MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk ‒ komisija) 2025. gada 10. aprīļa vēstuli Nr. 142.1.9/8-11-14/25, kurā tiek sniegta informācija par komisijas 2025. gada 8. aprīļa sēdē skatīto jautājumu par Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģijas 2050. gadam projektu (turpmāk ‒ stratēģijas projekts). Papildus komisija aicinājusi Ministru kabinetu vērst uzmanību uz šādiem vēstulē ietvertajiem aspektiem.

1. Nodrošināt stratēģijas projekta sinhronizāciju ar citiem saskarnozaru politikas plānošanas dokumentiem, lai veidotu vienotu, sinhronu redzējumu un rīcības plānus ar enerģētikas jomu saistītajās nozarēs, tostarp enerģētikas integrāciju rūpniecības vērtību ķēdē, elektroenerģijas tīklu modernizācijā, tīras rūpniecības veicināšanā, transporta elektrifikācijā un aprites ekonomikā.

Ministru kabinets skaidro, ka stratēģijas projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Klimata un enerģētikas ministrijai īpaši dotu uzdevumu un aptver visu enerģētikas sektoru, sākot no stabilas un drošas infrastruktūras nodrošināšanas un beidzot ar specifiskiem atbalsta mehānismiem un subsīdijām enerģijas lietotājiem. Stratēģijas projektā ietvertā informācija, aprēķini un prognozes ir veidotas ciešā saskarē ar citu nozaru plānošanas dokumentiem, attīstības plāniem un īstenošanā esošajiem un plānotajiem ilgtermiņa investīciju projektiem, piemēram, plānošanas dokumentiem, kas skar rūpniecības sektora, mājokļu sektora un transporta sektora ilgtermiņa attīstību.

Stratēģijas projekta vadmotīvs, kas noteic, ka enerģētika ir Latvijas tautsaimniecības virzītājspēks, ietver tādus scenārijus un atbilstošās rīcībpolitikas, kas ir vērstas uz iespējami sekmīgu enerģētikas sektora attīstību atbilstoši katrā no scenārijiem identificētajiem faktiskajiem apstākļiem un spēj sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Proti, stratēģijas projekta pesimistiskie scenāriji paredz, ka ārējā starptautiskā vide ir nelabvēlīga, pastāv risks piegādes ķēžu traucējumiem, kā arī citi ekonomiskie un drošības riski, tāpēc par enerģētikas politiku atbildīgās Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums šādos scenārijos ir veidot tādu enerģētikas politiku, kas ir vērsta uz esošās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un stabilas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, tādējādi sekmējot nepārtrauktu energoapgādi valstī esošajiem enerģijas lietotājiem un nodrošinot iespēju nepārtraukt rūpnieciskos procesus. Tāpat pesimistiskie scenāriji ir vērsti, piemēram, uz enerģijas ražošanas avotu diversifikāciju un atbalsta nodrošināšanu sabiedrības mazāk aizsargātajai daļai, vērtējot valsts budžeta iespējas šāda atbalsta nodrošināšanai. Turpretī stratēģijas projektā ietvertie optimistiskie scenāriji, kas iestājas labvēlīgu ārējo apstākļu ietekmē, ir vērsti uz dinamisku enerģētikas sektora attīstību, kas veicina investoru piesaisti un jaunu ražošanas nozaru attīstību, piemēram, datu centru kā lielo enerģijas patērētāju izveidi Latvijā vai sintētisko degvielu (tostarp ūdeņraža) ražošanas attīstību. Optimistisko scenāriju iestāšanās gadījumā gan ārējie, gan nacionāla līmeņa ekonomiskie, drošības un citi aspekti ir pietiekami labvēlīgi, lai valstij nebūtu jārūpējas par būtisku investīciju ieguldīšanu enerģētikas infrastruktūras attīstībā, izņemot ieguldījumus enerģijas pārvades un sadales sistēmās, un tiek prognozēts, ka lielāko finansējuma apjomu enerģētikas sektorā būs ieinteresēti ieguldīt investori.

Ministru kabinets norāda, ka detalizēta informācija par dažādu tautsaimniecības sektoru attīstību tiek ietverta nozaru ministriju izstrādātajās nozaru attīstības pamatnostādnēs, plānos un konceptuālajos ziņojumos, kas izriet arī nozaru ministriju sagatavotajos normatīvajos aktos, tāpēc attiecīgās informācijas dublēšana enerģētikas stratēģijā nav nepieciešama. Turklāt detalizēta un visaptveroša, dažādus tautsaimniecības sektorus iekļaujoša informācija un analīze ir ietverta atjaunotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.‒2030. gadam (turpmāk ‒ NEKP). Kaut NEKP aptvertais termiņš ir līdz 2030. gadam, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būs pienākums veidot un ar Eiropas Komisiju saskaņot līdzvērtīgu plānu arī periodam pēc 2030. gada. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta ieskatā, NEKP ietvertās informācijas dublēšana stratēģijas projektā nav nepieciešama.

2. Ņemot vērā Enerģētikas stratēģijā noteikto nepieciešamību pēc ievērojama investīciju apjoma (bāzes scenārijā ‒ 34,4 miljardi euro), no kura daļa paredzēta kā publiskais finansējums, nodrošināt Finanšu ministrijas iesaisti Enerģētikas stratēģijas pilnveidošanā attiecībā uz publiskā finansējuma pieejamību, tā potenciālajiem avotiem un koordināciju starp valsts budžetu, nodokļu politiku, Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, investīciju finanšu instrumentiem un privāto finansējumu, lai apliecinātu stratēģijas realizācijas finansiālo segumu (gan īstermiņā, gan vidējā termiņā).

Ministru kabinets informē, ka Klimata un enerģētikas ministrija, izstrādājot stratēģijas projektu, ir cieši sadarbojusies ar nozares ekspertiem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un valsts pārvaldes iestādēm. Stratēģijas projekta izstrādes darba grupās tika diskutēts par Stratēģijas projekta saturu, izstrādātas Stratēģijas projektā ietvertās rīcībpolitikas, kā arī kritēriji stratēģijas projekta izvērtēšanai. Tāpat Klimata un enerģētikas ministrija stratēģijas projektu vairākkārt publiski izplatījusi visām ieinteresētajām pusēm viedokļu, iebildumu un priekšlikumu sniegšanai. Stratēģijas projekta izstrādes gaitā viedokļus sniegusi Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, akciju sabiedrība "Sadales tīkls", akciju sabiedrība "Latvenergo", akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", SIA "Kurzeme Offshore", Latvijas Republikas Saeimas deputāti un citas iesaistītās puses.

Attiecībā uz komisijas norādi par nepieciešamību stratēģijas projektā ietvert detalizētu informāciju par plānoto rīcībpolitiku sasniegšanai nepieciešamajām investīcijām un to avotiem, Ministru kabinets vērš uzmanību, ka stratēģija ir ilgtermiņa vīzija, kurā nav iespējams ietvert informāciju šādā detalizācijas pakāpē. Pašreiz sagaidāms, ka lielākā daļa publiskā finansējuma klimatneitralitātei varētu tikt nodrošināta no Eiropas Savienības fondiem un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta. Ir ļoti sarežģīti prognozēt, kāds būs pieejamais finansējums no šiem instrumentiem līdz 2050. gadam. Emisijas kvotu izsolīšanas instruments strādā brīvā tirgus režīmā, bet Eiropas Savienības daudzgadu budžets šobrīd ir zināms tikai līdz 2027. gadam. Pieņēmumi par enerģētikas sektora attīstībai nepieciešamajām investīcijām ir balstīti gan uz esošo, Latvijai pieejamo, publisko finansējumu, tostarp Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, gan investoru interesi par ieguldījumu veikšanu enerģētikas sektorā, īpaši enerģijas ražošanas avotu attīstībā. Piemēram, pašlaik identificētā situācija liecina, ka drīzākajā laikā nav nepieciešamas būtiskas papildu valsts investīcijas vai subsīdijas liela apmēra enerģijas ražošanas avotu (piemēram, saules un vēja elektrostaciju) attīstībā, ņemot vērā plašo investoru interesi un aktivitāti attiecīgo projektu plānošanā.

Attiecībā uz komisijas norādi par nepieciešamību stratēģijas projektā ietvert detalizētu informāciju, kas aptver nodokļu politiku, Ministru kabinets informē, ka, neraugoties uz to, ka izmaiņas nodokļu politikā rada ietekmi uz enerģētikas sektoru un visu tautsaimniecību kopumā, ar nodokļu politiku saistītu jautājumu izvērtēšana būtu jāiekļauj nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, Nodokļu politikas pamatnostādnēs.

Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja plānoto pasākumu ietvaros tiktu piešķirti publiskie līdzekļi saimnieciskās darbības veicējiem, to piešķiršana būtu jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm. Secinot, ka publisko līdzekļu piešķiršana ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, attiecīgie atbalsta pasākumi būtu izstrādājami un ieviešami saskaņā ar atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu.

Ministru kabinets augstu novērtē komisijas sniegto viedokli un spēju iedziļināties stratēģijas projekta saturā, kā arī informē, ka Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik stratēģijas projektu pārskata un aktualizē atbilstoši saņemtajiem nozares ekspertu un iesaistīto pušu priekšlikumiem un iespēju robežās to papildinās, tostarp atbilstoši komisijas sniegtajam viedoklim.