21-TA-52
Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums
Inodaļa Vispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – programma) ieviešanu Latvijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulai (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/1057), un 2021. gada 24. jūnija regulai Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060).
2.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka programmas vadībā un ieviešanā iesaistīto institūciju pienākumus un tiesības un programmas vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus programmas finansējuma piešķiršanai.
3.
pants.
Programmas vadība
Programmas vadība ir plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, programmas vadības sistēmas izveide un darbības nodrošināšana, partnerorganizācijas atlases noteikumu izstrāde un atlase, programmas vadības sistēmas un atbalsta uzraudzība, novērtēšana un revīzija, programmā veikto izdevumu apstiprināšana, pārskatu sagatavošana un iesniegšana Eiropas Komisijai, programmas informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, kā arī sabiedrības informēšana par programmas atbalstu.
IInodaļa Programmas vadības nodrošināšana
4.
pants.
Programmas vadībā iesaistītās institūcijas
(1)
Programmas vadību nodrošina šādas programmas vadībā iesaistītās institūcijas:
1)
vadošā iestāde;
2)
sadarbības iestāde;
3)
revīzijas iestāde.
(2)
Lai sasniegtu šā likuma mērķi, programmas vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Lai efektīvi pildītu šā likuma 6. panta trešajā daļā minētos pienākumus, sadarbības iestāde un citas tiešās pārvaldes iestādes var slēgt starpresoru vienošanos, saskaņojot to ar vadošo iestādi.
5.
pants.
Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības
(1)
Vadošās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.
(2)
Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:
1)
nodrošināt efektīvu programmas ieviešanas vadību;
2)
ievērojot partnerības principu, nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;
3)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 69. panta 11. punktam izstrādāt vadības un kontroles sistēmas aprakstu un iesniegt to revīzijas iestādei;
4)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "d" apakšpunktam veikt sadarbības iestādes darbības pārraudzību;
5)
nodrošināt programmas tehniskās palīdzības vadību un tās īstenošanas efektivitāti;
6)
nodrošināt informācijas pieejamību saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 49. panta 1. punktu;
7)
atbilstoši kompetencei sniegt informāciju sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējam;
8)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 73. panta 1. un 3. punktam izstrādāt partnerorganizāciju atlases, pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādes publiskā iepirkuma kritērijus;
9)
atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās procedūras;
10)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "c" apakšpunktam ieviest krāpšanas apkarošanas pasākumus;
11)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. punktam un regulas Nr. 2021/1057 23. panta 3. punktam nodrošināt programmas ieviešanas novērtēšanu;
12)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktam un 76. pantam īstenot šādus programmas pārvaldības un grāmatvedības uzdevumus:
a)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "a" apakšpunktam un 2. punktam veikt pārvaldības pārbaudes sadarbības iestādes sagatavotajai informācijai par maksājuma pieteikumā iekļaujamajiem izdevumiem,
b)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 76. panta 1. punkta "a" apakšpunktam sagatavot un Eiropas Komisijā iesniegt maksājuma pieteikumus,
c)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "e" apakšpunktam apstiprināt, ka kontu slēgumā iekļautie izdevumi ir attiecināmi,
d)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 76. panta 1. punkta "b" apakšpunktam sagatavot un Eiropas Komisijā iesniegt kontu slēgumu,
e)
atbilstoši kompetencei saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "f" apakšpunktu izstrādāt pārvaldības deklarāciju;
13)
veikt regulas Nr. 2021/1060 42. panta 1. punktā, 43. panta 1. punktā un 69. panta 10. un 11. punktā minētās funkcijas;
14)
veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.
(3)
Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:
1)
ierosināt un veikt programmas ieviešanas pārbaudi un auditu;
2)
pieprasīt un saņemt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama programmas vadības nodrošināšanai;
3)
uz laiku apturēt programmas ietvaros veikto izdevumu turpmāku iekļaušanu maksājumu pieteikumā iesniegšanai Eiropas Komisijā un koriģēt iepriekš iesniegto izdevumu apjomu;
4)
lai efektīvi pildītu šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, izdot sadarbības iestādei saistošus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz tai nodoto uzdevumu izpildi;
5)
pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kādā to paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams grāmatvedības funkcijas izpildei.
(4)
Labklājības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām funkcijām.
6.
pants.
Sadarbības iestāde, tās pienākumi un tiesības
(1)
Sadarbības iestādes funkcijas pilda Sabiedrības integrācijas fonds.
(2)
Sadarbības iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, atrodas labklājības ministra funkcionālā pakļautībā. Labklājības ministrs funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.
(3)
Sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:
1)
atbilstoši kompetencei sniegt vadošajai iestādei informāciju, kas ir būtiska šīs iestādes pienākumu izpildē;
2)
veikt regulas Nr. 2021/1060 46. pantā minēto funkciju, tai skaitā konsultēt partnerorganizāciju attiecībā uz sabiedrības informēšanu par programmas atbalstu;
3)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 73. panta 1. punktam izstrādāt procedūru partnerorganizāciju atlasei;
4)
veikt partnerorganizācijas atlasi, ievērojot regulas Nr. 2021/1060 73. panta 2. punkta "a", "d" un "g" apakšpunktu;
5)
ņemot vērā partnerorganizācijas pretendenta juridisko statusu, slēgt ar partnerorganizāciju līgumu vai vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu;
6)
konsultēt partnerorganizāciju jautājumos, kas būtiski līgumā vai vienošanās noteikto uzdevumu izpildei;
7)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunktam īstenot šādus programmas pārvaldības uzdevumus:
a)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "a" apakšpunktam un 2. punktam pārbaudīt un apstiprināt partnerorganizācijas pārskatu un finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu,
b)
sagatavot un vadošajā iestādē iesniegt informāciju par maksājuma pieteikumā iekļaujamajiem izdevumiem, kā arī Eiropas Komisijā – informāciju iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai,
c)
atbilstoši kompetencei veikt regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 2. punktā minētās funkcijas;
8)
nodrošināt programmas ieviešanas uzraudzību un kontroli, kopējo iznākuma un rezultāta rādītāju uzraudzību, analizēt problēmas saistībā ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādi, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu un sniegt vadošajai iestādei priekšlikumus attiecībā uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādes, izdalīšanas un papildpasākumu īstenošanas uzlabošanu;
9)
veikt publiskā iepirkuma dokumentācijas un norises pirmspārbaudes un nodrošināt iepirkuma līguma uzraudzību;
10)
atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās procedūras;
11)
nodrošināt informācijas pieejamību saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 49. pantu;
12)
nodrošināt programmas vadības informācijas sistēmas darbību, veicot regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "e" apakšpunktā minētās funkcijas;
13)
veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.
(4)
Sadarbības iestādei ir šādas tiesības:
1)
pieprasīt un saņemt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām, partnerorganizācijas pretendenta, partnerorganizācijas un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai noslēgtu līgumu vai vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu, kā arī nodrošinātu to īstenošanas uzraudzību un kontroli;
2)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "b" apakšpunktam uz laiku apturēt maksājumu veikšanu partnerorganizācijai;
3)
pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kādā to paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams sadarbības iestādes pienākumu izpildei.
(5)
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina, lai funkcijas, kuras tas saskaņā ar šo likumu pilda kā sadarbības iestāde, tiktu nodalītas no citām tā funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tas pilda kā finansējuma saņēmējs.
7.
pants.
Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības
(1)
Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.
(2)
Revīzijas iestādei ir pienākums veikt regulas Nr. 2021/1060 77. panta 1. un 3. punktā un 78. pantā noteiktās funkcijas.
(3)
Revīzijas iestādei ir tiesības:
1)
pieprasīt un saņemt no programmas vadībā iesaistītajām un citām institūcijām, partnerorganizācijas un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama revīzijas iestādes pienākumu izpildei;
2)
pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds noteikts sistēmas normatīvajos aktos un nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.
(4)
Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.
8.
pants.
Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumi un tiesības
(1)
Iepirkumu uzraudzības birojam ir pienākums veikt finansējuma saņēmēja veikto publisko iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūru norises pirmspārbaudi un sniegt rekomendējošus atzinumus.
(2)
Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi.
9.
pants.
Ministru kabineta kompetence programmas vadības nodrošināšanā
Lai nodrošinātu programmas vadību, Ministru kabinets nosaka:
1)
kritērijus mājsaimniecībām, kurām ir tiesības saņemt programmas finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces un piedalīties papildpasākumos;
2)
finansētas pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču satura, kvalitātes, piegādes, uzglabāšanas un izdalīšanas programmas prasības;
3)
partnerorganizācijas atlases kritērijus un kārtību, kādā organizē partnerorganizācijas atlasi un izvērtē partnerorganizācijas pretendenta atbilstību šā likuma 14. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;
4)
līguma vai vienošanās par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saturu, to noslēgšanas, grozījumu izdarīšanas un izbeigšanas kārtību;
5)
izmaksu attiecināmības un vienotas likmes maksājumu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
6)
kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmas ieviešanai;
7)
kārtību, kādā pārbauda maksājumu pieprasījumus, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu;
8)
kārtību, kādā veic pārbaudi pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdales un papildpasākumu īstenošanas vietā;
9)
risku vadības pamatprincipus un kārtību, kādā ziņo par programmas ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, ietur, atgūst vai noraksta neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;
10)
kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas programmas vadībā;
11)
programmas informācijas sistēmas, tai skaitā elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, izveidošanas un izmantošanas kārtību.
IIInodaļaProgrammas ieviešanas nodrošināšana
10.
pants.
Programmas ieviešanā iesaistītās institūcijas
Programmas īstenošanu nodrošina šādas programmas ieviešanā iesaistītās institūcijas:
1)
atklātā atlasē izvēlēta partnerorganizācija;
2)
šajā likumā noteiktais finansējuma saņēmējs.
11.
pants.
Partnerorganizācijas atlase
(1)
Par partnerorganizāciju var būt biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija un pašvaldība vai tās iestāde.
(2)
Partnerorganizācijas atlasi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic sadarbības iestāde.
12.
pants.
Tiesības saņemt programmas finansējumu
Iesnieguma partnerorganizācijas atlasei iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada programmas vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju un tiesības saņemt programmas finansējumu.
13.
pants.
Partnerorganizācijas atlases komisija
Partnerorganizācijas atlasi veic sadarbības iestādes izveidota vērtēšanas komisija. Vērtēšanas komisijas sastāvā ir sadarbības iestādes pārstāvji, kā arī var tikt iekļauts viens Labklājības ministrijas pārstāvis. Novērotāja statusā komisijas sēdēs ir tiesības piedalīties vadošās iestādes pārstāvim, pašvaldību un zemu ienākumu mājsaimniecību intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
14.
pants.
Partnerorganizāciju pretendentu izslēgšanas noteikumi
Sadarbības iestāde noraida iesniegumu partnerorganizācijas atlasei, ja uz partnerorganizācijas pretendentu – biedrību, nodibinājumu vai reliģisko organizāciju – attiecināms jebkurš no šādiem nosacījumiem:
1)
persona, kura ir partnerorganizācijas pretendenta valdes loceklis, patiesā labuma guvējs vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt partnerorganizācijas pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar gala nolēmumu, no kura spēkā stāšanās dienas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav pagājuši trīs gadi, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
a)
kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana,
b)
krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
c)
izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
2)
partnerorganizācijas pretendentam ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par kādu no šā panta 1. punktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, un no gala nolēmuma spēkā stāšanās dienas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav pagājuši trīs gadi;
3)
ir pasludināts partnerorganizācijas pretendenta maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta partnerorganizācijas pretendenta saimnieciskā darbība vai partnerorganizācijas pretendents tiek likvidēts;
4)
uz partnerorganizācijas pretendentu vai personu, kura ir partnerorganizācijas pretendenta valdes loceklis, patiesā labuma guvējs vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt partnerorganizācijas pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, attiecas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktie ierobežojumi;
5)
stājies spēkā šā likuma 17. pantā minētais sadarbības iestādes lēmums par aizliegumu dalībai partnerorganizācijas atlasē.
15.
pants.
Vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu veidi
(1)
Vadošā iestāde un sadarbības iestāde atbilstoši partnerorganizācijas pretendenta juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
(2)
Ja partnerorganizācijas pretendents ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts.
(3)
Ja partnerorganizācijas pretendents ir pašvaldība vai tās iestāde, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums.
(4)
Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:
1)
vadošās iestādes vai sadarbības iestādes nosaukums un adrese;
2)
adresāts – partnerorganizācijas pretendents;
3)
faktu konstatējums;
4)
pārvaldes lēmuma pamatojums;
5)
atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums;
6)
adresātam piešķirtās vai noraidītās tiesības;
7)
nosacījumi (ja nepieciešams);
8)
sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšanas kārtība.
16.
pants.
Tiesību piešķiršana būt par partnerorganizāciju, šo tiesību piešķiršana ar nosacījumu vai noraidīšana
(1)
Sadarbības iestāde, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju, piešķirt minētās tiesības ar nosacījumu vai noraidīt tiesības būt par partnerorganizāciju.
(2)
Lēmumu piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
1)
uz partnerorganizācijas pretendentu nav attiecināms neviens no šā likuma 14. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;
2)
iesniegums partnerorganizācijas atlasei atbilst partnerorganizācijas atlases vērtēšanas kritērijiem;
3)
ir pieejams finansējums darbību īstenošanai.
(3)
Lēmumu noraidīt tiesības būt par partnerorganizāciju pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1)
uz partnerorganizācijas pretendentu attiecas vismaz viens no šā likuma 14. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;
2)
iesniegums partnerorganizācijas atlasei neatbilst vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana saskaņā ar šā panta ceturto daļu ietekmētu iesniegumu partnerorganizācijas atlasei pēc būtības;
3)
nav pieejams finansējums darbību īstenošanai.
(4)
Lēmumu piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju pieņem ar nosacījumu, ja partnerorganizācijas pretendentam jāveic sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai iesniegums partnerorganizācijas atlasei pilnībā atbilstu partnerorganizācijas atlases vērtēšanas kritērijiem. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot partnerorganizācijas atlases nolikumu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, tiesības būt par partnerorganizāciju uzskatāmas par noraidītām.
(5)
Ja iesniegums partnerorganizācijas atlasei iesniegts pēc iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Sadarbības iestāde par to informē partnerorganizācijas pretendentu. Ja šajā daļā minēto iemeslu dēļ partnerorganizācijas atlases iesniegumu atsaka pieņemt un šā likuma 15. panta otrajā daļā minētais partnerorganizācijas pretendents atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.
17.
pants.
Lēmums par aizliegumu uz laiku piedalīties partnerorganizācijas atlasē
Sadarbības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu personai piedalīties partnerorganizāciju atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja uz partnerorganizācijas pretendentu – biedrību, nodibinājumu vai reliģisko organizāciju – attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem – partnerorganizācijas pretendents vai persona, kura ir attiecīgā partnerorganizācijas pretendenta valdes loceklis, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt partnerorganizācijas pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli:
1)
apzināti sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska iesnieguma partnerorganizācijas atlasei novērtēšanai;
2)
veicot partnerorganizācijas pienākumus šā likuma izpratnē, sniegusi sadarbības iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar partnerorganizācijas pienākumu veikšanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestāde ir izmantojusi šā likuma 9. panta 4. punktā minētajā normatīvajā aktā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma;
3)
radījusi mākslīgus apstākļus vai sniegusi faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem un lai sadarbības iestāde attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu.
18.
pants.
Sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1)
Partnerorganizācijas pretendents šā likuma 16. un 17. pantā minēto sadarbības iestādes lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās var apstrīdēt vadošajā iestādē. Vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu attiecīgās Administratīvās rajona tiesas tiesu namā. Vadošās iestādes pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu nav pārsūdzams.
(2)
Sadarbības iestādes atzinumu par šā likuma 16. panta ceturtajā daļā minētajā lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā pašā kārtībā un termiņā kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums.
(3)
Lēmuma vai atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
19.
pants.
Lēmuma pieņemšanas termiņš
(1)
Sadarbības iestāde lēmumu par tiesību piešķiršanu būt par partnerorganizāciju, šo tiesību piešķiršanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc iesnieguma partnerorganizācijas atlasei iesniegšanas beigu datuma.
(2)
Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sadarbības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma partnerorganizācijas atlasei iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot partnerorganizācijas pretendentam. Lēmums par termiņa pagarināšanu ir apstrīdams vadošajā iestādē, bet nav pārsūdzams.
20.
pants.
Iesnieguma partnerorganizācijas atlasei precizēšana
Iesniegums partnerorganizācijas atlasei pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.
21.
pants.
Partnerorganizācijas pienākumi un tiesības
(1)
Partnerorganizācijai ir šādi pienākumi:
1)
nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām un atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma noteikumiem, ja partnerorganizācija ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija;
2)
nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ar sadarbības iestādi noslēgtās vienošanās noteikumiem, ja partnerorganizācija ir pašvaldība vai tās iestāde;
3)
sniegt sadarbības iestādei pārskatus un informāciju par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu;
4)
nekavējoties informēt sadarbības iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu;
5)
nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaites kodu vienotās likmes finansējuma ieņēmumiem par veikto pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu vai īstenotajiem papildpasākumiem;
6)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 50. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktam informēt sabiedrību par programmas atbalstu;
7)
nodrošināt Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, Eiropas prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas, programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības sistēmai, kā arī pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanas un papildpasākumu īstenošanas vietai.
(2)
Partnerorganizācijai ir šādas tiesības:
1)
saņemt programmas finansējumu, ja tā ir veikusi Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām, līgumā vai vienošanās ar sadarbības iestādi noteiktos pienākumus;
2)
saņemt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanai un papildpasākumu īstenošanai.
22.
pants.
Finansējuma saņēmējs, tā pienākumi un tiesības
(1)
Finansējuma saņēmēja funkciju pilda Sabiedrības integrācijas fonds.
(2)
Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:
1)
veikt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādātāju izvēli, ievērojot publiskos iepirkumus reglamentējošos normatīvos aktus un Ministru kabineta programmai noteiktās prasības;
2)
nodrošināt, lai tam piešķirtais finansējums tiek izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;
3)
nodrošināt, lai tā veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar programmas ieviešanas mērķu sasniegšanu un atbilstoši piešķirtā finansējuma izmantošanas nosacījumiem;
4)
nekavējoties informēt sadarbības iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi;
5)
atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 50. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktam informēt sabiedrību par programmas atbalstu;
6)
nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par izdevumiem, kas radušies un ir samaksāti, vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar programmas īstenošanu saistītajiem darījumiem, kuri uzrādāmi pienācīgai revīzijas veikšanai;
7)
nodrošināt Eiropas Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, Eiropas prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas, programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi saistīto dokumentu oriģināliem un grāmatvedības sistēmai.
(3)
Finansējuma saņēmējam ir tiesības:
1)
saņemt programmas finansējumu, ja finansējuma saņēmējs ir veicis normatīvajos aktos un vienošanās noteiktos pienākumus;
2)
saņemt no programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un Iepirkumu uzraudzības biroja informāciju, kas nepieciešama pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādei.
(4)
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina, lai funkcijas, kuras tas saskaņā ar šo likumu pilda kā finansējuma saņēmējs, tiktu nodalītas no citām šajā likumā minētajām funkcijām, tai skaitā no funkcijām, kuras tas nodrošina kā sadarbības iestāde.
IVnodaļaKārtība, kādā risināmi strīdi par programmas darbības īstenošanu
23.
pants.
Strīdu risināšanas kārtība, ja partnerorganizācija ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija
Ja partnerorganizācija ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, strīdu par līguma par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanas, izdalīšanas un papildpasākumu nodrošināšanas izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina civiltiesiskā kārtībā.
24.
pants.
Strīdu risināšanas kārtība, ja partnerorganizācija ir pašvaldība vai tās iestāde
(1)
Ja partnerorganizācija, kas ir pašvaldība vai tās iestāde, un sadarbības iestāde ir noslēgusi vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, izdalīšanu un papildpasākumu nodrošināšanu un šīs vienošanās izpildes gaitā rodas domstarpības par sadarbības iestādes vienošanās ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai citu lēmumu un vienošanās nav panākta savstarpēju sarunu ceļā, partnerorganizācija šo lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu vadošajai iestādei.
(2)
Vadošā iestāde izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto partnerorganizācijas iesniegumu un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1)
atstāt sadarbības iestādes lēmumu negrozītu;
2)
atcelt sadarbības iestādes lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un, ja nepieciešams, uzdot sadarbības iestādei izskatīt pašvaldības vai tās iestādes iebildumus atkārtoti, ņemot vērā vadošās iestādes norādījumus;
3)
izdot satura ziņā citādu lēmumu.
(3)
Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta otrajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, vadošā iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
(4)
Informāciju, kas ir nepieciešama, lai pieņemtu šā panta otrajā daļā minēto pārvaldes lēmumu, vadošā iestāde iegūst, piemērojot kārtību, kāda noteikta iestāžu sadarbībai un informācijas iegūšanai administratīvajā procesā iestādē.
(5)
Šā panta otrajā daļā minētais vadošās iestādes pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.
25.
pants.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes strīdu risināšanas kārtība
(1)
Sadarbības iestādes pārvaldes lēmumus, kuri saistībā ar programmas ieviešanu izdoti attiecībā uz finansējuma saņēmēju, finansējuma saņēmējs mēneša laikā no sadarbības iestādes lēmuma spēkā stāšanās var apstrīdēt vadošajā iestādē.
(2)
Vadošās iestādes lēmums par apstrīdēto sadarbības iestādes pārvaldes lēmumu nav apstrīdams vai pārsūdzams.
26.
pants.
Valsts nodeva, vēršoties tiesā
Sadarbības iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.
VnodaļaNobeiguma noteikumi
27.
pants.
Tiesības iepazīties ar partnerorganizāciju atlases norisi
(1)
Partnerorganizācijas pretendentam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar iesnieguma partnerorganizācijas atlasei virzību, ņemot vērā šā panta otro daļu.
(2)
Partnerorganizācijas pretendents ir tiesīgs iepazīties ar iesnieguma partnerorganizācijas atlasei vērtēšanas materiāliem (tai skaitā ekspertu atzinumiem, vērtēšanas komisijas protokoliem un lēmumiem) tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par iesnieguma partnerorganizācijas atlasei apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Informācijas izsniegšanu ierobežo normatīvie akti par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību.
(3)
Sadarbības iestāde šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uzaicina partnerorganizācijas pretendentu abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju sadarbības iestādē.
28.
pants.
Informācijas atklātība
(1)
Biedrības, nodibinājuma un reliģiskās organizācijas iesniegums partnerorganizācijas atlasei un vērtēšanas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz dienai, kad stājies spēkā lēmums piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju vai šīs tiesības noraidīt vai atzinums par lēmumā iekļauto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 2021/1060 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.
(2)
Pašvaldības vai tās iestādes iesniegums partnerorganizācijas atlasei ir vispārpieejama informācija. Informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 2021/1060 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc iesnieguma partnerorganizācijas atlasei iesniegšanas beigu datuma. Ar iesnieguma partnerorganizācijas atlasei vērtēšanu saistītā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju, piešķirt minētās tiesības ar nosacījumu vai tās noraidīt.
29.
pants.
Programmas atbalstīto izmaksu attiecināmības termiņš
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 63. panta 2. punktam programmas atbalstītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, ja tās ir radušās programmas vadībā iesaistītajai institūcijai, partnerorganizācijai vai finansējuma saņēmējam un samaksātas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Pārejas noteikums
Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. pantā minētos noteikumus.
Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒ Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns