24-TA-139
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37., 58., 151.A, 182.A, 234.A nr.; 2022, 24.B, 57. nr.; 2023, 57.A, 201., 247. nr.; 2024, 44.A nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 3. pantu ar 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(13) Tiesības saņemt šā likuma 9.1 un 13. panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, sociālā dienesta informāciju un konsultācijas, ir Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un tā ģimenes locekļiem, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā. Citus šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un tā ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt, ja šīs personas pilnībā tos apmaksā.”
“(13) Tiesības saņemt šā likuma 9.1 un 13. panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, sociālā dienesta informāciju un konsultācijas, ir Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un tā ģimenes locekļiem, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā. Citus šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un tā ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt, ja šīs personas pilnībā tos apmaksā.”
2.
Papildināt 8. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Šādu kārtību turpina piemērot līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja arī pēc pilngadības sasniegšanas personai ir komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību."
“(9) Aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Šādu kārtību turpina piemērot līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja arī pēc pilngadības sasniegšanas personai ir komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību."
3.
Aizstāt 13. panta vienpadsmitajā daļā vārdus “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas” ar vārdu “komisijas”.
4.
Papildināt 23. pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(4) Izvērtējot tiesības uz aprūpes mājās pakalpojumu bērnam, kuram ir izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un nepieciešamo aprūpes mājās pakalpojuma apjomu bērnam ar invaliditāti, ņem vērā šādus kritērijus:
1) likumisko pārstāvju vai audžuģimenes nodarbinātību, tostarp atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar kopjamo bērnu un nodarbinātību maiņu darbā u.c.;
2) ģimenes locekļu iespēju nodrošināt aprūpi;
3) laiku, ko bērns pavada izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;
4) citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, tostarp asistenta, pavadoņa, atelpas brīža pakalpojuma, aukles pakalpojuma u.c.;
5) funkcionālo traucējumu smagumu, nepiemērojot šā likuma 20. panta trešo daļu un pilngadīgām personām noteiktās prasības piemērojot tiktāl, cik tās attiecināmas uz bērniem;
6) citus objektīvus iemeslus, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, tostarp citu bērnu esamību ģimenē un kopjamu senioru esamību ģimenē u.c.
(5) Aprūpes mājās pakalpojuma bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī. Pašvaldība var noteikt lielāku aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī. Nosacījumi tiek piemēroti arī pēc bērna pilngadības līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.
(6) Bērnam sasniedzot pilngadību, aprūpes mājās pakalpojuma apjomu nosaka saskaņā ar šā likuma 20. panta trešajā daļā noteikto, un ievērojot citus šā likuma nosacījumus."
"(4) Izvērtējot tiesības uz aprūpes mājās pakalpojumu bērnam, kuram ir izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un nepieciešamo aprūpes mājās pakalpojuma apjomu bērnam ar invaliditāti, ņem vērā šādus kritērijus:
1) likumisko pārstāvju vai audžuģimenes nodarbinātību, tostarp atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar kopjamo bērnu un nodarbinātību maiņu darbā u.c.;
2) ģimenes locekļu iespēju nodrošināt aprūpi;
3) laiku, ko bērns pavada izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;
4) citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, tostarp asistenta, pavadoņa, atelpas brīža pakalpojuma, aukles pakalpojuma u.c.;
5) funkcionālo traucējumu smagumu, nepiemērojot šā likuma 20. panta trešo daļu un pilngadīgām personām noteiktās prasības piemērojot tiktāl, cik tās attiecināmas uz bērniem;
6) citus objektīvus iemeslus, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, tostarp citu bērnu esamību ģimenē un kopjamu senioru esamību ģimenē u.c.
(5) Aprūpes mājās pakalpojuma bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī. Pašvaldība var noteikt lielāku aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī. Nosacījumi tiek piemēroti arī pēc bērna pilngadības līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.
(6) Bērnam sasniedzot pilngadību, aprūpes mājās pakalpojuma apjomu nosaka saskaņā ar šā likuma 20. panta trešajā daļā noteikto, un ievērojot citus šā likuma nosacījumus."
5.
Aizstāt 25. panta piektajā daļā vārdus “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas” ar vārdu “komisijas”.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2009/50/EK.
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Ministrs V. Uzvārds