24-TA-521
Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5. panta desmitās daļas 5. punktu
5. panta desmitās daļas 5. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.
2.
Noteikumi neattiecas:
2.1.
uz virszemes ūdensobjektiem, kas atrodas viena īpašuma robežās - strautiem, urgām un dīķiem;
2.2.
uz vēsturiskā militārā piesārņojuma likvidāciju Liepājas Karostas kanālā;
2.3.
uz meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, ja tās atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm;
2.4.
uz meliorācijas apūdeņošanas sistēmām, nosusināšanas sistēmām, polderiem, grāvjiem (susinātājgrāvjiem, kontūrgrāvjiem, uztvērējgrāvjiem) un novadgrāvjiem.
3.
Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1.
ostas akvatorijas kapitālā padziļināšana – gultnes grunts izņemšana projektētā dziļuma vai citu parametru palielināšanai vai zemūdens būvju ierīkošanai, ievietošanai vai izņemšanai;
3.2.
ostas akvatorijas remonta padziļināšana – grunts vai sanesu materiāla (ūdens darbības rezultātā akumulējies jaukta tipa materiāls) izņemšana vai pārvietošana sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai pēc plūdiem, vētrām vai citiem dabas procesiem, kā arī pēc ūdens transportlīdzekļu kuģošanas ostu akvatorijā, kuru rezultātā izmainīti ostas akvatorijas dziļuma parametri;
3.3.
virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana kopšanas un uzturēšanas nolūkos – peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu izpļaušana vai izvākšana, koku sanesumu vai sagāzumu likvidēšana, bebru aizsprostu likvidēšana, nogrimušu vai gultnē nostiprinātu priekšmetu izcelšana;
3.4.
virszemes ūdensobjekta tīrīšana ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos – ūdensaugu aizauguma platības samazināšana, koku un krūmu apauguma samazināšana, dūņu un atmirušo augu atlieku izvākšana, dabīgi vai mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana, gultnes grunts pārveidošana – irdināšana, izlīdzināšana, substrāta (akmeņi, oļi, grants) ievietošana vai uzbēršana, mākslīgu straujteču veidošana, zivju nārsta vietu ierīkošana vai atjaunošana;
3.5.
virszemes ūdensobjekta attīrīšana – alternatīvu tīrīšanas metožu ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos izmantošana, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti;
3.6.
virszemes ūdensobjekta padziļināšana - gultnes dziļuma atjaunošana vai palielināšana, gultnes grunts izņemšana vai pārvietošana, gultnes un krastu pārveidošana hidroloģiskā režīma uzlabošanai, būvniecībai, saimnieciskās darbības infrastruktūras ierīkošanai, kuģošanas līdzekļu satiksmes nodrošināšanai, peldvietu ierīkošanai vai paplašināšanai;
3.7.
jūras krasta piebarošana – padziļināšanas darbu rezultātā iegūtās grunts un sanesu materiāla izvietošana pludmalē vai seklūdens daļā;
3.8.
darbības ierosinātājs – virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšanas, virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbības ierosinātājs.
4.
Tehniskie noteikumi ir nepieciešami virszemes ūdensobjekta attīrīšanai, virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, t.sk. valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas ietvaros šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, un ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, kā arī mākslīga ūdensobjekta vai zivju dīķa padziļināšanai šo noteikumu 24.3, 24.4. vai 25.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja attiecīgajai darbībai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Tehniskos noteikumus darbiem, kas notiek valsts nozīmes ūdensnoteku pārbūves ietvaros, izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai vides un dabas aizsardzības jomās.
5.
Ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, virszemes ūdensobjektu tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbus veic saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī, lai nenodarītu kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem, ievēro attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo un sugu un biotopu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.
6.
Ja ostas akvatorijas remonta vai kapitālās padziļināšanas laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu paredzēts realizēt vai izmantot attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei ostas teritorijā vai jūras krasta piebarošanai vai novietošanai grunts novietnē jūrā, par realizēto vai izmantoto apjomu nepieciešams veikt dabas resursu nodokļa samaksu normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā.
7.
Ja virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši Valsts vides dienesta noteiktai ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmai.
8.
Lai saņemtu ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmu, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par padziļināšanai paredzētā objekta atrašanās vietu un robežām, dziļumu, līdz kādam ir plānots objektu padziļināt, izņemamās grunts apjomu un raksturojumu, kā arī pievieno paredzēto darbu rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas, un ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas.
9.
Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot pagaidu vai pastāvīgās novietnēs sauszemē vai zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemtajās platībās, izmantot jūras krasta piebarošanai, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitāti.
10.
Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes nav nepieciešamas:
10.1.
ja ir paredzēta ostas kuģu pieejas kanālu padziļināšana, kur grunts sanesas uzkrājušās jūras straumju darbības rezultātā;
10.2.
ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu pēc dabas stihijas un kuru laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu nenovieto grunts novietnē jūrā.
11.
Grunts ķīmiskās analīzes ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem veic reizi trīs gados, ja iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu vai normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti norādītos piesardzības robežlielumus, kā arī ja šo triju gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas.
12.
Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
13.
Polihlorbifenilu (PHB), poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) un tributilalvas (TBA) savienojumu un to sairšanas produktu saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja spēkā ir viens no šādiem nosacījumiem:
13.1.
līdz šim veiktās analīzes liecina, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā nav minēto vielu;
13.2.
padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī;
13.3.
izņemamā gruntī daļiņas ar izmēru < 63 µm ir mazāk nekā 10%;
13.4.
izņemamā gruntī organisko vielu saturs nepārsniedz 1%.
14.
Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī.
15.
Izvērtējot iespēju grunti novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests ņem vērā grunts kvalitātes robežlielumus atbilstoši šo noteikumu 19. un 20. punktam un 1. pielikumam.
16.
No virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas iegūto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot saimnieciskām vajadzībām, tajā skaitā hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei ostas teritorijā, teritorijas uzbēršanai, novietot vietējās pašvaldības noteiktās pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem) vai grunts novietnēs jūrā, izmantot jūras krasta piebarošanai.
17.
Virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto piesārņoto grunti vai sanesu materiālu novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apsaimniekošanai.
18.
Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu, izsniedz atļauju grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši normatīvo aktu par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasībām.
19.
Grunts novietnē jūrā aizliegts novietot padziļināšanas laikā iegūto grunti, ja vismaz vienas piesārņojošās vielas koncentrācija gruntī ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā norādītās grunts kvalitātes otro robežlielumu.
20.
Ja atbilstoši grunts ķīmisko analīžu rezultātiem vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija izņemamajā gruntī pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, bet ir mazāka par otro robežlielumu, Valsts vides dienests var pieprasīt darbības ierosinātājam veikt grunts ekotoksikoloģiskās analīzes. Ja ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti apliecina, ka šādai gruntij nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem organismiem, to drīkst apglabāt grunts novietnē jūrā.
21.
Grunts novietošana grunts novietnē jūrā ir atļauta tikai ievērojot Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātās grunts novietņu robežas.
22.
Attiecīgā ostas pārvalde veic monitoringu grunts novietnē jūrā, kurā tiek izvietota padziļināšanas laikā iegūtā grunts. Ostas pārvalde monitoringu veic atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts vides dienestu.
II.Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
23.
Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums nav nepieciešami šādām darbībām:
23.1.
virszemes ūdensobjekta tīrīšanai kopšanas un uzturēšanas nolūkos;
23.2.
virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, ja darbus veic saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta izstrādātu plānu, kurā ietverta šo noteikumu 2. pielikumā norādītā informācija. Izdevumus, kas saistīti ar minētā plāna izstrādāšanu, sedz darbības ierosinātājs;
23.3.
virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, attīrīšanai vai padziļināšanai, ja attiecīgā ūdensobjekta tīrīšana ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, attīrīšana vai padziļināšana ir paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātā un saskaņotā plānošanas dokumentā un darbi tiek veikti saskaņā ar šo dokumentu:
23.3.1.
dabas aizsardzības plānu, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;
23.3.2.
ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem;
23.3.3.
iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanas dokumentu, ja darbi tiek veikti publiskajās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs.
24.
Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi ir nepieciešami:
24.1.
virszemes ūdensobjekta attīrīšanai;
24.2.
virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas ietvaros, ja darbi notiek virszemes ūdensobjektā, kas minēts normatīvajos aktos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus, vai kas noteikti kā prioritārie zivju ūdeņi normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;
24.3.
mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai gadījumā, ja mākslīgs ūdensobjekts ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu;
24.4.
zivju dīķa padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja dīķis atrodas uz dabiskas ūdensteces.
25.
Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums ir nepieciešams:
25.1.
virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai, ja tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, vai arī tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;
25.2.
mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai gadījumā, ja mākslīgam ūdensobjektam piekļaujas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops.
26.
Lai saņemtu tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai, mākslīga ūdensobjekta vai zivju dīķa padziļināšanai vai saskaņojumu šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
26.1.
iesniegšanas datums un vieta;
26.2.
iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;
26.3.
attīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukums un atrašanās vieta;
26.4.
teritorijas platība, kurā paredzēti attīrīšanas vai padziļināšanas darbi, izmantojamā tehnoloģija un darbu veikšanas termiņi;
26.5.
teritorijas karte (mērogs 1 : 10000 vai lielāks) vai virszemes ūdensobjekta plāns, kurā attēlota attīrīšanas vai padziļināšanas darbu vieta, robežas un iegūtās grunts novietne;
26.6.
ja paredzēta virszemes ūdensobjekta padziļināšana – fotogrāfijas, kas ataino padziļināšanai paredzēto teritoriju pirms darbu uzsākšanas un ir uzņemtas veģetācijas sezonā vai ne agrāk kā mēnesi pirms iesnieguma iesniegšanas;
26.7.
ja attiecināms, paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms un apjoma aprēķina metodes;
26.8.
ja attiecināms, paredzētā rīcība ar grunti, ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies padziļināšanas darbu laikā, un paredzētā to pagaidu vai pastāvīgās izvietošanas vieta un tās platība (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);
26.9.
grunts ķīmisko analīžu rezultāti, ja iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā;
26.10.
šo noteikumu 31. punktā paredzētajos gadījumos – publiskās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja vai privātās ūdensteces vai ūdenstilpes attiecīgās daļas īpašnieka vai Aizsardzības ministrijas rakstiska piekrišana darbu veikšanai.
27.
Ja Valsts vides dienests konstatē, ka paredzēts veikt attīrīšanas vai padziļināšanas darbus šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos, tas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pārsūta Dabas aizsardzības pārvaldei plānotās darbības ietekmes izvērtēšanai un ierobežojumu vai nosacījumu izvirzīšanai attiecīgo darbu veikšanai, kā arī izvērtē nepieciešamību izsniegt tehniskos noteikumus attiecīgā virszemes ūdensobjekta aizsardzībai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
28.
Ja virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbu apjoma, platības vai plānotās tehnoloģijas dēļ ir iespējama negatīva ietekme uz zivju resursiem, Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos nosaka laika periodu, kad darbus nevar veikt, lai nelabvēlīgi neietekmētu zivju migrāciju vai nārstu. Nosakot minēto laika periodu, ņem vērā normatīvajos aktos par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem un normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktos aizlieguma periodus un raksturīgo zivju faunu attīrāmajā vai padziļināmajā virszemes ūdensobjektā.
29.
Ja paredzēts attīrīt vai padziļināt virszemes ūdensobjektu, kas minēts normatīvajos aktos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus, vai kas noteikti kā prioritārie zivju ūdeņi normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, Valsts vides dienests pieprasa darbības ierosinātājam papildus šo noteikumu 26. punktā minētajai informācijai iesniegt sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjekta padziļināšanas darbu iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām, īpaši aizsargājamiem biotopiem, uz padziļināšanai paredzēto ūdensobjektu un veicamajām rīcībām tās mazināšanai. Izdevumus, kas saistīti ar sertificēta eksperta atzinuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.
30.
Ja darbības ierosinātājs plāno attīrīšanas vai padziļināšanas darbus 29. punktā minētajos virszemes ūdensobjektos, tas pirms iesnieguma iesniegšanas Valsts vides dienestā var pieprasīt šo noteikumu 29. punktā minēto atzinumu un pievienot to iesniegumam tehnisko noteikumu vai saskaņojuma saņemšanai.
31.
Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj šādus nosacījumus:
31.1.
plānotās darbības izpildes laiks un vieta;
31.2.
ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbu apjoms, teritorija un robežas;
31.3.
veicamo darbu veidi un secība;
31.4.
no ūdensobjekta iegūtās grunts un šo noteikumu 3. punktā minēto cita veida materiālu pagaidu vai pastāvīgā novietojuma vieta, uzglabāšana un izmantošana;
31.5.
nosacījumi ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņai darbu veikšanas laikā;
31.6.
ūdensobjekta krastu ainaviskā sakopšana pēc darbu pabeigšanas;
31.7.
nosacījumi kaitējuma ūdens ekosistēmai, bioloģiskajiem resursiem un vides piesārņojuma novēršanai;
31.8.
nosacījumi zivju resursiem nodarīto zaudējumu novērtēšanai un kompensēšanai, ja paredzētās darbības rezultātā konstatēts upes piesārņojums vai zivju bojāeja:
31.8.1.
iesniegt zivsaimnieciskās ekspertīzes veicējam - valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" vai citai juridiskai personai, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs zivju resursu jomā – detalizētu informāciju par veiktajiem darbiem, to laiku, konstatētu zivju bojāeju vai upes piesārņojumu, zivju resursiem nodarīto zaudējumu novērtēšanai un aprēķināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtību;
31.8.2.
zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu iesniegt Valsts vides dienestam lēmuma pieņemšanai par zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu;
31.9.
prasība ne vēlāk kā mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas iesniegt Valsts vides dienestam fotogrāfijas, kas ataino padziļināšanai paredzēto teritoriju pēc darbu pabeigšanas.
32.
Darbības ierosinātājs saņem rakstisku piekrišanu virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, attīrīšanai vai padziļināšanai:
32.1.
no attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja, ja darbi paredzēti publiskā ūdenstecē vai ūdenstilpē;
32.2.
no attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes vai tās daļas īpašnieka, ja darbi paredzēti privātā ūdenstecē, tajā skaitā ūdenstecē vai ūdenstilpē, kurā zvejas tiesības pieder valstij;
32.3.
no Aizsardzības ministrijas, ja darbi paredzēti virszemes ūdensobjektā pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem.
33.
Rakstiska piekrišana virszemes ūdensobjekta tīrīšanai, attīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešama, ja darbības ierosinātājs ir virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks, kā arī, ja tiek veikti šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētie tīrīšanas darbi.
34.
Tīrot virszemes ūdensobjektu kopšanas un uzturēšanas nolūkā, ievēro šādus nosacījumus:
34.1.
virszemes ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
34.2.
tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
34.3.
tīrot ūdensteces, saglabā:
34.3.1.
par vienu metru garākus lielāku dimensiju koku stumbrus, uz kuru virsmas veidojies patstāvīgs sūnu apaugums, kas liecina par ilgstošu un nemainīgu stumbra atrašanos gaisa un ūdens vidē. Saglabājot šādus koku stumbrus, nodrošina brīvu ūdens plūsmu;
34.3.2.
smiltīs iegrimušus koku stumbrus un to daļas, kā arī gar krastu, paralēli straumei esošus koku stumbrus;
34.3.3.
pāri ūdenstecei pārkritušus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 30 centimetriem un kuri atrodas vismaz vienu metru virs ūdensteces gultnes. Šādā gadījumā saglabātajam koka stumbram apzāģē uz leju vērstos zarus;
34.4.
ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija.
35.
Tīrot virszemes ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkā, ievēro sertificēta eksperta sagatavotajā darba plānā izvirzītos nosacījumus, kā arī šādus vispārīgos nosacījumus:
35.1.
tīrīšanas darbus veic laika periodā, kad paredzama vismazākā ietekme uz zivju migrāciju, nārstu un ikru attīstību, lai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu zivju resursiem;
35.2.
virszemes ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
35.3.
tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā; nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām. Izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
35.4.
ja virszemes ūdensobjekta krastā atrodas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni.
36.
Padziļinot virszemes ūdensobjektu, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas ietvaros, ievēro šādus vispārīgos nosacījumus:
36.1.
padziļināšanas darbus neveic putnu ligzdošanas periodā no 15. marta līdz 15. jūlijam, izņemot peldvietās. Ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos attiecīgajam virszemes ūdensobjektam ir noteikts cits darbu lieguma termiņš, ievēro šo termiņu. Padziļināšanas darbus ligzdošanas periodā var veikt arī tad, ja darbības ierosinātājs ir saņēmis sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta (ornitologa) atzinumu, ka paredzētie tīrīšanas darbi nenodarīs kaitējumu putnu ligzdošanai;
36.2.
padziļināšanas darbus veic laika periodā, kad paredzama vismazākā ietekme uz zivju migrāciju, nārstu un ikru attīstību, lai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu zivju resursiem;
36.3.
virszemes ūdensobjekta padziļināšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
36.4.
padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto ūdensobjekta krastā ārpus palienes, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;
36.5.
padziļināšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā; nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām. Izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
36.6.
ja virszemes ūdensobjekta krastā atrodas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni;
36.7.
ja ir saņemts šo noteikumu 29. punktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā izvirzītās prasības;
36.8.
ja virszemes ūdensobjekta padziļināšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama izņemtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos;
36.9.
ja virszemes ūdensobjekts dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, padziļināšanu iespēju robežās veic no krasta, ar tehniku nepārvietojoties pa virszemes ūdensobjekta gultni;
36.10.
ja padziļināšanas darbu ietvaros paredzēta caurteku atjaunošana, to veic tā, lai neveidotu kāpli virszemes ūdensobjekta tecējumā.
37.
Darbības ierosinātājs par plānoto tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbu uzsākšanas vietu, laiku un izpildes termiņu vismaz piecas darbdienas pirms darbu uzsākšanas rakstiski informē:
37.1.
Valsts vides dienestu;
37.2.
Dabas aizsardzības pārvaldi, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, vai tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;
37.3.
attiecīgā virszemes ūdensobjekta vai tā daļas tiesisko valdītāju vai īpašnieku;
37.4.
attiecīgo pašvaldību, izņemot, ja pašvaldība vienlaikus ir darbības ierosinātājs un virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks.
III.Ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
38.
Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nav nepieciešami ostas akvatorijas remonta padziļināšanai.
39.
Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:
39.1.
iesniegšanas datums un vieta;
39.2.
iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;
39.3.
padziļināšanas darbu izpildītāja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, ja darbus neveic darbības ierosinātājs, un par darbu izpildi atbildīgās personas vārds, uzvārds un tālruņa numurs, ja šāda informācija ir zināma tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī;
39.4.
padziļināšanai paredzētā objekta (turpmāk - objekts) nosaukums un atrašanās vieta ostas akvatorijā;
39.5.
padziļināmās teritorijas platība, izņemamās grunts veids un apjoms, kā arī apjoma aprēķins;
39.6.
plānotie padziļināšanas darbu veikšanas termiņi;
39.7.
paredzētā padziļināšanas metode un izmantojamā tehnoloģija (iekārtas nosaukums, tips, sūkņveida, smēlējveida vai citu veidu tehnoloģija, ja zināms);
39.8.
grunts raksturojums – granulometriskais sastāvs, grunts blīvums, organisko vielu saturs (nav nepieciešams, ja informācija jau ir iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu);
39.9.
paredzētā izņemamās grunts pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);
39.10.
iesniegumam pievieno:
39.10.1.
padziļināšanai paredzētā rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu);
39.10.2.
ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu);
39.10.3.
iegūtās grunts novietošanas vietas plānu (tikai novietošanai sauszemē vai mākslīgi izveidotā ūdens teritorijā), kurā norādīta grunts izvietošanas vieta;
39.10.4.
saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu veikto grunts analīžu rezultātus;
39.10.5.
sugu grupā ''zivis'' sertificēta eksperta atzinumu par ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas vai grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.
40.
Ja ostas akvatorijas kapitālajā padziļināšanā iegūto grunti paredzēts izvietot vietā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai teritorijā, kas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, grunts izvietošanu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
41.
Ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krasta piebarošanai, iesniegumā norāda grunts izvietošanas vietu un turpmākās izmantošanas veidu.
42.
Tehniskajos noteikumos ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai papildus normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj šādas prasības:
42.1.
atļautās padziļināšanas darbu metodes un tehniskais aprīkojums;
42.2.
darbu secība, ja padziļināšanu veic vairākās kārtās;
42.3.
iegūtās grunts izvietošanas vieta;
42.4.
prasības grunts izvietošanai uz sauszemes;
42.5.
pasākumi, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu vides piesārņojumu, kā arī kaitējumu ūdens ekosistēmai un bioloģiskajiem resursiem;
42.6.
kārtība, kādā saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nosaka un kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
43.
Ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanai jāsaņem:
43.1.
attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde;
43.2.
Latvijas Jūras administrācijas saskaņojums ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai.
44.
Plānojot un veicot jebkāda veida ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, ievēro šādas vispārējas vides aizsardzības un kuģošanas drošības prasības:
44.1.
ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos iesaistītajai tehnikai ir jāatbilst kuģošanas drošības prasībām, jābūt tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ostas akvatorijas piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, tehnikai jābūt aprīkotai ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu;
44.2.
ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
44.3.
iegūto grunti vai sanesu materiālu saimnieciskām vajadzībām, hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietošanai pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem), novietošanai grunts novietnēs jūrā, jūras krasta piebarošanai izmanto, ja saskaņā ar analīžu rezultātiem grunts kvalitāte atbilst vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
44.4.
lai samazinātu jebkāda veida padziļināšanas darbu ietekmi uz zivju migrāciju un dabisko atražošanos, ievēro šo noteikumu 3. pielikumā minētos padziļināšanas darbu ierobežojumus. Pavasarī šo noteikumu 3. pielikumā minētajos periodos ir pieļaujama padziļināšanas darbu veikšana diennakts gaišajā laikā. Rudenī šo noteikumu 3. pielikumā minētajos periodos padziļināšanas darbu ierobežojumi nosakāmi visu diennakti.
45.
Darbības ierosinātājs vismaz piecas darbdienas pirms ostas akvatorijas tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas informē Valsts vides dienestu par plānoto tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas laiku, izpildes vietu un termiņu.
46.
Ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota, steidzama ostas akvatorijas daļas projektētā dziļuma atjaunošana – ostas pārvalde nekavējoties informē Valsts vides dienestu par iecerēto darbu uzsākšanas laiku. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģu avāriju vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde šādā gadījumā par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē Valsts vides dienestu.
47.
Ostas pārvalde līdz 1. martam informē Valsts vides dienestu par iepriekšējā kalendārajā gadā ostas akvatorijā veiktajiem padziļināšanas darbiem, norādot padziļināto akvatoriju platības, iegūtās grunts apjomus katrā no padziļinātajām akvatorijām, grunts izvietošanas vietas un novietoto grunts apjomu katrā no šīm vietām.
IV.Noslēguma jautājums
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumus Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 27., 76., 98. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-521 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-521 Nr]
Grunts kvalitātes robežlielumi
| Nr.p.k. | Viela | Mērvienība | Pirmais robežlielums | Otrais robežlielums |
| 1. | Metāli | |||
| 1.1. | arsēns (As) | mg/kg | 20 | 30 |
| 1.2. | cinks (Zn) | mg/kg | 200 | 400 |
| 1.3. | dzīvsudrabs (Hg) | mg/kg | 0,5 | 1,5 |
| 1.4. | hroms (Cr) | mg/kg | 100 | 300 |
| 1.5. | niķelis (Ni) | mg/kg | 20 | 50 |
| 1.6. | kadmijs (Cd) | mg/kg | 1 | 3 |
| 1.7. | svins (Pb) | mg/kg | 100 | 200 |
| 1.8. | varš (Cu) | mg/kg | 100 | 200 |
| 2. | Naftas ogļūdeņraži | mg/kg | 100 | 400 |
| 3. | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) |
|||
| 3.1. | naftalēns | mg/kg | 0,01 | 0,1 |
| 3.2. | antracēns | mg/kg | 0,01 | 0,1 |
| 3.3. | fenantrēns | mg/kg | 0,05 | 0,5 |
| 3.4. | fluorantēns | mg/kg | 0,03 | 3 |
| 3.5. | benzo (a) antracēns | mg/kg | 0,03 | 0,4 |
| 3.6. | krizēns | mg/kg | 1,1 | 11 |
| 3.7. | benzo (k) fluorantēns | mg/kg | 0,2 | 2 |
| 3.8. | benzo (a) pirēns | mg/kg | 0,3 | 3 |
| 3.9. | benzo (ghi) perilēns | mg/kg | 0,8 | 8 |
| 3.10. | indeno (123-cd) perilēns | mg/kg | 0,6 | 6 |
| 4. | Polihlorbifenili (PCB) saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) numerāciju | |||
| 4.1. | 28 | µg/kg | 1 | 30 |
| 4.2. | 52 | µg/kg | 1 | 30 |
| 4.3. | 101 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.4. | 118 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.5. | 138 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.6. | 153 | µg/kg | 4 | 30 |
| 4.7. | 180 | µg/kg | 4 | 30 |
| 5. | Tributilalva (TBT) | mg/kg | 3 | 30 |
| 6. | Dihlordifeniltrihloretāns (DDT), dihlordifenildihloretilēns (DDE), dihlordifenildihloretāns (DDD) | mg/kg | 0,01 | 0,03 |
| 7. | Dioksīni un furāni (PCDD un PCDF) | ng WHO-EWQ/kg | 20 | 500 |
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-521 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-521 Nr]
Plānā ietveramā informācija virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkā
1. Informācija par plāna sagatavotāju.
2. Informācija par paredzēto darbu mērķi un plānotiem rezultātiem.
3. Plāna sagatavošanā izmantotā informācija (izmantotie dati un to avoti, pētījumi, literatūra, tiešsaistes u.c. informācijas avoti, pieaicinātie eksperti).
4. Ūdensobjekta vispārīgs un ar to saistīto ūdensteču vai ūdenstilpju detalizēts raksturojums, t.sk.ekoloģiskā kvalitāte un nozīmīgākie ekoloģisko kvalitāti ietekmējošie faktori.
5. Ūdensobjekta un ar to saistīto ūdensteču vai ūdenstilpju zivju faunas apraksts, t.sk sastopamās sugas, zivsaimnieciski nozīmīgākās sugas, aizsargājamās sugas, galvenie zivju faunu ietekmējošie faktori.
6. Dabas vērtību apraksts potenciāli ietekmētajos ūdensobjektos, t.sk. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, īpaši aizsargājamās sugas, zivīm un citiem organismiem nozīmīgas dzīvotnes, īpaši aizsargājami biotopi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un ar tiem saistītie ierobežojumi.
7. Citi svarīgi dabas vai infrastruktūras objekti, ko nepieciešams ņemt vērā darbu veikšanas laikā (kultūrvēsturiski pieminekļi, komunikācijas – gāzesvadi, elektrolīnijas, ceļi, tilti, u.c.).
8. Paredzētie ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas pasākumi un nosacījumi to īstenošanai:
a) īstenojamie pasākumi, to norises laiks, vieta, prasības to veikšanai, rīcība neskaidros vai ārkārtas apstākļos;
b) ierobežojumi pasākumu īstenošanai – ierobežojumi noteiktu darbu veikšanai noteiktā vietā, noteiktā laikā u.tml.;
c) citi nosacījumi.
9. Pielikumi. Ūdensobjekta kartogrāfiskie materiāli, darbu veikšanas shēma, sertificētu ekspertu atzinumi, ūdensobjekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiska piekrišana darbu veikšanai saskaņā ar šo noteikumu 32. punktu.
3.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-521 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-521 Nr]
Ierobežojumi, kas nepieciešami, lai samazinātu ostu padziļināšanas darbu ietekmi uz zivju migrāciju
| Nr. p.k. | Ostas nosaukums | Akvatorija vai tās daļa | Padziļināšanas darbu lieguma periods |
| 1. | Liepājas osta | Priekšosta (izņemot Brīvostu) |
1. janvāris – 15. marts |
| Tirdzniecības kanāls |
1. janvāris – 15. marts, 1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Loču vadlīnijas kanāls |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Centrālās vadlīnijas kanāls |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Jūras piekraste līdz 500 m attālumam no Dienvidu un Centrālajiem vārtiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 2. | Pāvilostas osta | Visa iekšpus moliem esošā akvatorija |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Kuģu kanāls līdz 500 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 3. | Ventspils osta | Priekšosta | 1. janvāris – 15. marts |
| Priekšosta (izņemot 32. un 33. piestātņu akvatorijas) |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Ventas upē esošo piestātņu akvatorijas |
1. janvāris – 15. marts 1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Dienvidu sanesu uzkrāšanas kabata |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Kuģu kanāls līdz 500 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 4. | Rojas osta | Visa iekšpus moliem esošā akvatorija |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Kuģu kanāls līdz 250 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 5. | Jūrmalas osta |
Visa akvatorija no Rīgas līča līdz ostai |
1. janvāris – 15. marts, 1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Rīgas līcis līdz 250 m attālumam no Lielupes grīvas |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 6. | Rīgas osta | Daugava no molu galiem līdz 500 m augšpus Mīlgrāvja kanāla ietekas |
1. janvāris – 15. marts, 1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Mīlgrāvja kanāls no Daugavas līdz Ķīšezeram |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Kuģu kanāls līdz 500 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 7. | Skultes osta | Visa iekšpus molu galiem esošajā akvatorija |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Kuģu kanāls līdz 500 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 8. | Salacgrīvas osta | Visa iekšpus molu galiem esošajā akvatorija |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Kuģu kanāls līdz 500 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| 9. | Salacgrīvas osta (Kuiviži) | Visa iekšpus molu galiem esošajā akvatorija |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
| Kuģu kanāls līdz 250 m attālumam no molu galiem |
1. aprīlis – 20. maijs, 1. oktobris – 15. novembris |
||
| Ierobežojumi, kas nepieciešami, lai samazinātu padziļināšanas vai grunts deponēšanas ietekmi uz zivju nārsta norisi, kā arī ikru un kāpuru attīstību, tādējādi samazinot darbu ietekmi uz zivju dabiskās atražošanās sekmēm | |||
| 1. | Ventspils osta | Tuvākā ostas jūras grunts novietne | 1. maijs – 31. augusts |
| 2. | Rojas osta | Kuģu ceļš ārpus molu galiem | 1. maijs – 15. jūnijs |
| 3. | Mērsraga osta | Kuģu ceļš ārpus molu galiem | 1. maijs – 15. jūnijs |
| 4. | Engures osta | Jūras grunts novietne | 1. maijs – 15. jūnijs |
| 5. | Skultes osta | Kuģu ceļš ārpus molu galiem | 1. maijs – 15. jūnijs |
| 6. | Salacgrīvas osta (Kuiviži) | Kuģu ceļš ārpus molu galiem | 1. maijs – 15. jūnijs |