Noteikumi

Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma
25. panta trešo daļu
un Bērnu tiesību aizsardzības likuma
36. panta pirmo, 2.¹ un trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 129. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 247. nr.; 2025, 248. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

papildināt ar 9.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"9.3. audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām - ģimene (persona), kurai ir piešķirts audžuģimenes statuss.";

1.2.

izteikt 14.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.3. persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;";

1.3.

izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā izsniedz audžuģimenei un attiecīgo informāciju ievada Audžuģimeņu informācijas sistēmā, kā arī 3 darbdienu laikā no bāriņtiesas lēmuma par audžuģimenes statusa piešķiršanu pieņemšanas informē atbalsta centru.";

1.4.

izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā izsniedz specializētajai audžuģimenei, attiecīgo informāciju ievada Audžuģimeņu informācijas sistēmā, kā arī 3 darbdienu laikā no bāriņtiesas lēmuma par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu pieņemšanas informē atbalsta centru.";

1.5.

izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Pēc statusa iegūšanas specializētā audžuģimene slēdz līgumu ar izvēlēto atbalsta centru par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu, veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu.";

1.6.

izteikt 50.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"50.4. specializētās audžuģimenes un atbalsta centra noslēgtais līgums par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu, veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu.";

1.7.

papildināt ar 51.¹ punktu šādā redakcijā:

"51.¹ Specializētā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu no 11 gadu vecuma, izņemot, ja bērns ir pabeidzis sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri cietuši no vardarbības, saņemšanu, un bērns atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
51.¹1. bērns, kurš ir saukts pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un kuram ir bijuši realizēti atbalsta pakalpojumi, kas laika posmā līdz vienam gadam vai ilgāk nav devuši rezultātu un izmantojis visus pieejamos valsts un pašvaldību finansētos pakalpojumus;
51.¹2. bērns, kura atkarību izraisošo vielu lietošanas līmenis ir sākot no problemātiskas lietošanas līdz atkarības diagnosticēšanai, kā arī bērni ar procesu atkarībām, ko apstiprina narkologa slēdziens (pēdējā gada laikā);
51.¹3. bērns ar uzvedības traucējumiem, ko apstiprina bērnu psihiatra atzinums (pēdējā gada laikā).";

1.8.

papildināt ar 51.² punktu šādā redakcijā:

"51.² Bāriņtiesa, saņemot informāciju par specializētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nepieciešamību bērnam, kurš atbilst šo noteikumu 51.¹ punktā minētajām prasībām, no atbalsta centra vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas nodrošina sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izvērtē bērna vajadzības, ievērojot bērna intereses, nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar atbalsta centru uzsāk specializēto audžuģimeņu bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām apzināšanu. ";

1.9.

izteikt 52. punktu šādā redakcijā:

"52. Bāriņtiesa, pirms lēmuma ievietot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un ievēro bērna intereses, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai tā spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.";

1.10.

papildināt ar 52.¹ punktu šādā redakcijā:

"52.¹ Bāriņtiesa, pirms lēmuma ievietot bērnu specializētajā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, papildus noteikumu 52. punktā noteiktajam, organizē starpinstitūciju sanāksmi un sagatavo protokolu, ietverot panākto vienošanos. Starpinstitūciju sanāksmē iekļauj bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
52.¹1. bāriņtiesas, kura ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām statusa piešķiršanu;
52.¹2. bāriņtiesas, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu;
52.¹3. atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir noslēgusi šo noteikumu 40. punktā minēto līgumu;
52.¹4. atbalsta centra, kurš līdz šo noteikumu 52.¹ punktā minētajai strapinstitūciju sanāksmei ir nodrošinājis atbalstu un pakalpojumus bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;
52.¹5. pašvaldības, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sociālā dienesta;
52.¹6. Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
52.¹7. citām institūcijām pēc nepieciešamības.";

1.11.

papildināt ar 54.¹ punktu šādā redakcijā:

"54.¹ Ikdienas aprūpē specializētā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām drīkst atrasties ne vairāk kā viens bērns. Šo noteikumu 52.¹ punktā minētajā starpinstitūciju sanāksmē var vienoties par lielāku kopējo bērnu skaitu šajā audžuģimenē, ja tas ir bērnu interesēs.";

1.12.

izteikt 57. punktu šādā redakcijā:

"57. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai un 3 darbdienu laikā informē atbalsta centru, ar kuru audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei ir noslēgta vienošanās par atbalsta sniegšanu.";

1.13.

izteikt 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām sniedz tai un atbalsta centram rakstisku informāciju par bērna emocionālo stāvokli, saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām, bērna dzīves gājumu un citiem apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu bērnu aprūpēt.";

1.14.

izteikt 59. punktu šādā redakcijā:

"59. Audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.";

1.15.

izteikt 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Ievietojot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, bāriņtiesa izsniedz audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei:
60.1. bērna dzimšanas apliecību;
60.2. tās rīcībā esošo informāciju par bērna veselības stāvokli un ģimenes ārstu (ja tāds ir);
60.3. bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu.";

1.16.

izteikt 71. punktu šādā redakcijā:

"71. Bāriņtiesa, ja šo noteikumu 58. punktā sniegtajā informācijā ir notikušas izmaiņas, informē audžuģimeni, specializēto audžuģimeni un atbalsta centru. ";

1.17.

papildināt ar 86.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"86.5. veselības apdrošināšanu un civiltiesisko atbildības apdrošināšanas kompensāciju ne vairāk kā 70 euro apmērā, atbilstoši šo noteikumu 92.¹ punktā noteiktajiem nosacījumiem.";

1.18.

izteikt 87.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"87.2.

audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izmantojot šādu formulu:

F_a = (A × 2 × 12 mēneši/365 dienas × Da) + VSAOI, kur

F_a – atlīdzības apmērs;

A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

Da – dienu skaits, kad bērns ievietots audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;

VSAOI – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja tādas tiek veiktas.";

1.19.

izteikt 88. punktu šādā redakcijā:

"88. Specializētajām audžuģimenēm atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju piešķir un izmaksā, veselības apdrošināšanu nodrošina un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju piešķir un izmaksā tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi līgumu par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu, veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu specializētajai audžuģimenei.";

1.20.

izteikt 92. punktu šādā redakcijā:

"92. Audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē, līdz brīdim, kad tiek izbeigta bērna uzturēšanās specializētajā audžuģimenē.";

1.21.

papildināt ar 92.¹ punktu šādā redakcijā:

"92.¹ Specializētajai audžuģimenei ir tiesības saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju, ja tā apdrošināšanas perioda laikā vai sešu mēnešu periodā pirms apdrošināšanas perioda sākuma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
92.¹1. specializētajā audžuģimenē ar bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes ir ievietots bērns;
92.¹2. nav pagājuši vairāk kā trīs secīgi kalendārie mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
92.¹3. nav pagājuši vairāk kā trīs secīgi kalendārie mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē.";

1.22.

papildināt ar 92.² punktu šādā redakcijā:

"92.² Ja specializētā audžuģimene atbilst kādam no 92.¹ punktā minētajiem nosacījumiem apdrošināšanas perioda sākumā vai sešu mēnešu periodā pirms tā, tad tā ir tiesīga saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju par visu apdrošināšanas periodu. Ja specializētās audžuģimenes atbilstība kādam no 92.¹ punktā nosacījumiem iestājas apdrošināšanas perioda laikā, tā ir tiesīga saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju par periodu no tiesību rašanās dienas līdz apdrošināšanas perioda beigām.";

1.23.

papildināt ar 92.³ punktu šādā redakcijā:

"92.³ Specializētajai audžuģimenei ir tiesības saglabāt veselības apdrošināšanu ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc pēdējās dienas, kad tā ir bijusi aktīva kā specializētā audžuģimene, izņemot gadījumus, kad šajā sešu mēnešu periodā iestājas šo noteikumu 92.¹ punktā minētais.";

1.24.

papildināt ar 92.⁴ punktu šādā redakcijā:

"92.⁴ Bērnu aizsardzības centrs nodrošina veselības apdrošināšanas polišu iegādi specializētajām audžuģimenēm.";

1.25.

izteikt 96. punktu šādā redakcijā:

"96. Atbalsta centrs, kurš ar specializēto audžuģimeni noslēdzis līgumu par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu, veselības apdrošināšanas nodrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju izmaksu specializētajai audžuģimenei, ir tiesīgs pieprasīt specializētajai audžuģimenei sniegt pārskatu par mājokļa iekārtošanai izlietotajiem līdzekļiem pirms šo noteikumu 86.4. apakšpunktā minētās kompensācijas izmaksas.";

1.26.

izteikt 97. punktu šādā redakcijā:

"97. Specializētajām audžuģimenēm šo noteikumu 86. punktā minēto atlīdzību, pabalstu un kompensāciju izmaksu, kā arī veselības apdrošināšanu pārtrauc ar dienu, kad ir pieņemts bāriņtiesas lēmums par specializētās audžuģimenes statusa atņemšanu vai izbeigšanu.";

1.27.

izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.28.

izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.29.

izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-327 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-327 Nr]

"2. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 26. jūnija

noteikumiem Nr. 354

Prasības mācību programmu saturam audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)

Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izstrādātajām un potenciālajām audžuģimenēm paredzētajām mācību programmām (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem audžuvecākiem nepieciešamas efektīvai bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai.

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu un profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība, bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana, bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana, drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana, sadarbība un darbs profesionālā komandā, šķiršanās.

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 50 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs u. tml. trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta katrai ģimenei vai personai individuāli. Ja potenciālajai audžuģimenei ir iepriekšējā pieredze ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, adopcija, viesģimene, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā), mācību programmas prakses daļa 16 stundu apjomā nav nepieciešama.

4. Mācību programmas forma – klātienē vai attālināti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm.

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas.

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un trenera) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi (apliecību) saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

8. Mācību programma

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm	Mācību programmas rezultāts	Kvalifikācijas prasības lektoram
1. Bērna aprūpe un aizsardzība: 1.1. bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība; 1.2. drošību apdraudošie riski un bērna izglītošana par tiem; 1.3. veselības aprūpe un veselības veicināšana, slimību profilakse, higiēna un uzturs; 1.4. fiziskās, emocionālās, seksuālās izmantošanas un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes; 1.5. cilvēku tirdzniecības riski, faktori un pazīmes.	Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 2.1. bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām; 2.2. bērna pozitīvā disciplinēšana; 2.3. traumatiskas pieredzes (t. sk. šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērna attīstību, uzvedību un piesaisti; 2.4. traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes; 2.5. kavētas attīstības cēloņi un risinājumi; 2.6. bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana; 2.7. bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze; 2.8. piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti; 2.9. zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības	Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja veidot piesaisti ar bērnu un dot drošības sajūtu	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 3.1. cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām; 3.2. bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana; 3.3. bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas; 3.4. ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums	Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu bērnam ar izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana: 4.1. ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana; 4.2. ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis; 4.3. pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā; 4.4. sagatavošana patstāvīgai dzīvei	Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
5. Sadarbība un darbs profesionālā komandā: 5.1. bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti; 5.2. bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras; 5.3. atbalsta centru darbība, pakalpojumi; 5.4. audžuģimenes tiesības un pienākumi; 5.5. ētikas un komunikācijas principi starpprofesionālajā sadarbībā; 5.6. sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās; 5.7. savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana; 5.8. profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes; komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā; 5.9. bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi	Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem, organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā
6. Šķiršanās: 6.1. krīze un zaudējums, sērošana kā process; 6.2. krīžu menedžments; 6.3. bērna sagatavošana adopcijai vai atgriešanai bioloģiskajā ģimenē; 6.4. starpinstitucionālā sadarbība, kompetenču analīze	Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar bērna ģimeni	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
7. Rūpes par sevi un pieejamais atbalsts: 7.1. rūpes par sevi, izdegšanas un līdzatkarības riski; 7.2. atbalsta centrs, tā funkcijas, atbalsts, pieejamie pakalpojumi, komanda	Iegūta izpratne par rūpēm par sevi, ja aprūpe tiek nodrošināta bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izdegšanas un līdzatkarības risku, to pazīmēm un palīdzības saņemšanas iespējām. Iegūtas padziļinātākas zināšanas par atbalsta centra lomu, sniegtajiem pakalpojumiem, starpinstitūciju sadarbību.	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, juridiskajā jomā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-327 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-327 Nr]

P3_2_.DOCX

pielikums

Ministru kabineta

[23-TA-327 Dt]

noteikumiem Nr.

[23-TA-327 Nr]

"4. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 26. jūnija

noteikumiem Nr. 354

Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)

Pielikums nosaka prasības atbalsta centru izstrādātajām mācību programmām specializētajām audžuģimenēm (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Atbalsta centri ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, izmantojamās mācību metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas audžuģimenēm ir nepieciešamas efektīvai bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā.

2.1. krīzes audžuģimenēm – vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā, krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē, bērna drošība audžuģimenē, šķiršanās;

2.2. audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – smagi funkcionālie traucējumi, komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika, vides pielāgošana atbilstoši bērna īpašajām vajadzībām, aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, saskarsmes kārtība ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām;

2.3. audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām – traumēta bērna profils, problēmu veidošanās un to atpazīšana, komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika, medikamentoza ārstēšana, atbalsta saņemšana, saskarsmes kārtība ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām.

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 24 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības).

4. Mācību programmas forma – klātienē vai attālināti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – ģimeni vai personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uzņemšanu krīzes situācijā vai bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnu ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām aprūpē un audzināšanā vai speciālistu ar pieredzi darbā ar šādiem bērniem.

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas.

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – personas, kuras apguvušas mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.

7. Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.

8. Mācību programma

1. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm krīzes audžuģimenēm	Mācību programmas rezultāts	Kvalifikācijas prasības lektoram
1. Vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā: 1.1. ģimenes sagatavošana pārmaiņām; 1.2. elastīga reaģēšana uz bērna vajadzībām	Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām krīzes situācijā. Prasme sagatavot vidi bērna uzņemšanai un nodrošināt krīzes situācijā esoša bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
2. Krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē: 2.1. bērna uzņemšana un pirmo veicamo darbu uzskaitījums pēc bērna ievietošanas audžuģimenē; 2.2. bērns krīzes situācijā dažādos vecumposmos. Krīzes stadijas. Bērna bioloģiskā ģimene; 2.3. atbalsta pasākumi bērnam atbilstoši bērna vecumposmam	Padziļināta izpratne par mītiem un stereotipiem par vardarbību ģimenē, tās izplatību, vardarbības sistēmas pakāpes. Spēja pazīt stresa un nemiera pazīmes, krīzes stadijas un prasme jūtīgi reaģēt uz bērna rīcību. Izpratne par situācijām, kādās bērns nonāk audžuģimenē, un audžuģimenes uzdevumiem, sniedzot atbalstu bērnam krīzē	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
3. Bērna drošība audžuģimenē: 3.1. bērna uzvedība, piesaistes traucējumi un iespējamās sekas; 3.2. trauma un traumatiskā pieredze; tās ietekme uz bērnu; 3.3. krīzes intervences tehnikas. Drošas piesaistes veicināšanas paņēmieni; 3.4. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma krīzes situācijās. Sadarbība ar speciālistiem	Izpratne par pārdzīvoto traumu ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību, piesaistes nozīmību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja dot drošības sajūtu un veidot piesaisti ar bērnu	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
4. Šķiršanās: 4.1. krīze un zaudējums, krīžu menedžments; 4.2. bērna sagatavošana pārejai uz pastāvīgu ģimenisku vidi; 4.3. šķiršanās process, audžuģimenes uzdevumi; 4.4. starpinstitucionālā sadarbība	Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar turpmāko bērna ģimeni	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā

2. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem	Mācību programmas rezultāts	Kvalifikācijas prasības lektoram
1. Smagi funkcionālie traucējumi: 1.1. atšķirība starp funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, psihiskām saslimšanām un neirotiskiem traucējumiem	Izpratne par funkcionālo traucējumi veidiem un formām, pakāpēm. Spēja pieņemt bērna īpašās vajadzības un prasme adekvāti reaģēt uz tām	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība medicīnā vai maģistra grāds psiholoģijā
2. Komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika: 2.1. īpatnības saskarsmes, komunikācijas un sensorās uztveres jomā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; 2.2. komunikācija un uzvedības pielāgošana; 2.3. piesaistes veidošanas principi	Izpratne par bērna ar īpašām vajadzībām saskarsmes un komunikācijas īpatnībām. Prasme izvēlēties atbilstošu verbālās un neverbālās komunikācijas veidu un pieskaņot uzvedību, lai veidotu pieķeršanos un drošības sajūtu bērnam	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
3. Vides pielāgošana atbilstoši bērnu īpašajām vajadzībām	Spēja izprast vides ietekmi uz bērna attīstības vajadzībām un nodrošināt tās pieejamību	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība medicīnā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
4. Aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem: 4.1. aprūpes specifika bērnam ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem; 4.2. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma; 4.3. emocionālā izdegšana, psihosociālā atbalsta saņemšana	Izpratne par bērna funkcionālo traucējumu sekām, specifiku un nepieciešamību sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību. Spēja organizēt atbilstošu aprūpi bērnam, piesaistot nepieciešamos pakalpojumus. Izpratne un informētība par pakalpojumiem un atbalsta saņemšanas iespējām. Prasme pieņemt un lūgt palīdzību bērna aprūpes vajadzību nodrošināšanai. Izpratne par nepieciešamību saņemt psihosociālu atbalstu, audzinot bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā

3.tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām	Mācību programmas rezultāts	Kvalifikācijas prasības lektoram
1.Bērna uzvedība, vajadzības un attīstība, traumatiskā pieredzes ietekme uz tām. Bērna portrets: 1.1. bērna vecumposmam atbilstoša uzvedība, uzvedības un attīstības īpatnības; 1.2. bērna vajadzības; 1.3. nelabvēlīgas bērnības pieredze, piedzīvotās traumas, tās ietekme uz bērna dzīvi un attīstību, uzvedības traucējumu vai atkarību problēmu veidošanās.	Spēj identificēt bērna vecumposmam atbilstošu uzvedību un vajadzības. Izpratne par traumatiskas pieredzes ietekmi, zināšanas par bērna uzvedības vai atkarības problēmām.	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā. Darba pieredze ar mērķgrupu ne mazāk kā gadu.
2. Bērns ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām: 2.1. uzvedības traucējumi, to veidi, veidošanās mehānisms: 2.1.1.bērna ar uzvedības traucējumiem psiholoģiskais portrets; 2.1.2. bērnu uzvedības traucējumu veidošanās mehānisms, to atpazīšana, reaģēšana; 2.1.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar uzvedības traucējumiem; 2.1.4. bērna ar uzvedības traucējumiem vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids; 2.1.5. aprūpētāja loma bērnam ar uzvedības traucējumiem; 2.1.6. psihiatra noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar uzvedības traucējumiem. 2.2. atkarība, tās veidi, veidošanās mehānisms, līdzatkarība: 2.2.1. bērna ar atkarību problēmām psiholoģiskais portrets; 2.2.2. atkarības veidošanās mehānisms, tās atpazīšana, reaģēšana; 2.2.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar atkarības problēmām; 2.2.4. bērna ar atkarības problēmām vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids; 2.1.5. aprūpētāja loma bērnam ar atkarības problēmām; 2.1.6. narkologa noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar atkarību problēmām; 2.3. eskalācija un deeskalācijas paņēmieni; 2.4. pieejamie speciālisti, to atrašanās vieta, pieejamība; 2.5. medikamentozā ārstēšana; 2.6. atbalsta saņemšanas iespējas un sadarbība ar dažādām iestādēm.	Spēj atpazīt bērna uzvedības traucējumus vai atkarību problēmas, atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām, nodrošina atbilstošu saskarsmi un komunikāciju ar bērnu. Gūts priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarības problēmu specifiku, to veidošanos. Informētība par iespējamo atbalstu, ārstēšanu. Gūts vispārīgs priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarību problēmu diagnozēm un medikamentozu ārstēšanu.	Psihiatrs; Narkologs; Psihologs (darba pieredze ar mērķgrupu ne mazāk kā gadu). Mācību programmas 2.5 un 2.6.tēmu tikai narkologs vai psihiatrs
3. Komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, pozitīvas pašapziņas veidošana: 3.1. bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, aprūpētāja, aprūpētāja partnera, aprūpēja bioloģisko bērnu vai audžuģimenē uzņemto bērnu adaptācija; 3.2. savstarpējās saiknes veidošana un drošības sajūtas nozīme bērna aprūpē, komunikācijā un uzvedībā; 3.3. bērna disciplinēšana ar mērķi aizsargāt, aprūpēt un apmierināt vecumposma (attīstības) vajadzības, pozitīvās disciplinēšanas veidi; 3.4. darbs ar bērna emocijām, dusmu/agresijas/emociju veselīga izreaģēšana; 3.5. bērna pašapziņas veidošanās un attīstība, to ietekmējošie faktori, pozitīvas pašapziņas veidošana, iedrošinājumu nozīme pašapziņas sekmēšanā; 3.6. piesaistes traucējumu, vardarbības un traumas ietekme uz bērna pašapziņu; 3.7. bērna prasmju veicināšana problēmu un konfliktu risināšanā; 3.8. atbalsta saņemšanas iespējas, sadarbība ar dažādām iestādēm; starpprofesionālā sadarbība (bāriņtiesa, policija, skola, probācijas dienests, sociālais dienests, atbalsta centri).	Iegūta izpratne par bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ienākšanu specializētajā audžuģimenē un saskarsmes, komunikācijas un pozitīvas disciplinēšanas jautājumos. Adaptācijas procesa nepieciešamības izpratnes iegūšana. Zināšanas par savstarpējās saiknes veidošanu un drošības sajūtas nozīmi bērna aprūpē, prot izmantot pozitīvas disciplinēšanas metodes, kas sekmē pozitīvu uzvedību, apgūtas praktiskas metodes uzvedības koriģēšanai.	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā.Darba pieredze ar mērķgrupu ne mazāk kā gadu.