Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 478

Rīgā 2026. gada 11. augustā (prot. Nr. 43 35. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
13.panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 223. nr.; 2018, 157. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Noteikumi attiecas uz apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai atrodas jonizējošā starojuma laukā operatora kontroles un pārraudzības zonās (turpmāk – operatora kontrolētā zona).";

1.2.

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Operators nodrošina apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu arī tiem apstarošanai pakļautajiem darbiniekiem, kurus operators nenodarbina, bet kuri veic darbības operatora kontrolētajā zonā, tai skaitā mācekļiem un studentiem (turpmāk – viesstrādnieki), sadarbojoties ar viesstrādnieku darba devēju.";

1.3.

svītrot 7.1. apakšpunktu;

1.4.

izteikt 7.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.3. atbilstoši radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā noteiktajai regularitātei, ja nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām;";

1.5.

svītrot 7.4. apakšpunktu;

1.6.

papildināt ar 7.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.5. reizi sešos mēnešos pirmajā gadā pēc tam, kad operators uzsācis licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai licencējamu darbību jaunā jomā, – B kategorijas darbiniekiem, kuri nodarbināti attiecīgajās licencējamās darbībās.";

1.7.

papildināt ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Papildus operators nodrošina A kategorijas darbiniekus ar ekstremitāšu un acu dozimetriem atbilstoši veicamo darbību specifikai un radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta ieteiktajiem aizsardzības pasākumiem.";

1.8.

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ja operators darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem izmanto EPD dozimetrus, individuālās dozimetrijas mērījumu veikšanas nosacījumus operators iekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, ievērojot EPD dozimetru ražotāja noteiktās prasības.";

1.9.

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens šo noteikumu 7. punktā noteiktais darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra.";

1.10.

svītrot 10. punktu;

1.11.

svītrot 11. punktu;

1.12.

svītrot 12. punktu;

1.13.

svītrot 13. punktu;

1.14.

svītrot 15.3. apakšpunktu;

1.15.

izteikt 15.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.4. laikā, kad individuālais dozimetrs netiek lietots, to glabā darbu vadītāja norādītajā vietā, kurā nav jonizējošā starojuma avotu, kas varētu radīt individuālā dozimetra apstarojumu virs dabiskā fona līmeņa;";

1.16.

izteikt 15.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.5. atdod individuālo dozimetru darbu vadītājam kārtējo un ārpuskārtas nolasījumu veikšanai, kā arī pēc tam, kad ir beidzis darba tiesiskās attiecības ar operatoru.";

1.17.

izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem un operators, kurš nodrošina darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar EPD dozimetriem, par mērījumu rezultātiem informē Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs):
16.1. ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim);
16.2. nekavējoties, ja konstatēts, ka ir pārsniegts efektīvās dozas pamatlimits vai ekvivalentās dozas pakārtotais limits gadā vai ka ceturksnī ir pārsniegta viena ceturtā daļa no attiecīgā gada limita.";

1.18.

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Operators pastāvīgo darba vietas monitoringu nodrošina:
18.1. uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;
18.2. jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā:
18.2.1. ne retāk kā reizi piecos gados – zobārstniecības, osteodensitometrijas un mamogrāfijas rentgeniekārtām, kā arī radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);
18.2.2. ne retāk kā reizi trijos gados – radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, un datortomogrāfijas iekārtām un elektronu paātrinātājiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā, kā arī radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto medicīnā, un medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, kuras lieto apzinātai cilvēku apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā;
18.2.3. radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši darba vietas monitoringa programmā paredzētajai regularitātei, kas noteikta, ņemot vērā veicamos darbus ar jonizējošā starojuma avotiem;
18.3. pēc katras jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus;
18.4. pēc jonizējošā starojuma avotu izvietojuma maiņas telpā, kā arī pēc izmaiņām aizsargbarjeru, kas ierobežo jonizējošo starojumu, telpu durvju, logu vai sienu konstrukcijās vai pēc blakus telpu un teritorijas izmantošanas veida maiņas, kas var ietekmēt apstarošanas apstākļus.";

1.19.

svītrot 19.3. apakšpunktu;

1.20.

izteikt 19.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.6. darbu vadītājs, kura pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vismaz trīs gadi;
19.6.1. (Svītrots)
19.6.2. (Svītrots)";

1.21.

papildināt ar 19.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.7. medicīnas fiziķis, kura pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vismaz trīs gadi.";

1.22.

svītrot 20. punktu;

1.23.

svītrot 21. punktu;

1.24.

svītrot 22. punktu;

1.25.

svītrot 25. punktu;

1.26.

izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Operators izstrādā darba vietas monitoringa programmu, kas ir radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas sastāvdaļa un kurā iekļauj:
26.1. informāciju par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veidu, enerģiju vai radioaktivitāti;
26.2. darba vietas monitoringā mērāmos lielumus (dozas jauda vai radioaktivitāte) un mērīšanas regularitāti;
26.3. darba vietas monitoringa teritoriju un mērījumu vietu izvēli, ņemot vērā darbinieku vai iedzīvotāju uzturēšanās vietas;
26.4. mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru, ja darba vietas monitoringu veic darbu vadītājs, medicīnas fiziķis, operatora radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts;
26.5. pasākumus, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti liecina par iespējamu jonizējošā starojuma dozu limitu vai dozu ierobežojumu (optimizācijas kritēriju) pārsniegšanu.";

1.27.

svītrot 27. punktu;

1.28.

izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Operators, izstrādājot darba vietas monitoringa programmu:
28.1. ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu;
28.2. novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām un iedzīvotājiem;
28.3. izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:
28.3.1. radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;
28.3.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā.";

1.29.

papildināt ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Darbu vadītājs uzrauga darba vietas monitoringa programmas īstenošanu.";

1.30.

papildināt ar 28.² punktu šādā redakcijā:

"28.² Operators nodrošina, ka inspicēšanas institūcijai, akreditētai laboratorijai, radiācijas drošības ekspertam vai medicīnas fizikas ekspertam ir pieejama operatora darba vietas monitoringa programma. Veicot darba vietas monitoringu, inspicēšanas institūcija, akreditēta laboratorija, radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts ievēro operatora darba vietas monitoringa programmā noteiktās prasības.";

1.31.

papildināt ar 28.³ punktu šādā redakcijā:

"28.³ Darba vietas monitoringa veicējs – radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts, kurš darba vietas monitoringu veic atbilstoši centra izsniegtajai licencei darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, – savā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļauj informāciju par mērīšanas metodēm un mērījumiem izmantojamo aparatūru.";

1.32.

izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Operators pēc darba vietas monitoringa izpildes 10 gadus glabā šādu informāciju par darba vietas monitoringu:
29.1. darba vietas monitoringa teritorija;
29.2. mērīšanas datums un laiks;
29.3. izmērītie lielumi:
29.3.1. radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, – darbībām ar radioaktīvajām vielām;
29.3.2. jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, – darbībām ar jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;
29.4. mērīšanas līdzeklis, ar kuru ir veikti mērījumi;
29.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:
29.5.1. radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;
29.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;
29.6. par mērījumiem atbildīgās personas vārds un uzvārds.";

1.33.

izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Ja darba vietas monitoringa rezultāti ir izmantoti darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumam, šos rezultātus operators glabā visu darbinieka darbības laiku un līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu.";

1.34.

izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Ja notikusi radiācijas avārija, darbu vadītājs informē centru un nodrošina operatīvo darba vietas monitoringu. Ja radiācijas avārija notikusi, veicot darbības ar radioaktīvajām vielām, darbu vadītājs nodrošina arī monitoringu, lai noteiktu radioaktīvo vielu daudzumu cilvēka ķermenī un atsevišķos orgānos vai izdalījumos no cilvēka ķermeņa.";

1.35.

izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ja A kategorijas darbiniekam vai šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minētajam darbiniekam nav bijis iespējams veikt individuālo monitoringu vai individuālā monitoringa rezultāti nav pietiekami, darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtēšanai izmanto individuālā monitoringa rezultātus, kas iegūti, veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautajiem darbiniekiem, kā arī darba vietas monitoringa rezultātus.";

1.36.

svītrot 35. punktu;

1.37.

izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu reģistrēšanai centrs uztur datubāzi par A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām. Minētajā datubāzē, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", operatoru un darbu vadītāju sniegtajiem datiem, iekļauj šo noteikumu 39.¹ punktā minēto informāciju par katru darbinieku.";

1.38.

svītrot 37. punktu;

1.39.

svītrot 38. punktu;

1.40.

izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām operators un centrs glabā līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu.";

1.41.

papildināt ar 39.¹ punktu šādā redakcijā:

"39.¹ Operators reģistrē šādu informāciju par katru A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku:
39.¹1. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.¹2. informācija par darbavietu un amatu:
39.¹2.1. operatora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.¹2.2. darba uzsākšanas datums un pabeigšanas datums;
39.¹2.3. noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.¹2.4. noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv).";

1.42.

papildināt ar 39.² punktu šādā redakcijā:

"39.² Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" centram iesniedz šādu informāciju par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem:
39.²1. darbinieka vārds, uzvārds un personas kods;
39.²2. operatora nosaukums un reģistrācijas numurs;
39.²3. dozimetra izsniegšanas datums un mērījuma nolasīšanas datums;
39.²4. dozimetra izmērītā doza;
39.²5. dozimetra veids (ķermeņa, ekstremitāšu vai acu dozimetrs);
39.²6. informācija par dozimetra novietojumu un, ja darbiniekam ir vairāki dozimetri, par katra dozimetra novietojumu un izmantošanas mērķi, piemēram, virs priekšauta, zem priekšauta vai jonizējošās starojuma dozas fona līmeņa noteikšanai;
39.²7. informācija par jonizējošā starojuma dozas mērījuma fona līmeņa atņemšanas metodiku vai par atņemšanā izmantoto fona līmeņa vērtību.";

1.43.

papildināt ar 39.³ punktu šādā redakcijā:

"39.³ Ja darbinieks veic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem pie vairākiem operatoriem, viņš informē darbu vadītāju par citām darbavietām, lai nodrošinātu informāciju par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām pie citiem darba devējiem vai operatoriem.";

1.44.

papildināt ar 39.⁴ punktu šādā redakcijā:

"39.⁴ Darbu vadītājs izsniedz darbiniekam informāciju par saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, ja:
39.⁴1. nepieciešama informācija obligātās veselības pārbaudes veikšanai;
39.⁴2. darbinieks ir pabeidzis darbus operatora kontrolētajā zonā;
39.⁴3. darbinieks veic darbus vairāku operatoru kontrolētajās zonās;
39.⁴4. ir saņemti darbinieka individuālā monitoringa rezultāti vai darbinieks pieprasa informāciju par mērījumu rezultātiem vai dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu.";

1.45.

papildināt ar 39.⁵ punktu šādā redakcijā:

"39.⁵ Viesstrādnieka darba devējs, pirms viesstrādnieks uzsāk darbu ar jonizējošā starojuma avotiem operatora kontrolētajā zonā, iesniedz operatoram šādu informāciju:
39.⁵1. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.⁵2. viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.⁵3. darba uzsākšanas datums;
39.⁵4. darbinieka klasifikācija (A vai B kategorijas darbinieks);
39.⁵5. darbinieka pēdējo piecu gadu laikā saņemtās jonizējošā starojuma dozas.";

1.46.

papildināt ar 39.⁶ punktu šādā redakcijā:

"39.⁶ Operators reģistrē šādu informāciju par A kategorijas viesstrādnieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām:
39.⁶1. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.⁶2. informācija par darbavietu un amatu:
39.⁶3. operatora un viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.⁶4. darbinieka klasifikācija (A kategorijas darbinieks);
39.⁶5. darba uzsākšanas un pabeigšanas datums;
39.⁶6. saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.⁶7. saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv).";

1.47.

papildināt ar 39.⁷ punktu šādā redakcijā:

"39.⁷ Operators viesstrādniekiem nodrošina individuālo dozimetriju un saņemto jonizējošā starojuma dozu uzskaiti, kā arī nodod viesstrādnieka darba devējam informāciju par viesstrādnieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām.";

1.48.

papildināt ar 39.⁸ punktu šādā redakcijā:

"39.⁸ Viesstrādnieka darba devējs nodrošina informācijas uzturēšanu par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, ja darbinieks veic darbus operatora kontrolētajā zonā.";

1.49.

papildināt ar 39.⁹ punktu šādā redakcijā:

"39.⁹ Viesstrādnieka darba devējs pēc individuālā monitoringa rezultātu saņemšanas informē darbinieku par šiem rezultātiem, kā arī pēc darbinieka pieprasījuma sniedz informāciju par mērījumu rezultātiem vai dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu.";

1.50.

papildināt ar 39.¹⁰ punktu šādā redakcijā:

"39.¹⁰ Operators centram iesniedz šo noteikumu 39.⁶punktā minēto informāciju par viesstrādnieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām.";

1.51.

svītrot VII nodaļu;

1.52.

izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Ar 2026. gada 25. augustu spēku zaudē centra lēmumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu .";

1.53.

papildināt ar 54.¹ punktu šādā redakcijā:

"54.¹ Dozu uzskaites grāmatiņas, kas izsniegtas līdz 2026. gada 25. augustam, operators nodod centram līdz 2028. gada 31. decembrim.";

1.54.

papildināt ar 54.² punktu šādā redakcijā:

"54.² Uzsākot šo noteikumu 39.¹ punktā noteiktās informācijas reģistrēšanu par A kategorijas darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām un pārtraucot ierakstu veikšanu dozu uzskaites grāmatiņā, operators reģistrē darbinieka pēdējo triju gadu laikā saņemtās jonizējošā starojuma dozas.";

1.55.

papildināt ar 54.³ punktu šādā redakcijā:

"54.³ Darba vietas monitorings, kas veikts līdz 2026. gada 25. augustam, ir derīgs un uzskatāms par atbilstošu spēkā esošo noteikumu prasībām.";

1.56.

izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.";

1.57.

izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums);

1.58.

svītrot 2. pielikumu.

Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 25. augustā.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Klimata un enerģētikas ministrs J. Vitenbergs

Pielikums

Ministru kabineta

2026. gada 11. augusta

noteikumiem Nr.

478

"1. pielikums

Ministru kabineta

2013.gada 12.novembra

noteikumiem Nr. 1284

Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba vietas monitoringa nosacījumi

I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi

1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.

2. Izmantojot termoluminiscences metodi:

2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;

2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā;

2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.

3. Izmantojot EPD dozimetrus:

3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;

3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.

II. Darba vietas monitoringa nosacījumi

4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:

4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā:

4.1.1. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošais starojums ir pastāvīgs un jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījums divas reizes pārsniedz dabisko fona līmeni vai jonizējošā starojuma avots ir skaidri identificējams;

4.1.2. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 90 %, ja jonizējošais starojums ir pastāvīgs un jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījums divas reizes nepārsniedz dabisko fona līmeni;

4.1.3. dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 50 %, ja jonizējošais starojums ir pulsējošs;

4.2. detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;

4.3. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās, kur tiek izmantoti jonizējošā starojuma avoti, kā arī vietās ārpus jonizējošā starojuma zonām, kur iedzīvotāji (piemēram, apmeklētāji, pacienti un citi operatora nodarbinātie, kas neveic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem) var tikt pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai.

5. Darba vietas atbilstību novērtē:

5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties iedzīvotāji;

5.2. ņemot vērā iespējamo iekšējo apstarojumu, veicot darbības ar vaļējiem avotiem vai radioaktīvajiem atkritumiem;

5.3. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:

5.3.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem un iedzīvotājiem;

5.3.2. iedzīvotāju aizsardzības optimizāciju pret jonizējošo starojumu, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no katra jonizējošā starojuma avota."