13.panta ceturto daļu
I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi
1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.
2. Izmantojot termoluminiscences metodi:
2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;
2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā;
2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.
3. Izmantojot EPD dozimetrus:
3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;
3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.
II. Darba vietas monitoringa nosacījumi
4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:
4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā:
4.1.1. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošais starojums ir pastāvīgs un jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījums divas reizes pārsniedz dabisko fona līmeni vai jonizējošā starojuma avots ir skaidri identificējams;
4.1.2. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 90 %, ja jonizējošais starojums ir pastāvīgs un jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījums divas reizes nepārsniedz dabisko fona līmeni;
4.1.3. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 50 %, ja jonizējošais starojums ir pulsējošs;
4.2. detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;
4.3. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās, kur tiek izmantoti jonizējošā starojuma avoti, kā arī vietās ārpus jonizējošā starojuma zonām, kur iedzīvotāji (piemēram, apmeklētāji, pacienti un citi operatora nodarbinātie, kas neveic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem) var tikt pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai.
5. Darba vietas atbilstību novērtē:
5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties iedzīvotāji;
5.2. ņemot vērā iespējamo iekšējo apstarojumu, veicot darbības ar vaļējiem avotiem vai radioaktīvajiem atkritumiem;
5.3. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:
5.3.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem un iedzīvotājiem;
5.3.2. iedzīvotāju aizsardzības optimizāciju pret jonizējošo starojumu, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no katra jonizējošā starojuma avota.
