24-TA-297
Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem
Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu
72.panta pirmās daļas 2.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp Ekonomikas ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī starp Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm par sagatavošanas procesā esošiem tehnisko noteikumu projektiem un tehniskajiem noteikumiem tādā redakcijā, kādā tie pieņemti Ministru kabinetā.
2.
Tehnisko noteikumu projekts, par kuru sniedz informāciju saskaņā ar šo instrukciju, ir sagatavots kādā no šīs instrukcijas 3.punktā minētajiem veidiem un nosaka kādu no šādām prasībām:
2.1.
informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanas prasības, ieskaitot prasības informācijas sabiedrības pakalpojumam, pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam (turpmāk – informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi). Par tehnisko noteikumu projektu, kas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus, izņemot šīs instrukcijas 1. pielikumā minēto pakalpojumu, informāciju sniedz saskaņā ar šo instrukciju, ja visa tehnisko noteikumu projekta vai tā daļas mērķis ir informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšana, bet, ja tā ietekmei uz informācijas sabiedrības pakalpojumu ir netiešs vai gadījuma raksturs, informācija nav jāsniedz;
2.2.
rūpnieciski ražotu preču vai lauksaimniecības produktu (turpmāk – produkts) nepieciešamās īpašības (piemēram, kvalitātes līmenis, darbība, drošuma prasības, izmēri, prasības, kas noteiktas produkta nosaukumam, terminiem, simboliem, testēšanas vai pārbaudes metodēm, iepakojumam, marķēšanai, etiķetēšanai un atbilstības novērtēšanas procedūrām) vai prasības lauksaimniecības produktu, zāļu, cilvēku vai dzīvnieku uzturam paredzētu produktu ražošanas metodēm vai procesiem, ja ražošanas metodes vai procesi ietekmē to īpašības (turpmāk – tehniskā specifikācija);
2.3.
produktam noteiktās prasības pēc tā piedāvāšanas tirgū attiecībā uz produkta aprites ciklu (piemēram, produkta izmantošanas, pārstrādes, atkārtotas lietošanas vai apglabāšanas prasības), lai netiktu būtiski ietekmēts produkta sastāvs, tā īpašības vai realizācija un tiktu aizsargāti patērētāji un vide;
2.4.
prasības, kuras aizliedz produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kuras aizliedz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu vai izmantošanu, vai aizliedz informācijas pakalpojuma sniedzējam likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā;
2.5.
(svītrots ar MK 13.01.2015. instrukciju Nr.1).
3.
Tehniskie noteikumi var būt:
3.1.
normatīvais akts;
3.2.
dokuments, kas pēc tā pieņemšanas nav saistošs, bet kura ievērošanu veicina valsts (piemēram, atzītā prakse, vadlīnijas). Ja dokumenta ievērošana ir noteikta normatīvajā aktā, valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju arī par attiecīgo normatīvo aktu;
3.3.
līgums, kurā valsts pārvaldes iestāde ir līgumslēdzēja puse un kurš sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskajām specifikācijām vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem (izņemot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības līgumu);
3.4.
tiesību akts par valsts fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kurus nosaka, lai ietekmētu produkta vai informācijas sabiedrības pakalpojuma patēriņu. Šis apakšpunkts neattiecas uz tiesību aktu projektiem, kas saistīti ar valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu.
4.
Instrukcija neattiecas uz tehnisko noteikumu projektiem, kas nosaka jebkuru no šīs instrukcijas 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām, ja valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu:
4.1.
lai ieviestu Eiropas Kopienas tiesību aktu prasības vai nodrošinātu atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktiem;
4.2.
lai izpildītu saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, un šis tehnisko noteikumu projekts ir kopīgs Latvijai un Eiropas Savienībai;
4.3.
piemērojot Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktās drošības klauzulas;
4.4.
piemērojot normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kuri veicami, lai ierobežotu vai novērstu tādu preču laišanu tirgū, kas rada nopietnu risku patērētāju veselībai vai drošībai, un par kuriem jāsniedz informācija Eiropas Komisijai;
4.5.
lai īstenotu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu;
4.6.
saskaņā ar Eiropas Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķēršļus brīvai preču apritei, brīvai pakalpojumu apritei (informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu gadījumā) vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
4.7.
personu (īpaši darbinieku) aizsardzībai produkta izmantošanas procesā, ja vien tehnisko noteikumu projekts neietekmē procesus un prasības attiecībā uz produktu (nesatur šīs instrukcijas 2.2., 2.3. vai 2.4.apakšpunktā minētās prasības);
4.8.
par finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti (2. pielikums);
4.9.
par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Kopienas tiesību akti.
5.
(Svītrots ar MK 13.01.2015. instrukciju Nr.1)
6.
Valsts pārvaldes iestādes ir atbildīgas par to kompetencē esošo tehnisko noteikumu projektu un ar tiem saistītās informācijas sniegšanu. Informāciju iesniedz, izmantojot Tehnisko noteikumu informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma) un reģistrējoties tīmekļvietnē internetā (https://webgate.ec.europa.eu/TRIS-TBT/). Pēc informācijas iesniegšanas sistēmā valsts pārvaldes iestāde par veiktajām darbībām elektroniski informē Ekonomikas ministriju. Ekonomikas ministrija tehnisko noteikumu projektus un ar tiem saistīto informāciju pārskata un apstiprina iesniegšanai Eiropas Komisijai.
6.1
Ja Ekonomikas ministrijai iesniegta neprecīza vai nepilnīga informācija, Ekonomikas ministrija lūdz valsts pārvaldes iestādi triju darbdienu laikā precizēt to vai sniegt papildu informāciju.
II.Informācijas sniegšana par Latvijā sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem
7.
Valsts pārvaldes iestāde iesniedz sistēmā šādu informāciju:
7.1.
tehnisko noteikumu projektu;
7.2.
paziņojumu par tehnisko noteikumu projektu;
7.3.
saistītos tiesību aktus, ja tie nepieciešami tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.
8.
Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde iesniedz sistēmā tādā redakcijā, kādā tas sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā, pēc saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām vai pēc atbalstīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību.
9.
Tehnisko noteikumu projektu, kas nav jāizskata Ministru kabinetā, valsts pārvaldes iestāde iesniedz sistēmā tādā stadijā, lai projektā būtu iespējams izdarīt būtiskas izmaiņas.
10.
Valsts pārvaldes iestāde atkārtoti iesniedz sistēmā tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo instrukciju, ja tehnisko noteikumu projektā izdarītas izmaiņas, kas būtiski maina tā darbības jomu vai saīsina tā īstenošanai paredzēto termiņu, un ja tehnisko noteikumu projektam pievienotas tehniskās specifikācijas, informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi vai produktam noteiktās prasības pēc tā piedāvāšanas tirgū vai tehniskajām specifikācijām, informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū noteikti lielāki ierobežojumi.
11.
Ja tehnisko noteikumu projekts paredz ķīmiskās vielas, maisījuma vai izstrādājuma tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības veselību, patērētājus vai vidi, valsts pārvaldes iestāde sistēmā papildus iesniedz šādu informāciju:
11.1.
par ķīmisko vielu, maisījumu vai izstrādājumu, kā arī par zināmiem un pieejamiem ķīmiskās vielas, maisījuma vai izstrādājuma aizvietotājiem vai minētās informācijas kopsavilkumu (ja šāda informācija valsts pārvaldes iestādei ir pieejama);
11.2.
par tehnisko noteikumu projekta ietekmi uz sabiedrības veselību, patērētāju vai vidi, kā arī iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar vispārējiem ķīmisko vielu kaitējuma novērtēšanas principiem, kuri noteikti jaunām vai lietošanā esošām vielām saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktiem.
12.
Šīs nodaļas prasības nepiemēro tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņem regulētā tirgus organizētājs vai kurus pieņem regulētajam tirgum, vai kurus pieņem citi tirgi vai institūcijas, kas veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos, vai kurus pieņem minētajiem citiem tirgiem vai institūcijām. Valsts pārvaldes iestāde minētos tehniskos noteikumus iesniedz Ekonomikas ministrijā nedēļas laikā pēc to pieņemšanas.
13.
Informāciju, kuru valsts pārvaldes iestāde iesniegusi sistēmā saskaņā ar šīs instrukcijas 7., 10., 11. un 12. punktu, Ekonomikas ministrija nedēļas laikā pēc tās saņemšanas pārskata un apstiprina iesniegšanai Eiropas Komisijā.
14.
Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka slepenas, konfidenciālas vai ierobežotas pieejamības informācijas lietošanu un izplatīšanu, Ekonomikas ministrijai un Eiropas Komisijai sniedzamā informācija par tehnisko noteikumu projektu ir valsts noslēpums, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu, norādot, ka attiecīgā informācija satur valsts noslēpumu. Ekonomikas ministrija minēto iesniegumu iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tā saņemšanas.
III.Latvijā sagatavoto tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšana
15.
Valsts pārvaldes iestāde uz trim mēnešiem atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, lai Ekonomikas ministrija attiecīgo projektu varētu iesniegt Eiropas Komisijā izvērtēšanai.
16.
Par tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšanas dienu uzskata datumu, kad Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu. Par datumu, kurā Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu, Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi triju darbdienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas..
17.
Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija vai Eiropas Savienības dalībvalsts tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā ir sniegusi atzinumu, valsts pārvaldes iestāde, izņemot šīs instrukcijas 21.punktā minēto gadījumu, atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā:
17.1.
uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem līguma veidā (instrukcijas 3.3.apakšpunkts) un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
17.2.
uz sešiem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem jebkurā citā veidā un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
17.3.
uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projekts ietver informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus un atzinumā norādīts, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi var radīt šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
18.
Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā informējusi par nodomu pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu attiecīgajā jomā vai izteikusi priekšlikumu direktīvas, regulas vai lēmuma pieņemšanai, vai informējusi, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, kuru aptver Eiropas Savienības Ministru Padomē iesniegts direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz 12 mēnešiem, izņemot informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus.
18.1
Šīs instrukcijas 15., 17., 18. un 19. punkts neattiecas uz tehnisko noteikumu projektiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus produktu brīvai apritei, kā arī uz šīs instrukcijas 3.4. apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem vai citām prasībām, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem.
19.
Ja Eiropas Savienības Ministru Padome tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā pieņem kopēju nostāju, minēto periodu pagarina līdz 18 mēnešiem.
19.1
Šīs instrukcijas 18. un 19. punkts neattiecas uz šīs instrukcijas 3.3. apakšpunktā minētajiem līgumiem.
19.2
Šīs instrukcijas 18. un 19. punktā minētā perioda darbība izbeidzas šādos gadījumos:
19.21.
Eiropas Komisija informē, ka tā neplāno ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu attiecīgajā jomā;
19.22.
Eiropas Komisija informē par direktīvas, regulas vai lēmuma projekta vai priekšlikuma atsaukšanu;
19.23.
Eiropas Savienības Parlaments, Eiropas Savienības Ministru Padome vai Eiropas Komisija pieņem direktīvu, regulu vai lēmumu attiecīgajā jomā.
20.
Tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu nepiemēro, ja neatliekamu iemeslu dēļ radušies nozīmīgi un iepriekš neparedzami apstākļi:
20.1.
attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku aizsardzību vai augu saglabāšanu, bet informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem – arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību (īpaši – nepilngadīgo aizsardzību) un valsts pārvaldes iestādei jāsagatavo tehniskie noteikumi īsā laikposmā bez iespējas konsultēties;
20.2.
attiecībā uz finanšu sistēmas drošības un integritātes aizsardzību (īpaši – noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu aizsardzību) un valsts pārvaldes iestādei nekavējoties jāsagatavo finanšu pakalpojumu noteikumi.
21.
Valsts pārvaldes iestāde sistēmas paziņojuma formā veic atzīmi par šīs instrukcijas 20. punktā minēto tehnisko noteikumu izstrādāšanu un informē par iemesliem, kas attaisno tehnisko noteikumu pieņemšanas steidzamību, īpaši uzsverot to draudu neparedzamību un nozīmību, ar kuriem saskaras valsts pārvaldes iestāde, kā arī tūlītējas rīcības nepieciešamību. Ekonomikas ministrija valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas apstiprina iesniegšanai Eiropas Komisijā.
22.
Piemērojot šīs instrukcijas 20. un 21.punktu, valsts pārvaldes iestāde tehnisko noteikumu projektu nepieņem vai Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu neiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, kamēr tā nav saņēmusi Eiropas Komisijas viedokli par tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas perioda nepiemērošanu. Eiropas Komisijas viedokli Ekonomikas ministrija iesniedz valsts pārvaldes iestādē triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.
23.
(Svītrots)
IV.Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu komentāri un atzinumi par Latvijā sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem
24.
Valsts pārvaldes iestādes seko līdzi sistēmā ievietotajiem Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu komentāriem un atzinumiem par valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu.
25.
Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu sniegtos komentārus par valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde pēc iespējas ņem vērā turpmākajā tehnisko noteikumu projekta izstrādes procesā.
26.
Četru nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas valsts pārvaldes iestāde elektroniski nosūta Ekonomikas ministrijai informāciju par darbībām, kuras tā veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts sniegto atzinumu, lai nepieļautu neattaisnotus šķēršļus brīvai preču vai pakalpojumu apritei vai tiesībām veikt saimniecisko darbību. Attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kuru dēļ nav iespējams ņemt vērā atzinumu.
27.
Ekonomikas ministrija šīs instrukcijas 26.punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Komisijā piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.
V.Informācijas sniegšana par pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem
28.
Valsts pārvaldes iestāde, iesniedzot Ministru kabinetā tehnisko noteikumu projektu, par kuru sniegta informācija Eiropas Komisijai un kas saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar šo instrukciju, tajā ietver informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām atbilstoši normatīvā akta prasībām par normatīvo aktu projektu sagatavošanu.
29.
Valsts pārvaldes iestāde divu nedēļu laikā pēc tehnisko noteikumu pieņemšanas iesniedz sistēmā tehniskos noteikumus tādā redakcijā, kādā tie pieņemti. Pēc minētās informācijas iesniegšanas sistēmā valsts pārvaldes iestāde par veiktajām darbībām informē Ekonomikas ministriju.
30.
Ekonomikas ministrija pārskata šīs instrukcijas 29. punktā minēto informāciju un nedēļas laikā pēc tās saņemšanas informāciju iesniedz Eiropas Komisijā.
VI.Komentāri un atzinumi par Eiropas Savienības dalībvalstīs sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem
31.
Valsts pārvaldes iestāde nosaka kontaktpersonu, kas ir atbildīga par komentāru vai atzinumu sagatavošanu par citu Eiropas Savienības dalībvalstu izstrādātajiem tehnisko noteikumu projektiem. Ekonomikas ministrija uztur sarakstu ar aktuālajām atbildīgajām kontaktpersonām (vārds, uzvārds, amats, kompetences jomas, kontakttālrunis, e-pasta adrese).
32.
Šīs instrukcijas 31. punktā minētā atbildīgā kontaktpersona Eiropas Savienības dalībvalstu tehnisko noteikumu saņemšanai reģistrējas sistēmā. Par saņemtajiem Eiropas Savienības dalībvalstu tehnisko noteikumu projektiem atbildīgā kontaktpersona informē valsts pārvaldes iestādes atbildīgo struktūrvienību, kā arī iesaistītās nevalstiskās organizācijas.
33.
Komentārus vai atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga iesniegt Ekonomikas ministrijā divu mēnešu laikā pēc dienas, kad Eiropas Komisija saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts sagatavoto tehnisko noteikumu projektu un ievietojusi to sistēmā.
34.
Ja tehnisko noteikumu projekts ir saistīts ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, valsts pārvaldes iestāde var sniegt komentārus vai atzinumus tikai par aspektiem, kuri var kavēt tirdzniecību (attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem – brīvu pakalpojumu apriti vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvību veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū), nevis par fiskāliem vai finanšu aspektiem.
35.
Attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu projektiem valsts pārvaldes iestāde nevar sniegt atzinumus par kultūras mantojumu un kultūras politikas pasākumiem (arī audiovizuālajā jomā), kurus Eiropas Savienības dalībvalsts izstrādā saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesībām, ņemot vērā lingvistisko dažādību, īpašas nacionālās un reģionālās pazīmes.
36.
Ekonomikas ministrija apkopo valsts pārvaldes iestāžu sagatavotos komentārus un atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotajiem tehnisko noteikumu projektiem un iesniedz tos Eiropas Komisijā triju nedēļu laikā pēc šās instrukcijas 33.punktā minētā termiņa beigām.
37.
Ja valsts pārvaldes iestāžu sniegtie komentāri vai atzinumi ir savstarpēji pretrunīgi, Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc šīs instrukcijas 33.punktā minētā termiņa beigām sasauc sanāksmi (ja nepieciešams, vairākas sanāksmes), lai panāktu vienotu Latvijas nostāju par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu. Uz sanāksmi uzaicina pārstāvjus no tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras sniegušas komentārus vai atzinumus, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvi.
38.
Valsts pārvaldes iestādei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu. Papildu informācijas pieprasījumu valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija pieprasījumu iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Instrukcijā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
(Svītrots)
2)
(Svītrots)
3)
(svītrots ar MK 13.01.2015. instrukciju Nr.1).
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvas 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2010. gada 23. februāra
instrukcijai Nr.1
Informācijas sabiedrības pakalpojumi, uz kuriem neattiecas informācijas sniegšanas prasība
Šī instrukcija neattiecas uz šādiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem:
1. Pakalpojumi, ko nesniedz attālināti, – pakalpojumi, ko sniedz pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tie saistīti ar elektronisku ierīču izmantošanu:
1.1. medicīnas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacientam klātesot;
1.2. klienta konsultēšana veikalā, viņam klātesot, ar elektroniska kataloga palīdzību;
1.3. lidmašīnas biļešu rezervēšana ceļojumu birojā ar datoru tīkla palīdzību, klientam klātesot;
1.4. elektroniskās spēles, kas pieejamas videopasāžā, klientam klātesot.
2. Pakalpojumi, ko nesniedz elektroniski:
2.1. pakalpojumi, kam ir materiāls raksturs, pat tad, ja tie sniegti ar elektroniskām ierīcēm:
2.1.1. automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, dzelzceļa biļetes);
2.1.2. pieeja ceļu tīkliem, autoparkiem, par kuru izmantošanu iekasē maksu pat tad, ja ir elektroniskās ierīces pie ieejas vai izejas, kas kontrolē pieeju un nodrošina maksājuma pareizību;
2.2. autonomie (ārlīnijas) pakalpojumi (kompaktdisks vai programmatūras izplatīšana ar disketēm);
2.3. pakalpojumi, ko nesniedz ar elektroniskās apstrādes vai inventarizācijas sistēmām:
2.3.1. balss telefona pakalpojumi;
2.3.2. telefaksa pakalpojumi;
2.3.3. pakalpojumi, ko sniedz, izmantojot balss telefonu vai faksu;
2.3.4. ārsta konsultācija pa telefonu vai telefaksu;
2.3.5. jurista konsultācija pa telefonu vai telefaksu;
2.3.6. tiešā tirdzniecība pa telefonu vai telefaksu.
3. Pakalpojumi, ko nesniedz pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma, – pakalpojumi, ko sniedz, izmantojot datu pārraidi, bez individuāla pieprasījuma un ko vienlaikus saņem neierobežots skaits individuālu saņēmēju (punkta – vairākpunktu pārraide):
3.1. televīzijas translāciju pakalpojumi (ieskaitot videopieprasījuma pakalpojumus);
3.2. radiotranslāciju pakalpojumi;
3.3. televīzijā pārraidīts teleteksts.
2.
pielikumsMinistru kabineta
2010.gada 23.februāra instrukcijai Nr.1
instrukcijai Nr.1
Finanšu pakalpojumi, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti
Šī instrukcija neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti, tai skaitā uz šādiem finanšu pakalpojumiem:
1) ieguldījumu pakalpojumi;
2) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas;
3) banku pakalpojumi;
4) operācijas, kas saistītas ar pensiju fondiem;
5) pakalpojumi, kas saistīti ar cerības līgumu darījumiem.