Likumprojekts (grozījumi)

Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:

Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:
"Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā.";

Papildināt likumu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:
"1.¹ Šā likuma 1.pantā minēto terminu Ukrainas civiliedzīvotāji attiecina uz:
1) Ukrainas pilsoņiem;
2) personām, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu;
3) šā panta 1. un 2.punktā minēto personu ģimenes locekļiem.";

2. pantā:

papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1.¹) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamā atbalsta saņemšanu, lai ievestajiem dzīvniekiem nodrošinātu Eiropas Savienībā noteikto veselības prasību izpildi (turpmāk – dzīvnieku veselības prasības) un reģistrēšanu.";

papildināt 2. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atbalsta sniegšanas nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētās institūcijas iegūst un apkopo nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka iegūstamās un apkopojamās informācijas apjomu, informācijas izmantošanu, kā arī informācijas glabāšanas termiņus.";

Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:
"2.¹ pants. Nodarbināto norīkošana
Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveida ierašanās gadījumā nodrošinātu šā likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā norādītās ilgtermiņa vīzas izsniegšanu vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā).";

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Uzturēšanās un nodarbinātības tiesības

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību, un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.

(2) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram nav derīga ceļošanas dokumenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir uzturēšanās atļauju - trešās valsts pilsoņa personas apliecību uz vienu gadu atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 24.punktā un Patvēruma likuma 61.panta pirmajā daļā noteiktajam, neiekasējot valsts nodevu par trešās valsts pilsoņa personas apliecības (uzturēšanās atļaujas) izsniegšanu.

(3) Ja persona, kurai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprināta intervijas anketa.

(4) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus, nepiemēro Patvēruma likuma 65.panta otro daļu.";

Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Izņēmums attiecībā uz personas apliecinoša dokumenta izsniegšanu
Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, un Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nav sasniedzams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var nepiemērot Personu apliecinošu dokumentu likuma 10.panta piekto daļu.";

Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Dzīvniekiem noteikto veselības prasību izpildes nodrošināšana un dzīvnieku reģistrēšana

(1) Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauts ieceļot ar dzīvniekiem un atļauts ievest dzīvniekus no Ukrainas, ja tiem nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.

(2) Zemkopības ministrijas nosaka kārtību, kādā dzīvniekus reģistrē un nodrošina tiem veselības prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvnieku veselības obligāto prasību izpildes nodrošināšanā veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.";

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

"(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešams papildus atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzami kustību traucējumi, garīga rakstura traucējumi, aprūpes vajadzības, specifiskas veselības aprūpes un citas vajadzības, lai nodrošinātu tūlītēju nepieciešamo atbalstu un aprūpi), tad tas par to informē izmitināšanas vietu. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai ceturtajā daļā minēto institūciju.

(2) Izmitināšanas vieta informē Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku.";

7. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.¹un 6.²punktu šādā redakcijā:

"6.¹) sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros, nepiemērojot normatīvajos aktos par deinstitucionalizācijas īstenošanu noteikto personas individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādes kārtību. Minētajā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas dzīvesvieta vai kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu bērnam;
6.²) dzīvnieku veselības obligāto prasību izpildes un reģistrēšanas izmaksu segšanu;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas bērna uzturēšanās vieta, izglītības iestādē. Ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura uzturēšanās vieta atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apmērā. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautību valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.";

izteikt trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldības sociālais dienests līdz 2022.gada 31.augustam neveic Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu.”;

papildināt ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4.¹) Ukrainas civiliedzīvotājam aptiekā tiek izsniegtas hronisku slimību ārstēšanai paredzētas zāles, izņemot narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītas recepšu veidlapas, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī gadījumā, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.”;

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

izslēgt sestās daļas otro teikumu;

papildināt ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētā pabalsta saņemšanai persona iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegumu viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.
(8) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina piederību pie Ukrainas civiliedzīvotāja.
(9) VSIA “Autotransporta direkcija” attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nepiemēro Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.149 “Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili” 4.punktā minēto prasību attiecībā uz iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem, kas apliecina vadītāja atbilstību šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām prasībām.”;

10.

Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹pants. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana

Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei ko reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kas uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas - pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:
1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām, ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
2) piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.”;

11.

Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

"11.¹pants. Juridisko personu tiesības ziedot

(1) Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam ārpus statūtos noteiktajam mērķim. 

(2) Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, pieņemot no fiziskām un juridiskām personām ziedojumus un dāvinājumus Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, ir tiesības gada pārskata sastāvdaļā “Ziedojumu un dāvinājumu pārskats” nesniegt identifikācijas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība) ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

(4) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas ir samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(5) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta trešās daļas 1. un 3. punktā minētā finanšu ministra atļauja nav nepieciešama, ja šajos punktos minētā kapitālsabiedrība dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. 

(6) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam summa nepārsniedz 1500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde, saņemot padomes, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, piekrišanu. 

(7) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam summa pārsniedz 1500 euro vai kalendārajā gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt valde ar publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un padomes, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, piekrišanu. 

(8) Kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms ziedojuma veikšanas kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, tā ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī šā lēmuma izpildes kontroli. Kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst visu tam saistošo normatīvo aktu prasībām.

(9) Kapitālsabiedrība pēc šā likuma septītajā daļā minētā ziedojuma veikšanas, 10 darba dienu laikā informē Finanšu ministriju par veikto ziedojumu, norādot ziedojuma summu un ziedojuma saņēmēju.”;

12.

Aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdu "iedzīvotājiem" ar vārdu "civiliedzīvotājiem";

13.

Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:
"16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai noteiktajām atsevišķām prasībām
(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.
(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personas, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.
(3) VSIA “Autotransporta direkcija” attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nepiemēro Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.149 “Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili” 3.2.apakšpunktā minēto prasību.”;
(4) Darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi uz personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.";

14.

Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:
“16.¹ pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskā aprūpē
(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas strādā farmaceita tiešā vadībā klātienē.”;

15.

Papildināt 17. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu izpildei vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.";

16.

Papildināt likumu ar 18. un 19. pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju bez vecāku pavadības personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja, kurš ieceļo Latvijas Republikā bez vecāku pavadības (turpmāk – nepavadīts bērns), tiesību aizsardzību un sniegtu atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī aizbildnis, audžuģimene, viesģimene, adoptētājs vai persona, ar kuru nepavadīts bērns ieradies kopā Latvijā. Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumu, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai viņu no tā atsvabina.

(4) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja nepavadīts bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;
2) noskaidro personas, kas iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, motivāciju kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;
3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;
4) pieprasa informāciju no Soda reģistra;
5) pieprasa psihiatra izziņu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa izziņu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām.

(5) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamajai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;
2) dzīves apstākļus;
3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.

(6) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajam ņem vērā izziņas par personas veselības stāvokli, ko sniedz psihiatrs un narkologs, kā arī informāciju no Soda reģistra, ja tā ir pieejama.

(7) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242.pantā noteiktās personas, ciktāl no šī likuma neizriet citādi.

(8) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī, ja persona vai nepavadīts bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta dzīvesvietas bāriņtiesai ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(10) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veido un uztur vienotu bērnu reģistrāciju un uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi.

(11) Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.

(12) Par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu bāriņtiesa iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu foto fiksēšanu.

(13) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus, kas skar nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu, pieņem koleģiāli. Ilgāka nepavadīta bērna atstāšana pie ārkārtas aizbildņa ir pieļaujama līdz nepavadīts bērns sasniedz 19 gadu vecumu, ja nepavadīts bērns piekrīt tam un ja ārkārtas aizbildnis turpina pildīt šā panta četrpadsmitās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā noteiktos pienākumus, ko apliecina bāriņtiesas dzīves apstākļu pārbaudes aktā fiksētā informācija.

(14) Ārkārtas aizbildņa pienākumi:
1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par nepavadīta bērna mantas, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas, pārvaldību;
2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;
3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);
4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;
5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:
a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība;
c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis;
e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un ārkārtas aizbildni;
f) nepavadīts bērns ir miris;
g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi.
6) noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu;
7) saskaņot ar bāriņtiesu ārkārtas aizbildnībā esošā nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;
8) pienākums informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.

(15) Ārkārtas aizbildņa tiesības:

1) saņemt šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteikto atbalstu;
2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;
3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.

(16) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā:
1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņu rīcību nepavadīta bērna personisko un interešu nodrošināšanā, uzraugot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;
2) vismaz reizi pirmajos trīs mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna dzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt dzīves apstākļu pārbaudes aktu;
3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.

(17) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja iemesli atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(18) Ja nav iespējams nodibināt nepavadītam bērnam ārkārtas aizbildnību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - bērnu aprūpes iestāde), lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadīta bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē nepavadītam bērnam iespēju nodibināt ārkārtas aizbildnību. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(19) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(20) Katram nepavadītam bērnam vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušam nepavadītam bērnam līdz 19 gadiem ir tiesības saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Apliecību nepavadītam bērnam izsniedz normatīvajos aktos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās noteiktajā kārtībā.

19.pants. Atbalsts ārkārtas aizbildnim

(1) Ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.

(2) Atlīdzības apmērs par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita.

(3) Pabalsta nepavadīta bērna uzturam apmērs mēnesī nedrīkst būt mazāks par:
215 euro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai;
258 euro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem gadiem līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Lai saņemtu atlīdzību par pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības par pienākumu pildīšanu, pabalsta nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei piešķiršanu vai atteikumu tos piešķirt.

(5) Pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei izmaksā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas.

(6) Pašvaldība var lemt par papildus nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai.

(7) Pēc nepavadīta bērna pilngadības sasniegšanas pašvaldība turpina maksāt ārkārtas aizbildnim šā panta pirmajā daļā noteikto atlīdzību un pabalstus līdz bērna 19 gadu vecumam, ja nepavadītais bērns piekrīt ilgākai aprūpes saņemšanai pie ārkārtas aizbildņa un ja ārkārtas aizbildnis turpina pildīt šā likuma 18.panta četrpadsmitās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā noteiktos pienākumus. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pašvaldība pabalstu nepavadīta bērna uzturam izmaksā pašam nepavadītajam bērnam, ja netiek turpināta aprūpe pie ārkārtas aizbildņa.”;

Pārejas noteikumi

Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:
"1. Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī šā likuma 7.panta pirmajā un trešajā daļā, 12.panta pirmajā daļā un 13.panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atbalstu un pakalpojumus valsts apmaksā, sākot no 2022. gada 24. februāra.
2. Šā likuma 8.¹ pants ir piemērojams no 2022. gada 24. februāra.
3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. martam izdod šā likuma 2. panta piektajā daļā minētos noteikumus.”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Ministrs V. Uzvārds