22-TA-1015
Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam"
1.
Apstiprināt Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam.
2.
Valsts kancelejai Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam iesniegt Saeimai līdz 2022. gada 15. aprīlim.
3.
Finanšu ministrijai Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam iesniegt Eiropas Komisijai līdz 2022. gada 30. aprīlim.
4.
Ņemot vērā plānoto Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas atcelšanu no 2023. gada, noteikt šādu pārejas kārtību Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā minimālās plānojamās vispārējās valdības strukturālās bilances sasniegšanai:
4.1.
atzīt, ka Covid-19 pandēmija ir uzskatāma par globālu procesu, uz kuru attiecināms Fiskālās disciplīnas likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkts;
4.2.
atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 11. panta piektajai daļai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra regulas Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. 5. panta pirmajai daļai atzīt, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā vispārējās valdības strukturālā deficīta pārsniegums pār Fiskālās disciplīnas likuma 10. pantā noteikto lielumu ir samazināms pakāpeniski par 1% no iekšzemes kopprodukta 2023. gadā un par 0,5% no iekšzemes kopprodukta turpmāk ik gadu līdz tiek sasniegts vidēja termiņa mērķis un visā pārsnieguma samazināšanas periodā ir piemērojams Fiskālās disciplīnas likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījums;
4.3.
atzīt, ka izdevumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanu, ir uzskatāmi par vienreizējiem pasākumiem vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances aprēķinā Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešās daļas 3. punkta izpratnē;
4.4.
atzīt, ka izdevumi, kas saistīti ar aizsardzības un iekšējās drošības investīciju finansējuma palielinājumu virs 2022. gada līmeņa, ir uzskatāmi par vienreizējiem pasākumiem vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances aprēķinā Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešās daļas 3. punkta izpratnē un ir pakāpeniski amortizējami fiskālajā telpā piecu gadu laikā;
4.5.
atzīt, ka izdevumi, kas saistīti ar enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensācijas pasākumiem 2021. un 2022. gadā, ir uzskatāmi par vienreizējiem pasākumiem vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances aprēķinā Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta trešās daļas 3. punkta izpratnē. Turpmākajos gados šie izdevumi ir atzīstami par vienreizējiem pasākumiem, ja enerģijas cenu kāpums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra regulas Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 5. panta pirmajai daļai ir uzskatāms par “ārkārtējiem apstākļiem, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt un kam turklāt ir liela ietekme uz vispārējās valdības finansiālo stāvokli”.
5.
Finanšu ministrijai, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadā", iesniegt priekšlikumus šā protokollēmuma 4. punktā noteiktās pārejas kārtības pārskatīšanai, ja tiek pieņemts lēmums par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas saglabāšanu 2023. gadā.
6.
Pieņemt zināšanai, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm fiskālā telpa saskaņā ar marta scenāriju 2023. gadā ir +146,5 milj. euro, 2024. gadā ir +151,2 milj. euro un 2025. gadā ir +267,7 milj. euro neskaitot vienreizējos pasākumus.