Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-1094
Atkritumu poligonu noteikumi
(Noteikumu nosaukums MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu,
12. panta otrās daļas 6. punktu, 22. panta 1.1 un 1.2 daļu un otrās daļas 2., 4., 5. un 6. punktu
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
prasības atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai;
1.2.
kārtību, kādā slēdz un rekultivē atkritumu poligonus;
1.3.
prasības slēgtas izgāztuves rekultivācijai un rekultivētas izgāztuves atkārtotai rekultivācijai pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas, tai skaitā prasības šādas izgāztuves monitoringam un uzturēšanai pēc rekultivācijas;
1.4.
kārtību, kādā atkritumu poligona apsaimniekotājs veic atkritumu poligonā apglabāto atkritumu sastāva, masas un tilpuma mērījumus;
1.5.
kritērijus, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai;
1.6.
sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķus un to izpildes termiņus;
1.7.
kritērijus, atbilstoši kuriem novērtē sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanu;
1.8.
kārtību, termiņus un veidu, kādā sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz ziņojumu par sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu;
1.9.
prasības plāna saturam, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai (turpmāk – pagarināšanas plāns).
1.10.
prasības Eiropas Komisijas informēšanai par sadzīves atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu izpildi.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621; MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536; MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684)
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie nešķīst, nedeg vai ar tiem nenotiek cita veida fizikālas vai ķīmiskas reakcijas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, kā arī nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Atkritumu izskalošanās ir nebūtiska, atkritumos esošo piesārņojošo vielu saturs un infiltrāta ekotoksiskums ir nebūtisks un neapdraud virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;
2.2.
bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;
2.3.
šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot dūņas;
2.4.
infiltrāts – jebkurš šķidrums, kurš veidojas, izsūcoties cauri poligonā vai izgāztuvē apglabātajiem atkritumiem, un tiek uzkrāts atkritumu poligonā vai izgāztuvē vai tiek novadīts no tās;
2.5.
poligonu gāzes – visas gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem. Par poligonu gāzēm uzskatāmas arī gāzes, kas radušās poligonā bioloģisko atkritumu reģenerācijas vai pārstrādes rezultātā;
2.6.
rekultivācija – ar atkritumiem piesārņotā teritorijā slēgtā poligonā, slēgtā poligona daļā vai izgāztuvē veicamu pasākumu komplekss, lai novērstu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un nodrošinātu ar atkritumiem piesārņotas teritorijas iekļaušanos apkārtējā ainavā;
2.7.
eluāts – šķidrums, kas iegūts laboratorijā, veicot atkritumu izskalošanās pārbaudes;
2.8.
atkritumu apstrāde – fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;
2.9.
operators – fiziskā vai juridiskā persona, kura apsaimnieko poligonu vai izgāztuvi;
2.10.
savrupa apdzīvota vieta – apdzīvota vieta, kurā nav vairāk par 500 iedzīvotājiem un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un tās attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai, kurā uz kvadrātkilometru ir vismaz 250 iedzīvotāju, nav mazāks par 50 kilometriem vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu;
2.11.
pazemes glabātava – pastāvīga atkritumu glabāšanas vieta dziļos ģeoloģiskos dobumos, piemēram, sāls vai kālija raktuvēs;
2.12.
(svītrots ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789).
(Grozīts ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684)
3.
Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot atkritumu rašanās vietas, kurās atkritumu radītājs tos apglabā, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:
3.1.
atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem reģenerācijai, pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;
3.2.
vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;
3.3.
notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;
3.4.
inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam vai arī būvdarbiem poligonos;
3.5.
dūņu izvietošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, vai arī izvietošanu virszemes ūdeņos, ieskaitot gultni un tās pamatni, ja dūņas nav bīstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;
3.6.
(svītrots ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684).
3.1
Šie noteikumi neattiecas uz tādu derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, ko regulē normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtību.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
4.
Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:
4.1.
bīstamo atkritumu poligoni;
4.2.
sadzīves atkritumu poligoni;
4.3.
inerto atkritumu poligoni.
2.Poligonu būvniecība
5.
Poligona ierīkošanas vietu izvēlas saskaņā ar tās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuras teritorijā paredzēts būvēt poligonu. Poligona būvniecības vietu izvēlas, ņemot vērā:
5.1.
attālumu no apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem, vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei, kā arī no ūdenstilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;
5.2.
aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās iespējamajā poligona būvniecības vietā;
5.3.
ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamajā poligona būvniecības vietā;
5.4.
iespējamās poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;
5.5.
valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem un vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei;
5.6.
paaugstinātas bīstamības objektu izvietojumu un to iespējamo nevēlamo ietekmi uz poligonu, kā arī poligona iespējamo ietekmi uz paaugstinātas bīstamības objektiem.
6.
Poligonus aizliegts būvēt:
6.1.
vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;
6.2.
teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par vienu metru no poligona pamatnes;
6.3.
aktīvā karsta zonās.
7.
Ja poligona būvniecību pilnīgi vai daļēji paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības, tās dalībvalstu vai citu valstu finanšu līdzekļiem, projekta iesniedzējs pirms poligona vai tā kārtas būvniecības uzsākšanas sagatavo poligona būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojumā ietverta:
7.1.
informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:
7.1.1.
attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;
7.1.2.
atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apglabājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;
7.1.3.
atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;
7.1.4.
prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;
7.1.5.
atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas;
7.1.6.
sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;
7.1.7.
poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem, ja tāds ir apstiprināts;
7.1.8.
sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros;
7.1.1
atkritumu poligonā plānoto atkritumu apsaimniekošanas darbību apraksts;
7.2.
informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāra grafiku;
7.3.
informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu:
7.3.1.
atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti;
7.3.2.
inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;
7.3.3.
informācija par zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;
7.3.4.
zemes lietojuma veida maiņas nepieciešamība;
7.4.
poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievedceļus un ārējos inženiertīklus;
7.5.
poligonā plānotās infrastruktūras (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts;
7.6.
poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;
7.7.
informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;
7.8.
informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām;
7.9.
informācija par iespējām nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai;
7.10.
informācija par paredzamā poligona atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621; MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
8.
Saskaņā ar šo noteikumu 7.punkta prasībām izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta iesniedzējs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Lai informētu pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais poligons, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta tai projekta iesniedzēja izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā no tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas dienas to izvērtē un akceptē vai pieprasa noteiktā termiņā veikt labojumus.
9.
Tehniski ekonomisko pamatojumu izmanto būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādei.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
10.
Projekta iesniedzējs poligona būvprojektu minimālā sastāvā izstrādā pēc tam, kad saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniski ekonomiskā pamatojuma akcepts, ja ir attiecināms šo noteikumu 7.punkts, pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
11.
Izstrādājot poligona būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu, ņem vērā šo noteikumu 3. nodaļā noteiktās prasības poligona būvprojektēšanai.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
12.
Poligona būvniecību veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
13.
(Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
14.
Pirms poligona darbības uzsākšanas Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) veic poligona pārbaudi, lai novērtētu tā atbilstību izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošas darbības veikšanai.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
3.Prasības poligonu būvprojektēšanai
(Nodaļas nosaukums MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
15.
(Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
16.
Poligona darbības nodrošināšanai būvprojektā paredz izveidot nepieciešamo infrastruktūru.
17.
Poligona infrastruktūra ietver:
17.1.
pievedceļu;
17.2.
elektroapgādes līniju (kabeli);
17.3.
elektronisko sakaru tīkla līniju;
17.4.
ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve);
17.5.
atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;
17.6.
iekšējos ceļus un laukumus;
17.7.
atkritumu apglabāšanas zonu;
17.8.
saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem;
17.9.
infiltrāta attīrīšanas ietaises.
18.
Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā iekļauj:
18.1.
kontrolpunktu, kas paredzēts:
18.1.1.
atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vai apstrādes vietu;
18.1.2.
no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;
18.2.
atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:
18.2.1.
notekūdeņu novadīšanas sistēmu;
18.2.2.
ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem parastā asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas slāni. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonam nodrošina, lai filtrācijas koeficients nebūtu lielāks par 10–9 m/s, inerto atkritumu poligonam – ne lielāks par 10–7m/s. Seguma slāņu sastāvu un biezumu nosaka būvprojektā;
18.2.3.
attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;
18.2.4.
attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks veikta atkritumu šķirošana un presēšana;
18.3.
transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.
19.
Poligona pievedceļus projektē tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports pēc iespējas netraucētu satiksmes drošību un neradītu neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.
20.
Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, un laukumus, kas tiek izmantoti tehnoloģiskiem procesiem, projektē atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Tiem var būt asfaltbetona, grants vai šķembu segums.
21.
Būvprojektā atkritumu apglabāšanas zonu projektē ilgstošai un drošai atkritumu glabāšanai. Izstrādājot šīs zonas būvprojektu, paredz vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kur atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.
22.
Atkritumu apglabāšanas nodalījumu būvprojektā paredz:
22.1.
speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 24., 26. un 27.punkta prasībām;
22.2.
infiltrāta un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;
22.3.
atkritumu gāzes savākšanas un novadīšanas sistēmu;
22.4.
virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;
22.5.
pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;
22.6.
aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.
22.1
Ja atkritumu poligons atrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, ugunsdzēsības ūdens patēriņu viena ugunsgrēka dzēšanai nodrošina ne mazāk kā 35 litri sekundē. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensapgādes ārējā inženiertīklā izvieto tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsību no vismaz diviem ugunsdzēsības hidrantiem un lai attālums no atkritumu poligona līdz tiem būtu ne vairāk kā 200 metri.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; sk. 91. punktu)
22.2
Ja atkritumu poligons neatrodas centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, atkritumu poligona ugunsdzēsībai nepieciešamo ūdeni nodrošina no divām slēgtām vai atklātām mākslīgām ūdenskrātuvēm, kuras izvieto atkritumu poligona pretējās pusēs ne tuvāk par 30 metriem no malējās atkritumu krautnes, ņemot vērā kopējo nepieciešamo ūdens daudzumu. Mākslīgo ūdenskrātuvju ūdens apjomu aprēķina, ņemot vērā ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņu – 35 litri sekundē – un ugunsgrēka dzēšanas ilgumu – trīs stundas. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks nedrīkst pārsniegt 72 stundas.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; sk. 91. punktu)
22.3
Ja atkritumus, kurus to mitruma pakāpes un kaloritātes dēļ var klasificēt kā viegli degošus, paredzēts uzglabāt virs zemes (pirms to turpmākās apstrādes, apglabāšanas vai izvešanas no atkritumu poligona teritorijas), atkritumu poligona teritorijā vienas krautnes pieļaujamā platība nedrīkst pārsniegt 2000 m2, bet augstums – 8 metrus. Starp krautnēm nodrošina 10 metrus platas atstarpes. Ja atkritumu poligona teritorijā tiek uzglabāti tādi atkritumi, kuri degot vai temperatūras ietekmē veido kūstošu masu (vielu sajaukumu), izveido apvaļņojumus, lai nepieļautu šīs masas aizplūšanu ārpus apvaļņojuma.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; sk. 91. punktu)
23.
Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas ir no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:
23.1.
bīstamo atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;
23.2.
sadzīves atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–9 m/s;
23.3.
inerto atkritumu poligoniem vai atkritumu poligonu daļām, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10–7 m/s.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
24.
Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 23.punktā minēto dabīga materiāla izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatni un iekšējās sienas izklāj ar mākslīgi izveidotu izolācijas slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri un kurš nodrošina, lai iežu filtrācijas koeficients atbilstu šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.
25.
Poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izolācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts vai materiāla slāni, kura filtrācijas koeficients ir vismaz 10–3 m/s, ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un novadīšanai, kā arī paredz drenāžas sistēmas skalošanas iespējas.
26.
Infiltrātu novada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma uz infiltrāta uzkrāšanas ietaisēm. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta novadīšanai uz infiltrāta attīrīšanas ietaisēm poligonā. Lai samazinātu infiltrāta tilpumu, infiltrātu var izmantot izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Infiltrāta uzkrāšanas ietaisēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nodrošina infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu ņemšanas iespēju. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.
27.
Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.
28.
Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus. Savākto gāzi apstrādā un izmanto enerģijas iegūšanai. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.
29.
Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi.
30.
Saimnieciskajā zonā izvieto visus pārējos poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamos infrastruktūras elementus, kas ietver būves un inženierkomunikācijas.
31.
Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Pie poligona novieto informāciju par operatoru, norādot operatora kontaktinformāciju (poligona adrese, kontakttālrunis, elektroniskā pasta adrese un interneta vietnes adrese) un poligona darba laiku (laiku, kad poligonā pieņem atkritumus). Visas ieejas poligonā norobežo ar barjeras veida vārtiem vai vārtiem, kuri ir slēgti laikā, kad poligonā nepieņem atkritumus.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
32.
Vietās, kur to nosaka būvprojektēšanas noteikumu prasības, ierīko apstādījumu joslu ap poligonu vai tā daļām.
4.Poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana
4.1.Vispārīgās prasības atkritumu pieņemšanai poligonos un izgāztuvēs
33.
Poligonos atļauts apglabāt tikai atkritumus, kas iepriekš ir tikuši apstrādāti un sagatavoti apglabāšanai, izņemot tādus inertus atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, vai arī atkritumus, kuru apstrāde nesamazina to daudzumu vai iespējamo apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi.
34.
Poligonos nedrīkst pieņemt apglabāšanai:
34.1.
šķidros atkritumus;
34.2.
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja sausnas saturs tajās ir mazāks par 15 %;
34.3.
organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus un koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti vai izmantoti atkritumu gāzes ieguvei;
34.4.
atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
34.5.
atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
34.6.
veselas nolietotas riepas un sasmalcinātas riepas, izņemot veselas nolietotas riepas, kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā vai izgāztuvē, velosipēdu riepas un riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm;
34.7.
atkritumus, kuri satur neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētniecības, mācību vai tehniskajā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām), atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
34.8.
citus atkritumus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;
34.9.
atkritumus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju ir savākti dalīti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijai, ja vien tie nav atkritumi, kuri radušies dalīti savāktu atkritumu turpmākās pārstrādes vai reģenerācijas procesu rezultātā un kuru apglabāšana poligonā ir videi nekaitīgākais rezultāts atbilstoši normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritārajai secībai.
(Grozīts ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684)
35.
Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem.
36.
Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu (1. pielikums), kurā ir sniegts apliecinājums, ka piegādātie atkritumi atbilst atkritumu poligona darbībai izsniegtās atļaujas (A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai) nosacījumiem un šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem attiecīgajai atkritumu poligonu kategorijai, bet, ja atkritumu poligonā pieņem sadzīves atkritumus, – kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai, ja atkritumu sagatavošana apglabāšanai nav veikta atkritumu poligonā. Ja starp atkritumu piegādātāju un operatoru ir noslēgts līgums par atkritumu apglabāšanu poligonā, tad atkritumu apraksts ir viena no līguma sastāvdaļām. Līgumā norāda, kādā veidā puses pārbauda poligonā vai izgāztuvē piegādāto atkritumu atbilstību līgumā noteiktajām prasībām, kā arī rīcību gadījumos, ja piegādātie atkritumi neatbilst līguma prasībām. Ja minētais līgums nav noslēgts, par katru atkritumu kravu iesniedz atsevišķu atkritumu aprakstu.
(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)
37.
Atkritumus pieņem apglabāšanai poligonā, ja tie atbilst:
37.1.
attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas nosacījumiem (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);
37.2.
attiecīgajam atkritumu aprakstam;
37.3.
šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;
37.4.
kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.
(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)
38.
Operators pirms un pēc atkritumu izkraušanas atkritumu poligonā nodrošina atkritumu vizuālu pārbaudi, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību:
38.1.
atkritumu aprakstam;
38.2.
šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;
38.3.
ja tiek izkrauti sadzīves atkritumi, – šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam, pēc kura konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
39.
Lai noteiktu atkritumu atbilstību šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4. apakšnodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem, atkritumu paraugu ņemšanai un analīzēm izmanto šo noteikumu 2. pielikumā minētās atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes. Atkritumu paraugus atkritumu apraksta ķīmiskās analīzes sagatavošanai ņem un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas Nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām ir izsniegušas apliecinājumu vai apstiprinājumu, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā)
39.1
Lai noteiktu atkritumu sastāvu un atbilstību kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai, operators nodrošina sadzīves atkritumu paraugu ņemšanu un sadzīves atkritumu sastāva noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļai.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
40.
Atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem (šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļa) nepārbauda:
40.1.
šo noteikumu 60. un 68.punktā un 3.pielikumā minētajiem atkritumiem;
40.2.
ja atkritumu aprakstā (1.pielikums) ir iekļauta visa nepieciešamā informācija par atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem;
40.3.
ja laboratorija ir sniegusi rakstisku atzinumu, ka atkritumu analīžu veikšana nav iespējama vai arī nav pieejamas attiecīgas pārbaudes procedūras un kritēriji.
41.
Lai pieņemtu apglabāšanai bīstamos atkritumus un pārbaudītu to atbilstību atkritumu aprakstam, bīstamo atkritumu poligona operators nodrošina, ka pirms bīstamo atkritumu izkraušanas tiek ņemti to paraugi. Bīstamo atkritumu paraugus ņem un to analīzes veic laboratorijas, kuras atbilst šo noteikumu 39. punktā minētajām prasībām. Pēc paraugu ņemšanas bīstamo atkritumu paraugus uzglabā vismaz mēnesi un šajā laikā nodrošina to analīžu veikšanu.
(Grozīts ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684)
42.
Ja konstatē, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam nekavējoties rakstiski informē attiecīgo pārvaldi.
43.
Operators atkritumus apsaimnieko tā, lai:
43.1.
nepieļautu virszemes ūdens un pazemes ūdens piesārņošanu;
43.2.
mazinātu smakas un putekļu izplatīšanos;
43.3.
novērstu atkritumu vieglās frakcijas izplatīšanos ar vēju;
43.4.
mazinātu trokšņus;
43.5.
novērstu putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību;
43.6.
nepieļautu aerosolu veidošanos;
43.7.
nepieļautu ugunsgrēku, atkritumu pašaizdegšanos un bīstamo atkritumu noplūdi vai izbiršanu iesaiņojuma vai taras bojājuma dēļ.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
44.
Poligona kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas, otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādes vai uzglabāšanas vietu vai krātuvi.
44.1
Atkritumu poligonā apglabāto atkritumu masu nosaka, sverot atkritumus un to pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajā kontrolpunktā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
44.2
Atkritumu poligonā apglabāto atkritumu tilpumu nosaka, reizi gadā veicot apglabāto atkritumu slāņa topogrāfisko uzmērīšanu vai izmantojot citus tehniskus līdzekļus, piemēram, bezpilota gaisa kuģi vai citu veidu lidaparātus, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi atbilstoši normatīvajiem aktiem par aviāciju.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
44.3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai atbilstoši normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un kurus var piemērot šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
44.4
Operators nodrošina, ka šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto atkritumu paraugu ņemšanu un atkritumu sastāva mērījumus veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto prasību izpildei.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
44.5
Operators nodrošina šo noteikumu 56.10 punktā minēto atkritumu sastāva mērījumus četras reizes gadā šādos pārskata periodos:
44.51.
par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 30. martam;
44.52.
par laikposmu no kārtējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 30. jūnijam;
44.53.
par laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. septembrim;
44.54.
par laikposmu no kārtējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. decembrim.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
45.
Operators nodrošina nodarbinātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību, kā arī apmācību par atkritumu apsaimniekošanas tehniskajiem jautājumiem. Bīstamo atkritumu poligona operators atbilstoši normatīvajiem aktiem par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai avārijas gadījumā nodrošina bīstamo atkritumu poligonu bīstamības samazināšanas pasākumu veikšanu.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
46.
Operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālā (4.pielikums). Apglabāšanai pieņemtos atkritumus, kas poligonā ievesti no atraktām izgāztuvēm, operators reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā. Ja operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē elektroniski, reģistrētos datus reizi ceturksnī izdrukā. Operators pēc pieprasījuma atkritumu piegādātājam izsniedz rakstisku izziņu par katru atkritumu kravu, kura ir pieņemta apglabāšanai poligonā.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
47.
Divu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām operators iesniedz gada pārskatu pārvaldē. Gada pārskatā apkopo šādu informāciju:
47.1.
atkritumu daudzums (tonnās) un veidi (atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus), kas pārskata gada laikā atkritumu poligonā:
47.1.1.
pieņemti;
47.1.2.
apglabāti;
47.2.
atkritumu poligona atkritumu krātuves aizpildītā un neaizpildītā ietilpība tonnās un kubikmetros;
47.3.
atkritumu poligonā apglabāto atkritumu tilpums kubikmetros;
47.4.
no atkritumu poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu daudzums un veidi;
47.5.
no atkritumu poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu pārstrādes, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;
47.6.
atkritumu poligonā uzstādītās poligonu gāzes savākšanas sistēmas darbība un savāktais gāzes apjoms un sastāvs;
47.7.
infiltrāta tilpuma mērījumu un sastāva analīžu rezultāti un no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vidē novadīto notekūdeņu analīžu rezultāti;
47.8.
atkritumu poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi un to rezultāti atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam;
47.9.
informācija par operatora veiktajiem sadzīves atkritumu sastāva mērījumiem un to rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma III daļai;
47.10.
šo noteikumu 56.2 punktā minētā sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas plāna kopija;
47.11.
informācija par apglabāto sadzīves atkritumu atbilstību kritērijiem, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma III daļai;
47.12.
sadzīves atkritumu daudzums (tonnās), kas radies, sadzīves atkritumu poligonā veicot sadzīves atkritumu sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai (tajā skaitā sadzīves atkritumu šķirošana un sadzīves atkritumu mehāniski bioloģiskā apstrāde), un kurš ir apglabāts sadzīves atkritumu poligonā;
47.13.
sadzīves atkritumu daudzums (tonnās), kas radies, sadzīves atkritumu poligonā veicot sadzīves bioloģiski noārdāmo atkritumu aerobo vai anaerobo pārstrādi, un kurš ir apglabāts sadzīves atkritumu poligonā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.10.2021. noteikumiem Nr. 684)
48.
Pārvalde apkopo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" gada pārskatos ietverto informāciju. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.
49.
Lai samazinātu vides piesārņošanu, operators nodrošina vides stāvokļa monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi. Attiecīgo paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes veic šo noteikumu 41.punktā minētās laboratorijas.
50.
Pārvalde nosaka vietas poligona vai izgāztuves apkārtnē, kur veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamos pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametru mērījumus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.
51.
Pirms poligonā uzsākta atkritumu apglabāšana, operators vismaz trijos kontroles urbumos nodrošina pazemes ūdeņu paraugu ņemšanu un šo noteikumu 50.punktā noteikto pilno ķīmisko analīžu veikšanu pazemes ūdeņiem, lai noteiktu kontroles vērtības salīdzināšanai ar turpmākajiem paraugiem. Minētos paraugus ņem šo noteikumu 39.punktā minētās laboratorijas atbilstoši standartam LVS ISO 5667–11:2011 L "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 11. daļa: Norādījumi pazemes ūdens paraugu ņemšanai" (ISO 5667–11:2009).
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
52.
Par poligona vai izgāztuves apkārtnē konstatēto vides piesārņojumu operators vienas darbdienas laikā no piesārņojuma konstatēšanas brīža informē attiecīgo pārvaldi, kas piecu darbdienu laikā pēc operatora iesniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par termiņiem un veicamajiem pasākumiem vides piesārņojuma cēloņu un tā radīto seku novēršanai un paziņo to attiecīgajam operatoram. Operators novērš vides piesārņojuma cēloņus un tā radītās sekas atbilstoši pārvaldes lēmumā noteiktajiem pasākumiem un termiņiem.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā)
53.
Lai kontrolētu virszemes ūdeņu piesārņojumu poligona aizsargjoslā, ūdens plūsmas virzienā virspus un lejpus poligona ierīko vismaz divas paraugu ņemšanas vietas.
54.
Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, poligona vai izgāztuves aizsargjoslā ierīko kontroles urbumu tīklu pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai un līmeņu mērījumiem. Vismaz vienu urbumu gruntsūdens paraugu ņemšanai ierīko vietā, kur gruntsūdens plūst poligona vai izgāztuves virzienā, un vismaz divus urbumus – gruntsūdeņu noplūdes virzienā no poligona vai izgāztuves. Ja esošie dati un teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi liecina par artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespēju, artēzisko ūdeņu kontrolei ierīko vismaz vienu dziļurbumu.
55.
Operators nodrošina, lai katrā kontroles punktā, kas ierīkots, lai mērītu infiltrāta noplūdi no poligona, tiktu veikti infiltrāta tilpuma un sastāva mērījumi (5.pielikums), kā arī katrā atkritumu apglabāšanas nodalījumā ierīko poligona gāzes monitoringa sistēmu.
56.
Poligona infiltrāta tilpuma aprēķiniem izmanto ūdens bilances metodi, ja operators nav uzstādījis šo noteikumu 28.punktā minēto infiltrāta apjoma mērīšanas aprīkojumu. Ūdens bilances aprēķināšanai izmanto datus no poligonam tuvāk esošās meteoroloģisko novērojumu stacijas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.
56.1
Pirms izgāztuves atrakšanas un tajā esošo atkritumu pāršķirošanas darbu uzsākšanas operators nodrošina, ka, veicot minētos darbus, netiek piesārņoti gruntsūdeņi caur iepriekš izveidotajiem monitoringa urbumiem, kurus norobežo vai tamponē.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
4.1.1Sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas un atkritumu sastāva noteikšanas būtiskās prasības
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; apakšnodaļa stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.2
Operators nodrošina, ka katru gadu līdz 30. martam tiek sastādīts sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas plāns attiecīgajam kalendāra gadam. Plānā norāda:
56.21.
sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas vietas adresi;
56.22.
sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas datumu;
56.23.
analizējamo sadzīves atkritumu paraugu skaitu un svaru;
56.24.
sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 56.5 punktu;
56.25.
sadzīves atkritumu paraugu sagatavošanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 56.6 punktu.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.3
Operators nodrošina, ka atkritumu poligonā ievestā sadzīves atkritumu krava pirms parauga ņemšanas tiek nosvērta un reģistrēts atkritumu kravas svars, kā arī tiek veikta šo noteikumu 38. punktā minētā pārbaude.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.4
Reģistrētā sadzīves atkritumu krava tiek nosūtīta uz iepriekš izvēlētu sadzīves atkritumu paraugu ņemšanas un šķirošanas vietu atkritumu poligonā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.5
Sadzīves atkritumu paraugu ņemšanai no sadzīves atkritumu kravas izmanto vienu no šādām metodēm:
56.51.
sadzīves atkritumu paraugus ņem no izlases kārtā izvēlēta noteikta skaita kravu noteiktā laika periodā;
56.52.
sadzīves atkritumu paraugus ņem no visām atkritumu kravām noteiktā laika periodā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.6
Sadzīves atkritumu paraugu sagatavošanai izmanto vienu no šādām metodēm:
56.61.
sadzīves atkritumu kravu, no kuras tiks ņemts sadzīves atkritumu paraugs, izkrauj koniskā kaudzē un ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās. Divas pretējās koniskās kaudzes ceturtdaļas sajauc kopā vienā paraugā koniskā kaudzē, kuru atkal ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās, bet divas atlikušās ceturtdaļas turpmākajās darbībās neiekļauj. Minētās darbības atkārto, līdz sasniegts šo noteikumu 56.7 punktā minētais sadzīves atkritumu parauga lielums;
56.62.
sadzīves atkritumu kravu, no kuras tiks ņemts sadzīves atkritumu paraugs, izkrauj un izlīdzina aptuveni 50 cm biezā slānī. Sadzīves atkritumu kravu ar divām iedomātām līnijām sadala četrās vienādās daļās. Divas pretējās kaudzes ceturtdaļas sajauc kopā vienā paraugā, kuru atkal ar divām iedomātām līnijām vertikāli sadala četrās vienādās daļās, bet divas atlikušās ceturtdaļas turpmākajās darbībās neiekļauj. Minētās darbības atkārto, līdz sasniegts šo noteikumu 56.7 punktā minētais sadzīves atkritumu parauga lielums.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.7
No katras sadzīves atkritumu kravas sagatavojamā sadzīves atkritumu parauga lielums ir no 100 līdz 250 kilogramiem.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.8
Operators nodrošina nepieciešamo aprīkojumu, lai varētu no kopējās sadzīves atkritumu kravas paņemt reprezentatīvu sadzīves atkritumu paraugu atbilstoši šo noteikumu 56.5 un 56.6 punktā minētajām sadzīves atkritumu parauga ņemšanas un sagatavošanas metodēm.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.9
Sadzīves atkritumu paraugu manuāli šķiro atbilstoši šo noteikumu 56.10 punktā minētajām sadzīves atkritumu frakcijām. Pēc sašķirošanas katras sadzīves atkritumu frakcijas atkritumus nosver un reģistrē to svaru.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.10
Operators nodrošina sadzīves atkritumu sastāva noteikšanu pirms sadzīves atkritumu ievadīšanas sadzīves atkritumu šķirošanas līnijā, pirms novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) un pirms sadzīves atkritumu apglabāšanas. Sadzīves atkritumus šķiro šādās frakcijās:
56.101.
papīrs un papīru saturoši atkritumi (piemēram, iepakojums, kartons, jaukti papīra un kartona atkritumi);
56.102.
plastmasa un plastmasu saturoši atkritumi (piemēram, jaukti plastmasas atkritumi), izņemot plastmasas iepakojuma atkritumus un kompozītu iepakojuma atkritumus (piemēram, tetrapakas);
56.103.
stikls un stiklu saturoši atkritumi;
56.104.
metālus saturoši atkritumi;
56.105.
bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi;
56.106.
būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi;
56.107.
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;
56.108.
bateriju un akumulatoru atkritumi;
56.109.
tekstila atkritumi;
56.1010.
liela izmēra atkritumi (vismaz viens ārējais izmērs pārsniedz 50 cm);
56.1011.
smalkā frakcija (sadzīves atkritumu izmēri mazāki par 10 mm);
56.1012.
pārējie sadzīves atkritumi, kuri neatbilst šajā punktā minētajām frakcijām;
56.1013.
plastmasas iepakojuma atkritumi;
56.1014.
kompozīta iepakojuma atkritumi.
56.11
Katrai šo noteikumu 56.10 punktā minētajai sadzīves atkritumu frakcijai nosaka tās procentuālo īpatsvaru katrā sadzīves atkritumu paraugā, izmantojot šādu formulu:
K= V x 100%, kur
M


K – sadzīves atkritumu frakcijas procentuālais īpatsvars;

V – sadzīves atkritumu frakcijas materiāla svars tonnās;

M – kopējais sadzīves atkritumu parauga svars tonnās.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.12
Katras sadzīves atkritumu frakcijas materiāla vidējo procentuālo īpatsvaru apglabātajos atkritumos aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur


– vidējais sadzīves atkritumu frakcijas materiāla procentuālais īpatsvars;

n – sadzīves atkritumu paraugu skaits attiecīgajā paraugu ņemšanas posmā;

– aprēķinātais sadzīves atkritumu frakcijas procentuālais īpatsvars sadzīves atkritumu paraugos attiecīgajā paraugu ņemšanas posmā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
56.13
Operators nodrošina, ka šo noteikumu 39. punktā minētās laboratorijas vai institūcijas:
56.131.
ņem šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļā minēto sadzīves atkritumu paraugus;
56.132.
nosaka sadzīves atkritumu sastāvu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1 apakšnodaļai;
56.133.
nosaka apglabājamo sadzīves atkritumu atbilstību šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam, pēc kura nosaka, vai sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2019., sk. 92. punktu)
4.2.Kritēriji atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonos un kritēriji, pēc kuriem konstatē, ka sadzīves atkritumi ir sagatavoti apglabāšanai
(Apakšnodaļas nosaukums MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
57.
Sadzīves atkritumu poligonos atļauts apglabāt:
57.1.
sadzīves atkritumus, kuri atbilst šo noteikumu 58.1 punktā minētajam kritērijam;
57.2.
stabilizētus, sacietējušus vai pārstiklotus, ķīmiski neaktīvus monolītus bīstamos atkritumus, ja šos atkritumus apglabā atsevišķi no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un ja tie atbilst attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas prasībām (par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu);
57.3.
jebkuras citas izcelsmes sadzīves atkritumus, kas atbilst šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem un šo noteikumu 58.1 punktā noteiktajam kritērijam.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789; MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)
58.
Sadzīves atkritumu poligonos bez atbilstības pārbaudes šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām robežvērtībām pieņem:
58.1.
mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
58.2.
dalīti savāktos mājsaimniecībās radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;
58.3.
līdzīgus citas izcelsmes sadzīves atkritumus.
58.1
Sadzīves atkritumus uzskata par sagatavotiem apglabāšanai, ja šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars nepārsniedz 20 % attiecīgajā pārskata periodā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2030., sk. 94. punktu)
58.2
Operators nodrošina, ka šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos nepārsniedz 20 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2030., sk. 94. punktu)
59.
Ģipsi saturoši sadzīves atkritumi apglabājami sadzīves atkritumu poligona krātuvē, kurā netiek apglabāti bioloģiski noārdāmi atkritumi.
60.
Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus (turpmāk – azbestu saturoši atkritumi) bez papildu pārbaudēm var pieņemt un apglabāt sadzīves atkritumu poligonos (to atsevišķos nodalījumos) vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ja tie atbilst šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Sadzīves atkritumu poligonu nodalījumos vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ievēro šādas papildu prasības:
60.1.
atkritumi nesatur citas bīstamas vielas, izņemot azbestu saistītā veidā, ieskaitot šķiedras, kuras ir saistītas ar saistvielu vai iepakotas plastmasas iepakojumā;
60.2.
tiek pieņemti tikai azbestu saturošie atkritumi vai arī tos apglabā atsevišķā poligona nodalījumā, ja azbestu saturošos atkritumus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;
60.3.
azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas zona pirms katras atkritumu sablietēšanas tiek pārklāta ar izolējoša materiāla slāni, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;
60.4.
ja azbestu saturošo atkritumu iepakojums ir bojāts vai arī tie nav iepakoti, tos nekavējoties pārklāj ar izolējoša materiāla slāni. Pirms katras šo atkritumu sablietēšanas tos atkārtoti pārsedz ar izolējoša materiāla slāni un apsmidzina ar ūdeni vai infiltrātu, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;
60.5.
poligonu vai tā nodalījumu pēc pilnīgas aizpildīšanas nosedz ar noslēdzošo pārklājumu, lai novērstu azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;
60.6.
poligonā vai tā nodalījumā netiek veikti nekādi darbi, kas varētu izraisīt azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;
60.7.
pēc poligona slēgšanas saglabā poligona vai tā nodalījuma plānu, kurā ir norādīta azbestu saturošu atkritumu apglabāšanas vieta;
60.8.
pēc poligona slēgšanas veic pasākumus, lai ierobežotu iespējamo zemes lietošanu un novērstu cilvēku nonākšanu saskarē ar atkritumiem.
61.
Poligonā, kurā apglabā tikai azbestu saturošus būvniecības atkritumus, operators pirms atkritumu pieņemšanas un pēc atkritumu izkraušanas poligonā atkritumus vai iepakotu atkritumu iepakojumu un marķējumu pārbauda vizuāli, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
62.
Ja atkritumi neatbilst šo noteikumu 57.punktā minētajām prasībām, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai šie atkritumi atbilst šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kritērijiem atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonā.
4.3.Kritēriji atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai
(Apakšnodaļa MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā)
63.
Inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, ir atļauts apglabāt tikai inertos atkritumus.
64.
Šo noteikumu 7. pielikumā minētos inertos atkritumus atļauts pieņemt inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, bez atbilstības pārbaudes, ja no viena rašanās avota tiek piegādāts viens vai vairāki šo noteikumu 7. pielikumā minētie atkritumu veidi. Ja inertie atkritumi satur piemaisījumus (citus materiālus vai vielas) tādā daudzumā, ka pastāv atkritumu radītā piesārņojuma risks, šos atkritumus inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, nepieņem.
65.
Inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, nepieņem būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā, radušos atkritumus, kas piesārņoti ar bīstamām vielām.
66.
Ja atkritumu klase nav iekļauta šo noteikumu 7. pielikumā, veic atkritumu ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajām robežvērtībām atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai.
4.4.Kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos
67.
Bīstamo atkritumu poligonā ir atļauts apglabāt tādu veidu bīstamos atkritumus, kuri ir minēti attiecīgajam poligonam izsniegtajā atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un kuri atbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem kritērijiem.
68.
Bīstamo atkritumu poligonā (papildus šo noteikumu 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56.punktā minētajām prasībām):
68.1.
nosaka katra veida bīstamo atkritumu svaru;
68.2.
pārbauda piegādāto bīstamo atkritumu atbilstību bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas kartei–pavadzīmei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaiti, identifikāciju, marķēšanu un pārvadājumiem (arī pārrobežu pārvadājumiem);
68.3.
pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;
68.4.
pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;
68.5.
reizi gadā vai atbilstoši atkritumu aprakstā norādītajai informācijai pārbauda atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam un noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.
69.
Pieņemot bīstamos atkritumus apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā, operators nodrošina ķīmisko analīžu veikšanu, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām robežvērtībām.
5.Poligonu un to daļu slēgšana un nosacījumi slēgtajiem poligoniem, to daļām un izgāztuvēm
(Nodaļas nosaukums MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
70.
Pārvalde pieņem lēmumu par poligona vai tā daļu slēgšanu, ja:
70.1.
poligona projektētais tilpums, pamatojoties uz A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā norādīto un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;
70.2.
beidzies A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujas termiņš un tas nav pagarināts;
70.3.
tiek pārkāptas A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā minētās prasības;
70.4.
vides monitoringa dati liecina par vides stāvokļa pasliktināšanos un, turpinot poligona darbību, nav iespējams to novērst;
70.5.
saņemts attiecīgā operatora rakstisks lūgums, kurā ir sniegta informācija par poligona vai tā daļas slēgšanas iemesliem.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
70.1
Pēc pārvaldes pieņemtā lēmuma par poligona, tā daļu vai izgāztuves slēgšanu tajā aizliegts apglabāt jaunus atkritumus.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
70.2
Operators nodrošina, ka slēgtajam poligonam, tā daļai vai izgāztuvei nepiekļūst nepiederošas personas.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
71.
(Svītrots ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
6.Poligonu, to daļu un izgāztuvju rekultivācija
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
72.
Izgāztuves pēc to bīstamības un potenciāli radītā vides piesārņojuma un attiecībā pret rekultivācijas prasībām iedala trijās kategorijās:
72.1.
I kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli nelielu risku;
72.2.
II kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli vidēju risku;
72.3.
III kategorija – izgāztuves, kuras rada potenciāli lielu risku.
73.
Pie I kategorijas pieder izgāztuves, kuras nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī ja:
73.1.
novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 50000 t (apmēram 100000 m3);
73.2.
var konstatēt, ka apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.
74.
Pie II kategorijas pieder izgāztuves, kuras var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, pazemes un virszemes ūdeņiem un gaisu), to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:
74.1.
novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3);
74.2.
var konstatēt, ka apglabāti sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.
75.
Pie III kategorijas pieder izgāztuves, kuras ir radījušas negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, ūdeņiem un gaisu) un to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:
75.1.
novērtētais apglabāto atkritumu apjoms pārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3);
75.2.
apglabāti atkritumi ar lielu bīstamo vielu saturu.
76.
Rekultivējot inerto atkritumu poligonus vai atkritumu poligonu daļas, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, piemēro II kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības, bet sadzīves un bīstamo atkritumu poligonu rekultivācijai – III kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā)
77.
Ja poligons sadalīts atkritumu apglabāšanas nodalījumos, rekultivāciju veic pa nodalījumiem.
77.1
Pēc izgāztuves atrakšanas un tajā esošo atkritumu pāršķirošanas darbu beigšanas operators veic izgāztuves rekultivāciju.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
78.
Lai nodrošinātu slēgta poligona vai izgāztuves iekļaušanos ainavā un teritorijas turpmāku izmantošanu, operators nodrošina poligona vai izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
79.
Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektēšanas uzsākšanai papildus ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumos minētajiem dokumentiem ir nepieciešami šādi dokumenti:
79.1.
attiecīgās pašvaldības lēmums un kompetento iestāžu atzinums par poligona, tā daļas vai izgāztuves slēgšanu;
79.2.
atkritumu apglabāšanas vietas sākotnējā stāvokļa profils, ja tāds ir pieejams;
79.3.
informācija par apglabāto atkritumu sastāvu un apjomu;
79.4.
informācija par teritorijas ģeoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;
79.5.
poligona, tā daļas vai izgāztuves monitoringa dati.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
80.
Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu izstrādā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85. punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
81.
Slēgta poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju veic atbilstoši reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam, ja tas ir apstiprināts, būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām būves pārbūvei un slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 85. punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
82.
Veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, ievēro šādus nosacījumus:
82.1.
pirms rekultivācijas no izgāztuves virsmas novāc iespējamos pārstrādājamos atkritumus un nogādā atkritumu pārstrādes vietās;
82.2.
atkritumus blīvē un sastumj vienā kaudzē, samazinot izgāztuves platību. Veicot rekultivāciju, veido izgāztuves virsmas un sānu nogāžu formu;
82.3.
veidojot izgāztuves sānu nogāzes, izmanto tehniskos paņēmienus un būvmateriālus, tajā skaitā ģeosintētiskos būvmateriālus, kas novērš iespējamus grunts noslīdējumus. Veidojot izgāztuves virsmu un sānu nogāžu formu, ņem vērā attiecīgās izgāztuves apkārtnes reljefa īpatnības, kā arī virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas iespēju;
82.4.
pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas I un II kategorijas izgāztuvēm un inerto atkritumu poligoniem vai atkritumu poligonu daļām, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, veido nosedzošo kārtu no 0,5 metrus bieza grunts slāņa ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstoša pretfiltrācijas slāņa, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10–7 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas;
82.5.
I kategorijas izgāztuvju atkritumus pārved uz atkritumu poligonu, ja tas ir noteikts pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos. Pēc atkritumu pārvešanas teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu auglīgas augsnes slāni un paredz tās apzaļumošanu;
82.6.
pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas III kategorijas izgāztuvēm un sadzīves atkritumu poligoniem nepieciešams izolējošs segums;
82.7.
III kategorijas izgāztuvju un sadzīves atkritumu poligonu virskārtas izolējošo segumu ierīko, nodrošinot:
82.7.1.
gāzu drenāžas kārtu atbilstoši šo noteikumu 28.punkta prasībām;
82.7.2.
0,5 metrus biezu grunts slāni ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10–9 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona vai izgāztuves slēgšanas, vai līdzvērtīgu ģeosintētisko materiālu;
82.7.3.
drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem un kuras iežu filtrācijas koeficients ir 10–3 m/s. Ja drenāžas kārtu veido grunts, tad virs seguma izvieto auglīgas augsnes kārtu un nodrošina tās apzaļumošanu. Ja drenāžas kārtu veido no ģeosintētiskiem būvmateriāliem, nodrošina šo materiālu balstu;
82.8.
bīstamo atkritumu poligonu virskārtai ierīko:
82.8.1.
mākslīgu blīvējošo izolācijas slāni atbilstoši šo noteikumu 24.punkta prasībām;
82.8.2.
necaurlaidīgu minerālu kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem;
82.8.3.
drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem, atbilstoši šo noteikumu 25.punkta prasībām;
82.9.
I, II un III kategorijas atkritumu izgāztuvju un poligonu virsējo pārsegumu izveido no vismaz 0,2 m biezas augsnes kārtas;
82.10.
ainavas sakārtošanu nodrošina ar apstādījumiem un zālājiem, izvēloties tiem piemērotas augu sugas.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
82.1
Veicot izgāztuves rekultivāciju pēc atrakšanas un atkritumu šķirošanas darbu beigšanas, ievēro šādus nosacījumus:
82.11.
visus nešķirotos atkritumus pārved apglabāšanai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu poligonā;
82.12.
nodrošina šajā izgāztuvē iepriekš izveidoto monitoringa urbumu turpmāku darbību un tamponēto monitoringa urbumu aizsardzību;
82.13.
teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu augsnes vai komposta slāni un paredz tās apzaļumošanu vai pārklāj ar citu materiālu atbilstoši teritorijas plānojumā paredzētajam teritorijas izmantošanas veidam.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
82.2
Sadzīves atkritumu poligona operators pēc atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas iesniedz pārvaldē informāciju par atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas un slēgšanas darbu izmaksām, norādot pa izmaksu pozīcijām, kas noteiktas normatīvajos aktos par izmaksām, kas saistītas ar atkritumu poligonu apsaimniekošanu pēc to slēgšanas, kā arī norāda slēgtā atkritumu poligona vai tā daļas rekultivēto platību un tajā apglabāto atkritumu daudzumu tonnās.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā)
83.
Izgāztuvi, poligonu vai tā daļu uzskata par rekultivētu pēc tam, kad pārvalde ir veikusi pēdējās pārbaudes slēgtajā izgāztuvē, poligonā vai tā daļā pēc rekultivācijas un izvērtējusi operatora sniegtos šo noteikumu 47. punktā minētos gada pārskatus un šo noteikumu 82.2 punktā minēto informāciju, kā arī ir stājies spēkā pārvaldes lēmums par izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivāciju. Rekultivēto poligonu vai izgāztuvi pieņem ekspluatācijā atbilstoši ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumiem.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621; MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
84.
Pārvalde pēc rekultivācijas nosaka, kurā vietā poligona vai izgāztuves apkārtnē veicami šo noteikumu 5.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 5.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametrus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.
84.1
Pazemes ūdens ķīmiskā sastāva analīžu rezultātus, kas iegūti vides stāvokļa monitoringā pirmo reizi pēc attiecīgās izgāztuves, atkritumu poligona vai tā daļas rekultivācijas, uzskata par fona rādītājiem, attiecībā pret kuriem pārvalde vērtē, vai rekultivētā izgāztuve, rekultivētais atkritumu poligons vai tā daļa ir radījusi pazemes ūdens piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos pēc rekultivācijas.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
85.
Pārvalde nosaka uzturēšanas un monitoringa veikšanas ilgumu, kas rekultivētai izgāztuvei nav mazāks par 20 gadiem, rekultivētam poligonam vai tā daļai nav mazāks par 30 gadiem un rekultivētai izgāztuvei pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas nav mazāks par pieciem gadiem, ņemot vērā rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas iespējamo ietekmi uz vidi. Monitoringu pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas veic atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
85.1
Uzturēšana ietver teritorijas uzturēšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām, poligona krātuves virskārtas izolējošā seguma uzturēšanu atbilstošā stāvoklī, infiltrāta savākšanu, uzkrāšanu, priekšattīrīšanu, noglabāšanu un izvešanu, monitoringa un poligona gāzu iekārtu un infiltrāta savākšanas sistēmu uzturēšanu atbilstošā tehniskā stāvoklī, teritorijas uzturēšanu ap monitoringa vietām, nodrošinot piekļuvi tām.
(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 621 redakcijā)
86.
Pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas operators nodrošina rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas uzturēšanu un monitoringu atbilstoši šo noteikumu 84. un 85. punktam un 5. pielikumam, kā arī nodrošina poligona gāzu un infiltrāta analīžu veikšanu un pazemes ūdeņu stāvokļa mērījumus rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas tuvumā, izmantojot šo noteikumu 39. punktā minēto laboratoriju pakalpojumus.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.
Operators ziņo pārvaldei par jebkuru konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un to veikšanas termiņiem, lai novērstu konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi.
(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 621)
6.1Sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķi, kritēriji apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai un prasības pagarināšanas plāna saturam
(Nodaļa MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.1
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs, pašvaldība, kas ir noslēgusi līgumu ar sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotāju par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonā, un  atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, nodrošina sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus:
87.11.
līdz 2024. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 45 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;
87.12.
līdz 2027. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 35 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;
87.13.
līdz 2030. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 25 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas;
87.14.
līdz 2034. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masa nepārsniedz 10 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītās sadzīves atkritumu masas.
87.2
Šo noteikumu 87.1 punktā minētā mērķa sasniegšanu izvērtē atbilstoši šādam kritērijam – atbilstība šo noteikumu 87.3 1. un 87.3 2. apakšpunktā veikto aprēķinu rezultātā iegūtajam rādītājam. Šo noteikumu 87.1 1., 87.1 2., 87.1 3. vai 87.1 4. apakšpunktā minētais mērķis ir novērtējams kā sasniegts, ja šo noteikumu 87.3 1. un 87.3 2. apakšpunktā veikto aprēķinu rezultātā iegūtais rādītājs ir mazāks par 87.1 1., 87.1 2., 87.1 3. vai 87.1 4. apakšpunktā noteikto sadzīves atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķi attiecīgajā kalendāra gadā vai vienāds ar to.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām sniegto informāciju, citu valsts iestāžu publiski pieejamos pārskatus, kā arī operatora gada pārskatā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 47. punktam un ievērojot šo noteikumu 87.4 un 87.5 punktā minētās prasības, aprēķina:
87.31.
katrā sadzīves atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu un tās attiecību pret attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu;
87.32.
kopējo sadzīves atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu masu un tās attiecību pret attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.4
Veicot šo noteikumu 87.3 punktā minētos aprēķinus, par apglabātu sadzīves atkritumu poligonā uzskata attiecīgajā kalendāra gadā apglabāto sadzīves atkritumu masu, tostarp:
87.41.
attiecīgajā kalendāra gadā radīto sadzīves atkritumu masu, kas apglabāta sadzīves atkritumu poligonā;
87.42.
sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir radusies pēc sadzīves atkritumu sagatavošanas pārstrādei vai reģenerācijai citā veidā, piemēram, pēc sadzīves atkritumu šķirošanas vai mehāniskas bioloģiskas apstrādes, un kura ir apglabāta sadzīves atkritumu poligonā;
87.43.
sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir sadedzināta sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru darbībai izsniegtajā atļaujā piesārņojošās darbības veikšanai ir noteikts, ka sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās tiek veikta atkritumu sadedzināšana kā atkritumu apglabāšanas darbība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem, izņemot no sadzīves atkritumu sadedzināšanas procesā radītajiem atkritumiem iegūto materiālu masu, ņemot vērā sadzīves atkritumu īpatsvaru sadedzināmajos atkritumos;
87.44.
sadzīves atkritumu masu, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir radusies bioloģiski noārdāmo atkritumu stabilizācijas rezultātā un kuru apglabā sadzīves atkritumu poligonā;
87.45.
sadzīves atkritumus, kuri rodas, sagatavojot sadzīves atkritumus atkārtotai izmantošanai un veicot sadzīves atkritumu pārbaudīšanu, tīrīšanu un labošanu, un kurus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;
87.46.
materiālus, kurus mehāniski atdala sadzīves bioloģiski noārdāmo atkritumu aerobā vai anaerobā pārstrādē vai pēc tās un kurus pēc tam apglabā sadzīves atkritumu poligonā.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.5
Veicot šo noteikumu 87.3 punktā minētos aprēķinus, sadzīves atkritumu (stikls, metāli, papīrs un kartons, plastmasas, koks, tekstilmateriāli, kompozītmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi) masu, kas radusies minēto sadzīves atkritumu pārstrādes vai citādas reģenerācijas procesā un kas galarezultātā apglabāta sadzīves atkritumu poligonā, neieskaita šo noteikumu 87.4 punktā minētajā apglabātajā sadzīves atkritumu masā.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.6
Ja sadzīves atkritumi tiek nosūtīti pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, to atkritumu daudzumu, kuri rodas atkritumu sagatavošanā pirms pārstrādes vai materiālu reģenerācijas un kurus galamērķa valstī apglabā sadzīves atkritumu poligonā vai sadedzina ar tai sekojošu apglabāšanu poligonā, iekļauj sadzīves atkritumu daudzumā, kurus uzskata kā apglabātus sadzīves atkritumu poligonā.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.7
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 87.3 punktā veikto aprēķinu rezultātiem, konstatē, ka šo noteikumu 87.1 4. apakšpunktā minētais mērķis netiks sasniegts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne vēlāk kā līdz 2032. gada 31. decembrim sagatavo plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķa sasniegšanai.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.8
Ja Eiropas Komisija apstiprina šo noteikumu 87.7 punktā minēto plānu, līdz 2034. gada 31. decembrim sadzīves atkritumu poligonā apglabātais sadzīves atkritumu apjoms nepārsniedz 25 % no attiecīgajā kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu apjoma.
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
87.9
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija reizi gadā atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam ziņojuma formātam elektroniski nosūta Eiropas Komisijai datus par sadzīves atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu izpildi. Minētos datus kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu nosūta 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru attiecīgie dati ir savākti. Eiropas Komisijai nosūtītā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai.
7.Noslēguma jautājumi
88.
Poligonos drīkst apglabāt 75 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecībās radīto atkritumu masas un citu atkritumu masas, kuri to sastāva vai īpašību dēļ ir līdzīgi mājsaimniecībās radītiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (turpmāk – bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi), kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
89.
Sākot no 2013.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 50 % no tādu bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
90.
Sākot no 2020.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 35 % no tādu bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)
91.
Noteikumu 22.1, 22.2 un 22.3 punktu piemēro atkritumu poligoniem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2019. gada 1. janvāra.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
92.
Noteikumu 44.4 punkts un 4.1.1 apakšnodaļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
93.
Operators gada pārskatā par 2018. gadu neiekļauj šo noteikumu 47.8., 47.9. un 47.10. apakšpunktā minēto informāciju.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
94.
Noteikumu 58.1 un 58.2 punkts stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī. Operators nodrošina, ka:
94.1.
šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim nepārsniedz 40 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā;
94.2.
šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā.
(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 536 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Direktīvas 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Atkritumu apraksts
MK1032_P1.DOC
2.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes
(Pielikums MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 789 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)

1. (Svītrots ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)

2. Izskalošanas pārbaudes:

2.1. standarts LVS EN 12457-1:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Izskalošana – Graudainu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanas atbilstības tests – 1. daļa: Atkritumu partijas vienpakāpes tests, ja šķidruma attiecība pret cieto vielu ir 2 l/kg, materiāliem ar lielu cietas vielas saturu un daļiņu izmēru, mazāku par 4 mm (ar vai bez smalcināšanas)";

2.2. standarts LVS EN 12457-2:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Izskalošana – Graudainu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanas atbilstības tests – 2. daļa: Atkritumu partijas vienpakāpes tests, ja šķidruma attiecība pret cieto vielu ir 10 l/kg, materiāliem ar daļiņu izmēru, mazāku par 4 mm (ar vai bez smalcināšanas)";

2.3. standarts LVS EN12457-3:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Izskalošana – Graudainu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanas atbilstības tests – 3. daļa: Atkritumu partijas divpakāpju tests, ja šķidruma attiecība pret cieto vielu ir 2 l/kg un 8 l/kg, materiāliem ar lielu cietas vielas saturu un daļiņu izmēru, mazāku par 4 mm (ar vai bez smalcināšanas)";

2.4. standarts LVS EN 12457-4:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Izskalošana – Graudainu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanas atbilstības tests – 4. daļa: Atkritumu partijas vienpakāpes tests, ja šķidruma attiecība pret cieto vielu ir 10 l/kg, materiāliem ar daļiņu izmēru, mazāku par 10 mm (ar vai bez smalcināšanas)".

3. Neapstrādāto atkritumu mineralizācija:

3.1. standarts LVS EN 13657:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Mineralizācija karaļūdenī šķīstošo elementu noteikšanai";

3.2. standarts LVS EN 13656:2005 A/L "Atkritumu raksturošana – Mineralizācija mikroviļņu krāsnī ar fluorūdeņražskābes (HF), slāpekļskābes (HNO3) un hlorūdeņražskābes (HCl) maisījumu elementu noteikšanai".

4. (Svītrots ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)

3.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai
(Pielikums grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības

Inerto atkritumu poligonos vai atkritumu poligonu daļās, kas paredzētas inerto atkritumu apglabāšanai, apglabājamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pēc šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) un tieši izsaka mg/l attiecībā uz Co (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1).

Nr.
p.k.

Sastāvdaļa

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

Co (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l
1. As (arsēns)

0,1

0,5

0,06
2. Ba (bārijs)

7

20

4
3. Cd (kadmijs)

0,03

0,04

0,02
4. Crkop (hroms)

0,2

0,5

0,1
5. Cu (varš)

0,9

2

0,6
6. Hg (dzīvsudrabs)

0,003

0,01

0,002
7. Mo (molibdēns)

0,3

0,5

0,2
8. Ni (niķelis)

0,2

0,4

0,12
9. Pb (svins)

0,2

0,5

0,15
10. Sb (antimons)

0,02

0,06

0,1
11. Se (selēns)

0,06

0,1

0,04
12. Zn (cinks)

2

4

1,2
13. Cl- (hlorīdjoni)

550

800

460
14. F- (fluorīdjoni)

4

10

2,5
15. SO42- (sulfātjoni)

560*

1000*

1500
16. Fenolu indekss

0,5

1

0,3
17. Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)**

240

500

160
18. Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)***

2500

4000

–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumi neatbilst šīm sulfāta robežvērtībām, tos uzskata par atbilstošiem pieņemšanas kritērijiem, ja izskalošanās pārbaudē netiek pārsniegta viena no šīm robežvērtībām: 1500 mg/l kā C0, ja L/S = 0,1 l/kg, un 6000 mg/kg, ja L/S = 10 l/kg. Izmanto perkolācijas pārbaudi, lai noteiktu robežvērtību, ja L/S = 0,1 l/kg, saskaņā ar sākotnējiem līdzsvara nosacījumiem, jo attiecīgo robežvērtību nosaka vai nu ar paraugu kopas izskalošanās pārbaudi, vai ar perkolācijas pārbaudi atbilstoši nosacījumiem, kas tuvi vietējam līdzsvaram.

2. ** Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 500 mg/kg.

3. *** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Robežvērtības organisko parametru kopējam daudzumam

Nr.
p.k.

Sastāvdaļa

Robežlielums mg/kg
1. Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

30000*
2. Benzols, toluols, etilbenzols un ksiloli (BTEX)

6
3. Polihlorētie bifenili, tajā skaitā septiņas radniecīgas vielas (PCB)

1
4. Minerāleļļa (C10–C40)

500
5. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)

–

Piezīme. * Attiecībā uz augsni pārvalde var pieļaut augstāku robežvērtību, ja izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 500 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0 vai augsnes dabiskais pH.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Atkritumu poligona darbības reģistrācijas žurnāls
MK1032_P4_14.02.2024.docx
5.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un poligona vai izgāztuves apkārtnē
(Pielikums grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 536)

Nr. p.k.

Monitoringa un kontroles parametri

Monitoringa un kontroles biežums

poligona darbības laikā

izgāztuves darbības laikā

pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas slēgšanas
1. Monitoringa parametri:
1.1. infiltrāts:
1.1.1. daudzums

reizi mēnesī

2 reizes gadā

2 reizes gadā
1.1.2. ķīmiskais sastāvs:
1.1.2.1. nepilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

2 reizes gadā

reizi gadā
1.1.2.2. pilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

2 reizes gadā

reizi gadā
1.2. poligona gāze:
1.2.1. daudzums

reizi mēnesī

reizi gadā

2 reizes gadā
1.2.2. kvantitatīvais sastāvs

reizi mēnesī

reizi gadā

2 reizes gadā
2. Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs novadgrāvī ap poligonu vai izgāztuvi:
2.1. nepilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā
2.2. pilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā
3. Apglabāto atkritumu raksturojums:
3.1. apglabāto atkritumu slāņa augstums

reizi gadā

reizi gadā

reizi gadā
3.2. krātuves aizpildītais tilpums un platība

reizi gadā

reizi gadā

–
3.3. krātuves neaizpildītais tilpums un platība

reizi gadā

reizi gadā

–
3.4. atkritumu blīvums

reizi gadā

reizi gadā

–
3.5. atkritumu sastāvs

reizi ceturksnī

reizi gadā

–
3.6. apglabāšanas metodes

reizi gadā

reizi gadā

–
3.7. apglabāšanas laiks un ilgums

reizi gadā

reizi gadā

–
4. Poligona apkārtējās teritorijas monitoringa parametri:
4.1. pazemes ūdeņi:
4.1.1. līmenis

2 reizes gadā

2 reizes gadā

2 reizes gadā
4.1.2. ķīmiskais sastāvs:
4.1.2.1. nepilnā ķīmiskā analīze

nav noteikts

nav noteikts

nav noteikts
4.1.2.2. pilnā ķīmiskā analīze

nav noteikts

nav noteikts

nav noteikts
5. Virszemes ūdeņi poligona apkārtnē
5.1. noteces noteikšana

3 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā
5.2. ķīmiskās analīzes
5.2.1. nepilnā ķīmiskā analīze

3 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā
5.2.2. pilnā ķīmiskā analīze

reizi gadā

reizi gadā

reizi gadā
6. Ūdens bilances sastādīšanai nepieciešamie dati
6.1. Nokrišņu daudzums

Katru dienu

Katru dienu, pieskaitot mēneša vidējām vērtībām

Katru dienu, pieskaitot mēneša vidējām vērtībām
6.2. Gaisa temperatūra (maksimālā un minimālā, mēra plkst.13.00)

Katru dienu

Mēneša vidējā

Mēneša vidējā
6.3. Vēja virziens un ātrums

Katru dienu

Katru dienu

Nav vajadzīgs
6.4. Gaisa mitrums (relatīvais gaisa mitrums, mēra plkst.13.00)

Katru dienu

Mēneša vidējais

Mēneša vidējais
6.5. Iztvaikošana (sk. 8.piezīmi)      

Piezīmes.

1. Krātuves aizpildīto tilpumu nosaka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu. Apglabāto atkritumu slāņa augstumu un blīvumu aprēķina, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmes un ievesto atkritumu svaru.

2. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.2. elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš;

2.4. kopējais slāpekļa daudzums;

2.5. kopējais fosfora daudzums;

2.6. hlorīdi (Cl-).

3. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

3.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

3.2. sausnes saturs;

3.3. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās;

3.4. oksidējamība (permanganāta metode);

3.5. nitrāti (NO3-);

3.6. nitrīti (NO2-);

3.7. amonijs (NH4+);

3.8. sulfāti (SO42-);

3.9. fenolu indekss;

3.10. naftas produkti;

3.11. bors;

3.12. metāli – cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co).

4. Virszemes ūdens objektu caurplūdes mērījumus veic, izmantojot stacionāros posteņus šādu mērījumu veikšanai vai mobilo aprīkojumu caurplūdes noteikšanai.

5. Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņem tikai pēc pH un elektrovadītspējas stabilizācijas.

6. Gāzu sastāva kontrolei izmanto stacionārās vai mobilās iekārtas. Nosakāmie parametri:

6.1. metāns (CH4);

6.2. slāpeklis (N2);

6.3. ogļskābā gāze (CO2);

6.4. skābeklis (O2);

6.5. sērūdeņradis (H2S);

6.6. ūdeņradis (H2);

6.7. atmosfēras spiediens.

7. Gāzes daudzumu nosaka, izmantojot stacionāras iekārtas vai veicot gāzes atsūknēšanu (poligoniem), vai aprēķina (izgāztuvēm), izmantojot specializētās programmas atkritumu gāzes daudzuma aprēķinam.

8. Iztvaikošanas lielumus aprēķina teorētiski kā mēneša vidējo rādītāju. Ja šādi iztvaikošanas aprēķinu dati nav pietiekami, lai izmantotu ūdens bilances metodi, veic papildus iztvaikošanas un infiltrācijas novērojumus.

6.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos
(Pielikums grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības sadzīves atkritumiem

Granulētiem sadzīves atkritumiem, kurus apglabā tajā pašā nodalījumā, kurā apglabā stabilus, ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr.
p.k.

Sastāvdaļa

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

Co (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausna)

mg/kg (sausna)

mg/l
1. As (arsēns)

0,4

2

0,3
2. Ba (bārijs)

30

100

20
3. Cd (kadmijs)

0,6

1

0,3
4. Cr (hroms, kopējais)

4

10

2,5
5. Cu (varš)

25

50

30
6. Hg (dzīvsudrabs)

0,05

0,2

0,03
7. Mo (molibdēns)

5

10

3,5
8. Ni (niķelis)

5

10

3
9. Pb (svins)

5

10

3
10. Sb (antimons)

0,2

0,7

0,15
11. Se (selēns)

0,3

0,5

0,2
12. Zn (cinks)

25

50

15
13. Cl- (hlorīdjoni)

10 000

15 000

8 500
14. F- (fluorīdjoni)

60

150

40
15. SO42- (sulfātjoni)

10 000

20 000

7 000
16. Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

380

800

250
17. Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

40 000

60 000

–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem sadzīves atkritumu poligonā

Granulētiem bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pie L/S = 2 l/kg un L/S = 10 l/kg kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz Co (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg).

Nr.
p.k.

Sastāvdaļa

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

Co (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l
1. As (arsēns)

0,4

2

0,3
2. Ba (bārijs)

30

100

20
3. Cd (kadmijs)

0,6

1

0,3
4. Crkop (hroms)

4

10

2,5
5. Cu (varš)

25

50

30
6. Hg (dzīvsudrabs)

0,05

0,2

0,03
7. Mo (molibdēns)

5

10

3,5
8. Ni (niķelis)

5

10

3
9. Pb (svins)

5

10

3
10. Sb (antimons)

0,2

0,7

0,15
11. Se (selēns)

0,3

0,5

0,2
12. Zn (cinks)

25

50

15
13. Cl- (hlorīdjoni)

10000

15000

8500
14. F- (fluorīdjoni)

60

150

40
15. SO42- (sulfātjoni)

10000

20000

7000
16. Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

380

800

250
17. Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

40000

60000

–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem.

III. Papildu kritēriji bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem pagaidu uzglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā

Papildu izskalošanās pārbaužu robežvērtībām granulāriem bīstamiem atkritumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr.
p.k.

Komponents

Vērtība
1. Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

5 %*
2. PH

vismaz 6

Piezīme. * Ja šo robežvērtību nav iespējams sasniegt, pārvalde var atļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 800 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

7.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Inertie atkritumi, kuriem pirms apglabāšanas inerto atkritumu poligonā vai atkritumu poligona daļā, kas paredzēta inerto atkritumu apglabāšanai, nav nepieciešama atbilstības pārbaude
(Pielikums grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 789)

Nr.p.k.

Atkritumu klase*

Apraksts

Ierobežojumi
1. 1011 03 Stiklšķiedras atkritumi Bez organiskām saistvielām
2. 1501 07 Stikla tara, stikls
3. 1701 01 Betons Būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā radušies atkritumi**
4. 1701 02 Ķieģeļi Būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā radušies atkritumi**
5. 1701 03 Flīzes, dakstiņi un keramika Būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā radušies atkritumi**
6. 1701 07 Betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas maisījumi Būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā radušies atkritumi**
7. 1702 02 Stikls
8. 1705 04 Augsne un akmeņi Izņemot augsnes virskārtu, kā arī augsni un akmeņus no piesārņotām vietām
9. 1912 05 Stikls
10. 2001 02 Stikls Tikai atsevišķi savākts stikls
11. 2002 02 Augsne un akmeņi Tikai no dārzu un parku atkritumiem, izņemot augsnes virskārtu un kūdru

Piezīmes.

1. * Norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus.

2. ** Būvdarbos, tai skaitā būvju nojaukšanā radušies atkritumi ar nelielu cita veida materiālu piemaisījumu (piemēram, metāli, plastmasas, augsne, organiskās vielas, koksne, gumija), ja zināma atkritumu rašanās vieta. Piemaisījumu saturs nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā atkritumu apjoma.

8.
pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.
1032
Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem

Bīstamo atkritumu poligonos apglabājamo granulēto bīstamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr.
p.k.

Parametrs

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

Co (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l
1. As (arsēns)

6

25

3
2. Ba (bārijs)

100

300

60
3. Cd (kadmijs)

3

5

1,7
4. Crkop (hroms)

25

70

15
5. Cu (varš)

50

100

60
6. Hg (dzīvsudrabs)

0,5

2

0,3
7. Mo (molibdēns)

20

30

10
8. Ni (niķelis)

20

40

12
9. Pb (svins)

25

50

15
10. Sb (antimons)

2

5

1
11. Se (selēns)

4

7

3
12. Zn (cinks)

90

200

60
13. Cl- (hlorīdjoni)

17000

25000

15000
14. F- (fluorīdjoni)

200

500

120
15. SO42- (sulfātjoni)

25000

50000

17000
16. Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

480

1000

320
17. Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

70000

100000

–

Piezīmes.

1. * Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībai, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 1000 mg/kg.

2. ** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem.

II. Citi kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

Papildus izskalošanās pārbaudes robežvērtībām bīstamajiem atkritumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr.p.k.

Komponents

Robežlielums
1. Masas zudumi sadedzināšanas procesā (LOI)*

10 %
2. Kopējais organiskais ogleklis (TOC)*

6 %**

Piezīmes.

1. * Jāizmanto viens no rādītājiem: LOI vai TOC.

2. ** Ja šis robežlielums nav sasniegts, kompetentā iestāde var pieļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 1000 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

9.
pielikums
Ministru kabineta
2011. gada 27. decembra
noteikumiem Nr.
1032
Plāns, lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai
(Pielikums MK 12.10.2021. noteikumu Nr. 684 redakcijā)

Lai pagarinātu termiņus sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai, plānā iekļauj:

1) novērtējumu par iepriekšējiem, pašreizējiem un plānotajiem sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citiem atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas rādītājiem, kā arī plūsmām, no kurām šie atkritumi sastāv;

2) novērtējumu par to, kā tiek īstenots atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns un atkritumu rašanās novēršanas valsts programma;

3) apsvērumus, uz kuriem pamatojoties Latvija uzskata, ka tā, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt attiecīgo sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķi, un novērtējumu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi;

4) pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķi, un kas ir piemērojami termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību;

5) grafiku, kādā tiek īstenoti šā pielikuma 4. punktā minētie pasākumi, kompetentās institūcijas, kas ir atbildīgas par to īstenošanu, un novērtējumu par katras institūcijas individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja ir noteikts termiņa pagarinājums;

6) informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu atbilstoši principam "piesārņotājs maksā";

7) pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus.