Noteikumu projekts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 110
Rīgā 2024. gada 20. februārī (prot. Nr. 8 44. §)
23-TA-2814
Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu 
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu 
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu. 
II.Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskie mērķi 
2.
Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir  nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību. 
3.
Profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, lai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim veicinātu personas potenciāla attīstību mūža garumā un spējas atbildīgi vadīt savu profesionālo pilnveidi līdz ar pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā. 
4.
Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas stratēģiskā mērķa sasniegšanai personai nodrošina individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās profesionālās kompetences apguvē pēc iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanas un atzīšanas. 
5.
 Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesā stratēģiskā mērķa sasniegšanai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim un atbilstošām profesionālās kvalifikācijas prasībām: 
5.1.
veicina izpratni par cilvēka un sabiedrības drošību, darba, vides un civilo aizsardzību, darba tiesībām un veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu; 
5.2.
attīsta prasmes pastāvīgi un patstāvīgi reaģēt uz dinamiskām izmaiņām sabiedrībā un darba vidē un izmantot viedās un digitālās tehnoloģijas darba procesā; 
5.3.
attīsta pētniecības prasmes, kas veicina inovatīvu ideju rašanos un atbalsta pāreju uz produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku;  
5.4.
veicina prasmes mācīties mūža garumā, plānot un vadīt savu izziņas procesu; 
5.5.
sekmē pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīsta pašapziņu, spēju uzņemties pilsonisko atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus. 
III.Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas obligātais saturs 
6.
Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti:
6.1.
profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie tiesību akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās; 
6.2.
profesionālo darbību un profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās. 
7.
Profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālo apjomu un  apjoma sadalījumu nosaka atbilstoši 1. pielikumam.
8.
Profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā.  
9.
Profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļa ir 80 līdz 90 procenti no kopējā apjoma un atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām to veido: 
9.1.
profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi profesionālās kompetences attīstībai; 
9.2.
integrēti vai atsevišķi sabiedrības un cilvēka drošības moduļi vai attiecīgi mācību priekšmeti, vai attiecīgi studiju kursi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību; 
9.3.
integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā. 
10.
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgā daļa ir 10 līdz 20 procenti no kopējā apjoma un to var veidot:  
10.1.
papildu profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi atbilstoši profesionālās darbības un kvalifikācijas specifikai; 
10.2.
moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi vispārējās kompetences un caurviju prasmju attīstībai atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām; 
10.3.
integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim attīsta pamata kompetences mūžizglītībai (rakstpratības kompetence, daudzvalodu kompetence, matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, digitālā kompetence, pilsoniskuma kompetence un sociālā kompetence, personīgā, mācīšanās mācīties kompetence, uzņēmējdarbības kompetence, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence). 
11.
Profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu veido atbilstoši mācīšanās vai studiju sasniedzamajiem rezultātiem un to nosaka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem tiesību aktiem.  
12.
Profesionālās  tālākizglītības un pilnveides izglītības obligāto saturu īsteno: 
12.1.
mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem; 
12.2.
integrēti mācību un darba vidē, kā arī praksē darba vidē (uzņēmumā) izglītojamā lietpratības nostiprināšanai. 
13.
Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem. 
IV.Iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība 
14.
Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences prasībām sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
14.1.
vienreizējas vērtēšanas princips – vērtēt, atzīstot iepriekš iegūtos vērtējumus; 
14.2.
elastīguma princips – vērtēt neatkarīgi no mācīšanās vietas, ilguma, formas un veida; 
14.3.
atklātības un skaidrības princips – pirms snieguma demonstrēšanas izglītojamam ir zināmi un saprotami mācīšanās vai studiju sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji; 
14.4.
prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri vērtēt kompetenci, ko persona praktiski demonstrē; 
14.5.
vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par moduļu, mācību priekšmetu vai studiju kursu apguvi; 
14.6.
pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai noslēguma pārbaudījumā novērtēt sasniegto, ja secīgi apgūti un novērtēti visi profesionālie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi. 
15.
Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus: 
15.1.
formatīvā vērtēšana – vērtēšana mācīšanās laikā, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam, prakses vadītājam uzņēmumā vai darba vidē balstīto mācību vadītājam uzņēmumā atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju  rezultātiem; 
15.2.
summatīvā vērtēšana – izglītošanās posma, piemēram, moduļa, mācību priekšmeta vai studiju kursa, izglītības programmas vai tās daļas apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sasniegtos rezultātus.  
16.
Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamo mācību sasnieguma vērtējumu izsaka ballēs vai ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz  60 % no mācīšanās un studiju sasniedzamajiem rezultātiem (veselības aprūpes jomā vismaz 70 % no sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem), kas atbilst vidējam apguves līmenim un ir noteikts  2. pielikumā.
17.
Profesionālajā tālākizglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas prasībām un kārtībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vai tā daļas noslēguma pārbaudījumu vērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisija. 
18.
Lai iegūtu profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, izglītojamam profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas apguvē tiek noteiktas šādas prasības: 
18.1.
izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu visos profesionālajos moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos, vai studiju kursos;  
18.2.
demonstrējot kompetenci, izglītojamais ir saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai tā daļas noslēguma pārbaudījumā. 
19.
Prasības izglītojamā profesionālajai kompetencei un kārtība, lai iegūtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, tiek noteikta profesionālās pilnveides izglītības programmā atbilstoši  profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem normatīvajiem  aktiem. 
V.Noslēguma jautājums
20.
Šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro ar 2025. gada 1. janvāri. 
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.
110
Profesionālās tālākizglītības programmas satura apguves apjoma sadalījums 

1. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim 

Profesionālās kvalifikācijas līmenis  Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību  Iegūstamā profesionālā kvalifikācija  Programmas minimālais apjoms1,2 Minimālais kopapjoms3 praksei darba vidē
Pirmais un otrais līmenis  Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma  Profesionālā kvalifikācija  480 stundas   240 stundas 
Trešais līmenis  Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma  Profesionālā kvalifikācija  640 stundas  240 stundas 
Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija  880 stundas 

320 stundas 

(240+80)4

Iegūta atbilstoša trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa  profesionālā kvalifikācija

 Profesionālās kvalifikācijas specializācija5  320 stundas 160 stundas
Ceturtais līmenis  Vidējā izglītība vai arodizglītība  Profesionālā kvalifikācija  960 stundas  240 stundas 
Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija  1200 stundas 

320 stundas 

(240+80)4
Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā ''Mākslas''6  2184 stundas7  320 stundas 

Vidējā izglītība un atbilstoša trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas  līmeņa saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā  

 Profesionālā kvalifikācija 640 stundas  240 stundas 
Iegūta atbilstoša vismaz ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa  profesionālā kvalifikācija8   Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā ''Mākslas''  1200 stundas  320 stundas
Iegūta atbilstoša ceturtā profesionālās kvalifikācijas  līmeņa profesionālā kvalifikācija  Profesionālās kvalifikācijas specializācija5  480 stundas 160 stundas

 

Piezīmes. 

1  Profesionālās izglītības programmās teorētisko daļu  veido 25 līdz 35 procenti un praktisko daļu 65 līdz 75 procenti no programmas apjoma.

2 Profesionālās tālākizglītības programmās apjomu profesionālās kvalifikācijas daļas apguvei nosaka attiecīgajā izglītības programmā.

3  Noslēguma prakses profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas ieguvei īstenošanas ilgums ir 160 stundas,  tas ir nepārtraukts vismaz četrās nedēļās, izņemot izglītības programmas izglītības tematiskajā grupā  ''Mūzika un skatuves māksla''.

4  Profesionālās kvalifikācijas ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 320 stundas – ietver vismaz 240 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un vismaz 80 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai. 

5 Profesionālās kvalifikācijas specializāciju var iegūt, apgūstot licencētas profesionālās tālākizglītības programmā ietverto saturu, kas atbilst attiecīgajai profesionālās kvalifikācijas  specializācijai.

6  Izņemot izglītības programmu grupā ''Audiovizuālā māksla un mediju māksla''. 

7 Profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanas ilgums ir vismaz 18 mēneši.  

8 Izglītības programmām izglītības tematiskajā grupā  ''Mūzika un skatuves māksla'' (izņemot izglītības programmu kopā ''Teātra māksla'') uzņemšanas nosacījumi – priekšzināšanas vismaz pamatizglītības pakāpes profesionālās ievirzes izglītības programmas līmenī (20V). 

 

2. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī1, kuras atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 16.2 pantā un 16.3 pantā noteiktās iestādes

Profesionālās kvalifikācijas līmenis  Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību  Iegūstamā profesionālā kvalifikācija  Programmas minimālais apjoms Minimālais kopapjoms praksei darba vidē
Piektais līmenis Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturtajā līmenī un saistītā ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā Profesionālā kvalifikācija  760 stundas2   Ne mazāk kā 30 % no programmas apjoma3 

Piezīmes.

1 Profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pēc atbilstošas izglītības programmas apguves un ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguves, tādās jomās, kur augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

2 Ja profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citu programmas apjomu.

3 Ja profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citu prakses apjomu.

 

3. tabula. Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim 

Profesionālās kvalifikācijas līmenis  Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību  Iegūstamā profesionālā kvalifikācija  Programmas minimālais apjoms1, 2  Prakses darba vidē minimālais kopapjoms  
Piektais līmenis  Vidējā izglītība   Profesionālā kvalifikācija  60 kredītpunkti  Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajā līmenī un profesionālā kvalifikācija Profesionālā kvalifikācija  45 kredītpunkti
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturtajā vai piektajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā  Profesionālā kvalifikācija  30 kredītpunkti 
Sestais līmenis  Vidējā izglītība   Profesionālā kvalifikācija  90 kredītpunkti   Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 

Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  piektajā vai sestajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija

 Profesionālā kvalifikācija  60 kredītpunkti  
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  piektajā vai sestajā līmenī un saistītā  profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā  Profesionālā kvalifikācija  45 kredītpunkti  
Septītais līmenis  Pirmā cikla augstākā izglītība Profesionālā kvalifikācija  60 kredītpunkti  Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  sestajā vai septītajā līmenī un profesionālā kvalifikācija Profesionālā kvalifikācija  45 kredītpunkti 
Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  sestajā vai septītajā līmenī un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā  Profesionālā kvalifikācija  30 kredītpunkti 
Astotais līmenis  Otrā cikla augstākā izglītība nozarē/sektorā  Profesionālā kvalifikācija  90 kredītpunkti Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma 

Izglītība nozarē/sektorā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras   astotais līmenis3 un profesionālā kvalifikācija

 Profesionālā kvalifikācija  60 kredītpunkti

 

Piezīmes. 

1  Kredītpunktu apjoms noteikts saskaņā ar Augstskolu likumu. 

2 Programmas minimālo apjomu  piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem. 

3 Piemērojams veselības nozares specializāciju ieguvei, ievērojot reglamentēto profesiju tiesību aktos noteiktās prasības.

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. februāra
noteikumiem Nr.
110
Summatīvais vērtējums profesionālās kvalifikācijas, tās daļas vai profesionālās kompetences apguvē 
Profesionālo kompetenču līmenis  Nepietiekams vērtējums  Pietiekams  vērtējums1 
zems2  vidējs3  optimāls4 augsts5 

Vērtējums ballēs 

 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Sasniedzamais līmenis % 

 1–14  15- 29  30–44  45–59  60–67 68–75  76–83  84–91  92–96  97–100 

 Piezīmes. 
1  Veselības jomā pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz 70 % no sasniedzamajiem rezultātiem.

2 Zems apguves līmenis: gandrīz viduvēji – 4, vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti ļoti vāji – 1. 
3  Vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5. 
4  Optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6. 
5  Augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9.