24-TA-1475
Grozījumi Enerģētikas likumā
Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 137.A, 144. nr.; 2023, 231., 247. nr.; 2024, 67., 124., 181.A, 242. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. panta pirmajā daļā:
papildināt ar 3.5 punktu šādā redakcijā:
"35) biomasas birža – biomasas kurināmā vai biomasas degvielas centralizēta elektroniska tirdzniecības sistēma, kurā saskaņo tirdzniecības sistēmas dalībnieku nodomus pirkt un pārdot biomasas kurināmā vai biomasas degvielas produktus, kā rezultātā tiek slēgti līgumi par minēto produktu pirkšanu, pārdošanu un piegādi;";
izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7) energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanu, dabasgāzes ieguvi, elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;";
izteikt 10.1 punktu šādā redakcijā:
"101) enerģētiskā nabadzība – mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka mājsaimniecības lietotāja ienākumi nav pietiekami izdevumu segšanai par šiem pakalpojumiem;".
2.
Papildināt 5. panta pirmo daļu pēc vārda "siltumenerģiju" ar vārdu "aukstumenerģiju".
3.
Papildināt 6. panta 3.1 daļu pēc vārda "siltumenerģiju" ar vārdiem "vai aukstumenerģiju".
4.
7. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārda "siltumenerģijas" ar vārdu "aukstumenerģijas";
papildināt ceturto daļu pēc vārda "siltumenerģijas" ar vārdiem "un aukstumenerģijas".
5.
Papildināt 7.1 un 7.2 pantu pēc vārda "siltumenerģijas" ar vārdiem "un aukstumenerģijas".
6.
17.1 pantā:
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Lielie uzņēmumi var iesaistīties elektroenerģijas kopīgošanā, ja:
1) ar enerģijas koplietošanas shēmu saistītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 6 megavatus;
2) enerģijas koplietošana notiek Latvijas Republikas teritorijā.";
1) ar enerģijas koplietošanas shēmu saistītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 6 megavatus;
2) enerģijas koplietošana notiek Latvijas Republikas teritorijā.";
aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus "Ekonomikas ministrija" ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija" un vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju" ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju".
7.
17.2 pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "un pārvaldīšanu, kā arī ziņu ierakstu izdarīšanu, aktualizēšanu un publisko pieejamību" ar vārdiem "pārvaldīšanu un publisku pieejamību";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Enerģētikas un vides aģentūra ir atbildīga par ziņu ierakstu izdarīšanu un aktualizēšanu energokopienu reģistrā."
8.
Izslēgt 17.3 pantu.
9.
46. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "enerģijas lietotājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "galalietotājs" (attiecīgā locījumā);
papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(11) Nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un galalietotāji lieto aukstumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt aukstumenerģijas energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.
(12) Nosacījumus un kārtību, kādā nodrošina siltumenerģijas piegādes līgumā un aukstumenerģijas piegādes līgumā ietverto informāciju un rēķinu informāciju galalietotājiem un siltumapgādes vai aukstumapgādes apakšlietotājiem (fiziskā vai juridiskā persona, kura pēc vienošanās ar galalietotāju lieto siltumapgādi vai aukstumapgādi pašas vajadzībām (galapatēriņam) un kurai nav spēkā esoša līguma ar energoapgādes komersantu par siltumenerģijas vai aukstumenerģijas piegādi), nosaka Ministru kabinets."
10.
49.1 pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus "atjaunošanas biežumu un kompetento institūciju, kas izskata un apstiprina plānu" ar vārdiem "un atjaunošanas biežumu";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Enerģētikas un vides aģentūra uzrauga centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatoru atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem efektīvas centralizētas siltumapgādes un efektīvas centralizētas aukstumapgādes kritērijiem un saskaņo šā panta otrajā daļā minētos plānus primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē."
11.
58.5 pantā:
izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Pēc ziņojuma izvērtēšanas Saeimā Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un saskaņo atbalsta shēmas nosacījumus ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņojot arī atjaunīgās enerģijas apjoma pārdali iesaistīto dalībvalstu atjaunīgās enerģijas datos.
(7) Ministru kabinets apstiprina katras saskaņotās atbalsta shēmas nosacījumus, un Klimata un enerģētikas ministrija par minētās atbalsta shēmas nosacījumiem paziņo Eiropas Komisijai triju mēnešu laikā pēc pirmā gada, kad atbalsta shēmas nosacījumi ir stājušies spēkā.";
(7) Ministru kabinets apstiprina katras saskaņotās atbalsta shēmas nosacījumus, un Klimata un enerģētikas ministrija par minētās atbalsta shēmas nosacījumiem paziņo Eiropas Komisijai triju mēnešu laikā pēc pirmā gada, kad atbalsta shēmas nosacījumi ir stājušies spēkā.";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. martam paziņo Eiropas Komisijai un publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par to atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgās siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas kopējo apjomu, uz kuru attiecas šā panta septītajā daļā minētā atjaunīgās enerģijas apjoma pārdale."
12.
Izteikt 58.9 panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
"8) kārtību, kādā šā likuma 58.7 panta pirmajā daļā minētie pierādījumi tiek ziņoti energoresursu informācijas sistēmā;".
13.
4) pārstrāde;
5) enerģijas ražošana;
6) apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana.
b) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas sanitārajās cirtēs,
c) meža biomasas izejvielas, kuras raksturlielumu dēļ nav ekonomiski pamatotas izmantošanai un nav piemērotas Latvijas kokapstrādes nozares komersantiem,
d) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm un krūmājiem.
Papildināt 58.11 pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(6) Iestādes, izstrādājot attiecīgus tiesību aktus par nosacījumiem jaunām atbalsta shēmām no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, minētās atbalsta shēmas izstrādā tā, lai nestimulētu neilgtspējīgus ražošanas un izmantošanas paņēmienus un nekropļotu konkurenci ar materiālu nozarēm, bet nodrošinātu, ka meža biomasa tiek izmantota atbilstoši tās augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, ievērojot šādu kaskadēšanas principa prioritāšu secību:
1) koksnes materiālu produkti;
2) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana;
3) atkalizmantošana;1) koksnes materiālu produkti;
2) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana;
4) pārstrāde;
5) enerģijas ražošana;
6) apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana.
(7) Šā panta sestajā daļā minētās iestādes, izstrādājot minēto atbalsta shēmu nosacījumus, var tajos neievērot kaskadēšanas principa prioritāšu secību šādos gadījumos:
1) ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību;
2) ja vietējā rūpniecība kvantitatīvi vai tehniski nespēj izmantot meža biomasu atbilstoši ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, kas ir lielāka nekā enerģijas ražošanai, attiecībā uz šādām izejvielām:
a) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas tādās mežu apsaimniekošanas darbībās kā jaunaudžu kopšana vai meža ugunsgrēku seku likvidēšana,2) ja vietējā rūpniecība kvantitatīvi vai tehniski nespēj izmantot meža biomasu atbilstoši ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai, kas ir lielāka nekā enerģijas ražošanai, attiecībā uz šādām izejvielām:
b) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas sanitārajās cirtēs,
c) meža biomasas izejvielas, kuras raksturlielumu dēļ nav ekonomiski pamatotas izmantošanai un nav piemērotas Latvijas kokapstrādes nozares komersantiem,
d) meža biomasas izejvielas, kas iegūtas no lauksaimniecībā izmantotajām zemēm un krūmājiem.
(8) Šā panta sestajā daļā minētā iestāde attiecīgā tiesību akta par atbalsta shēmas nosacījumiem sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā izskaidro, kā un kāpēc tiek piemērotas šā panta septītajā daļā minētās atkāpes no kaskadēšanas principa piemērošanas, un pēc konkrētā tiesību akta spēkā stāšanās par to informē Klimata un enerģētikas ministriju.
(9) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15. martam apkopo šā panta astotajā daļā minēto informāciju un iesniedz Eiropas Komisijā kopsavilkumu par šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem neievērot šā panta sestajā daļā noteikto meža biomasas izmantojuma kaskadēšanas principu, iekļaujot informāciju par šā principa neievērošanas apsvērumiem un ģeogrāfisko mērogu, uz kādu tās attiecas.
(10) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
(9) Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15. martam apkopo šā panta astotajā daļā minēto informāciju un iesniedz Eiropas Komisijā kopsavilkumu par šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem neievērot šā panta sestajā daļā noteikto meža biomasas izmantojuma kaskadēšanas principu, iekļaujot informāciju par šā principa neievērošanas apsvērumiem un ģeogrāfisko mērogu, uz kādu tās attiecas.
(10) Iestādes, izstrādājot atbalsta shēmas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, komercdarbības atbalsta ietvaros nepieņem lēmumu par tieša finansiāla atbalsta piešķiršanu:
1) zāģbaļķu, finierkluču, celmu un sakņu izmantošanai enerģijas ražošanai;
2) rūpniecisko apaļo kokmateriālu (zāģbaļķi, finierkluči, papīrmalka (apaļkoku vai šķeltā veidā), kā arī citi apaļkoki) izmantošanai enerģijas ražošanai, izņemot apaļkokus, kuru īpatnības (piemēram, suga, izmēri, taisnums un zarainums) tos dara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, tostarp apaļkokus, kuri neatbilst visu sugu zāģbaļķu, finierkluču, stabu, mietu, būvbaļķu un taras kluču kvalitātes kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti;
3) atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi.
2) rūpniecisko apaļo kokmateriālu (zāģbaļķi, finierkluči, papīrmalka (apaļkoku vai šķeltā veidā), kā arī citi apaļkoki) izmantošanai enerģijas ražošanai, izņemot apaļkokus, kuru īpatnības (piemēram, suga, izmēri, taisnums un zarainums) tos dara nederīgus rūpnieciskai izmantošanai, tostarp apaļkokus, kuri neatbilst visu sugu zāģbaļķu, finierkluču, stabu, mietu, būvbaļķu un taras kluču kvalitātes kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti;
3) atkritumu reģenerācijai, ja vien nav izpildīti normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie dalītās savākšanas pienākumi.
(11) Jaunas atbalsta shēmas nevar izstrādāt vai esošas atbalsta shēmas nevar atjaunot elektroenerģijas ražošanai no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju.
(12) Šā panta vienpadsmito daļu neattiecina uz elektroenerģijas ražošanu no meža biomasas, ja tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā tiek ražota reģionā, kas ir iekļauts Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriālajā taisnīgas pārkārtošanās plānā, kurš sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūlija regulas 2021/1056/ES, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, 11. pantu, un saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem;
2) tā tiek ražota iekārtās, kurās ir uzstādītas biomasas oglekļa emisiju uztveršanas iekārtas un tiek nodrošināta uztvertā oglekļa emisiju atkalizmantošana, uzglabāšana vai noglabāšana un kurās saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem.
(13) Iestādes, izstrādājot attiecīgos tiesību aktus jaunu atbalsta programmu noteikšanai, minēto atbalsta programmu nosacījumos neiekļauj finansiālo atbalstu tādu individuālo siltumapgādes sistēmu vai apkures iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kurās tiek izmantots tikai fosilas izcelsmes kurināmais."
(12) Šā panta vienpadsmito daļu neattiecina uz elektroenerģijas ražošanu no meža biomasas, ja tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1) tā tiek ražota reģionā, kas ir iekļauts Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriālajā taisnīgas pārkārtošanās plānā, kurš sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūlija regulas 2021/1056/ES, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, 11. pantu, un saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem;
2) tā tiek ražota iekārtās, kurās ir uzstādītas biomasas oglekļa emisiju uztveršanas iekārtas un tiek nodrošināta uztvertā oglekļa emisiju atkalizmantošana, uzglabāšana vai noglabāšana un kurās saražotā elektroenerģija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem.
(13) Iestādes, izstrādājot attiecīgos tiesību aktus jaunu atbalsta programmu noteikšanai, minēto atbalsta programmu nosacījumos neiekļauj finansiālo atbalstu tādu individuālo siltumapgādes sistēmu vai apkures iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kurās tiek izmantots tikai fosilas izcelsmes kurināmais."
14.
58.12 pantā:
aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "Būvniecības valsts kontroles birojs" ar vārdiem "Enerģētikas un vides aģentūra";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Vienotais kontaktpunkts sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldību kompetentajām iestādēm un ekspertiem sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par izmaksu efektīviem pasākumiem un finansēšanas instrumentiem atjaunīgās enerģijas izmantošanas paaugstināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās, kuri pieejami dzīvojamo māju īpašniekiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem un atjaunīgās enerģijas kopienām. Minēto informāciju pašvaldības dara zināmu iedzīvotājiem."
15.
Aizstāt 58.13 panta otrajā daļā vārdus "Būvniecības valsts kontroles biroja" ar vārdiem "Enerģētikas un vides aģentūras".
16.
Papildināt 82. panta pirmo daļu pēc vārda "siltumenerģijas" ar vārdu "aukstumenerģijas".
17.
Papildināt 117.2 panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "datumu" ar vārdiem "kurus var precizēt stundas vai biežākā intervālā".
18.
Papildināt 117.3 panta 1.1 daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstīs" ar vārdiem "Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs".
19.
Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:
"120. pants
Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma izpratnē."
Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma izpratnē."
20.
Izteikt 121. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lai novērtētu enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu un identificētu tās valsts atbalsta piešķiršanai, izmanto Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minēto energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu."
21.
Papildināt 124. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Klimata un enerģētikas ministrija šā panta pirmajā daļā minēto pētījumu ietvaros veicina inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas (atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģija, kas vismaz vienā veidā uzlabo salīdzināmu mūsdienīgu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju vai dara izmantojamu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju, kas nav pilnīgi komercializēta vai ietver skaidras pakāpes izmantojamības risku) – inovatīvās atjaunīgās enerģijas ražošanas, sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas – testēšanu ierobežotu laiku reālos apstākļos komersantu īstenotos pilotprojektos. Minētie pilotprojekti tiek īstenoti un testēšana tiek veikta sertificēta būvspeciālista elektroenerģētikas jomā uzraudzībā, ievērojot aizsardzības pasākumus, kas nodrošina energosistēmas drošu darbību un palīdz izvairīties no nesamērīgas ietekmes uz iekšējā tirgus darbību."
22.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas (ES) 2024/1711, ar ko groza direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu."
Likums stājas spēkā 2025. gada 21. maijā.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis