22-TA-2565
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6.pasākumu “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2.
specifiskā atbalsta mērķi;
1.3.
specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības specifiskā atbalsta projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5.
civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;
1.6.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.7.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
II.Specifiskā atbalsta sasniedzamie mērķi un plānotais finansējums
2.
Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot siltumapgādes sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot siltumapgādes iekārtas un tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.
3.
Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu iedzīvotāji, mājsaimniecības un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji.
4.
Specifiskā atbalsta mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas.
5.
Sasniedzamie uzraudzības rādītāji:
5.1.
specifiskā atbalsta rezultāta rādītājs – līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošināts iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaits – vismaz 2 795 iedzīvotāji;
5.2.
specifiskā atbalsta nacionālais iznākuma rādītājs - līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošināts smalko PM2,5 daļiņu emisijas samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.
6.
Šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtību nosaka atbilstoši personu skaitam, kuras deklarējušas dzīvesvietu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā mājsaimniecībā. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem.
7.
Šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto nacionālā iznākuma rādītāja vērtību nosaka atbilstoši projekta iesniegumā un tā pielikumos norādītajai informācijai atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem.
8.
Atbildīgā iestāde atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošina specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu, tostarp iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanas uzraudzību.
9.
Specifisko atbalstu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam vairākos uzsaukumos atbilstoši šādiem nosacījumiem:
9.1.
pirmais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecības tiek pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši šo noteikumu 42.3. apakšpunktam;
9.2.
otrais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda dažādu veidu siltumsūkņus atbilstoši šo noteikumu 42.2. apakšpunktam;
9.3.
trešais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda biomasas kurināmā katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam atbilstoši šo noteikumu 42.1. apakšpunktam. Ja projektu plānots īstenot centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā – 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes sistēmas maģistrālajiem tīkliem, projektu vērtē ceturtā uzsaukuma ietvaros;
9.4.
ceturtais uzsaukums, vērtējot visu veidu projektus atbilstoši šo noteikumu 42. punktam.
10.
Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir 13 098 127 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 12 443 220 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 654 907 euro, tai skaitā:
10.1.
pirmajam uzsaukumam plānotais finansējums ir 3 157 895 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 000 000 euro un privātais finansējums – vismaz 157 895 euro;
10.2.
otrajam uzsaukumam plānotais finansējums ir 3 157 895 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 000 000 euro un privātais finansējums – vismaz 157 895 euro;
10.3.
trešajam uzsaukumam plānotais finansējums ir 3 157 895 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 000 000 euro un privātais finansējums – vismaz 157 895 euro;
10.4.
ceturtajam uzsaukumam plānotais finansējums ir vismaz 3 624 442 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 443 220 euro un privātais finansējums – vismaz 181 222 euro.
11.
Ja pirmā, otrā un trešā uzsaukuma ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izlietots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu novirza ceturtā uzsaukuma projektu finansēšanai.
12.
Specifiskā atbalsta uzsaukumus sadarbības iestāde organizē, paredzot, ka katrs nākamais uzsaukums tiek izsludināts ne ātrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ceturtais uzsaukums tiek izsludināts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. martam.
13.
Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku granta veidā piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas ar vienas vienības izmaksu likmēm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 53.panta 1.punkta b) apakšpunktam.
14.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums specifiskā atbalsta ietvaros nepārsniedz 95%, no tiem projektā:
14.1.
nepārsniedz 95 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētajām darbībām;
14.2.
nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajām darbībām;
14.3.
nepārsniedz 70 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajām darbībām;
14.4.
nepārsniedz 50 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.4. apakšpunktā minētajām darbībām.
15.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 4400 euro uz vienu deklarēto iedzīvotāju projekta dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībās.
III.Prasības projekta iesniedzējam
16.
Projekta iesniedzējs ir:
17.
Pilnvarotā persona ir:
17.2.
dzīvojamās mājas pārvaldnieks – fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka vai īpašnieku uzdotās pārvaldīšanas darbības – šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā, ja īpašnieks vai īpašnieki ir pilnvarojuši dzīvojamās mājas pārvaldnieku iesniegt projekta iesniegumu un īstenot projektu.
18.
Projekta iesniegumu projektu atlases ietvaros var iesniegt par vienu dzīvokļa īpašumu dzīvojamā mājā, vairākiem dzīvokļa īpašumiem dzīvojamā mājā vai par dzīvojamo māju kopumā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju dzīvojamā māja atbilst šādai klasei:
18.1.
viena dzīvokļa mājas (kods 11100102; 11100103);
18.2.
divu dzīvokļu mājas (kods 11210101);
18.3.
triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 11220101; 11220102; 11220103).
19.
Par vienu dzīvojamo māju neatkarīgi no tās dzīvokļu īpašuma skaita var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.
20.
Projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par vienu vai vairākiem dzīvokļa īpašumiem vienā un tajā pašā dzīvojamā mājā, neaptverot dzīvojamās mājas visus dzīvokļa īpašumus, ja nodrošināts šo noteikumu 22. punktā noteiktais un projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums.
21.
Projekta iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu, ja katru projektu paredzēts īstenot dzīvojamā mājā, kurā netika īstenots cits šī specifiskā atbalsta projekts un šī dzīvojamā māja pieder īpašniekiem, kas nav citas dzīvojamās mājas īpašnieki, kurā tiek vai tiks īstenots šī specifiskā atbalsta projekts.
22.
Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajos gadījumos pilnvarotā persona nodrošina nepieciešamos dzīvojamās mājas īpašnieku saskaņojumus par dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma nosacījumiem.
23.
Projektu īsteno šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā (ēkā), kas atbilst šādiem nosacījumiem:
23.1.
dzīvojamās mājas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus;
23.2.
dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus;
23.3.
dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde attiecībā uz projektā uzstādāmajām siltumapgādes iekārtām vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus ir nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo 18.1. un 18.2. apakšpunkta gadījumā un 18.3. apakšpunkta gadījumos – tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo;
23.4.
kura atbilst E klasei vai efektīvākai klasei atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 3.pielikuma 1.tabulai;
23.5.
kuras nepieciešamā siltumapgādes nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW).
24.
Projektu īsteno dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumos vai dzīvokļa īpašumā, kurā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā:
25.
Projekta iesniegumā norādītās iekārtas uzstāda projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā, vienā vai vairākos dzīvokļa īpašumos. Ir pieļaujami izņēmumi, ka iekārtas tiek uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes vai palīgēkām, ja projekta iesniegumam tiek pievienots argumentēts pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota tikai šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā vai šo noteikumu 20. punktā minētajā dzīvojamā mājā atbilstoši 44.1. apakšpunktā minētajam, nodrošinot dzīvojamās mājas pašpatēriņu vismaz 80% apmērā.
26.
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, saskaņā ar specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.
27.
Sadarbības iestāde saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai, lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, vai lēmumu par projektu iesnieguma noraidīšanu.
28.
Sadarbības iestādei ir tiesības veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
29.
Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā, kur kāds no dzīvokļu īpašniekiem veic saimniecisko darbību, un tas pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
30.
Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma dzīvojamā mājā esošo pašvaldībām piederošo neprivatizēto dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam:
30.1.
“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, izņemot šā likuma III1 nodaļā “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem” minēto;
30.2.
“Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”;
30.3.
“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
31.
Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskās adreses reģistrācija kādā no dzīvokļa īpašumiem viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā, ievērojot nosacījumu, ka dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts tikai viens no minētajiem tiesību subjektiem un netiek veikta nekāda ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu saistītā darbība.
32.
De minimis atbalstu viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājas dzīvokļa īpašuma īpašniekam (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
32.1.
de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam (dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašniekam);
32.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja dzīvokļa īpašnieks kā komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
32.3.
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai dzīvokļa īpašniekam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz 200 000 euro apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
33.
De minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
34.
De minimis atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu.
35.
De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
36.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
37.
Dokumentāciju par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet dzīvojamās mājas īpašnieks vai īpašnieki un pilnvarotā persona – glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
38.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr.1407/2013, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu saņemto de minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgo regulu, kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļai.
39.
Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ieviešanas gaitā vai projekta pēcuzraudzības periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, dzīvokļa īpašnieks atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu, ja vien projekta īstenošanas laikā nav iespējams piemērot šo noteikumu 29. punktā minētā komercdarbības atbalsta nosacījumus.
40.
41.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, horizontālā principa “klimatdrošināšana” un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo tiesību aktu vides aizsardzības jomā ievērošanai, tai skaitā:
41.1.
ja projekta ietvaros plānots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši šo noteikumu 45. punktā minētajam;
41.2.
ja projekta ietvaros plānota koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam iegāde, projekta iesniedzējs apliecina, ka kā kurināmo izmantos biomasas kurināmo no mazvērtīgās koksnes un koksnes atlikumiem (koksnes granulas);
41.3.
būvdarbu veicējiem un/vai pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu, ka:
41.3.1.
projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
41.3.2.
iesniegts projekta iesniedzēja apliecinājums par to, ka azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
41.4.
projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī projekts atbilst horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” noteiktajām prasībām;
41.5.
projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.
IV.Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi
42.
Projektā iekļauj un izmaksas ir attiecināmas par šādām atbalstāmajām darbībām, sekmējot šo noteikumu 5. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
42.1.
koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam, iegādei, ja nepieciešams, ietverot:
42.1.1.
apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;
42.1.2.
saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;
42.1.3.
pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu.
42.2.
siltumsūkņa (zeme-ūdens, ūdens-ūdens vai gaiss-ūdens) iegādei, ja nepieciešams, ietverot:
42.2.1.
apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;
42.2.2.
saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;
42.2.3.
pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu.
42.3.
pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un izveidošana, ja nepieciešams, ietverot:
42.3.1.
apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;
42.3.2.
apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi un karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi.
42.4.
elektriskās apkures sistēmas siltumenerģijas avotu iegāde un uzstādīšana, ja nepieciešams ietverot (kopā vai atsevišķi):
43.
Specifiskā atbalsta ietvaros nav atbalstāmas darbības, ja šo noteikumu 42. punktā minēto darbību ietvaros uzstādāmās iekārtas nespēj gada ietvaros pilnā apjomā nodrošināt dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmo dzīvokļu īpašumu siltumapgādi apkurei vajadzības.
44.
Šo noteikumu 42.1.2. , 42.2.2. un 42.4.2. apakšpunktā minētās darbības saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādei un uzstādīšanai atbalstāmas:
44.1.
ja paredzamais saražojamais elektroenerģijas apjoms finanšu izteiksmē vismaz 80% no gadā saražotā tiek izmantots dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu pašpatēriņam, izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 pantā noteikto neto norēķinu sistēmu. Ja šo noteikumu 63. punktā minētajā projekta pēcuzraudzības periodā sadarbības iestāde konstatē, ka ir pārkāpts šajā punktā minētais 80% nosacījums, finansējuma saņēmējs atmaksā visu saņemto atbalstu attiecībā par šo noteikumu 42.1.2., 42.2.2. un 42.4.2. apakšpunktā minētajām darbībām;
44.2.
ja dzīvojamās mājas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes.
45.
Šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētās darbības atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā minētajam. Sadarbības iestāde ievieto savā tīmekļvietnē valstspilsētu un novadu pilsētu efektīvo centralizēto siltumapgādes sistēmu sarakstu pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas.
46.
Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētās darbības atbalstāmas, ja tiek nodrošināta atbilstība šādām prasībām:
46.1.
Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām;
46.2.
Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+ (ieskaitot).
47.
Projekta ietvaros darbības ir atbalstāmas, ja tās nodrošina atbilstību pašvaldības saistošo noteikumu prasību izpildei attiecībā uz siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, tai skaitā ir saņemtas nepieciešamās atļaujas un nodrošināta pašvaldību teritoriālā plānojuma prasību ievērošana, kā arī projekta ietvaros projektā noteiktā apmērā tiks sasniegts PM2,5 daļiņu samazinājums.
48.
Šo noteikumu 42. punktā minēto atbalstāmo darbību projekta tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas nosaka ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku šo noteikumu 13. punktā minēto vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošanai (turpmāk – metodika), piemērojot vienas vienības izmaksu likmes un metodikā noteiktos aprēķinus un nosacījumus to noteikšanai. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
49.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
50.
Finansējuma saņēmējs sedz visas papildu izmaksas, kas pārsniedz metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu likmes.
51.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu un iekļautas vienas vienības izmaksu likmju aprēķinā, ir attiecināmās izmaksas. Tie nav atgūstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
52.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās darbības netiek finansētas no citiem valsts, pašvaldības un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, citiem publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā no Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu ietvaros.
V.Specifiskā atbalsta projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
53.
Avansa maksājums nav paredzēts.
54.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno un priekšfinansē par privātajiem līdzekļiem un sadarbības iestāde, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu pēc finansējuma saņēmēja iesniegtā noslēguma maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas veic specifiskā atbalsta izmaksu vienā projekta noslēguma maksājumā.
56.
Ja projekta ietvaros tiek uzstādīta iekārta ar mazāku nominālo jaudu nekā iesniegtajā projekta iesniegumā, sadarbības iestāde veic izmaksas atbilstoši faktiski uzstādītās iekārtas nominālajai jaudai atbilstoši tās vienas vienības izmaksu likmei, ja izmaiņas projekta iesniegumā tiek atbilstoši pamatotas un netiek negatīvi ietekmēts 5.2. apakšpunktā noteiktais nacionālais iznākuma rādītājs.
57.
Ja projekta ietvaros tiek uzstādīta iekārta ar lielāku nominālo jaudu nekā iesniegtajā projekta iesniegumā, sadarbības iestāde aprēķina un finansē izmaksas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā norādītajai iekārtas nominālajai jaudai un atbilstoši aprēķinātajai vienas vienības izmaksu likmei, ja izmaiņas projekta iesniegumā tiek atbilstoši pamatotas un netiek negatīvi ietekmēts 5.2. apakšpunktā noteiktais nacionālais iznākuma rādītājs.
58.
Publicitātes prasību nodrošināšanai:
58.1.
sadarbības iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 47. un 50.panta 1.punkta d)apakšpunktam, publicē informāciju par katru īstenoto projektu Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē, ņemot vērā vadošās iestādes izstrādātās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
58.2.
ja finansējuma saņēmējs ir juridiska persona, finansējuma saņēmējs nodrošina papildus šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajai publicitātei sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts visām publicitātes darbībām, ievērojot 58.1. apakšpunktā minēto vadlīniju prasības.
59.
Prasības sasniegto rādītāju pamatojošajai dokumentācijai nosaka ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto metodiku.
60.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai veiktu iekārtas būvniecību vai uzstādīšanu.
61.
Projekta izmaksas pamatojošie dokumenti un visa ar projektu saistītā dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā visu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laiku, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem 10 gadus.
62.
Projekts tiek īstenots ne ilgāk kā 24 mēnešu laikā no projekta līguma noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
63.
Projekta pēcuzraudzības termiņš ir pieci gadi no specifiskā atbalsta finansējuma noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
64.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
64.1.
nodrošina projekta civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu;
64.2.
sedz projekta izmaksu pieaugumu no privātajiem līdzekļiem;
64.3.
ja finansējuma saņēmējs nav saimnieciskās darbības veicējs, tad saimnieciskās darbības veicēji nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
64.4.
nodrošina projekta rādītāju un iekārtu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc specifiskā atbalsta finansējuma noslēguma maksājuma saņemšanas;
64.5.
nodrošina, ka iekārtas, kas uzstādītas projekta ietvaros, nedemontē vismaz piecus gadus pēc specifiskā atbalsta finansējuma noslēguma maksājuma saņemšanas;
64.6.
izmaiņu projekta iesniegumā nepieciešamības gadījumā veic darbību dokumentēšanu un fotofiksāciju;
64.7.
ja finansējuma saņēmējs nav saimnieciskās darbības veicējs, tad vismaz piecus gadus pēc specifiskā atbalsta finansējuma noslēguma maksājuma saņemšanas nodrošina, ka dzīvokļa īpašumā vai dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība;
64.8.
nodrošina, ka mainot dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumtiesības, tiks pārjaunots līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi vai atmaksāts saņemtais specifiskā atbalsta finansējums.
65.
Sadarbības iestādei saskaņā ar civiltiesisko līgumu ir tiesības projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā pārbaudīt projekta līgumā sniegto informāciju, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
66.
Sadarbības iestādei, revīzijas iestādei, Eiropas Komisijai vai Eiropas Komisijas ekspertiem ir tiesības pieprasīt finansējuma saņēmējam visus projekta izmaksas pamatojošos dokumentus un veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, tai skaitā laikā pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Projekta iesniedzēja pienākums ir nodrošināt sadarbības iestādes pārstāvjiem piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
67.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
67.1.
finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projekta iesniegumā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt:
67.2.
citos gadījumos saskaņā ar civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds