24-TA-1022
Pakalpojumu drošuma likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.
2.
pants.
Šis likums attiecas uz pakalpojumiem, kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs izgatavo jaunu ķermenisku lietu, uzlabo vai pārveido esošu ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī uz pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību.
IInodaļaPakalpojuma sniedzēja pienākumi un pakalpojumu drošuma novērtēšana
3.
pants.
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu.
4.
pants.
(1)
Drošs pakalpojums ir pakalpojums, kas sniegts normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos un kas sniegšanas laikā vai pēc tam nerada risku vai rada tādu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, cilvēka dzīvības, veselības un personas mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim.
(2)
Vērtējot pakalpojuma drošumu, ņem vērā:
1)
pakalpojuma raksturojumu un sniegšanas veidu;
2)
ietekmi uz cilvēka dzīvību un veselību un personas mantu;
3)
pakalpojuma ietvaros izmantotās lietas izskatu, noformējumu, uzbūvi, sastāvu un atbilstību normatīvo aktu prasībām un citu pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju;
4)
vai ir kādas kategorijas personas, it īpaši bērni un gados veci cilvēki, kas, izmantojot pakalpojumu, var tikt apdraudētas.
(3)
Pakalpojums atzīstams par drošu, ja tas atbilst:
1)
normatīvajos aktos noteiktām drošuma prasībām;
2)
piemērojamiem standartiem, kuri iekļauti šā panta ceturtajā daļā minētajā sarakstā, šo standartu regulēto risku apjomā.
(4)
Nacionālā standartizācijas institūcija pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma savā tīmekļvietnē publicē šā likuma 3. pantā noteiktās vispārējās drošuma prasības izpildei piemērojamo standartu sarakstu.
(5)
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izstrādāt pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, kas ietver vispārīgu informāciju par sniegto pakalpojumu, pakalpojuma risku identificēšanu un vērtēšanu un citu būtisku informāciju. Pakalpojuma sniedzējs regulāri atjauno pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, īpaši ņemot vērā saņemtās sūdzības par pakalpojumu vai zināmos nelaimes gadījumus, kā arī ja pakalpojumā tiek veiktas izmaiņas.
(6)
Pēc attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestādes (turpmāk – tirgus uzraudzības iestāde) pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs dara tai pieejamu šā panta piektajā daļā minēto pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu.
5.
pants.
Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu pakalpojumu pieejamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai pakalpojumu uzskatītu par nedrošu.
6.
pants.
(1)
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu (arī brīdinājumus un lietošanas noteikumus), lai būtu iespējams novērtēt riskus, kas saistīti ar pakalpojuma izmantošanu normālā vai paredzamā izmantošanas periodā, ja šie riski nav uzreiz acīmredzami bez attiecīgiem brīdinājumiem, un veikt piesardzības pasākumus. Brīdināšana neatbrīvo no likumā noteikto pienākumu izpildes un atbildības.
(2)
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir, ņemot vērā pakalpojuma raksturu, veikt visus pasākumus, kas dod iespēju novērtēt riskus, ko varētu radīt pakalpojums. Ja pakalpojuma sniedzējs konstatē, ka pakalpojums var radīt risku, tad pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt atbilstošas korektīvās darbības, tai skaitā:
1)
patērētāju brīdināšanu;
2)
pakalpojuma sniegšanas ierobežošanu vai apturēšanu.
(3)
Ja pakalpojuma sniedzējam kļuvis zināms vai viņam kā lietpratējam vajadzēja zināt, ka pakalpojums rada risku, kas nav savienojams ar šajā likumā un citos uz attiecīgo pakalpojumu attiecināmajos normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām, pakalpojuma sniedzējs par to nekavējoties informē attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes. Šis nosacījums īpaši attiecas uz tiem pasākumiem, kuri veicami, lai novērstu risku patērētājiem.
(4)
Nopietns risks ir risks, kas, pamatojoties uz ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja veiktu riska novērtējumu un ņemot vērā pakalpojuma parasto un paredzamo izmantošanu, ir uzskatāms par tādu, kura negadījuma iespējamība un paredzamais iespējamais kaitējums vienā negadījumā sasniedz līmeni, kas prasa ātru tirgus uzraudzības iestāžu iejaukšanos, pat ja riska ietekme nav tūlītēja.
(5)
Nopietna riska gadījumā pakalpojuma sniedzējam ir pienākums tirgus uzraudzības iestādēm sniegt vismaz:
1)
pilnīgu attiecīgā pakalpojuma radītā riska aprakstu;
2)
informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu riskus patērētājiem.
(6)
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir savas darbības ietvaros sniegto pakalpojumu radīto risku novēršanai sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm.
7.
pants.
Ja pakalpojums var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai, veselībai, videi vai īpašumam, Ministru kabinets nosaka speciālās prasības vai nepieciešamos pasākumus riska mazināšanai vai novēršanai, pakalpojumu piedāvāšanas kārtību, kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.
IIInodaļaPakalpojumu drošuma kontrole
8.
pants.
(1)
Šā likuma ievērošanu noteiktā jomā uzrauga un kontrolē tirgus uzraudzības iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu.
(2)
Tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome.
9.
pants.
Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, īstenojot šajā likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli, savas kompetences ietvaros ir tiesīgas:
1)
kontrolēt un uzraudzīt pakalpojumu atbilstību drošuma prasībām, tajā skaitā bez speciālās atļaujas, maksas, citiem ierobežojumiem un iepriekšēja brīdinājuma netraucēti apmeklēt pakalpojumu tirdzniecības vietas, saimnieciskās darbības veicēja izmantotās telpas, teritorijas vai transportlīdzekļus, kā arī pārbaudes veikšanā iesaistīt neatkarīgus ekspertus, ja ir pamatotas aizdomas par pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām un tirgus uzraudzības iestāžu eksperti šādu ekspertīzi paši nevar veikt;
2)
pieprasīt un bez maksas saņemt no saimnieciskās darbības veicēja, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām jebkādu informāciju, arī mutvārdos, neatkarīgi no veida vai formāta un no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tajā skaitā dokumentus, tehnisko dokumentāciju, tehniskās specifikācijas, datus vai cita veida informāciju, piekļūt iegultajai programmatūrai un citiem tehniskajiem aspektiem, ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par pakalpojumu drošuma novērtēšanu;
3)
pieprasīt un bez maksas saņemt pakalpojumu, veikt kontrolpirkumus pakalpojumu iegādei, tajā skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti, un organizēt pakalpojuma ekspertīzi, lai noteiktu pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām;
4)
ierobežot vai apturēt pakalpojuma sniegšanu uz laiku, kas nepieciešams pārbaužu veikšanai, ja rodas pamatotas aizdomas par pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām;
5)
uzdot pakalpojuma sniedzējam veikt visaptverošu drošuma novērtējumu, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pakalpojums apdraud cilvēka veselību, dzīvību, personas mantu vai vidi.
10.
pants.
Tirgus uzraudzības iestādes, vērtējot pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, papildus šā likuma 4. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām var ņemt vērā:
1)
standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā;
2)
tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas;
3)
nozaru labās pakalpojumu sniegšanas prakses un vadlīnijas, kas saskaņotas ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi;
4)
jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, kā arī zinātnisko pētnieku un ekspertu atzinumus.
11.
pants.
(1)
Ja pakalpojums var radīt riskus noteiktos apstākļos, attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga:
1)
pieprasīt pakalpojuma sniedzējam, lai pakalpojums tiktu nodrošināts ar piemērotiem, skaidriem un viegli saprotamiem brīdinājumiem par iespējamiem riskiem;
2)
uzdot pakalpojuma sniedzējam veikt konkrētus pasākumus pakalpojuma drošuma garantēšanai un aizliegt pakalpojuma sniegšanu līdz šo pasākumu izpildīšanai.
(2)
Ja pakalpojums var radīt riskus noteiktām personu kategorijām, attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai šīs personas pienācīgā laikā un atbilstošā veidā tiktu brīdinātas par iespējamiem riskiem, tai skaitā publicējot speciālus brīdinājumus.
(3)
Ja ir aizdomas, ka pakalpojums varētu būt nedrošs, attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga aizliegt tā piedāvāšanu uz laiku, kas nepieciešams tā drošuma novērtēšanai, pārbaudēm un ekspertīzēm.
(4)
Ja pakalpojums ir nedrošs, attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga:
1)
aizliegt pakalpojuma sniegšanu, kā arī veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts;
2)
ja pakalpojums jau tiek piedāvāts, pieprasīt vai organizēt efektīvu un tūlītēju pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, kā arī patērētāju brīdināšanu par pastāvošajiem riskiem.
(5)
Tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga veikt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pasākumus arī tad, ja pakalpojums atzīstams par drošu, ņemot vērā šā likuma 4. pantā noteiktās prasības, bet ir pierādījumi, ka pakalpojums ir bīstams cilvēka dzīvībai vai veselībai.
(6)
Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka sniegts cilvēka dzīvībai vai veselībai bīstams pakalpojums, attiecībā uz kuru papildus šā likuma 3. pantā noteiktajai vispārējai drošuma prasībai nepastāv šā likuma 4. panta trešajā daļā noteiktās prasības, tirgus uzraudzības iestāde var sniegt norādījumus sniegtā pakalpojuma drošuma uzlabošanai.
(7)
Tirgus uzraudzības iestādes veicina un atbalsta pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgās darbības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei (tai skaitā vadlīniju un labas pakalpojumu sniegšanas prakses izstrādi).
(8)
Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde organizē vai nosaka veicamos pasākumus, kas minēti šā panta ceturtās daļas 2. punktā, ja pakalpojumu sniedzēju veiktās darbības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei nav pietiekamas.
(9)
Pakalpojumu sniedzēji piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas atlīdzina izdevumus, kas tirgus uzraudzības iestādei radušies, nodrošinot šā panta astotajā daļā minētos pasākumus. Ja pakalpojumu sniedzēji atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
12.
pants.
(1)
Tirgus uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.
(2)
Tirgus uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
13.
pants.
(1)
Izdevumus par pakalpojuma ekspertīzi sedz tirgus uzraudzības iestāde.
(2)
Ja konstatēts, ka pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, izdevumus par ekspertīzi un par kontrolpirkumu samaksāto naudas summu atlīdzina pakalpojuma sniedzējs.
(3)
Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
14.
pants.
Ja tirgus uzraudzības iestāde noskaidro, ka pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, tā, ja nepieciešams, nodrošina sabiedrības informēšanu par šo pakalpojumu un ar to saistīto risku tieši vai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Preču un pakalpojumu drošuma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2008, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 33. nr.; 2014, 66. nr.; 2019, 225. nr.).
2.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 7. pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumi Nr. 755 "Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Ekonomikas ministrs V. Valainis