24-TA-325
Dabas parka "Vecumu meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
Dabas parka "Vecumu meži" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
dabas parkā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku - aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopu, un ar tiem saistīto īpaši aizsargājamo sugu, tai skaitā apdraudēto putnu sugu un to dzīvotņu aizsardzību.
3.
Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
3.1.
regulējamā režīma zona;
3.2.
dabas lieguma zona;
3.3.
dabas parka zona;
3.4.
neitrālā zona.
4.
Dabas parka platība ir 7874 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
5.
Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot dabas parka teritorijā paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstveida atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas parku, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uz dabas parka kā Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) (turpmāk - Natura 2000 teritorija) izveides un aizsardzības mērķiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām:
8.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu;
8.2.
kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus;
8.3.
kas tiek veiktas tādu projektu ietvaros, kuros Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris.
II.Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā
9.
Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem, Latvijas valsts robežas drošības un apsardzības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām.
10.
Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
11.
Dabas parka teritorijā aizliegts:
11.1.
lai samazinātu dzīvnieku bojāeju - mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
11.2.
pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, tai skaitā medību saimniecību uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu darbu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Minētajos gadījumos, kad atļauta pārvietošanās, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;
11.3.
bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos zālāju biotopus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem), izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
11.4.
pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi un derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu atradnē "Badnova" un "Šlepkine";
11.5.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
11.6.
izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
11.7.
ierīkot atkritumu poligonus un izgāztuves;
11.8.
bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus;
11.9.
audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
11.10.
būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;
11.11.
uzstādīt vēja elektrostacijas;
11.12.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
11.13.
lai samazinātu dzīvnieku bojāeju - pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;
11.14.
nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
11.15.
veidot cirsmās kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, kas garākas par 50 metriem;
11.16.
sagatavot augsni lauksaimniecības vajadzībām lauksaimniecības zemēs augošu koku, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, vainaga projekcijas platībā un 10 metru joslā no ūdensnotekas ūdens līnijas vai no krasta augšējās krants, ja ūdensnotekai ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, kā arī lietot glifosātus nezāļu apkarošanai;
11.17.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 15. septembrim, izņemot:
11.17.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
11.17.2.
meža ugunsdrošības pasākumus;
11.17.3.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem - līdz vienam metram;
11.17.4.
bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
11.17.5.
koku ciršanu un izvešanu egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas parka un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
11.17.6.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;
11.18.
lai saglabātu vērtīgus ainavas elementus un mazā ērgļa sēdkokus, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs cirst platlapju sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 metri augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 centimetri, un citu sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 metri augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 40 centimetri, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
11.19.
ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai;
11.20.
lietot ūdensputnu medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu munīciju.
11.21.
Dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
11.21.1.
veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
11.21.2.
veikt zinātniskos pētījumus, monitoringu un arheoloģiskās izpētes darbus;
11.21.3.
celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
11.21.4.
ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus) skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
11.21.5.
izbūvēt jaunas inženierbūves (tai skaitā ceļus), kā arī pārbūvēt ceļus, ja tiek mainīts ceļa trases platums un novietojums.
11.22.
Dabas parka teritorijā meža zemēs aizliegts:
11.22.1.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
11.22.2.
veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, izņemot:
11.22.2.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
11.22.2.2.
meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu uzturēšanu;
11.22.2.3.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
11.22.2.4.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai.
11.23.
Dabas parka teritorijā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.
11.24.
Dabas parka teritorijā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 11.23. apakšpunktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
III.Regulējamā režīma zona
12.
Regulējamā režīma zona ir izveidota īpaši aizsargājamo putnu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu, jo īpaši Eiropas Savienības nozīmes biotopu (Veci vai dabiski boreāli meži 9010*, Veci jaukti platlapju meži 9020*, Staignāju meži 9080*, Purvaini meži 91D0*, Aluviāli meži 91E0*, Lakstaugiem bagāti egļu meži 9050) saglabāšanai.
13.
Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot šādas darbības:
13.1.
aizsardzības režīma ievērošanas kontrole un teritorijas apsaimniekošana;
13.2.
pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītajām izziņas takām;
13.3.
autoceļu atjaunošana un pārbūve no 16. septembra līdz 29. februārim;
13.4.
ugunsdrošības pasākumu īstenošana, tai skaitā meža stigu un dabisko brauktuvju uzturēšana no 16. septembra līdz 29. februārim;
13.5.
savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālās vākšanas palīgierīces;
13.6.
makšķerēšana;
13.7.
medības no 16. septembra līdz 29. februārim, izņemot bebru medības, kas atļautas no 15. augusta līdz 15. aprīlim;
13.8.
izglītojošu pasākumu organizēšana dabā. Pasākumu organizēšana, kuros piedalās vairāk kā 30 cilvēku, atļauta pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
13.9.
monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;
13.10.
bebru aizsprostu, koku sagāzumu un sanesumu izvākšana no ūdensnotekām (tai skaitā bebru aizsprostu regulēšana ar caurteku), kas attēlotas šo noteikumu 1. pielikumā, no 16. septembra līdz 29. februārim;
13.11.
sanitārā cirte, ja egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus regulējamā režīma un dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
13.12.
kokmateriālu izvešana no cirsmām (pievešana pie ceļiem) no 16. septembra līdz 29. februārim;
13.13.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
13.13.1.
publiski pieejamu izziņas taku ierīkošana dabā;
13.13.2.
zinātnisko pētījumu veikšana;
13.13.3.
ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.
IV.Dabas lieguma zona
14.
Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības potenciālu.
15.
Dabas lieguma zonā ir aizliegts:
15.1.
medīt no 1. marta līdz 15. septembrim, izņemot bebru medības atļautas no 15. augusta līdz 15. aprīlim;
15.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
15.2.1.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
15.2.2.
ja šajās zemes platībās r īpaši aizsargājamie zālāju biotopi, tai skaitā bioloģiski vērtīgie zālāji;
15.2.3.
publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu ierīkošanai;
15.2.4.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
15.2.5.
meža ieaudzēšanai, stādot vai sējot lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;
15.3.
cirst kokus galvenajā cirtē;
15.4.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:
15.4.1.
priežu un ozolu audzēm - 60 gadus;
15.4.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus;
15.4.3.
apšu audzēm - 30 gadus. Atļauts neveikt jaunaudžu kopšanu, ja mežaudze dabīgi atjaunojas ar apsi;
15.5.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
15.6.
mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, izņemot bīstamo koku nociršanu;
15.7.
ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
15.8.
ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;
15.9.
kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos, ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
15.10.
rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī to rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izņemot pa valsts un pašvaldību autoceļiem un neitrālajā zonā;
15.11.
veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;
15.12.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
15.13.
ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus;
15.14.
iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
15.15.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā.
16.
Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta, ja meža slimību, kaitēkļu dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
17.
Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā bīstamos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
18.
Dabas lieguma zonā kokmateriālu izvešana no cirsmām (pievešana pie ceļiem) atļauta no 16. septembra līdz 29. februārim.
19.
Dabas lieguma zonā Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai mežaudzē kokus cērt citā cirtē atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
20.
Dabas lieguma zonā aizliegta bebru dambju un to mītņu bojāšana, izņemot šādus gadījumus:
20.1.
bebru darbība traucē saimniecisko darbību dabas parkam piegulošajās teritorijās;
20.2.
bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu;
20.3.
bebru darbības dēļ tiek bojāti vai applūdināti ceļi;
20.4.
bebru darbības dēļ tiek applūdinātas agrāk bebru neskartas mežaudzes dabas parka zonā.
21.
Dabas lieguma zonā komersantu ceļu pārbūve atļauta no 16. septembra līdz 29. februārim.
22.
Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana (tai skaitā dalot kopīpašumu) atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:
22.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
22.2.
zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
22.3.
gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.
V.Dabas parka zona
23.
Dabas parka zona izveidota, lai veicinātu visu dabas vērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.
24.
Dabas parka zonā aizliegts:
24.1.
kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
24.2.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:
24.2.1.
priežu un ozolu audzēm - 60 gadus;
24.2.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus;
24.2.3.
apšu audzēm - 30 gadus. Atļauts neveikt jaunaudžu kopšanu, ja mežaudze dabīgi atjaunojas ar apsi;
24.3.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:
24.3.1.
veikt darbības (tai skaitā meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā izmantojamā zemē), kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja, purva vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija - izņemot:
24.3.1.1.
dabiski apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs", izņemot, ja šajās zemes platībās ir īpaši aizsargājamie zālāju biotopi, tai skaitā bioloģiski vērtīgie zālāji;
24.3.1.2.
meža sēklu plantācijas ierīkošanai zemes vienībā ar kadastra numuru 38920020066;
24.3.2.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;
24.3.3.
rīkot sacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, pārgājienu braucienus un cita veida aktīvās atpūtas un sporta braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot braucienus pa valsts un pašvaldību autoceļiem;
24.3.4.
organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā;
24.4.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus, izņemot egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, un ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
24.5.
veicot koku ciršanu izlases cirtē:
24.5.1.
samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus, stāvošus kokus;
24.5.2.
mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru, izņemot priežu audzes silā, mētrājā, lānā un damaksnī, kur pieļaujams veidot līdz 0,3 hektāru lielus atvērumus;
24.5.3.
maksimālā platība silā, mētrājā, lānā, damaksnī, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī un mētru kūdrenī nepārsniedz piecus hektārus, citos mežu tipos - divus hektārus;
24.5.4.
cirsmas izvietot tā, lai plānotās izlases cirtes cirsmas platība un to plānotajai galvenajai cirtei piegulošo mežaudžu platība, kurās ir spēkā apliecinājums vai reģistrēts iesniegums koku ciršanai izlases cirtē, kopā nepārsniedz šo noteikumu 24.5.3. apakšpunktā minēto maksimālo izlases cirtes cirsmas platību. Plānotajai cirsmai piegulošajā mežaudzē izlases cirte atļauta ne agrāk par 10 gadiem pēc izlases cirtes pabeigšanas.
25.
Dabas parka zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 25 sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais skaits ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.
26.
Dabas parka zonā galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus iepriekšējās paaudzes un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošo koku sugas koku vidējo caurmēru)ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām;
27.
Dabas parka zonā zemes vienību sadalīšana (tai skaitā dalot kopīpašumu) atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par pieciem hektāriem, kā arī noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par pieciem hektāriem, izņemot:
27.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
27.2.
zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
27.3.
gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.
VI.Neitrālā zona
28.
Neitrālā zona izveidota valsts un pašvaldību autoceļu un Latvijas valsts robežas joslas apsaimniekošanai un uzturēšanai.
29.
Visā dabas parka teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā un Latvijas valsts robežas josla ir noteikti kā neitrālā zona.
VII.Dabas pieminekļi
30.
Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz dabas pieminekļiem - aizsargājamiem kokiem, vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas zonā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
31.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
31.1.
veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
31.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
31.3.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
31.4.
novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
31.5.
iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos.
32.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
33.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts atbilstošs kokkopja (arborista) rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
33.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);
33.2.
koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
33.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas intereses (arī sociāla vai ekonomiska rakstura) vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
34.
Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrus un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem:
34.1.
meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē;
34.2.
ārpus meža atļauts pārvietot vai novākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-325 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-325 Nr]
Dabas parka "Vecumu meži" funkcionālo zonu shēma
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-325 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-325 Nr]
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
3.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-325 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-325 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)