21-TA-738
Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:
“(1) Valsts institūcijas un privātpersonas sniedz pakalpojumus, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, kā arī Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
(2) Valsts institūcijas izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami.”
“(1) Valsts institūcijas un privātpersonas sniedz pakalpojumus, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, kā arī Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
(2) Valsts institūcijas izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami.”
2.
Izslēgt 6.7 pantu.
3.
Izslēgt 7.1 pantu.
4.
Papildināt likumu ar II1 nodaļu šādā redakcijā:
"II1. nodaļa
Epidemioloģiskā drošība darba vidē
7.2 pants. (1) Darba devējs darbu organizē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, tostarp Ministru kabineta noteiktās prasības par sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts) nepieciešamību noteiktām profesiju grupām darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai.
7. 3 pants. (1) Darba devējs nosaka darbinieku (amatpersonu) amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un informē par to darbiniekus (amatpersonas). Darbiniekiem (amatpersonām) ir pienākums informēt darba devēju par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību un pienākums to uzrādīt darba devējam tā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja darbinieks (amatpersona) nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam (ieņemamam amatam).
(3) Ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbinieka (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darbinieku (amatpersonu) atstādināt no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) ilgāk par trim mēnešiem.
(4) Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kas ilgst vairāk par trīs mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties ar viņu izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
(5) Darbiniekam, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersonai, kura nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nav piekritusi pārcelšanai citā piemērotā amatā, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.
(6) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, ir tiesības par obligātu prasību profesionālā dienesta pildīšanai Nacionālajos bruņotajos spēkos un obligātu amata prasību Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem noteikt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību. Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 4.punktu. Ar civilo darbinieku darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas atbilstoši šā panta nosacījumiem. Šā panta ceturtajā daļā paredzētā atlaišanas pabalsta izmaksa neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.
(7) Darba devējam aizliegts izbeigt darba tiesiskās (dienesta) attiecības, pamatojoties uz šā panta ceturto daļu, ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, atbilstoši šā panta trešajai daļai nav iespējams pārcelt citā piemērotā darbā (amatā, dienestā), darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt šādai darbiniecei (amatpersonai) atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā darbiniecei (amatpersonai) tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.
(8) Ministru kabinets nosaka izņēmumus prasībai par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai saistībā ar personas veselību.
7.4 pants. Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”
"II1. nodaļa
Epidemioloģiskā drošība darba vidē
7.2 pants. (1) Darba devējs darbu organizē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, tostarp Ministru kabineta noteiktās prasības par sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts) nepieciešamību noteiktām profesiju grupām darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai.
7. 3 pants. (1) Darba devējs nosaka darbinieku (amatpersonu) amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un informē par to darbiniekus (amatpersonas). Darbiniekiem (amatpersonām) ir pienākums informēt darba devēju par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību un pienākums to uzrādīt darba devējam tā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja darbinieks (amatpersona) nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam (ieņemamam amatam).
(3) Ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbinieka (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darbinieku (amatpersonu) atstādināt no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) ilgāk par trim mēnešiem.
(4) Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kas ilgst vairāk par trīs mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties ar viņu izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
(5) Darbiniekam, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā darbā, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersonai, kura nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nav piekritusi pārcelšanai citā piemērotā amatā, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.
(6) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, ir tiesības par obligātu prasību profesionālā dienesta pildīšanai Nacionālajos bruņotajos spēkos un obligātu amata prasību Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem noteikt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību. Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nav iesniegts vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa saskaņā ar Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 4.punktu. Ar civilo darbinieku darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas atbilstoši šā panta nosacījumiem. Šā panta ceturtajā daļā paredzētā atlaišanas pabalsta izmaksa neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.
(7) Darba devējam aizliegts izbeigt darba tiesiskās (dienesta) attiecības, pamatojoties uz šā panta ceturto daļu, ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, atbilstoši šā panta trešajai daļai nav iespējams pārcelt citā piemērotā darbā (amatā, dienestā), darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt šādai darbiniecei (amatpersonai) atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā darbiniecei (amatpersonai) tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.
(8) Ministru kabinets nosaka izņēmumus prasībai par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai saistībā ar personas veselību.
7.4 pants. Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”
5.
Izslēgt 10.4 pantu.
6.
32.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus “līdz 2021.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2022.gada 30.jūnijam”;
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitļus “līdz 2021.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2022.gada 30.jūnijam”.
aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus “līdz 2021.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2022.gada 30.jūnijam”;
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitļus “līdz 2021.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2022.gada 30.jūnijam”.
7.
Papildināt VI nodaļu ar 49.7 pantu šādā redakcijā:
“49.7pants. (1) Ministru kabinets atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem nosaka kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja Covid-19 vakcīnu blakusparādību rezultātā nodarīts smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā atlīdzina izdevumus kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā kaitējuma sekas.
(2) Pacienta atlīdzības prasījumu, ja Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai (arī morālais kaitējums), kā arī par šī panta pirmajā daļā noteikto ar ārstniecību saistīto izdevumu atlīdzināšanu, izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts atlīdzības prasījums. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
(3) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto smago kaitējumu saistībā ar Covid -19 vakcīnas izraisīto blakusparādību, kā arī ar to saistītajiem ārstniecības izdevumiem pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vakcīnas saņemšanas dienas. Šajā pantā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.”
“49.7pants. (1) Ministru kabinets atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem nosaka kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja Covid-19 vakcīnu blakusparādību rezultātā nodarīts smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā atlīdzina izdevumus kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā kaitējuma sekas.
(2) Pacienta atlīdzības prasījumu, ja Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai (arī morālais kaitējums), kā arī par šī panta pirmajā daļā noteikto ar ārstniecību saistīto izdevumu atlīdzināšanu, izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts atlīdzības prasījums. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
(3) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto smago kaitējumu saistībā ar Covid -19 vakcīnas izraisīto blakusparādību, kā arī ar to saistītajiem ārstniecības izdevumiem pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vakcīnas saņemšanas dienas. Šajā pantā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.”
8.
Izteikt 50. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"50. pants. (1) Par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikta epidemioloģiskās drošības pasākuma neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām."
"50. pants. (1) Par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikta epidemioloģiskās drošības pasākuma neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām."
9.
Izslēgt 50.1 pantu.
10.
51. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Veselības inspekcija.”;
izslēgt ceturto daļu.
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Veselības inspekcija.”;
izslēgt ceturto daļu.
11.
Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja tirdzniecības vietā (struktūrvienībā) vai pakalpojumu sniegšanas vietā (struktūrvienībā) nav izstrādāta vai ieviesta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) vai pakalpojumu sniegšanas vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām.”
“(1) Ja tirdzniecības vietā (struktūrvienībā) vai pakalpojumu sniegšanas vietā (struktūrvienībā) nav izstrādāta vai ieviesta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) vai pakalpojumu sniegšanas vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām.”
12.
Papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā:
“25. Ja darbinieks (amatpersona) saskaņā ar epidemioloģiskās drošības prasībām atstādināts no darba (amata, dienesta) līdz šā likuma 7.3 panta spēkā stāšanās brīdim, šā likuma 7. 3 panta ceturtajā daļā paredzētais maksimālais atstādināšanas vai dīkstāves termiņš skaitāms no dienas, kad darba devējs ir pieņēmis lēmumu par darbinieka (amatpersonas) atstādināšanu vai dīkstāvi.”
“25. Ja darbinieks (amatpersona) saskaņā ar epidemioloģiskās drošības prasībām atstādināts no darba (amata, dienesta) līdz šā likuma 7.3 panta spēkā stāšanās brīdim, šā likuma 7. 3 panta ceturtajā daļā paredzētais maksimālais atstādināšanas vai dīkstāves termiņš skaitāms no dienas, kad darba devējs ir pieņēmis lēmumu par darbinieka (amatpersonas) atstādināšanu vai dīkstāvi.”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds