Noteikumi (konsolidētā versija)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
35. panta trešo daļu un 38. panta trešo daļu

I.Vispārīgais jautājums

Noteikumi nosaka:

1.1.

valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas) un epizootijas (turpmāk – infekcijas slimības), pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju;

1.2.

nosacījumus un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks, pārtikas uzņēmums, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas komersants un embriju transplantācijas komersants (turpmāk – persona) piesakās uz zaudējumu kompensāciju;

1.3.

nosacījumus un kārtību, kādā izvērtē, aprēķina, piešķir un saņem zaudējumu kompensāciju par dzīvniekiem, kas nobeigušies, nokauti un nogalināti (turpmāk – dzīvnieks), iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, noteiktu veidu dzīvnieku barību un inventāru, kā arī par dzīvnieku novietnes noslēguma dezinfekciju (turpmāk – noslēguma dezinfekcija);

1.4.

konkrētas epizootijas un valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumā – nosacījumus, ar kādiem tiek piešķirta zaudējumu kompensācija par dzīvniekiem, iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, noteiktu veidu dzīvnieku barību un inventāru, noslēguma dezinfekciju, kā arī kompensācijas apmēru;

1.5.

nosacījumus un kārtību, kādā samazina zaudējumu kompensācijas apmēru vai atsaka zaudējumu kompensācijas piešķiršanu;

1.6.

kārtību, kādā notiek sadarbība starp valsts iestādēm un Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā noteiktajām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām (turpmāk – biedrība), kā arī krustojuma cūku audzētāju organizācijām (turpmāk – organizācija).

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 370)

II.Infekcijas slimības, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju

Epizootijas, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, ir Eiropas Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (turpmāk – regula 2018/1882) pielikumā norādītās A kategorijas slimības.

Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas), pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, ir tādas, kuras atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1.

ir Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta infekcijas slimības kontroles, uzraudzības un izskaušanas programma;

3.2.

infekcijas slimības uzraudzības, kontroles un izskaušanas prasības un kārtība ir noteikta saskaņā ar noteikumiem par attiecīgās dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un izskaušanas kārtību;

3.3.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) 6. pantā un 43. pantā noteiktajiem kritērijiem par jaunradušos dzīvnieku infekcijas slimību.

III.Infekcijas slimības radīto zaudējumu kompensācijas nosacījumi (izņemot šo noteikumu IV nodaļā minētās infekcijas slimības)

Zaudējumu kompensācijas apmērs par dzīvnieku ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu ir noteikts šo noteikumu 3. pielikumā.

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto reproduktīvo produktu ir noteikts šo noteikumu 4. pielikumā.

(Svītrots)

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto dzīvnieku barību ir noteikts šo noteikumu 5. pielikumā.

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto inventāru, ko nav iespējams dezinficēt, ir noteikts šo noteikumu 6. pielikumā.

10.

Zaudējumu kompensācijas apmērs par noslēguma dezinfekciju ir noteikts šo noteikumu 7. pielikumā.

10.¹

(Svītrots)

10.²

(Svītrots)

IV.Zaudējumu kompensācijas nosacījumi atsevišķu infekcijas slimību gadījumā

11.

Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas radīto zaudējumu kompensāciju var saņemt par:

11.1.

nokautu vai nogalinātu dzīvnieku – šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā apmērā;

11.2.

iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu - šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajā apmērā;

11.3.

iznīcināto reproduktīvo produktu - šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajā apmērā.

12.

Šo noteikumu 3. punktā minēto infekcijas slimību, izņemot transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, Amerikas peru puves, putnu salmonelozes un putnu tuberkulozes, radīto zaudējumu kompensāciju var saņemt par:

12.1.

nokautu vai nogalinātu dzīvnieku – šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā apmērā;

12.2.

noslēguma dezinfekciju, ja ganāmpulks vai epidemioloģiskā vienība ir pilnībā likvidēta (dzīvnieku depopulācija) - saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem un noteiktajā apmērā.

13.

Putnu salmonelozes un putnu tuberkulozes radīto zaudējumu kompensāciju var saņemt par:

13.1.

iznīcinātu dzīvnieku – šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā apmērā;

13.2.

iznīcinātām pārtikas olām – šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajā apmērā;

13.3.

iznīcinātām inkubējamām olām šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajā apmērā;

13.4.

noslēguma dezinfekciju, ja saime ir pilnībā likvidēta (dzīvnieku depopulācija) - saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem un noteiktajā apmērā.

14.

Amerikas peru puves radīto zaudējumu kompensāciju var saņemt par:

14.1.

iznīcināto bišu saimi – šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā apmērā;

14.2.

iznīcināto stropu, ko nav iespējams dezinficēt, saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem un noteiktajā apmērā.

15.

(Svītrots)

V.Kārtība, kādā persona piesakās zaudējumu kompensācijai

16.

Persona 30 dienu laikā pēc noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas un dezinfekcijas kvalitātes un efektivitātes laboratorisko izmeklējumu atbilstošu rezultātu saņemšanas, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par zaudējumu kompensāciju.

16.¹

Ja noslēguma dezinfekciju neveic vai zaudējumu kompensāciju par noslēguma dezinfekciju nepieprasa, tad persona iesniegumu par zaudējumu kompensāciju iesniedz Lauku atbalsta dienestā 100 dienu laikā pēc sākotnējās dezinfekcijas pabeigšanas.

17.

Plašas epizootijas gadījumā, ja novietnē dzīvnieku skaits pārsniedz 1000 liellopu vienību, persona zaudējumu kompensāciju var pieprasīt divās daļās 10 darbdienu laikā pēc:

17.1.

sākotnējās dezinfekcijas – par dzīvniekiem, iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, ja ir pabeigta sākotnējā dezinfekcija;

17.2.

noslēguma dezinfekcijas – par iznīcināto dzīvnieku barību, inventāru un noslēguma dezinfekciju.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 370 redakcijā)

18.

Pārtikas uzņēmums norēķinās ar attiecīgo fizisko personu un piesakās uz zaudējumu kompensāciju, ja pēc dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma Pārtikas un veterinārais dienests fiziskai personai ir izņēmis privātajam patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus.

19.

Iesniegumā par zaudējumu kompensāciju ietver:

19.1.

šādu informāciju par personu:

19.1.1.

vārdu un uzvārdu – fiziskai personai, nosaukumu – juridiskai personai;

19.1.2.

personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi – fiziskai personai, reģistrācijas numuru komercreģistrā un juridisko adresi – juridiskai personai;

19.1.3.

kontaktinformāciju – tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta;

19.1.4.

ganāmpulka un novietnes reģistrācijas numuru Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā un reģistrācijas vai atzīšanas numuru Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošo objektu reģistrā;

19.1.5.

bankas rekvizītus – bankas nosaukumu, kodu un konta numuru;

19.2.

šādu informāciju par dzīvnieku:

19.2.1.

sugu un kategoriju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

19.2.2.

identifikācijas numuru, ja attiecināms;

19.2.3.

daudzumu, ja attiecināms;

19.2.4.

datumu vai laikposmu, kad dzīvnieks nobeidzies, nokauts vai nogalināts;

19.3.

šādu informāciju par dzīvnieku izcelsmes un reproduktīvajiem produktiem:

19.3.1.

dzīvnieka sugu;

19.3.2.

dzīvnieku izcelsmes un reproduktīvā produkta veidu;

19.3.3.

svaru, ja attiecināms;

19.3.4.

daudzumu, ja attiecināms;

19.4.

šādu informāciju par dzīvnieku barību:

19.4.1.

barības veidu;

19.4.2.

svaru;

19.5.

šādu informāciju par inventāru:

19.5.1.

inventāra nosaukumu;

19.5.2.

daudzumu;

19.6.

šādu informāciju par noslēguma dezinfekciju:

19.6.1.

dezinfekcijas līdzekli un tā daudzumu;

19.6.2.

dezinfekcijas platību kvadrātmetros;

19.7.

informāciju par apdrošināšanu, kas attiecināma uz zaudējuma kompensācijas iesniegumā minētajām pozīcijām:

19.7.1.

apdrošināšanas sabiedrību (nosaukumu), ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

19.7.2.

apdrošināšanas pozīciju;

19.7.3.

ir vai nav pieteikta vai saņemta apdrošināšanas kompensācija;

19.8.

apliecinājumu, ka iesniegumā un citos dokumentos sniegtā informācija ir patiesa;

19.9.

personas vārdu, uzvārdu un parakstu, kā arī aizpildīšanas datumu.

(Grozīts ar MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 740)

20.

Zaudējumu kompensācijas iesniegumam pievieno šādus dokumentus (ja attiecināms):

20.1.

personas īpašumtiesības apliecinošs dokuments par dzīvnieku, izņemot gadījumu, ja nemainās Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā norādītā dzīvnieka izcelsmes vieta;

20.2.

grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, kas apliecina dzīvnieka, dzīvnieku izcelsmes produkta, reproduktīvā produkta, barības, inventāra vērtību un noslēguma dezinfekcijas izdevumus, piemēram, dzīvnieku aprites dokuments, pirkuma līgums, preču pavadzīme, rēķins un tā samaksu apliecinošs dokuments, preču iekšējās pārvietošanas attaisnojuma dokuments;

20.3.

(Svītrots)

20.4.

Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, VIII pielikuma III nodaļā minētais tirdzniecības dokuments "Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009";

20.5.

par dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku barības iznīcināšanu – iznīcināšanas vieta, svars, daudzums, iznīcināšanas veids un datums;

20.6.

par bišu saimes un stropu iznīcināšanu – iznīcināšanas vieta, daudzums, iznīcināšanas veids un datums;

20.7.

par inventāru, ko nevar dezinficēt un kas tiek iznīcināts, – inventāra nosaukums, iznīcināšanas vieta, daudzums, iznīcināšanas veids un datums;

20.8.

par noslēguma dezinfekciju, ja to īsteno dzīvnieka īpašnieks, – grāmatvedības dokumenti, kas apliecina šo noteikumu 7. pielikumā minētās attiecināmās izmaksas;

20.9.

līgums, kurā ir iekļauta informācija par līguma izpildes laikā īstenojamajām darbībām un dzīvnieka īpašniekam piederošu energoresursu (elektrības, degvielas vai gāzes) izmantošanu, rēķins un tā samaksu apliecinoši dokumenti, ja noslēguma dezinfekciju īsteno Veselības inspekcijas dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas komersantu sarakstā iekļauts dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs;

20.10.

apdrošināšanas sabiedrības pieņemtais lēmums.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 370; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 740)

21.

Pārtikas un veterinārais dienests apstrādā fiziskās personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi, lai identificētu personu. Fiziskās personas datus uzglabā piecus gadus pēc valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma konstatēšanas brīža un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

22.

Lauku atbalsta dienests apstrādā fiziskās personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi, lai identificētu personu, kura pieprasa kompensāciju par infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem. Fiziskās personas datus uzglabā 12 gadus no iesnieguma saņemšanas datuma un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

VI.Kārtība, kādā aprēķina, piešķir, atsaka piešķirt un saņem zaudējumu kompensāciju, kā arī samazina tās apmēru

23.

Lauku atbalsta dienests personas iesniegumu par zaudējumu kompensācijas piešķiršanu nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam atzinuma sniegšanai.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 370 redakcijā)

24.

Pārtikas un veterinārais dienests pēc šo noteikumu 23. punktā minētā iesnieguma saņemšanas sniedz atzinumu Lauku atbalsta dienestam un norāda tajā šādu informāciju par infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumu:

24.1.

datumu, kad tiek ziņots par aizdomām, ka ir saslimuši dzīvnieki;

24.2.

infekcijas slimības apstiprināšanas datumu, tostarp testēšanas pārskata numuru un datumu;

24.3.

galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojuma numuru un datumu;

24.4.

par ganāmpulka, epidemioloģiskās vienības vai saimes pilnīgu likvidēšanu (dzīvnieku depopulāciju);

24.5.

datumu, kad pabeigta visu dzīvnieku savākšana un transportēšana;

24.6.

sākotnējās dezinfekcijas pabeigšanas datumu, kā arī noslēguma dezinfekcijas beigu datumu, tostarp kvalitātes testēšanas pārskata numuru un datumu;

24.7.

par personas iesniegumā minētās informācijas (par dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes un reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku barību, inventāru un noslēguma dezinfekciju) atbilstību Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē konstatētajai faktiskajai situācijai dzīvnieku novietnē.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 370 redakcijā)

24.¹

Ja Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumu, kas varēja ietekmēt iesniegumā minētās infekcijas slimības rašanos vai tālāku izplatību, tad, sniedzot atzinumu Lauku atbalsta dienestam, atzinumā neietver šo noteikumu 24. punktā minēto informāciju par infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumu, bet sniedz ziņas par konstatēto pārkāpumu, norādot konkrētā normatīvā akta nosaukumu, numuru un attiecīgo pantu, tā daļu vai punktu un tā apakšpunktu.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 370 redakcijā)

25.

(Svītrots ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 370)

26.

Lauku atbalsta dienests izvērtē personas iesniegumu par zaudējumu kompensāciju, aprēķina kompensācijas apmēru saskaņā ar šo noteikumu III, IV un VI nodaļu un pieņem lēmumu par zaudējumu kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī izmaksā personai zaudējumu kompensāciju.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 370 redakcijā)

27.

Lauku atbalsta dienests zaudējumu kompensācijas apmēru samazina par:

27.1.

summu, kas saņemta no pārtikas uzņēmuma par nokauto dzīvnieku;

27.2.

summu, kāda par tiem pašiem zaudējumiem saņemta kā apdrošināšanas atlīdzība;

27.3.

summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz atšķirīgo informāciju starp personas iesniegumā minēto informāciju un Pārtikas un veterinārā dienesta konstatētajiem faktiem saskaņā ar šo noteikumu 24.7. apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 370)

27.¹

Lauku atbalsta dienests atsaka piešķirt zaudējumu kompensāciju pamatojoties uz šo noteikumu 24.¹ punktā minēto atzinumu vai par tiem dzīvniekiem, kuru piederību konkrētai dzīvnieku kategorijas grupai dzīvnieka īpašnieks nevar pamatot ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem.

28.

Lauku atbalsta dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par zaudējumu kompensāciju Zemkopības ministrijā elektroniski iesniedz:

28.1.

finanšu līdzekļu pieprasījumu zaudējumu kompensācijas izmaksai;

28.2.

Lauku atbalsta dienesta kopsavilkumu par zaudējumu kompensācijas apmēra aprēķiniem un visus ar zaudējumu kompensācijas pieprasījumu saistītos dokumentus.

29.

Zemkopības ministrija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos un sagatavo pieprasījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.

30.

Lauku atbalsta dienests pēc finanšu līdzekļu saņemšanas no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piecu darbdienu laikā izmaksā personai zaudējumu kompensāciju.

VII.Noslēguma jautājums

31.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 15. marta noteikumus Nr. 177 "Kārtība, kādā piešķir un saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 46. nr.; 2006, 33., 177. nr.; 2009, 55. nr.; 2010, 148. nr.; 2011, 175. nr.; 2013, 118., 193. nr.; 2014, 164., 257. nr.; 2016, 4., 204. nr.; 2017, 143., 164. nr.).

32.

Šo noteikumu 1. pielikuma 6., 7. un 8.punktā noteiktajam tirgus vērtības aprēķinam mājas vistām un gaiļiem (Gallus gallus suga) piemēro intensīvās turēšanas sistēmas koeficientu līdz brīdim, kad Lauku atbalsts dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrā būs izdarītas atzīmes par mājputnu intensīvās vai ekstensīvās turēšanas sistēmu.

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par dzīvnieku

1. Zaudējumu kompensācijas apmēru par dzīvniekiem aprēķina pēc formulas:

Z=T∗n∗KK, kur

Z – zaudējumu kompensācija

T – vidējā viena dzīvnieka tirgus vērtība, € ⁽¹⁾

n – likvidēto dzīvnieku skaits dzīvnieku grupā

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

2. Liellopa, aitas un kazas tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T=KS ∗P∗C∗Šķ, kur

T – dzīvnieka tirgus vērtība, €

KS – vidējais kautsvars dzīvnieku grupā, (kg) no 2.tabulas

P – gaļas vidējā tirgus cena, €/kg

C – ciltsgrāmatas koeficients (ja piemērojams) no 1.tabulas

Šķ – šķirnes koeficients (ja piemērojams) no 1.tabulas

1. tabula

Koeficientu veids un vērtība

N.p.k.	Koeficienta veids	Dzīvnieka kategorija	Koeficienta vērtība
1.	Ciltsgrāmatas koeficients (C)	Pieaudzis vīrišķā dzimuma dzīvnieks (nekastrēts)	2.2
		Pieaudzis sievišķā dzimuma dzīvnieks	2
		Audzējamais dzīvnieks (sievišķā dzimuma)	1.8
		Audzējamais dzīvnieks (vīrišķā dzimuma, nekastrēts)	1.8
2.	Šķirnes koeficients (Šķ.) ⁽²⁾		1.9

2. tabula

Vidējais kautsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Dzīvnieka kategorija	Vidējais 1 dzīvnieka kautsvars (kg)
1.	Bullis (nekastrēts) vecāks par 24 mēnešiem	292
2.	Vērsis (kastrēts) vecāks par 24 mēnešiem	287
3.	Govs vai grūsna tele vecāka par 24 mēnešiem	267
4.	Jaunlops (sievišķā dzimuma) no viena gada līdz divu gadu vecumam	196
5.	Jaunlops (vīrišķā dzimuma, kastrēts) no 12 mēnešu vecuma līdz divu gadu vecumam	257
6.	Jaunlops (vīrišķā dzimuma, nekastrēts) no viena gada līdz divu gadu vecumam	222
7.	Jaunlops no 8 mēnešu vecuma līdz 12 mēnešu vecumam	141
8.	Teļš no 6 mēnešu līdz 8 mēnešu vecumam	107
9.	Teļš no 4 nedēļu līdz 6 mēnešu vecumam	46
10.	Teļš no 8 dienu līdz 4 nedēļu vecumam	29
11.	Teļš līdz 8 dienu vecumam	26
12.	Teķis vecāks par 12 mēnešiem	19
13.	Aita vecāka par 12 mēnešiem	21
14.	Jērs no 6 līdz 12 mēnešu vecumam	15
15.	Jērs no triju līdz 6 mēnešu vecumam	15
16.	Jērs līdz triju mēnešu vecumam	14
17.	Āzis vecāks par 12 mēnešiem	16
18.	Kaza vecāka par 12 mēnešiem	15
19.	Kazlēns no 6 līdz 12 mēnešu vecumam	14
20.	Kazlēns no triju līdz 6 mēnešu vecumam	11
21.	Kazlēns līdz triju mēnešu vecumam	9

3. Cūkas tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_c= KS ∗ P_c ∗ C ∗ Šķ, kur

Tc – vidējā viena dzīvnieka tirgus vērtība, €

KS – vidējais kautsvars dzīvnieku grupā, (kg) no 3.tabulas

P_c – cūkgaļas vidējā tirgus cena, €/kg

C – ciltsgrāmatas koeficients no 1.tabulas (ja piemērojams)

Šķ – šķirnes koeficients (ja piemērojams) no 1.tabulas

3. tabula

Vidējais kautsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Dzīvnieka kategorija ⁽³⁾	Vidējais viena dzīvnieka kautsvars (kg)
1.	Kuilis (dzimumgatavību sasniegušie cūku tēviņi, ko izmanto vaislai)	262.5
2.	Sivēnmāte (cūku mātītes pēc pirmās atnešanās)	150
3.	Jauncūka (dzimumgatavību sasniegušas cūku mātītes līdz pirmajai atnešanās reizei un dzimumgatavību sasniegušie cūku tēviņi līdz pirmajai lecināšanai), nobarojamā cūka (no 10 nedēļu vecuma līdz kaušanai), audzējamā cūka (no 10 nedēļu vecuma līdz dzimumgatavības sasniegšanai)	93.5
4.	Sivēns (no atšķiršanas līdz 10 nedēļu vecumam)	35.13
5.	Piena sivēns (cūkas no dzimšanas līdz atšķiršanai)	8

4. Zirgam tirgus vērtību nosaka :

4.1. pēc grāmatvedības uzskaites reģistrā norādītās atlikušās vērtības, vai

4.2. ja grāmatvedības uzskaites reģistra nav un nav pieejama zirga vērtība grāmatvedības dokumentos, tad zirga tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_z=DS ∗ P_z ∗C ∗Šķ, kur

T_z – vidējā zirgu tirgus vērtība, €

DS – vidējais dzīvsvars dzīvnieku grupā, (kg) no 4. tabulas

P_z – zirgu gaļas vidējā tirgus cena, €/kg

C – ciltsgrāmatas koeficients no 1. tabulas (ja piemērojams)

Šķ – šķirnes koeficients no 1. tabulas (ja piemērojams)

4. tabula

Vidējais dzīvsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Dzīvnieka kategorija	Vidējais viena dzīvnieka dzīvsvars (kg)
1.	Ērzelis (nekastrēts) vecāks par 24 mēnešiem	600
2.	Ērzelis (kastrēts) vecāks par 24 mēnešiem	600
3.	Ķēve vecāka par 24 mēnešiem	600
4.	Jaunzirgs no viena līdz divu gadu vecumam	400
5.	Kumeļš līdz 12 mēnešu vecumam	150
6.	Kumeļš līdz sešu mēnešu vecumam	100
7.	Pieaudzis ponijs	400
8.	Ponija kumeļš līdz 12 mēnešu vecumam	100
9.	Citi pieauguši nepārnadži (ēzelis, zebra, mūlis un citi savvaļas nepārnadži)	400
10.	Cits nepārnadžu mazulis līdz 12 mēnešu vecumam	100

5. Nebrīvē turētam savvaļas dzīvniekam tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_br=KS ∗ P_ll∗ BrG, kur

T_br – vidējā viena dzīvnieka tirgus vērtība, €

KS – vidējais kautsvars dzīvnieku grupā, (kg) no 5.tabulas

P_ll – liellopu gaļas vidējā tirgus cena, €/kg

BrG - brieža gaļas cenas koeficients 1,57

5. tabula

Vidējais dzīvsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Dzīvnieka kategorija ⁽⁴⁾	Vidējais viena dzīvnieka kautsvars (kg)
1.	Staltbriežu bullis vecāks par 12 mēnešiem	70.60
2.	Staltbriežu govs vecāka par 12 mēnešiem	52.00
3.	Staltbriedis no 6 līdz 12 mēnešu vecumam	30.80
4.	Staltbriedis no dzimšanas līdz 6 mēnešu vecumam	27.24
5.	Dambriežu bullis vecāks par 12 mēnešiem	24
6.	Dambriežu govs vecāka par 12 mēnešiem	20
7.	Dambrieži no 6 līdz 12 mēnešu vecumam	12
8.	Dambrieži no dzimšanas līdz 6 mēnešu vecumam	4
9.	Muflonu bullis vecāks par 12 mēnešiem	20
10.	Muflonu govs vecāka par 12 mēnešiem	14
11.	Mufloni no 6 līdz 12 mēnešu vecumam	8
12.	Mufloni no dzimšanas līdz 6 mēnešu vecumam	3.2

6. Vistai (Gallus gallus suga), kam galvenais audzēšanas nolūks ir olu ieguve, tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_dv= SV_dv ∗ V_dv∗ S, kur

T_dv– vidējā vistas tirgus vērtība konkrētajā vecumā, €

SV_dv – vistas sākotnējā vērtība konkrētā vecumā, €/gabalā, aprēķina pēc formulas no 6.tabulas, kur

n_ned – vecums nedēļās;

P_olas – olu vidējā tirgus cena, €/gabalā,

0.3 – konstante,

7 – konstante,

V_dv – vecuma koeficients, aprēķina pēc formulas no 7. tabulas,

S – koeficients atbilstoši turēšanas sistēmai – intensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1, ekstensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1,2.

6.tabula

Vistas sākotnējās vērtība konkrētā vecumā

N.p.k.	Vecums nedēļās ⁽⁵⁾	Sākotnējā vērtība €/gab
1.	1 - 20	SV_dv =(n_ned∗0.3)+(P_olas∗7)
2.	21 - 208 un vairāk	SV_dv =(20_ned∗0.3)+(P_olas∗7)

7. tabula

Vecuma koeficients

N.p.k.	Vecums nedēļās ⁽⁵⁾	Vecuma koeficients (V_dv) intensīvajā turēšanas sistēmā	Vecuma koeficients (V_dv) ekstensīvajā turēšanas sistēmā
1.	1 - 32	1	-
2.	33 - 78	V_dv= 1-((n_ned- 32)∗0.01)	-
3.	79 un vairāk	0,05	-
4.	1 - 104	-	1
5.	105 - 198	-	V_dv= 1-((n_ned - 104)∗0.01)
6.	199 - 208 un vairāk	-	0,05

7. Vistai un gailim (Gallus gallus suga), kam galvenais audzēšanas nolūks ir gaļas ieguve, tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_b= KM_b∗ P_p ∗ S, kur

T_b– vidējā vistas tirgus vērtība konkrētajā vecumā, €

KM_b – vidējā kautmasa konkrētā vecumā aprēķina pēc formulas no 8. tabulas, kg

P_p – vistas gaļas vidējā tirgus cena, €/kg

S – koeficients atbilstoši turēšanas sistēmai – intensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1, ekstensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1,2.

8. tabula

Vidējais dzīvsvars un kautsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Vecums dienās ⁽⁵⁾	Vidējā dzīvmasa (DzM_b) kg, intensīvajā turēšanas sistēmā	Vidējā kautmasa (KM_b) kg, intensīvajā turēšanas sistēmā	Vidējā dzīvmasa (DzM_b) kg, ekstensīvajā turēšanas sistēmā	Vidējā kautmasa (KM_b) kg, ekstensīvajā turēšanas sistēmā
1.	1 - 42 un vairāk	DzM_b = n_d∗0,07	KM_b = DzM_b∗0,72	-	-
2.	1 - 80 un vairāk	-	-	DzM_b = n_d∗0,04	KM_b= DzM_b∗0,72

8. Vistai un gailim (Gallus gallus suga), kam galvenais audzēšanas nolūks ir izmantošana vaislai, tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_dv=SV_dv ∗ V_dv ∗ S, kur

T_dv– vidējā putna tirgus vērtība konkrētajā vecumā, €

SV_dv – putna sākotnējā vērtība konkrētā vecumā, €/gabalā, aprēķina pēc formulas no 6.tabulas, kur

n_ned – vecums nedēļās;

P_olas – olu vidējā tirgus cena, €/gabalā,

0.3 – konstante,

7 – konstante,

V_dv – vecuma koeficients, aprēķina pēc formulas no 9. tabulas,

S – koeficients atbilstoši turēšanas sistēmai – intensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1, ekstensīvajā turēšanas sistēmā koeficients ir -1,2.

9.tabula

Vecuma koeficienta aprēķins vistai un gailim (olu un gaļas ieguvei) vaislas vistu un gaiļu ganāmpulkos

N.p.k.	Vecums nedēļās ⁽⁵⁾	Vecuma koeficients (V_dv) intensīvajā turēšanas sistēmā	Vecuma koeficients (V_dv) ekstensīvajā turēšanas sistēmā
1.	1 - 32	1	-
2.	33 - 78	V_dv= 1-((n_ned- 32)∗0.01)	-
3.	79 un vairāk	0,05	-
4.	1 - 104	-	1
5.	105 - 198	-	V_dv= 1-((n_ned - 104)∗0.01)
6.	199 - 280 un vairāk	-	0,05

9. Zosij, tītaram un pīlei tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_p=KS ∗P ∗1.36, kur

T_p – vidējā mājputna tirgus vērtība, €

KS – vidējais kautsvars (kg) mājputnu grupā atbilstoši sugai (no 10. tabulas)

P – atbilstošās putnu sugas gaļas vidējā tirgus cena €/kg vai dzīvu cāļu tirgus cena (pēc Eiropas Savienības statistikas (EUROSTAT) datiem par Poliju),

1.36 – koeficients atbilstošās putnu sugas gaļas tirgus cenas pārrēķinam uz Latvijas cenām

10. tabula

Vidējais kautsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Putnu suga	Vidējais kautsvars (kg)
1.	Zoss	4,4
2.	Tītars	7,0
3.	Pīle	2,5

10. Bišu saimei, nebrīvē audzētam savvaļas putnam, paipalai, paipalu olai un strausa olai tirgus vērtību nosaka:

10.1. pēc grāmatvedības uzskaites reģistrā norādītās atlikušās vērtības, vai

10.2. ja grāmatvedības uzskaites reģistra nav vai nav pieejama informācija, tad izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos lauksaimniecības dzīvnieku, produkcijas un mājputnu cenu indeksus, aprēķina pēc formulas:

T = MK / I₂₀₂₁ ∗ I_n ∗ n, kur

T – tirgus vērtība, €

MK – bišu saimes, putna, vai produkcijas vienības vērtība (no 11. tabulas);

I₂₀₂₁ – lauksaimniecības dzīvnieku, produkcijas vai mājputnu cenu indekss Latvijā 2021. gadā.

I_n – jaunākais pieejamais atbilstošais lauksaimniecības dzīvnieku, putnu vai produkcijas cenu indekss Latvijā par pēdējo gadu.

n – bišu saimju, putnu vai produkcijas vienību skaits.

11. tabula

Dzīvnieki un to produkcijas vērtība

Nr.p.k.	Dzīvnieki un to produkcijas veids	Vērtība (euro/ gabalā)
1.	Bišu saime	89,64
2.	Nebrīvē audzēts savvaļas putns	8,54
3.	Paipala	2,99
4.	Paipalas ola	0,10
5.	Strausa ola	14,23

11. Strausam, emu un nandu tirgus vērtību nosaka:

11.1. pēc grāmatvedības uzskaites reģistrā norādītās atlikušās vērtības, vai

11.2. ja grāmatvedības uzskaites reģistrā nav pieejama strausu, emu, nandu vērtība, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos lauksaimniecības dzīvnieku, produkcijas un mājputnu cenu indeksus, aprēķina pēc formulas:

T_lp=(MK / I₂₀₂₁ ∗In ) / KS_str ∗KS ∗ n, kur

T_lp – tirgus vērtība lielajiem putniem (strausiem, emu, nandu), €

MK – putna vienības vērtība no 12.tabulas

I₂₀₂₁ –mājputnu cenu indekss 2021. gadā

I_n – jaunākais pieejamais mājputnu cenu indekss par pēdējo gadu

KS_str – vidējā pieauguša strausa kautmasa, kg (55.9 kg)

KS – vidējā viena putna kautmasa , kg no 12.tabulas

n – putnu skaits

12.tabula

Vidējais kautsvars (kg) sadalījumā pa dzīvnieku grupām

N.p.k.	Dzīvnieka kategorija ⁽⁶⁾	Vidējā viena putna kautmasa, kg	Putna vienības vērtība
1.	Strausu tēviņi vecāki par 12 mēnešiem	64,90	882,18
2.	Strausu mātītes vecākas par 12 mēnešiem	50,62	882,18
3.	Strausu jaunputni no 6 līdz 12 mēnešiem	35,40	441,09
4.	Strausu jaunputni no 2 līdz 6 mēnešiem	20,65	441,09
5.	Strausu jaunputni no 0 līdz 6 mēnešiem	2.95	32,73
6.	Emu tēviņi vecāki par 12 mēnešiem	19,68	8,54
7.	Emu mātītes vecākas par 12 mēnešiem	15,35	8,54
8.	Emu jaunputni no 6 līdz 12 mēnešiem	12,00	8,54
9.	Emu jaunputni no 2 līdz 6 mēnešiem	4,80	8,54
10.	Emu jaunputni no 0 līdz 6 mēnešiem	1,44	8,54
11.	Nandu tēviņi vecāki par 12 mēnešiem	17,22	8,54
12.	Nandu mātītes vecākas par 12 mēnešiem	13,50	8,54
13.	Nandu jaunputni no 6 līdz 12 mēnešiem	13,20	8,54
14.	Nandu jaunputni no 2 līdz 6 mēnešiem	3,00	8,54
15.	Nandu jaunputni no 0 līdz 2 mēnešiem	0,60	8,54

12. Akvakultūras dzīvniekam tirgus vērtību aprēķina pēc formulas:

T_akv= P ∗ n ∗ K_akv, kur

T_akv – vidējā akvakultūras dzīvnieku tirgus vērtība, €

P – akvakultūras dzīvnieku vidējā cena no pēdējās statistikā pieejamās cenas valstī, €/kg

n – likvidēto akvakultūras dzīvnieku kopējais svars, kg

K_akv – koeficients atbilstoši akvakultūras dzīvnieku kategorijai - zivju mazuļiem koeficients ir 1.5; ikriem (olšūnas), pieņiem un gametām (apaugļoti ikri) koeficients ir 5)

Piezīmes

⁽¹⁾ Dzīvnieka tirgus vērtības aprēķinā izmanto attiecīgās dzīvnieku sugas gaļas vidējo tirgus cenu (€/kg) vai olu vidējo tirgus cenu (€/gabalā) valstī, kas pēc oficiālās statistikas iestāžu datiem ir infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, un kas nav zemāka par pēdējo trīs noslēgto gadu vidējo tirgus cenu valstī. Ja nav pieejama informācija par gaļas, piena, olu un citu produktu vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, tad tiek izmantoti iepriekšējās nedēļas vai mēneša dati vai iepriekšējā gada dati. Gadījumos, kad infekcijas slimības uzliesmojums notiek epidemioloģiski saistītos objektos un vietās vai ir sekundārs epizootijas (A kategorijas slimības) uzliesmojums, dzīvnieka tirgus vērtību nosaka tajā nedēļā, kurā tika apstiprināts primārais infekcijas slimības uzliesmojums.

⁽²⁾Attiecas uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu tīršķirnes dzīvniekiem par kuriem ir saņemts apliecinājums no atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas, kura īsteno tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas, izņemot gadījumu, kad informācija par šķirni ir pieejama Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā.

⁽³⁾ Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā (turpmāk – LAD datubāze) norādītais dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Ja LAD datubāzē nav norādīts dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tad dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamato dzīvnieku vecumu un skaitu katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Ja dzīvnieka īpašnieks nevar ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pierādīt dzīvnieku vecumu un skaitu katrā kategorijas grupā, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, tad tirgus vērtība šādiem dzīvniekiem nav aprēķināma un zaudējumu kompensācija nav piešķirama.

⁽⁴⁾LAD datubāzē norādītais dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Ja LAD datubāzē nav norādīts dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tad nebrīvē turētu savvaļas dzīvnieku vecumu un skaitu dzīvnieku īpašnieks pamato ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem. Ja dzīvnieka īpašnieks nevar ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamatot dzīvnieku vecumu, tad tirgus vērtības aprēķinam piemēro zemāko likmi (vidējais dzīvnieka kautsvars) - nebrīvē turētiem savvaļas dzīvniekiem līdz 6 mēnešu vecumu. Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem nevar pierādīt dzīvnieku skaitu katrā vecuma grupā, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, tad tirgus vērtība šādiem dzīvniekiem nav aprēķināma un zaudējumu kompensācija nav piešķirama.

⁽⁵⁾ LAD datubāzē norādītais dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Ja LAD datubāzē nav norādīts dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tad dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamato dzīvnieku vecumu un skaitu. Ja dzīvnieka īpašnieks nevar ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamatot dzīvnieku vecumu, tad tirgus vērtības aprēķinam piemēro formulu ar zemāko likmi - dējējvistām un vaislas putniem 80 nedēļas intensīvajā turēšanas sistēmā vai 208 nedēļas ekstensīvajā turēšanas sistēmā, broileriem 42 dienas intensīvajā turēšanas sistēmā vai 80 nedēļas ekstensīvajā turēšanas sistēmā. Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem nevar pierādīt putnu skaitu, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, tad tirgus vērtība šādiem dzīvniekiem nav aprēķināma un zaudējumu kompensācija nav piešķirama.

⁽⁶⁾ LAD datubāzē norādītais dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Ja LAD datubāzē nav norādīts dzīvnieku vecums un skaits katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tad dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamato dzīvnieku vecumu un skaitu. Ja dzīvnieka īpašnieks nevar ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem pamatot dzīvnieku vecumu, tad tirgus vērtības aprēķinam piemēro formulu ar zemāko likmi - strausiem, emu un nandu līdz 6 mēnešu vecumam. Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka uzturētās elektroniskās datubāzes ierakstiem nevar pierādīt putnu skaitu, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, tad tirgus vērtība šādiem dzīvniekiem nav aprēķināma un zaudējumu kompensācija nav piešķirama.

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Dzīvnieku infekcijas slimības
______________________________________
(nosaukums)
apkarošanas laikā nobeigušos, nokauto un nogalināto dzīvnieku līķu pavaddokuments Nr. __________

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu

1. Zaudējumu kompensācijas apmēru par iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu aprēķina pēc formulas:

Z_prod= T_prod ∗ KK, kur

Z_prod – zaudējumu kompensācija

T_prod – iznīcinātā dzīvnieku izcelsmes produkta vērtība

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

2. Vērtību dzīvnieku izcelsmes produktam nosaka pēc formulas:

T_prod=n * P, kur

T_prod – dzīvnieku izcelsmes produkta vērtība

n – dzīvnieku izcelsmes produkta svars (kg) vai skaits (gab.)

P – dzīvnieku izcelsmes produkta cena €/kg vai €/gab (no 1. tabulas)

1. tabula

Dzīvnieku izcelsmes produkta cena

Nr. p.k.	Dzīvnieku izcelsmes produktu veids un atrašanās vieta	Dzīvnieku izcelsmes produkta cena
1.	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri tiek izņemti no pārtikas aprites pārtikas uzņēmumā un iznīcināti	Atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai
2.	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri tiek izņemti no pārtikas aprites dzīvnieku novietnē un iznīcināti	1. Atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai
		2. Atbilstoši statistikā pieejamai vidējai iepirkuma cenai Latvijā 1) govs svaigpienam, 2) kazas svaigpienam, 3) vilnai, 4) vistu olām, 5) pīļu, zosu, tītaru un citu mājputnu olām (izņemot strausu un paipalu olas) – atbilstoši statistikā pieejamai vidējai iepirkuma cenai vistu olām
		3. Atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 10.punktā norādītajam aprēķinam 1) strausu olām, 2) paipalu olām

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto reproduktīvo produktu

Zaudējumu kompensācijas apmēru par iznīcināto reproduktīvo produktu aprēķina pēc formulas:

Z=GVr ∗ n * KK, kur

Z – zaudējumu kompensācija

GVr– iznīcināto reproduktīvo produktu vērtība atbilstoši 1. tabulā norādītai cenai

n – reproduktīvo produktu svars vai daudzums konkrētajā produkta grupā

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

1. tabula

Vērtība reproduktīvajam produktam

Nr. p.k.	Reproduktīvo produktu veids un atrašanās vieta	Reproduktīvā produkta vērtība
1.	Reproduktīvie produkti, kuri tiek izņemti no aprites un iznīcināti	Atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai
2.	Inkubējamās olas, kuras tiek izņemtas no aprites mājputnu novietnē un iznīcinātas	1. Atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai;
		2. vistu olām cena ir atbilstoši statistikā pieejamai pārtikas olu vidējai iepirkuma cenai;
		3. pīļu, zosu, tītaru un citu mājputnu olām (izņemot strausu un paipalu) – atbilstoši vistu olu cenai;
		4. strausu un paipalu olām cenu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 10.punktā norādītajam

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto dzīvnieku barību

Zaudējumu kompensācijas apmēru par iznīcināto dzīvnieku barību aprēķina pēc formulas:

Z _bar=T_bargr ∗ n * KK, kur

Z _bar – zaudējumu kompensācija, €

T _bargr – barības vērtība atbilstoši 1. tabulā norādītai cenai, €

n – konkrētā iznīcinātā barības veida skaits vai daudzums

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

1. tabula

Vērtība dzīvnieku barībai

Nr.p.k.	Dzīvnieku barības veids	Dzīvnieku barības vērtība
1.	Dzīvnieku barības daudzums, kas atradās dzīvnieku novietnē	Atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai
2.	Graudi (piemēram, miežu, kviešu, rudzu, auzu, tritikāles, griķu, rapšu), ja dzīvnieku īpašnieks pats audzē graudus un gatavo dzīvnieku barību un nevar uzrādīt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu par izaudzētajiem graudiem	Atbilstoši graudu vidējai iepirkuma cenai valstī ⁽¹⁾
3.	Siens vai skābbarība, ja dzīvnieku īpašnieks pats audzē zālājus un gatavo dzīvnieku barību, un nevar uzrādīt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu par sagatavoto sienu vai skābbarību	Aprēķina no SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) sagatavotā bruto seguma aprēķina par to gadu, kurā barība tiek iznīcināta vai pēdējo pieejamo bruto seguma aprēķinu

Piezīmes

⁽¹⁾ Vidējo iepirkuma cenu graudiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai, nosaka infekcijas slimības uzliesmojuma mēnesī. Ja vidējā iepirkuma cena dzīvnieku barības graudiem nav pieejama vai nav apkopota, tad piemēro vidējo iepirkuma cenu attiecīgajam graudu veidam.

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto inventāru no pamatlīdzekļiem

Zaudējumu kompensācijas apmēru par iznīcināto inventāru aprēķina pēc formulas:

Z_inv=T_inv * n * KK, kur

Z _inv – zaudējumu kompensācija inventāram, €

T_inv – iznīcinātā inventāra atlikusī vērtība atbilstoši grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaites reģistrā norādītai atlikušai vērtībai, €

n – iznīcinātā inventāra veida skaits, gabali

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa

noteikumiem Nr.

199

Zaudējumu kompensācijas apmērs par noslēguma dezinfekciju

1. Dzīvnieku novietnes noslēguma dezinfekciju, sākot no visu dzīvnieku līķu savākšanas un transportēšanas beigu datuma, veic 90 dienās, izņemot gadījumu, ja Pārtikas un veterinārais dienests pagarina noslēguma dezinfekcijas pasākumu termiņu nepārvaramas varas, ārkārtējas situācijas vai tādu dabas apstākļu (apkārtējās vides, meteoroloģisko apstākļu) dēļ, kuri ietekmē noslēguma dezinfekcijas pasākumu īstenošanu.

2. Zaudējumu kompensācijas apmēru par noslēguma dezinfekciju aprēķina pēc formulas:

Z_dez =D * KK, kur

Z_dez – zaudējumu kompensācija

D – kopējās dezinfekcijas izmaksas

KK – kompensācijas koeficients (0.8)

3. Kopējās dezinfekcijas izmaksas aprēķina pēc formulas:

D=S * P, kur

D – kopējas dezinfekcijas izmaksas, €

S – dzīvnieku novietnes grīdas vai akvakultūras audzētavas baseina platība, m²

P – dezinfekcijas izmaksas uz 1m² (no 1. tabulas)

1. tabula

Dezinfekcijas izmaksas uz 1m²

Nr.p.k.	Noslēguma dezinfekcijai attiecināmās izmaksas	Dokuments, kas apliecina noslēguma dezinfekcijas kompensējamās izmaksas	Dezinfekcijas izmaksas € uz 1m² dzīvnieku novietnes grīdas vai akvakultūras audzētavas baseina platības
1.	Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas nepieciešami tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītai cenai	Līdz 4,30 euro
	Personālam izmaksātā darba samaksa par laikposmu, kas saistīta tikai ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, izņemot tās izmaksas, kas nav saistītas ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, piemēram, personāla iesaistīšana novietnes stacionārās infrastruktūras, iekārtu, aprīkojuma un materiālu demontāžā, noņemšanā vai iznīcināšanā, kā arī citas izmaksas, kas saistītas personālu, piemēram, ēdināšana, ceļa izmaksas, dodoties uz darbu un no darba, izmitināšana, dienas nauda, apmācība, vakcinācija, nodokļi un citas šāda veida izmaksas	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītajai informācijai par darba laika uzskaiti, darba samaksas aprēķinu un darba algas izmaksu
	Materiāli, kas nepieciešami tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām un, kas iegādāti infekcijas slimības uzliesmojuma un apkarošanas laikā	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītai cenai
	Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām patērētie energoresursi (elektrība, degviela vai gāze)	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītajam patērētajam daudzumam un cenai (neiekļauj tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām patērēto ūdeni)
	Tāda aprīkojuma (iekārtas) noma vai iegāde (t.sk. rezerves daļu iegāde jau esošai iekārtai, ja tas nepieciešams), kas nepieciešama tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītai cenai, bet izmaksu summa nepārsniedz 10 procentus no kopējā noslēguma dezinfekcijai aprēķinātā attiecināmo izmaksu apmēra kopsummas
	Insektu un grauzēju apkarošanas līdzekļi, kas ir nepieciešami konkrētas infekcijas slimības pārnēsātājsugas (vektoru) apkarošanas darbībām, ja šīs pārnēsātājsugas (vektori) ir konstatēti	Atbilstoši grāmatvedības dokumentos norādītai cenai
2.	Līgumā minētā summa, ja noslēguma dezinfekciju īsteno Veselības inspekcijas dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas komersantu sarakstā iekļauts pakalpojuma sniedzējs	Atbilstoši līgumā un grāmatvedības dokumentos norādītai cenai	Līdz 4,30 euro