24-TA-3218
Vakcinācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
30. panta pirmo, otro, trešo daļu, 31. panta piekto daļu un 31.1 panta ceturto daļu
30. panta pirmo, otro, trešo daļu, 31. panta piekto daļu un 31.1 panta ceturto daļu
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Šie noteikumi nosaka infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku (tai skaitā atsevišķās profesijās nodarbinātās vai paaugstināta riska grupās ietilpstošās personas), vakcinācijas kārtību, obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai, vakcinācijas informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu, piekļuves nosacījumus, institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā vakcinācijas informācijas sistēma iegūst informāciju no Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas un vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, to apstrādā un glabā.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
2.
Vakcināciju organizē un īsteno vakcinācijas iestādes (ārstniecības iestādes, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un pamatprasībām par higiēnisko un pretepidēmisko režīmu ārstniecības iestādē).
(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)
2.1
Ārstniecības persona vakcināciju var veikt ārpus vakcinācijas iestādes, ja tiek nodrošinātas šo noteikumu 17. punktā minētās prasības, kā arī tiek nodrošināta iespēja organizēt vakcinējamo personu plūsmu un personas novērošanu pēc vakcinācijas.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
2.2
Vakcināciju pret Covid-19 un valsts apmaksāto vakcināciju pret sezonālo gripu veic vakcinācijas iestādes, kuras ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēgušas līgumu par minēto vakcinācijas pakalpojumu sniegšanu (izņemot tās ārstniecības iestādes, kas nodrošina tikai savā ārstniecības iestādē strādājošo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu vakcināciju), kā arī to var veikt Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
3.
Obligāti vakcinējami ir:
3.1.
bērni – pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
3.2.
pieaugušie – pret difteriju un stingumkrampjiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;
3.3.
bērni un pieaugušie – pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai ir aizdomas par viņu saslimšanu ar trakumsērgu;
3.4.
(svītrots ar MK 14.09.2021. noteikumiem Nr. 640)
3.5.
personas, kuras nav vakcinētas pret B hepatītu un saņem hroniskās hemodialīzes vai hemodiafiltrācijas procedūras, – pret B hepatītu;
3.6.
nevakcinētas kontaktpersonas (bērni un pieaugušie) pēc epidemioloģiskām indikācijām – pret difteriju, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu;
3.7.
bērni – pret ērču encefalītu saskaņā ar šo noteikumu 23.1 punktu;
3.8.
grūtnieces – pret garo klepu;
3.9.
(zaudējis spēku ar 01.01.2027., sk. 76. punktu).
3.10.
iepriekš nevakcinēti jaunieši līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai – pret garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu, vējbakām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai;
3.11.
iepriekš nevakcinēti jaunieši līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai – pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju saskaņā ar šo noteikumu 3.3 punktu;
3.12.
riska grupu personas – pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam veselības riska grupu sarakstam.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.09.2021. noteikumiem Nr. 640; MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 892; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
3.1
Ja bērns nav saņēmis šo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādīto vakcīnu, viņam ir tiesības to saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija. Vakcināciju veic, ievērojot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu. Vakcinācijas kurss tiek pabeigts arī tad, ja vakcinējamās personas vecums pārsniedz šajos noteikumos norādīto vecumu, kurā tiek veikta vakcinācija.
3.2
Slimību profilakses un kontroles centrs katru gadu līdz 30. martam novērtē šo noteikumu 44.1 un 44.3 punktā minēto personu vakcinācijas aptveri pret sezonālo gripu un Covid-19, šo vakcīnu atlikuma apjomu un plāno nepieciešamo vakcīnu daudzumu kārtējai gripas izplatības sezonai un Covid-19 vakcinācijas periodam.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
3.3
Valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju prioritāri tiek nodrošināta iepriekš nevakcinētiem 25 gadus veciem jauniešiem. Ja vakcinācijas iestādē ir izveidojies no valsts pamatbudžeta finansētās vakcīnas atlikums, vakcinācijas iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu par citu vecumgrupu iepriekš nevakcinētu jauniešu (no 18 līdz 25 gadiem) vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju.
4.
(Svītrots ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)
5.
Persona netiek vakcinēta, ja tai pēc attiecīgās vakcīnas lietošanas vai uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām ir konstatēta absolūtā vakcinācijas kontrindikācija (anafilakse). Personas vakcinācija var tikt atlikta personas veselības stāvokļa dēļ. Personas nevakcinēšanas vai vakcinācijas atlikšanas iemeslus ieraksta pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)
6.
Visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 3. un 44.1 punktā minēto vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, vakcīnu un vakcinācijas piederumu iegādi, uzglabāšanas, loģistikas un, ja nepieciešams, utilizācijas pakalpojumu nodrošināšanu tām vakcīnām, kas ir valsts īpašumā un atrodas zāļu lieltirgotavās, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu atbilstoši šo noteikumu 14. un 14.2 punktam, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, kas ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā iedzīvotājiem sniedzamo ārstniecisko pakalpojumu minimumā, finansē no valsts pamatbudžeta.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
6.1
(Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr. 376)
7.
Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma, ja vakcinējamā persona vai viņas likumiskais pārstāvis tam piekrīt. Šādos gadījumos ārstniecības personu pienākums ir informēt pacientus par iespēju vakcinēties bez maksas ar citām vakcīnām, ja pastāv šāda iespēja.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
8.
Epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos, papildu vakcīnu iegādi Veselības ministrijai budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros, kā arī papildu organizatoriskās kārtības noteikšanu ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības draudus sabiedrībā. Ja epidēmijas vai tās draudu gadījumā ir nepieciešama papildu obligāta vakcinācija, kas pārsniedz Veselības ministrijai iedalītos līdzekļus, lēmumu par papildu obligāto vakcināciju pēc veselības ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
9.
Lai profesionāli izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas valsts politiku, un sniegtu priekšlikumus to risināšanai, kā arī lai izvērtētu vakcīnu pasūtījumus, veselības ministrs izveido konsultatīvu Imunizācijas valsts padomi un apstiprina tās nolikumu. Padomes locekļi atalgojumu par darbu padomē nesaņem.
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596; MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125)
II.Vakcinācijas plānošana, organizēšana un uzskaite
(Nodaļas nosaukums MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
10.
Vakcinācijas iestādes:
10.1.
plāno un pasūta nepieciešamo vakcīnu daudzumu, ievērojot šādus nosacījumus:
10.1.1.
regulāri (katru mēnesi) izmantojamās vakcīnas pasūta tādā daudzumā, kas nepārsniedz vakcinācijas iestādes divu mēnešu vidējo katras vakcīnas izlietojumu, ņemot vērā vakcinējamo personu skaitu, esošo vakcīnu atlikumu un iespējas nodrošināt vakcīnu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām. Maksimālo pasūtāmo vakcīnu daudzumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Pmax = I × 2 – A, kur
Pmax – maksimālais pasūtāmo vakcīnu daudzums;
I – vidējais vakcīnas izlietojums pēdējo 12 mēnešu laikā;
2 – divi mēneši;
A – vakcīnas atlikums pasūtījuma noformēšanas dienā;
Pmax – maksimālais pasūtāmo vakcīnu daudzums;
I – vidējais vakcīnas izlietojums pēdējo 12 mēnešu laikā;
2 – divi mēneši;
A – vakcīnas atlikums pasūtījuma noformēšanas dienā;
10.1.2.
vakcīnas, kuras netiek izmantotas regulāri vai vakcinācijas kalendārā iekļautas no jauna, pasūta, balstoties uz vakcīnu izlietojuma prognozi, nepārsniedzot divu mēnešu krājuma apjomu;
10.2.
atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar tās starpniecību sniedz šādu informāciju:
10.2.1.
piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas – faktu par veikto vakcināciju;
10.2.2.
piecu darbdienu laikā pēc tuberkulīna testa – informāciju par veikto tuberkulīna testu, ja tāds tiek veikts pirms vakcinācijas pret tuberkulozi;
10.2.3.
par imunitātes pārbaudi, ja tāda tiek veikta pirms vakcinācijas;
10.2.4.
katru mēnesi līdz 15. datumam – par vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu pasūtījumu, norādot vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu veidu un devu vai vienību skaitu. Informāciju par sezonālās gripas kārtējo pasūtījumu pieļaujams sniegt divas reizes mēnesī;
10.2.5.
par vakcīnu pieprasījumu ārpus kārtējā pasūtījuma, norādot vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu veidu un devu vai vienību skaitu. Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas vai vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā vakcīnu pieprasījumu ārpus kārtējā pasūtījuma veic elektroniski uz Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicēto elektroniskā pasta adresi;
10.2.6.
piecu darbdienu laikā pēc tam, kad konstatētas par valsts budžeta līdzekļiem iegādātas lietošanai nederīgas vakcīnas, – informāciju par vakcīnu norakstīšanu vai atdošanu atpakaļ lieltirgotavai, norādot iestādes kodu, nosaukumu, filiāli, preparāta nosaukumu, sērijas numuru, derīguma termiņu, norakstīšanas vai atdošanas atpakaļ iemeslu un datumu;
10.3.
ne retāk kā reizi mēnesī, izmantojot vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas funkcionalitāti, aktualizē datus par vakcīnu krājumiem un to atbilstību faktiskajai situācijai vakcinācijas iestādē un datu neatbilstības gadījumā veic šo noteikumu 10.2.1. un 10.2.6. apakšpunktā minēto datu ievades kvalitātes kontroli, kā arī atbilstošu datu aktualizāciju, lai nodrošinātu vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā esošo datu par vakcīnu krājumiem atbilstību reālajai situācijai.
10.4.
nodrošina, ka vakcinācijas veicēji (ārstniecības personas, kas organizē vakcināciju, un ārstniecības personas, kas veic vakcināciju) ne retāk kā reizi piecos gados ir apmācīti vakcinācijas jautājumos. Obligāti apgūstamās apmācību programmas tēmas par vakcinācijas jautājumiem tiek publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē. Par apmācību apguvi tiek saņemti tālākizglītības punkti.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
10.1
(Svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
10.2
Par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu pasūtījumu un sadali vakcinācijas iestādēm, kā arī to izlietojumu un racionālu krājumu pārraudzību, atbalstot vakcīnu pieejamības nepārtrauktību un racionālu vakcīnu izlietojumu, veic, izmantojot vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmu.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
10.3
Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmas pārzinis ir Nacionālais veselības dienests.
(MK 26.11.2024. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
10.4
Atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un iestāžu kompetencei Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un Zāļu valsts aģentūra vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā uztur un apstrādā datus par vakcinācijas iestādēm un to kontaktinformāciju, par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzumu, to sērijas numuriem un derīguma termiņiem, par vakcinācijas iestāžu pasūtīto par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu daudzumu, par vakcinācijas iestādēs esošo par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu krājumiem un to izlietojumu, tai skaitā par vakcīnu norakstīšanu.
10.5
Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma saņem datus no šādām informācijas sistēmām:
10.51.
no ārstniecības iestāžu reģistra – vakcinācijas iestādes nosaukumu, kodu, filiāles kodu, adresi (tai skaitā filiāles adresi), kontaktinformāciju;
10.52.
no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas – vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus (vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu veidu un devu vai vienību skaitu) un apkopotus datus par personām veiktajām vakcinācijām un izmantotajām vakcīnām.
10.53.
no zāļu lieltirgotavu informācijas sistēmām – par valsts apmaksātajām vakcīnām un vakcinācijas piederumiem, norādot zāļu reģistrācijas numuru (kods), vakcīnu oriģinālnosaukumu (produkts), sērijas numuru, sērijas derīguma termiņu, devu skaitu (apjoms), pasūtījuma informācijas saņemšanu, apstiprināšanu, labošanu un piegādes dokumentu iesūtīšanu.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
10.6
Visi paziņojumi un informācija, kas atspoguļota vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai nosūtīta, izmantojot vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, uzskatāma par saistošu ikvienam sistēmas lietotājam un ir pielīdzināma papīra dokumenta formā noformētai izsniegtai informācijai, izziņai vai apliecinājumam.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
11.
Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtē vakcīnu izlietojumu un sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu veic darbības, lai veicinātu epidemioloģiskajai situācijai atbilstošu iedzīvotāju vai riska grupu vakcināciju.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
12.
(Svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
13.
Slimību profilakses un kontroles centrs:
13.1.
analizē iedzīvotāju vakcinācijas un saslimstības rādītājus par slimībām, pret kurām tiek nodrošināta vakcinācija, un vakcīnu izlietojumu;
13.2.
katru mēnesi līdz astoņpadsmitajam datumam apkopo šo noteikumu 10.2.4. apakšpunktā minētos datus par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumiem, ja nepieciešams, veic korekcijas vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā un, izmantojot vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmu, veic kopējo vakcīnu un vakcinācijas piederumu pasūtījumu zāļu lieltirgotavai, ar kuru Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu atbilstoši šo noteikumu 14. punktam un kura nodrošina vakcīnu un vakcinācijas piederumu piegādi vakcinācijas iestādēm šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī, ja nepieciešams, pieņem un apstrādā vakcinācijas iestāžu iesniegtos vakcīnu pasūtījumus ārpus kārtējā pasūtījuma, ja vakcinācijas iestādē ir beigušās vakcīnas vai ir nepieciešams pasūtīt vitāli svarīgās vakcīnas;
13.3.
koordinē vakcinācijas procesu un, ja nepieciešams, ierosina, plāno un organizē pasākumus vakcinācijas aptveres uzlabošanai noteiktās iedzīvotāju mērķa grupās;
13.4.
plāno kopējo nepieciešamo valsts apmaksāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzumu vakcinācijas nodrošināšanai, ņemot vērā demogrāfiskos datus, vakcīnu devu skaitu, vakcinācijas aptveri, vidējo vakcīnu patēriņu un informāciju par vakcīnu norakstīšanu, kā arī citus datus, kas saistīti ar iedzīvotāju vakcināciju un saslimstības rādītājiem, un informē par minēto plānu Veselības ministriju;
13.5.
apstrādā un nodrošina pieejamību datiem par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu pasūtījumiem, faktisko vakcīnu un vakcinācijas piederumu izlietojumu, atlikumiem un norakstīšanu vakcinācijas iestādēs un kopumā valstī;
13.6.
apstrādā un nodrošina sabiedrībai pieejamību datiem par vakcinācijas aptveres rādītājiem dažādās iedzīvotāju grupās, Latvijas statistiskajos reģionos un kopumā valstī;
13.7.
nodrošina metodisko atbalstu vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem, izplatot informāciju par jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem vakcinācijas jomā, Imunizācijas valsts padomes sniegtajām rekomendācijām un citām aktualitātēm vakcinācijas jomā, kā arī veic vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju apmācību par vakcinācijas plānošanu, pasūtījumu veikšanu, vakcīnu uzglabāšanu un norakstīšanu, drošu vakcināciju, iedzīvotāju motivēšanu vakcinēties un datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, kā arī citiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem.
(Grozīts ar MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.6; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 23.12.2003. noteikumiem Nr.738; MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417; MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.487; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 739)
14.
Lai veiktu vakcināciju pret šo noteikumu 3. un 44.1 punktā minētajām infekcijas slimībām, Nacionālais veselības dienests nodrošina vakcīnu, vakcinācijas piederumu, uzglabāšanas, loģistikas un, ja nepieciešams, utilizācijas pakalpojumu iegādi tām vakcīnām, kas ir valsts īpašumā un atrodas zāļu lieltirgotavās, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
14.1
Zāļu lieltirgotavas, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu atbilstoši šo noteikumu 14. punktam, nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un to piegādi vakcinācijas iestādēm saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem vakcīnu pasūtījumu datiem līdz attiecīgā mēneša pēdējam datumam. Vakcīnu piegādi ārpus kārtējā pasūtījuma saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem un atbilstoši piegādes līguma nosacījumiem zāļu lieltirgotava nodrošina piecu darbdienu laikā. Vitāli svarīgas un epidemioloģiski nozīmīgas vakcīnas (piemēram, vakcīna pret trakumsērgu, difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, B hepatītu, tuberkulozi, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu), kuru piegāde saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem un atbilstoši līguma nosacījumiem jānodrošina ārpus kārtējā pasūtījuma, zāļu lieltirgotava piegādā 24 stundu laikā no Slimību profilakses un kontroles centra pasūtījuma saņemšanas brīža.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
14.2
Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības slēgt glabājuma līgumus ar komersantiem un ārstniecības iestādēm par vakcīnu uzglabāšanu, ja ir īpaši vakcīnu uzglabāšanas nosacījumi.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
14.3
Vakcinācijas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai valstī zāļu lieltirgotavas pienākums ir nodrošināt fizisku vakcīnu pieejamību zāļu lieltirgotavā trīs mēnešu vidējam vakcīnu patēriņa apjomam. Ja zāļu lieltirgotavā pieejamais vakcīnu apjoms ir mazāks par trīs mēnešu vidējo patēriņa apjomu, zāļu lieltirgotava par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Slimību profilakses un kontroles centru un Nacionālo veselības dienestu.
III.Vakcinācijas veikšana
15.
(Svītrots ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376.)
16.
Ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību.
17.
Telpā, kurā veic vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes, atrodas:
17.1.
dezinfekcijas līdzekļi vakcinācijas procesa nodrošināšanai;
17.2.
vienreizējās lietošanas šļirces un vienreizējās lietošanas sistēmas šķīdumu intravenozai ievadīšanai;
17.3.
termometrs, tonometrs un fonendoskops;
17.4.
anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļi (atbilstoši šoka vadības algoritmam);
17.5.
paplāte vakcīnu, materiālu un instrumentu sagatavošanai;
17.6.
termokonteiners vai aukstumsoma ar atdzesētiem (no +2 °C līdz +8 °C) aukstumelementiem īslaicīgai vakcīnu uzglabāšanai;
17.7.
roku dezinfekcijas līdzekļi, kurus var lietot, nemazgājot rokas, ja nav mazgātnes ar aukstā un karstā ūdens padevi;
17.8.
dūrienizturīgs konteiners lietoto adatu, materiālu un šļirču savākšanai, maisi bīstamo atkritumu (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu) savākšanai;
17.9.
individuālie aizsardzības līdzekļi nepieciešamajā daudzumā.
(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
18.
Vakcīnas uzglabā ledusskapī oriģinālā iepakojumā atbilstoši ražotāja noteiktajam uzglabāšanas temperatūras režīmam. Darbdienas sākumā un beigās pārbauda un reģistrē temperatūru ledusskapī, kā arī norāda temperatūras neatbilstības iemeslus un to novēršanas pasākumus, plānotos ledusskapja atslēgumus (ledusskapja atkausēšana un tīrīšana), profilaktiskās apskates, bojājumus un remontdarbus. Minētos ierakstus glabā trīs gadus.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)
18.1
Vakcinācijas iestādē, kur uzglabā vakcīnas, ir pasākumu plāns vakcīnu bojājuma novēršanai elektroapgādes pārtraukuma vai ledusskapja bojājuma gadījumā. Par pasākumu plāna izstrādi, aktualizāciju un piemērošanu atbild vakcinācijas iestādes vadītājs.
(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1103 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.446)
18.2
Vakcinācijas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona vakcīnas saņemšanas laikā pārliecinās par vakcīnas transportēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. Vakcinācijas iestāde nepieņem vakcīnu, ja iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir objektīvi pamatotas aizdomas par vakcīnas transportēšanas prasību neievērošanu.
(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.446 redakcijā)
18.3
Vakcinācijas iestādē atļauts lietot tikai tās vakcīnas, kuras vakcinācijas iestādei piegādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu apriti.
(MK 26.11.2024. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
18.4
(Svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
18.5
Slimību profilakses un kontroles centrs, konstatējot vakcinācijas iestādē pārmērīgu no valsts pamatbudžeta finansēto pretgripas vakcīnu uzkrājumu, sniedz norādi vakcinācijas iestādei nodot pretgripas vakcīnas izmantošanai citā vakcinācijas iestādē, kurā ir izveidojies pretgripas vakcīnu iztrūkums, ja vakcīnas nodošanas un saņemšanas laikā ir iespējams ievērot normatīvos aktus par zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās. Slimību profilakses un kontroles centrs fiksē pretgripas vakcīnu nodošanas un saņemšanas faktu vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā. Vakcinācijas iestādei ir atļauts nodot pretgripas vakcīnas izmantošanai citā vakcinācijas iestādē pēc savas iniciatīvas, saskaņojot šo darbību ar Slimību profilakses un kontroles centru, kas fiksē pretgripas vakcīnu nodošanas un saņemšanas faktu vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā.
(MK 26.11.2024. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
19.
Vakcīnu no ledusskapja, termokonteinera vai aukstumsomas izņem pirms vakcinācijas. Vakcīnas nedrīkst lietot, ja:
19.1.
vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) nav marķējuma;
19.2.
marķējuma informācija nav salasāma;
19.3.
ir beidzies vakcīnas derīguma termiņš;
19.4.
ir atklāta marķējumā sniegtās informācijas neatbilstība saturam;
19.5.
vakcīnas flakonam (ampulai vai šļircei) ir bojājumi;
19.6.
konstatēta vakcīnas vai šķīdinātāja redzama neatbilstība lietošanas instrukcijā norādītajām fizikālajām īpašībām;
19.7.
vakcīnas šķīdinātājs nav paredzēts konkrētajai vakcīnai;
19.8.
ir aizdomas vai pazīmes, kas liecina par vakcīnas uzglabāšanas režīma neievērošanu.
(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.416 redakcijā)
20.
Vakcinācijas laikā ir pieejami telefona sakari neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanai.
21.
(Svītrots ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr. 416)
22.
(Svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
23.
Vakcināciju pret dzelteno drudzi veic šo noteikumu 6.pielikumā norādītajās vakcinācijas iestādēs.
(MK 23.05.2006. noteikumu Nr.417 redakcijā)
23.1
Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai:
23.11.
teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā;
23.12.
bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267; MK 29.09.2020. noteikumiem Nr. 610)
24.
Pirms vakcinācijas ārstniecības persona informē vakcinējamo personu vai tās likumisko pārstāvi:
24.1.
par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu;
24.2.
par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas;
24.3.
par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo blakusparādību smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
25.
Ārstniecības persona pirms katras vakcinācijas noskaidro vakcinējamās personas veselības stāvokli, kā arī relatīvās kontrindikācijas vakcinācijas veikšanai un citus piesardzības aspektus, kuru dēļ vakcinācija ir jāatliek, vai iespējamo absolūto kontrindikāciju (anafilakse), kad vakcinācija netiek veikta.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)
26.
Ārstniecības persona ir atbildīga:
26.1.
par vakcinācijas absolūtās kontrindikācijas vai relatīvo kontrindikāciju noskaidrošanu. Ja vakcinējamai personai konstatēta relatīva kontrindikācija vai nepieciešams ievērot piesardzību citu iemeslu dēļ, attiecīgā persona vai viņas likumiskais pārstāvis tiek informēts par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati vai vakcināciju;
26.2.
par vakcinācijas higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasību ievērošanu, par vakcīnas pareizu sagatavošanu un ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, kā arī par vakcinējamo personu plūsmas organizēšanu un vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā, vai konsultācijas sniegšanu, ja vakcinētajai personai ir konstatēts nevēlams notikums pēc vakcinācijas, tai skaitā iespējama vakcinācijas izraisīta komplikācija jeb blakusparādība;
26.3.
par to, lai pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamās un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas;
26.4.
par racionālu vakcīnu pasūtīšanu un izlietošanu un savlaicīgu vakcīnu ievades faktu reģistrāciju vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr. 417; MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
26.1
Primārās aprūpes ārsta pienākums ir apzināt vakcinācijas statusu tā aprūpē reģistrētajiem pacientiem un nodrošināt vakcinācijas pēctecības uzraudzību.
(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.446 redakcijā)
27.
Veicot vakcināciju, ārstniecības personas pienākums ir:
27.1.
aizpildīt medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai un ierakstīt potēšanas pasē vakcīnas nosaukumu, vakcinēšanas datumu, vakcīnas sēriju un ievadīto daudzumu, ievadīšanas veidu, kā arī apliecināt minētos ierakstus ar parakstu. Vakcinējot pret dzelteno drudzi, saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību, ko aizpilda angļu valodā;
27.2.
rakstiski informēt personu par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties vai veikt citas vakcinācijas;
27.3.
skaidrot vakcinācijas nozīmi un, ja vakcinācija nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, ieteikt personām, kas pieder pie riska grupām, vakcinēties pret noteiktu infekcijas slimību atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām, individuālajam riskam vai medicīniskajām indikācijām.
(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr. 417; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr. 416; MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
28.
Ja vakcinējamā persona vai pacienta likumiskais pārstāvis atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona vai pacienta likumiskais pārstāvis nemaina lēmumu par atteikšanos no vakcinācijas, ārstniecības persona:
28.1.
klātienes vizītes laikā atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumam rakstiski noformē informēto atteikumu no vakcinācijas. Aizpildīto atteikuma veidlapu paraksta vakcinējamā persona vai pacienta likumiskais pārstāvis;
28.2.
neraugoties uz personas vai pacienta likumiskā pārstāvja rakstiski noformēto informēto atteikumu no vakcinācijas, ārstniecības persona turpina sniegt personai vai viņas likumiskajam pārstāvim informāciju par vakcīnu drošību un vakcinācijas nozīmi.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
29.
(Svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
IV.Atsevišķās profesijās nodarbinātu un paaugstināta riska grupās ietilpstošu personu obligātā vakcinācija
30.
Arodinfekcijas (infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, viņš nonāk saskarē ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, kuri satur vai var saturēt infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar slimības izraisītāju pārnēsātājiem, infekciozām personām vai dzīvniekiem) novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi.
31.
Darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju (turpmāk - darba devējs) pienākums ir:
31.1.
novērtēt katra darbinieka, studenta un audzēkņa (turpmāk - darbinieks) inficēšanās risku, ņemot vērā viņa konkrētos funkcionālos pienākumus un darba vai prakses apstākļus;
31.2.
pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju;
31.4.
kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases;
31.5.
ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm. B hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu;
32.
Izglītības iestādes un sociālās aprūpes iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt, lai izglītojamais vai sociāli aprūpējamā persona, iestājoties izglītības vai sociālās aprūpes iestādē, iesniegtu ārstniecības personas apliecinātu izziņu, kurā norādīts, kādu vakcīnu persona ir saņēmusi atbilstoši vakcinācijas kalendāram.
(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)
33.
Pret B hepatītu obligāti vakcinējami darbinieki, kuri regulāri (vismaz reizi mēnesī), pildot darba pienākumus vai mācībās, nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu, vai ar šiem materiāliem piesārņotiem objektiem:
33.1.
ārstniecības personas, kuras sniedz medicīnisko palīdzību vai veic šādas diagnostiskas vai ārstnieciskas procedūras:
33.1.1.
asins ņemšanu;
33.1.2.
ķirurģiskas un līdzīgas invazīvas iejaukšanās;
33.1.3.
injekcijas;
33.1.4.
brūču apstrādi un pārsiešanu;
33.1.5.
aprūpi dzemdību laikā;
33.1.6.
zobārstniecības procedūras;
33.1.7.
neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;
33.1.8.
patoloģiski anatomisko izmeklēšanu;
33.1.9.
laboratoriskas pārbaudes;
33.1.10.
asins pārliešanu;
33.1.11.
akupunktūru;
33.1.12.
reanimācijas un anestēzijas ierīču apkalpošanu;
33.1.13.
mikrobioloģiskus eksperimentus ar aktīvu B hepatīta izraisītāju;
33.1.14.
B hepatīta slimnieku fizikālo izmeklēšanu;
33.2.
ārstniecības, rehabilitācijas un profilakses iestāžu palīgpersonāls, arī personas, kuras mazgā un sterilizē medicīniskos instrumentus, apkopēji un veļas mazgātavu darbinieki;
33.3.
medicīnas studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri ir medicīniskajā praksē ārstniecības iestādē;
33.4.
personas, tai skaitā pašnodarbinātās personas, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī saistītas ar tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām.
(Grozīts ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
34.
Darbiniekiem, kuri ir obligāti vakcinējami pret B hepatītu, pirms šo noteikumu 33.punktā minēto darbu un nodarbību uzsākšanas un vakcinācijas ir tiesības uz vienreizēju laboratorisko pārbaudi pārnestas vai esošas B hepatīta infekcijas noteikšanai. Izdevumus, kas saistīti ar attiecīgajām pārbaudēm, darbiniekiem sedz darba devējs, bet studentiem un medicīnas skolu audzēkņiem - mācību iestāde. Personas, kurām ir konstatēta pārnesta vai esoša B hepatīta infekcija, nav jāvakcinē.
35.
Pret trakumsērgu obligāti vakcinējami veterinārmedicīnas speciālisti un apmācībā esošas personas, kuras nodarbojas ar dzīvnieku ārstēšanu un aprūpi, virusoloģisko laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu trakumsērgas vīrusu, patoloģiskās morfoloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar dzīvnieku audiem, un klaiņojošu dzīvnieku ķērāji.
36.
Pret dzelteno drudzi obligāti vakcinējami jūras kuģu un lidmašīnu apkalpes locekļi, kuri veic reisus uz minētās infekcijas skartajām valstīm, un mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīviem slimības izraisītājiem. Dzeltenā drudža skarto valstu sarakstu nosaka Pasaules veselības organizācija.
37.
Pret ērču encefalītu obligāti vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmežziņi, vides valsts inspektori, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem, pildot dienesta pienākumus, pastāv risks inficēties ar ērču encefalīta vīrusu, mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu ērču encefalīta vīrusu, un citas personas, kuras tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācību laikā.
(Grozīts ar MK 29.11.2002. noteikumiem Nr.520)
38.
Lai saņemtu šo noteikumu 30. punktā minēto vakcīnu, darba devējs vai darbinieks informē vakcinācijas iestādi par nepieciešamo vakcināciju. Vakcinācijas iestāde saskaņā ar šo noteikumu 10. un 13. punktu plāno, pasūta un saņem vakcīnas, norādot vakcinācijas mērķi, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegādājas vakcīnas tieši no licencētām zāļu lieltirgotavām, ja lieltirgotava nodrošina vakcīnu uzglabāšanu un transportēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
39.
Ja darbinieks atsakās no vakcinācijas pret šo noteikumu 30.punktā minētajām slimībām, darba devēja pienākums ir noformēt atteikšanos rakstiski. Dokumentu paraksta darbinieks, darba devējs vai viņa pārstāvis.
(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)
40.
Ja ārstniecības persona, kura veic ķirurģiskas procedūras, invazīvas manipulācijas, ginekoloģiskas apskates, sniedz stomatoloģisko palīdzību un pieņem dzemdības, nav vakcinēta pret B hepatītu, tā katru gadu laboratoriski pārbaudāma B hepatīta izraisītāju klātbūtnes noteikšanai.
41.
Ja darbinieks, kurš nav pakļauts obligātai vakcinācijai pret B hepatītu, pildot darba pienākumus, cieš nelaimes gadījumā, kurā tam tiek ievadīts vīrusu saturošs bioloģisks materiāls, vai darbinieka gļotāda vai bojātā āda nonāk saskarē ar minēto materiālu, darba devēja pienākums ir nekavējoties nodrošināt darbinieka bezmaksas vakcināciju pret B hepatītu.
42.
Ja darbinieks pieder pie obligāti vakcinējamo personu grupas, viņa pienākums ir pēc darba devēja, Veselības inspekcijas un Valsts darba inspekcijas amatpersonu, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu pieprasījuma uzrādīt potēšanas pasi.
(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.267)
43.
Studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri nav vakcinēti pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām, nedrīkst piedalīties nodarbībās, ja to laikā viņi var tikt pakļauti inficēšanās riskam ar B hepatītu, trakumsērgu, dzelteno drudzi vai ērču encefalītu.
44.
Nevakcinēts darbinieks, ja darba devējs nav nodrošinājis vakcināciju, ir tiesīgs atteikties no tādu darba pienākumu pildīšanas, kas viņu pakļauj inficēšanās riskam ar šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām.
IV1.Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19
(Nodaļas nosaukums MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.1
Šo noteikumu 2.2 punktā minētās vakcinācijas iestādes atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam veic no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam veselības riska grupu sarakstam.
44.2
Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā reģistrētajiem vakcīnu ievades faktiem un vakcīnu pasūtījumiem, novērtē šo noteikumu 44.1 punktā minēto riska grupu vakcinācijas norisi un vakcīnas atlikuma apjomu un, ja Slimību profilakses un kontroles centrs secina, ka ir izveidojies pārmērīgs no valsts pamatbudžeta finansēto vakcīnu atlikums, tas informē ārstniecības iestādes, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par pretgripas vakcinācijas veikšanu, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu var veikt:
44.21.
no novembra (precīzu datumu nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs) – bērniem no 24 mēnešu līdz 17 gadu (ieskaitot) vecumam un iedzīvotājiem vecuma grupā virs 50 gadiem;
44.22.
no decembra (precīzu datumu nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs) – ikvienam iedzīvotājam.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.3
Ārstniecības personas, tai skaitā ģimenes ārsti, atbilstoši vakcinācijai nepieciešamajam devu skaitam vakcināciju pret Covid-19 rekomendē šādiem to aprūpē reģistrētajiem pacientiem:
44.31.
personām, kas vecākas par 65 gadiem;
44.32.
personām ar hroniskām slimībām atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajā Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā noteiktajam hronisko slimību sarakstam;
44.33.
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem;
44.34.
grūtniecēm.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.4
Ārstniecības iestādes pienākums ir organizēt ārstniecības iestādē strādājošo ārstniecības personu un to ārstniecības atbalsta personu vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19, kas nonāk saskarē ar pacientiem.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.5
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pienākums ir organizēt institūcijas klientu un darbinieku vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.6
Vakcīnu pret Covid-19 savā dzīvesvietā drīkst saņemt:
44.61.
persona ar smagiem neatgriezeniskiem funkcionāliem traucējumiem, kuru dēļ personai ir ierobežota iespēja atstāt savu dzīvesvietu;
44.62.
persona, kas ir vecāka par 80 gadiem;
44.63.
persona, kas ir vecāka par 70 gadiem un kurai medicīnisku iemeslu dēļ ir ierobežota iespēja atstāt savu dzīvesvietu.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.7
Šo noteikumu 44.6 punktā minēto personu vakcināciju dzīvesvietā organizē personas ģimenes ārsts atbilstoši Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē publicētajai kārtībai par vakcinācijas organizēšanu dzīvesvietā.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.8
Nacionālais veselības dienests nodrošina personām iespēju pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 un/vai vakcinācijai pret sezonālo gripu tiešsaistē, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmu (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)).
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.9
Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj šādus datus:
44.91.
par vakcinējamo personu – vārds (vārdi), uzvārds, personas kods (identifikācijas numurs), vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta, kontaktinformācija (tālrunis un/vai elektroniskā pasta adrese), faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija), personas veselības dati (vakcinācija pret Covid-19, laboratoriski apstiprināta SARS-CoV-2 infekcija);
44.92.
par vakcinējamās personas piederību riska grupai, kam nepieciešama vakcinācija (personas vecums, nodarbošanās, hroniskas slimības diagnoze);
44.93.
atzīmi par personas izteiktu vēlmi vakcinēties pret Covid-19 un/vai sezonālo gripu;
44.94.
par pierakstu vakcinācijai pret Covid-19 un/vai vakcinācijai pret sezonālo gripu (laiks, vakcinācijas veikšanas vieta).
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.10
Šo noteikumu 44.9 punktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj:
44.101.
Nacionālais veselības dienests no tā pārziņā esošajām informācijas sistēmām un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" pārziņā esošās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas vai saņemot pieteikumu vakcinācijai pret Covid-19 un/vai vakcinācijai pret sezonālo gripu (pa tālruni vai klientu apkalpošanas centrā);
44.102.
persona, kas piesaka vakcināciju pret Covid-19 un/vai vakcināciju pret sezonālo gripu, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas portālu manavakcina.lv;
44.103.
ārstniecības persona – par personu, kura vērsusies vakcinācijas iestādē, lai pieteiktos vakcinācijai pret Covid-19 un/vai vakcinācijai pret sezonālo gripu, – izmantojot ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar vakcinācijas informācijas sistēmu.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.11
Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautajiem datiem šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un apjomā var piekļūt:
44.111.
Nacionālais veselības dienests, lai reģistrētu vai atsauktu vakcinācijas pieteikumu, kā arī lai identificētu personas, kurām ir nepieciešama valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 un/vai vakcinācija pret sezonālo gripu, un lai veidotu vakcinējamo personu sarakstu nodošanai vakcinācijas iestādēm, kuras veiks vakcināciju pret Covid-19 un/vai sezonālo gripu;
44.112.
vakcinācijas iestāde, kura veic vakcināciju pret Covid-19 un/vai sezonālo gripu, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas saskarnes, lai reģistrētu vai atsauktu vakcinācijas pieteikumu, kas saņemts pa telefonu, kā arī lai organizētu vakcināciju vai informētu vakcinējamo personu par izmaiņām vakcinācijas pierakstā.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.12
Lai identificētu personas, kurām nepieciešama valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 un/vai vakcinācija pret sezonālo gripu, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības šo noteikumu 44.92. apakšpunktā minētos datus salīdzināt ar:
44.121.
Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma";
44.122.
sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" pārziņā esošo vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu;
44.123.
Slimību profilakses un kontroles centra pārziņā esošo ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistru.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.13
Lai identificētu personas, kurām nepieciešama valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 un/vai vakcinācija pret sezonālo gripu, vakcinācijas informācijas sistēmā tiek apstrādāti dati par personas vecumu, hroniskām slimībām, iepriekšējo vakcināciju pret Covid-19 vai laboratoriski apstiprinātu SARS-CoV-2 infekciju.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
44.14
10 darbdienu laikā pēc vakcinācijas pieteikuma beigu termiņa vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautie dati tiek dzēsti.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
V.Vakcinācijas valsts uzraudzība un kontrole
45.
Veselības inspekcija kontrolē:
45.1.
telpas, kur tiek veikta vakcinācija, un higiēnisko un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu vakcinācijas laikā;
45.2.
ārstniecības personu tiesības veikt vakcināciju atbilstoši noteiktajām kompetencēm, kā arī medicīnisko dokumentāciju un vakcinācijas iestādes nodrošinājumu ar anafilaktiskā šoka terapijas līdzekļiem;
45.3.
vakcīnu izplatīšanu un lietošanu.
(MK 29.01.2008. noteikumu Nr. 50 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.03.2019. noteikumiem Nr. 125; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
46.
(Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.50)
47.
Ja netiek ievērotas vakcinācijas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, Veselības inspekcijas amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē. Par pieņemto lēmumu attiecīgā iestāde nekavējoties informē Slimību profilakses un kontroles centru un Nacionālo veselības dienestu.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
48.
(Svītrots ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr. 50)
VI.Noslēguma jautājumi
49.
Šo noteikumu 37.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm, attiecībā uz kuriem 37.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri), 33.punkts - ar 2002.gada 1.janvāri, izņemot 33.2., 33.3. un 33.4.apakšpunktu, kuri stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, un 35.punkts - ar 2003.gada 1.janvāri.
(Grozīts ar MK 23.10.2001. noteikumiem Nr.453)
50.
(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026)
51.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumus Nr.24 "Vakcinācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 18./19.nr.).
52.
(Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1026)
53.
Vakcināciju pret vējbakām bērniem 15 mēnešu vecumā uzsāk ar 2008.gada 2.janvāri.
(MK 05.06.2007. noteikumu Nr.376 redakcijā)
54.
Šo noteikumu 23.12. apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)
55.
Vakcināciju pret pneimokoku infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)
56.
Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 gadus vecām meitenēm uzsāk ar 2010.gada 1.septembri.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā)
57.
Vakcināciju pret rotavīrusu infekciju divus mēnešus veciem bērniem uzsāk ar 2015.gada 1.janvāri.
(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2010. noteikumiem Nr.1103; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1453)
58.
(Svītrots ar MK 21.02.2012. noteikumiem Nr.124)
59.
Šo noteikumu 10.3.2.apakšpunkts zaudē spēku 2010.gada 20.decembrī.
(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1103 redakcijā)
60.
Vakcināciju pret vējbakām septiņus gadus veciem bērniem (2.deva) uzsāk ar 2019. gada 1. janvāri.
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1453 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 786)
61.
Prasība vakcinācijas iestādēm aizpildīt pārskatu par vakcīnu norakstīšanu/atdošanu atpakaļ stājas spēkā 2019. gada 1. aprīlī.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)
62.
Vakcināciju pret sezonālo gripu sešus līdz 23 mēnešus (ieskaitot) veciem bērniem un grūtniecēm uzsāk ar 2019. gada 1. oktobri.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.09.2020. noteikumiem Nr. 610)
63.
Kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu 14 gadus veciem bērniem lieto līdz 2019. gada 31. decembrim.
(MK 19.03.2019. noteikumu Nr. 125 redakcijā)
64.
No 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 1. maijam no valsts budžeta līdzekļiem pret sezonālo gripu vakcinē:
64.1.
ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
64.2.
ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekus, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
64.3.
ilgstošas sociālās aprūpes centru klientus.
(MK 29.09.2020. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
65.1
2020. gadā ārstniecības persona ir tiesīga uzsākt šo noteikumu 3.2 punktā minēto vakcināciju arī pirms 1. novembra atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajām norādēm.
(MK 20.10.2020. noteikumu Nr. 636 redakcijā)
66.
Šo noteikumu 3. pielikuma 12.B. punkts ir spēkā līdz 2021. gada 1. maijam.
(MK 29.09.2020. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
67.
Sezonālās gripas izplatības laikā (no 2021. gada 22. decembra līdz 2022. gada 1. maijam) papildus šo noteikumu 2. punktā minētajām vakcinācijas iestādēm un 44.1 punktā minētajām ārstniecības iestādēm vakcināciju pret sezonālo gripu veic arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes.
(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 892 redakcijā).
68.
Šo noteikumu 67. punktā minētās ārstniecības iestādes un veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēji:
68.1.
faktu par personas apskati pirms sezonālās gripas vakcinācijas var reģistrēt Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 2. pielikumā norādītajā veidlapā, kurā var iekļaut papildu informāciju. Minētā veidlapa aizvieto ambulatorā pacienta medicīnisko karti un tiek uzglabāta atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību;
68.2.
var neaizpildīt normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību minēto profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu (veidlapa Nr. 064/u), ja vakcinācijas fakts pret sezonālo gripu tiek reģistrēts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu.
(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 892 redakcijā)
69.
Sezonālās gripas izplatības laikā (no 2021. gada 22. decembra līdz 2022. gada 1. maijam) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu papildus šo noteikumu 44.1 punktā minētajām riska grupām var veikt arī ieslodzījuma vietās esošajām personām un darbiniekiem, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.
(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 892 redakcijā)
70.
Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju no valsts budžeta līdzekļiem 2022. gadā nodrošina 12 līdz 14 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un 2023. gadā – 12 līdz 17 gadus (ieskaitot) veciem zēniem.
(MK 02.05.2023. noteikumu Nr. 218 redakcijā)
71.
Vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm 2022. un 2023. gadā nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem.
(MK 31.01.2023. noteikumu Nr. 48 redakcijā)
72.
Sezonālās gripas izplatības laikā (līdz 2022. gada 1. maijam) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu papildus šo noteikumu 44.1 un 69. punktā minētajām riska grupām var veikt ikvienam iedzīvotājam atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.
(MK 22.02.2022. noteikumu Nr. 141 redakcijā)
73.
Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētās informācijas sniegšanu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar vienotās veselības informācijas sistēmas starpniecību visas ārstniecības iestādes, kas veic vakcināciju ar vakcīnām, kas iegādātas par valsts budžeta līdzekļiem, nodrošina ar 2024. gada 1. janvāri. No 2026. gada 1. janvāra ārstniecības iestādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar vienotās veselības informācijas sistēmas starpniecību ievada informāciju par visām veiktajām vakcinācijām, kas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.
74.
(Svītrots ar MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 739)
75.
Līdz 2024. gada 31. janvārim ģimenes ārsti iesniedz Slimību profilakses un kontroles centram pārskatu par 2023. gadā vakcinētajām personām katrā ģimenes ārsta praksē atsevišķi, aizpildot atbilstoši vakcinācijas kalendāram vakcinēto personu pārskata veidlapu (5. pielikums). Šo noteikumu 5. pielikums ir spēkā līdz 2024. gada 31. janvārim.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
76.
Šo noteikumu 3.9. apakšpunkts ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
77.
Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 līdz 17 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm no 2024. gada nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem.
(MK 26.11.2024. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
78.
Šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minētās apmācības pirmo reizi ir apgūstamas ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim.
79.
Vakcināciju pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un vējbakām četrus gadus veciem bērniem (2. deva) uzsāk ar 2026. gada 1. janvāri.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1453 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Bērnu vakcinācijas kalendārs
2.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem
(Pielikums MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
1. Pieaugušo balstvakcinācija* pret difteriju un stingumkrampjiem, izņemot grūtnieces**
| Intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas pret difteriju un stingumkrampjiem | Indikācija vakcinācijai | Vakcīna |
| 10 gadi pēc pilna plānveida vakcinācijas kursa pabeigšanas*** | Balstvakcinācija | Td (viena deva) |
| Turpmāk ik 10 gadus | Balstvakcinācija | Td (viena deva) |
2. To pieaugušo balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem, kuriem ir nokavēts balstvakcinācijas termiņš, izņemot grūtnieces**
| Laika periods pēc pēdējās balstvakcinācijas | Indikācija vakcinācijai | Vakcīna |
| Ilgāk par 10 gadiem | Balstvakcinācija | Td (viena deva) |
| Turpmāk ik 10 gadus | Balstvakcinācija | Td (viena deva) |
3. To pieaugušo pamatvakcinācija un balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem, kuri iepriekš nav vakcinēti pret difteriju un stingumkrampjiem, izņemot grūtnieces**
| Deva | Intervāls starp vakcinācijām | |
| Pamatvakcinācija | 1. deva (DTaP-IPV) | Pirmajā ārstniecības personas apmeklējuma reizē |
| 2. deva (DTaP-IPV) | 1–1,5 mēnešus pēc pirmās devas ievadīšanas | |
| 3. deva (DTaP-IPV) | 6–12 mēnešus pēc otrās devas ievadīšanas | |
| Pirmā balstvakcinācija (Td) | 10 gadus pēc pamatvakcinācijas | |
| Otrā balstvakcinācija un nākamās balstvakcinācijas (Td) | Skatīt 1. punktu | |
Piezīmes.
1. * Balstvakcinācija – atkārtota vakcīnas ievadīšana, lai, stimulējot imunoloģiskās atmiņas mehānismu, palielinātu specifisko antivielu līmeni.
2. ** Ja pamatvakcinācija vai balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem tiek veikta grūtniecei, tiek izmantota kombinētā vakcīna, kas satur difterijas un stingumkrampju toksoīdu ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu un garā klepus bezšūnu komponentu (Tdap).
3. *** Pilns plānveida vakcinācijas kurss – ir saņemtas visas difterijas un stingumkrampju vakcīnu devas atbilstoši bērnu vakcinācijas kalendāram.
4. Td – difterijas un stingumkrampju toksoīds ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu.
5. DTaP-IPV – kombinētā vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu.
3.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Iedzīvotāju imunizācijas pārskata un vakcīnu pasūtījuma veidlapa
(Pielikums svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
4.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
(Pielikums svītrots no 01.01.2011. ar MK 07.12.2010. noteikumiem Nr.1103, sk. grozījumu 3.punktu)
5.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinēto personu pārskata veidlapa
(Pielikums zaudējis spēku ar 01.02.2024., sk. noteikumu 75. punktu)
6.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Vakcinācijas iestādes, kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi
(Pielikums MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 20 redakcijā)
1. Akciju sabiedrība "Latvijas Jūras medicīnas centrs".
2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs".
3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kronoss".
4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VIA UNA".
5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības centrs 4".
6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
7. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".
8. Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrs.
9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".
10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".
11. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
7.
pielikumsMinistru kabineta
2000.gada 26.septembra
noteikumiem Nr.330
Starptautiskais sertifikāts par vakcināciju vai revakcināciju pret dzelteno drudzi
International certificate of vaccination or revaccination against yellow fever
Certificat international de vaccination ou de revaccination contre la fiévre jaune
International certificate of vaccination or revaccination against yellow fever
Certificat international de vaccination ou de revaccination contre la fiévre jaune
(Pielikuma uzraksts grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417)(Pielikums svītrots ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.416)
8.
pielikumsMinistru kabineta
2000. gada 26. septembra
noteikumiem Nr.330
Pārskats par vakcīnu norakstīšanu/atdošanu atpakaļ
(Pielikums svītrots ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 20)
9.
pielikumsMinistru kabineta
2000. gada 26. septembra
noteikumiem Nr.330
Atteikums no vakcinācijas