un attiecīgās nozares sadales sistēmas operatorus par nepieciešamību ierobežot elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņu, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas vai dabasgāzes apgādes sistēmas stabilu darbību.
5.
Pēc Ministrijas pieprasījuma vienotais dabasgāzes sistēmas operators nekavējoties iesniedz informāciju par katra dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas lietotāja rīcībā esošo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
6.
Pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņa samazināšanas nepieciešamību vai vienotā dabasgāzes sistēmas operatora sniegto informāciju par dabasgāzes patēriņa samazināšanas nepieciešamību, dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par dabasgāzes lietotāju vidējo diennakts patēriņu atbilstoši šo noteikumu 29. punktam un šo noteikumu 5. punktā minēto informāciju, Ministrija saskaņo valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu ar Valsts enerģētiskās krīzes centru (turpmāk - Centrs), sagatavo attiecīgu rīkojuma projektu un par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
7.
Šo noteikumu 6. punktā minētajā Ministru kabineta rīkojuma projektā tiek iekļauta informācija par valsts enerģētiskās krīzes termiņu, ietekmēto teritoriju, plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts enerģētiskās krīzes pārvarēšanu, iesaistītājām institūcijām un komersantiem, to pienākumiem un atbildību, citu nepieciešamo informāciju, kā arī valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanai dabasgāzes nozarē – informāciju par pieļaujamo dabasgāzes patēriņa apjomu valsts enerģētiskās krīzes laikā un dabasgāzes piegādes ierobežošanu vai pārtraukšanu šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētajai lietotāju grupai vai konkrētam gazificētam objektam.
8.
Pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas Centrs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par valsts enerģētisko krīzi un par tās laikā īstenojamiem pasākumiem. Centrs var lemt par citu sabiedrības informēšanas veidu un līdzekļu izmantošanu.
9.
Par izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes atcelšanu Ministrija, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora vai vienotā dabasgāzes sistēmas operatora sniegto informāciju par sistēmas stāvokli un elektroenerģijas vai dabasgāzes piegāžu apjomiem, stabilitāti un drošību, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņo to ar Centru un par enerģētiku atbildīgais ministrs iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
III.Apgādes ar elektroenerģiju kārtība valsts enerģētiskās krīzes laikā
10.
Pasākumus elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai valsts enerģētiskās krīzes laikā, tajā skaitā manuālas vai automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators saskaņā ar sistēmas aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu.
11.
Valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijas nozarē laikā elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem, ražotājiem un lietotājiem ir pienākums nekavējoties izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. Elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums uzturēt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteikto elektroenerģijas ražošanas režīmu. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators rīkojumus var dot tieši vai ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru starpniecību.
12.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vada manuālas pieprasījuma atslēgšanas procedūru (turpmāk – manuālā atslēgšana), ko tas īsteno tieši vai ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru starpniecību.
13.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators manuālo atslēgšanu īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu, ar mērķi nodrošināt, ka elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nav ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.
14.
Par manuālo atslēgšanu elektroenerģijas sadales sistēmas operators informē lietotājus, kuru elektroietaises ir pieslēgtas attiecīgajai elektrolīnijai.
15.
Pamatojoties uz Centra lēmumu, manuālo atslēgšanu var nepiemērot 330/110/6-20 kV apakšstaciju elektrolīniju izvadiem, kuri nodrošina elektroapgādi šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajiem lietotājiem un augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem.
16.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un Ministriju sagatavo un saskaņo ar Centru šo noteikumu 15. punktā minēto lietotāju un to objektu sarakstu, ņemot vērā seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot elektroenerģijas piegādi attiecīgā lietotāja objektam valsts enerģētiskās krīzes laikā. Sarakstu atjauno pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados, un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators informē attiecīgos lietotājus par iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no tā.
17.
Ja elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana ir apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešama nekavējoša reakcija elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, elektroenerģijas sistēmas operatori veic automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru.
18.
Automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūras gadījumā elektroapgāde var tikt pārtraukta ikvienam elektroenerģijas lietotājam.
19.
Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajiem subjektiem un augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, ja valsts apdraudējuma vai valsts enerģētiskās krīzes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.
20.
Pēc manuālās atslēgšanas vai automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūras šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajiem subjektiem un augstas prioritātes nozīmīgiem elektroenerģijas tīkla lietotājiem ir pienākums 12 stundu laikā atjaunot individuālās elektroenerģijas apgādei nepieciešamo kurināmo, ja tāds ir nepieciešams.
21.
Būvniecības valsts kontroles birojs šo noteikumu 19. punktā minētā pienākuma izpildes pārbaudes organizē reizi trīs gados.
IV.Apgādes ar dabasgāzi kārtība valsts enerģētiskās krīzes laikā
22.
Valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzes nozarē pārvarēšanai dabasgāzes lietotāji tiek iedalīti četrās grupās:
22.1.
pirmās grupas dabasgāzes lietotāji (turpmāk – nodrošināmie lietotāji) – mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi un komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m3/h;
22.2.
otrās grupas dabasgāzes lietotāji – komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, bet mazāka vai vienāda ar 4999 m3/h, izņemto šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētos komersantus;
22.3.
trešās grupas dabasgāzes lietotāji – komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir vienāda vai lielāka par 5000 m3/h, izņemot šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētos komersantus.
22.4.
ceturtās grupas dabasgāzes lietotāji – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti.
23.
Vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā un elektroniska dokumenta formā iesniedz Ministrijā atbilstoši dabasgāzes lietotāju grupai dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānu valsts enerģētiskās krīzes laikā (turpmāk – plāns) un pirmās, otrās un trešās grupas dabasgāzes lietotāju sarakstu. Minētā informācija atjaunojama pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados.
24.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ministriju sagatavo un saskaņo ar Centru ceturtās grupas dabasgāzes lietotāju un to gazificēto objektu sarakstu, ņemot vērā dabasgāzes lietotāja nozīmi tautsaimniecībā, kā arī seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi attiecīgā lietotāja gazificētajam objektam valsts enerģētiskās krīzes laikā. Sarakstu atjauno pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs gados, un Ekonomikas ministrija informē attiecīgos lietotājus par iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no tā. Saraksts tiek nosūtīts dabasgāzes sadales sistēmas operatoram.
25.
Izstrādājot plānu, tiek ņemtas vērā šādas prasības:
25.1.
valsts enerģētiskās krīzes laikā nodrošināmajiem lietotājiem dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts;
25.2.
noteikta kārtība, kādā tiek ierobežots vai pārtraukts dabasgāzes patēriņš otrajai un trešajai dabasgāzes lietotāju grupai.
26.
Sagatavojot šo noteikumu 23. punktā minēto dabasgāzes lietotāju sarakstu, vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators ņem vērā tehniskās iespējas ierobežot dabasgāzes patēriņu dabasgāzes lietotāja gazificētajam objektam atkarībā no gāzesvadu un sistēmu konfigurācijas un objekta teritoriālā izvietojuma. Dabasgāzes lietotāju sarakstā par nodrošināmiem lietotājiem norāda gazificēto objektu skaitu un grupas kopējo iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu, savukārt par otrās un trešās grupas dabasgāzes lietotājiem norāda dabasgāzes lietotāja nosaukumu, objekta adresi un iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu.
27.
Vienotais dabasgāzes sistēmas operators valsts enerģētiskajā krīzē vienas dienas laikā no dienas, kad konstatē negatīvā nebalansa daudzumu, informē Ministriju par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kuru dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu.
28.
Ministrija, konsultējoties ar Centru, lemj par gazificēto objektu, kuriem šo noteikumu 27. punktā minētais dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs organizē dabasgāzes piegādi, dabasgāzes patēriņa ierobežojuma izmaiņu vai atslēgšanu, un vienotais dabasgāzes sistēmas operators sadarbībā ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru vienas dienas laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas veic attiecīgās darbības.
29.
Dabasgāzes sadales sistēmas operators diennakts laikā pēc šo noteikumu 4. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz Ministrijā informāciju par pirmās, otrās, trešās un ceturtās dabasgāzes lietotāju grupas dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu. Diennakts vidējais patēriņš tiek noteikts, balstoties uz dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem ir diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite – no pēdējiem 10 diennakts patēriņa rādītājiem izvēloties astoņus lielākos diennakts patēriņa rādītājus un aprēķinot no tiem vidējo aritmētisko patēriņu. Savukārt dabasgāzes lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem nav diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaites – nosakot pēdējā mēneša vidējo aritmētisko diennakts patēriņu.
30.
Pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators informē ceturtās grupas dabasgāzes lietotājus par Ministru kabinetā apstiprināto dabasgāzes patēriņa ierobežojumu (procentos, kWh un m3 dienā), par aktuālo ikdienas (vidējo) patēriņu (kWh un m3 dienā) un pirmās, otrās un trešās grupas dabasgāzes lietotājus par dabasgāzes patēriņa ierobežojumu (procentos, kWh un m3 dienā), kas noteikts saskaņā ar plānu, kā arī par aktuālo ikdienas (vidējo) patēriņu (kWh un m3 dienā) .
31.
Pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši noteiktajam ierobežojumam veic dabasgāzes lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.
32.
Dabasgāzes lietotājam, kas valsts enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir šādi pienākumi:
32.1.
apstiprināt vienotā dabasgāzes sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora sūtītās informācijas saņemšanu par izsludināto valsts enerģētisko krīzi piecu stundu laikā no paziņojuma (īsziņas vai e-pasta) saņemšanas brīža. Dabasgāzes lietotājs apstiprina informācijas saņemšanu vienotā dabasgāzes sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora paziņojumā noteiktā veidā;
32.2.
pēc informācijas par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem saņemšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās gāzes dienas beigām samazināt dabasgāzes patēriņu atbilstoši Ministru kabineta vai plānā noteiktajam līmenim;
32.3.
pēc vienotā dabasgāzes sistēmas operatora vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora pārstāvja pieprasījuma nodrošināt tā netraucētu iekļūšanu gazificētajā objektā normatīvajos aktos paredzēto funkciju īstenošanai.
33.
Ja dabasgāzes lietotājs valsts enerģētiskās krīzes laikā diennaktī patērē dabasgāzi vairāk, nekā ir noteicis Ministru kabinets vai noteikts saskaņā ar plānu, vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators veic šādas darbības:
33.1.
brīdina dabasgāzes lietotāju, ja atļautais dabasgāzes diennakts patēriņš tiek pārsniegts no viena procenta līdz 10 procentiem;
33.2.
nekavējoties pārtrauc dabasgāzes piegādi, ja dabasgāzes lietotājs atkārtoti pārsniedz atļauto dabasgāzes diennakts patēriņu pēc šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā brīdinājuma vai pārsniedz atļauto dabasgāzes diennakts patēriņu vairāk par 10 procentiem.
34.
Dabasgāzes lietotājs, kuram par ierobežojuma neievērošanu tika pārtraukta dabasgāzes piegāde, ir tiesīgs vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – Regulators) ar argumentētu iesniegumu atjaunot dabasgāzes apgādi.
35.
Regulators, izvērtējot šo noteikumu 34. punktā minēto iesniegumu, lemj par dabasgāzes piegādes atjaunošanu. Ja Regulators lemj par dabasgāzes piegādes atjaunošanu, vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators atjauno dabasgāzes piegādi attiecīgajam dabasgāzes lietotājam divu dienu laikā.
36.
Dabasgāzes lietotājiem, kas glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nav ierobežota dabasgāzes izņemšana no krātuves, ja Centrs nav lēmis citādi.
V.Dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošana un izmantošana
37.
Vienotais dabasgāzes sistēmas operators dabasgāzes stratēģisko rezervi (turpmāk – rezerve) veido, ievērojot dabasgāzes daudzumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 noteiktajam piegādes standartam, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde.
38.
Rezerves, kas tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, pārvaldību īsteno vienotais dabasgāzes sistēmas operators, kas:
38.1.
nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas pieejamību rezerves transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un novietošanai, uzglabāšanai un izņemšanai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves;
38.2.
pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās rezerves uzglabāšanas izmaksas ietver dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksās.
39.
Ministrija, ņemot vērā valsts enerģētiskās krīzes apstākļus un saņemto informāciju no vienotā dabasgāzes sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora, informē Centru un sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par rezerves izmantošanu.
40.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma par rezerves izmantošanu apstiprināšanas dabasgāzes tirgotājs nodrošina no vienotā dabasgāzes sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi nodrošināmiem lietotājiem, ar kuriem tam ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums.
VI.Apgādes ar siltumenerģiju kārtība vietējās enerģētiskās krīzes laikā
41.
Centralizētajā siltumenerģijas apgādē attiecīgā pašvaldība var izsludināt vietējo enerģētisko krīzi. Rīkojuma projektu par vietējo enerģētisko krīzi pašvaldība sagatavo, ņemot vērā energoapgādes komersanta, kas piegādā siltumenerģiju galalietotājiem, sniegto informāciju.
42.
Šo noteikumu 41. punktā minētā rīkojuma projektā iekļauj informāciju par vietējās enerģētiskās krīzes termiņu, vietējās enerģētiskās krīzes skarto siltumenerģijas apgādes pakalpojuma apjomu, plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu, vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanā iesaistītajām institūcijām, to pienākumiem un atbildību, atbildīgo par vietējās enerģētiskas krīzes komunikāciju, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
43.
Pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas valstspilsētas vai novada dome informē tās teritorijā esošos siltumenerģijas galalietotājus.
44.
Izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes laikā energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju galalietotājiem, veic pasākumus centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanas ierobežošanai, tajā skaitā siltumnesēja temperatūras samazināšanu.
45.
Rīkojumu par izsludinātās vietējās enerģētiskās krīzes atcelšanu sagatavo un pieņem pašvaldība pēc energoapgādes komersanta, kas piegādā siltumenerģiju galalietotājiem, sniegtās informācijas.
VII.Noslēguma jautājumi
46.
Šo noteikumu 16. punktā minēto sarakstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operators pirmo reizi iesniedz Ministrijai sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
47.
Būvniecības valsts kontroles birojs šo noteikumu 21. punktā minētās pārbaudes uzsākšanu nodrošina sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
48.
Šo noteikumu 23. punktā minēto informāciju vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators pirmo reizi iesniedz Ministrijai sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
49.
Šo noteikumu 24. punktā minēto sarakstu Ekonomikas ministrija sagatavo četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
50.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 69. nr.; 2013, 37., 179. nr.; 2016, 164. nr.; 2017, 70. nr.; 2018, 101. nr.; 2019, 257. nr.; 2021, 225. nr.; 2022, 165. nr.);
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds