MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir saņēmis un izskatījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – komisija) 2023. gada 7. novembra vēstuli Nr. 142.9/6-80-14/23, ar kuru tiek aicināts pārvērtēt tiesu ekspertīžu reformas nepieciešamību un izvēlēto modeli. Komisija aicina pārskatīt minētās reformas lietderību nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai atkārtoti izvērtēt valsts ieguvumus un zaudējumus. Tāpat komisija aicina padziļināti iepazīties ar reformas īstenošanas problemātiku un lēmumu pieņemšanu balstīt, pamatojoties uz tiesiskuma, valstiskuma, ekonomiskuma, lietderības, labākās prakses un darbības nepārtrauktības principiem.

Ministru kabinets vērš uzmanību, ka, lai attīstītu tiesu ekspertīžu institūtu un kopēju ekspertīžu iestāžu infrastruktūru, radot priekšnoteikumus ekspertīžu termiņu un kvalitātes uzlabošanai ilgtermiņā, Ministru kabinets 2020. gada 14. jūlijā nolēma Valsts policijas struktūrvienību – Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju – pievienot tiešās pārvaldes iestādei – Valsts tiesu ekspertīžu birojam. Šādā veidā tiktu radīts pamats ekspertīžu institūta kā patstāvīgas iestādes darbībai un tālākai attīstībai. Lēmums tika pieņemts Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā, visiem Ministru kabineta locekļiem vienojoties par atbalstu reformas uzsākšanai.

Reformas ietvaros netiek apšaubīts tiesu ekspertīžu iestāžu vai tiesu ekspertu darbs un objektivitāte. Reforma ir nepieciešama, lai nodrošinātu priekšnoteikumus ekspertīžu jomas tālākai attīstībai. Esošā sistēma spēj izpildīt tai noteiktās funkcijas, tomēr tā ir sadrumstalota un darbojas ar atšķirīgiem noteikumiem (vairākiem ekspertiem neatkarīgi no to specialitātes ir speciālā dienesta amatpersonas pakāpe). Minētais rada riskus ekspertīžu jomas vienotai attīstībai. Resursu pakāpeniska konsolidācija veido pamatu gan sistēmas attīstībai, gan resursu efektīvai izlietošanai. Tāpat reforma novērš iespējamos riskus[1], ko rada ekspertīzes nodrošināšana vienā struktūrā ar izmeklēšanas funkcijas nodrošināšanu.

2023. gada 13. martā Ministru kabinets sniedza atbildi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai uz tās 2023. gada 15. februāra vēstuli, kurā Ministru kabinets tika aicināts noteikt atbildīgo personu par reformas ieviešanu, kā arī uzraudzīt turpmāko reformas īstenošanu. Vēstulē norādīts – komisija konstatējusi, ka tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanas gaitā joprojām pastāv pretrunas starp iekšlietu un tieslietu resoru, kā arī Tiesu ekspertīžu institūta reformas uzraudzības padome reformas uzraudzību veikusi nepilnīgi.

Papildus sniegtajā atbildē norādītajam Tieslietu ministrija kā reformas vadošā institūcija ir veikusi arī vairākus citus pasākumus vienotās tiesu ekspertīžu iestāžu reformas īstenošanai: pieņemts darbā reformas projekta koordinators; turpināts darbs pie mūsdienīgas infrastruktūras izveides vienotās tiesu ekspertīžu iestādes vajadzībām; izstrādāts reformas risku plāns un identificēti risku mazināšanas pasākumi; izveidotas ekspertu grupas, kas vērtējušas abu ekspertīžu iestāžu dublējošās ekspertīžu jomas; izstrādāts vienotās iestādes struktūrshēmas modeļa projekts. Turpinās darbs pie funkciju auditēšanas, lai apzinātu, kādas papildu funkcijas veic policijas dienestā esošie tiesu eksperti, un citiem ar vienotas ekspertīžu iestādes darbību saistītiem būtiskiem jautājumiem.

Reformas uzraudzības padome ir apstiprinājusi nepieciešamos precizējumus reformas ieviešanas pasākumu plānā un plāns detalizēts atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem un aktuālajai situācijai.

Ir izvērtēti arī citi reformas tālākai virzībai fundamentāli jautājumi. Piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem tiesu eksperti pārietu darbā vienotajā tiesu ekspertīžu iestādē, un ar tiem saistītais pārejas periods, kurā saglabājamas tiesības uz izdienas pensiju. Ministru kabinets informē, ka par šo jautājumu pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām Tieslietu ministrija ir panākusi vienošanos ar iekšlietu resoru par abpusēji atbalstāmu risinājuma variantu. Ir izstrādāts konceptuālais ziņojums, kurā identificēti minētie jautājumi un to risinājumi, kas ir būtiski reformas virzībai, kā arī aktualizēts reformas ieviešanai veicamo pasākumu plāns. Nepieciešamie dokumenti ir sagatavoti iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā. Konceptuālais ziņojums un tā pielikumā pievienotais aktualizētais reformas ieviešanas pasākumu plāns ir saskaņots ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju. Ministru kabinets ir informēts, ka konceptuālā ziņojuma virzību uz Ministru kabinetu ir aizkavējis atkārtotā saskaņošanā pieteikts Iekšlietu ministrijas iebildums. Iekšlietu ministrija pieteikusi konceptuālu iebildumu ziņojuma un aktualizētā reformas pasākumu plāna projekta tālākajai virzībai līdz brīdim, kamēr atkārtoti netiek izvērtēti komisijas vēstulē ietvertie problēmjautājumi saistībā ar tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanu un pārvērtēta Tiesu ekspertīžu reformas nepieciešamība un izvēlētais modelis.

Ministru kabinets lems par reformas tālākai virzībai būtiskajiem jautājumiem, to risinājumiem un veicamajiem pasākumiem, tiklīdz tiks noslēgts minētā politikas dokumenta saskaņošanas process starp ministrijām un tas tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Ņemot vērā komisijas vēstulē ietverto aicinājumu iepazīties ar ārvalstu praksi, papildus norādāms, ka jautājums par nepieciešamajām izmaiņām tiesu ekspertīžu sistēmā Ministru kabinetā vērtēts vairākkārt, tajā skaitā iepazīstoties ar informāciju par ārvalstu pieredzi.[2]

Komisijas vēstulē īpaši uzsvērta Igaunijas pieredze, norādot uz komisijas rīcībā esošo informāciju, ka Igaunija, veicot reformu un Valsts policijas resursu pievienojot tieslietu resora pārziņā esošai ekspertīžu iestādei, ir atzinusi reformas neveiksmi un atgriežas pie iepriekšējās situācijas. Tieslietu ministrija sazinājās ar Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūta vadītāju Ivaru Pritsu (Ivar Prits), aicinot piedalīties vienotās tiesu ekspertīžu iestādes reformas uzraudzības padomes sēdē 2023. gada 6. decembrī, lai kopā ar visu reformā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pārrunātu aktuālo situāciju par tiesu ekspertīzēm Igaunijā. 

Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūta vadītājs neapstiprināja komisijas vēstulē norādīto un informēja, ka Igaunijā nav plānoti ne praktiski, ne politiski pasākumi, lai atceltu veikto reformu vai pārskatītu tās mērķus. Igaunijā īstenotā reforma joprojām tiek vērtēta kā pamatota un lietderīga, lai gan reformas sākumposmā arī mūsu kaimiņvalsts institūcijas saskārās ar vairākām grūtībām, tostarp darba kultūru atšķirību, reformā iesaistīto cilvēku nepamatotu piesardzību vai bailēm no reformas, arī ekspertu trūkumu IT ekspertīžu jomā. Arī Igaunijā lielāks skaits tiesu ekspertu tika pievienots skaitliski mazākai iestādei. Igaunijas Tiesu ekspertīzes institūta vadītājs uzsvēra priekšrocības, ko rada patstāvīgas iestādes (Igaunijā tā ir valsts aģentūra) statuss. Reformas uzraudzības padomes sēdē tika pārrunāti arī dažādi praktiski jautājumi, kas saistīti ar institūta funkciju izpildi un sadarbību ar procesa virzītājiem. Tieslietu ministrija turpinās ciešu sadarbību ar Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūtu, lai pārņemtu institūta pieredzi un labo praksi un radītu pamatu veiksmīgam vienotās tiesu ekspertīžu iestādes darbam arī Latvijā.

Komisijas vēstulē arī norādīts uz vairākiem praktiskiem jautājumiem. Ministru kabinets informē, ka vienotās tiesu ekspertīžu iestādes reformas uzraudzības padome minētos jautājumus ir identificējusi un apspriedusi padomes sēdēs. Padome ir uzdevusi jomas ekspertiem no abām reformā iesaistītajām iestādēm padziļināti izvērtēt atsevišķus jautājumus, tajā skaitā attiecībā uz policijas tiesu ekspertu veiktajām funkcijām, ekspertīzēm reģionos, sadarbības algoritmiem saistībā ar eksperta nepieciešamību notikuma vietā u. c. Līdz ar to Tieslietu ministrija papildinās konceptuālo ziņojumu atbilstoši reformas uzraudzības padomē izskatītajam izvērtējumam un pieņemtajiem lēmumiem par komisijas vēstulē minētajiem jautājumiem.

Komisijas vēstulē norādītais saistībā ar personālu ir būtisks reformas risks. Par reformas virzību atbildīgā Tieslietu ministrija informējusi, ka šā riska vadībai ir nepieciešams konceptuāls lēmums par noteikumiem, saskaņā ar kuriem notiktu tiesu ekspertu pāreja no Valsts policijas struktūrvienības uz vienoto iestādi. Tikai pēc tam, kad būs skaidri piedāvātie pārejas nosacījumi, ir iespējams apzināt tiesu ekspertu viedokļus, kurus skar reforma. Minētie noteikumi ir ietverti konceptuālajā ziņojumā un tam pievienotajā pasākumu plānā. Tomēr, kā jau norādīts iepriekš, minēto projektu ir saskaņojusi Valsts kanceleja un Finanšu ministrija, bet Iekšlietu ministrija pagaidām nav saskaņojusi tā virzību uz Ministru kabinetu. Līdz ar to tiek turpināts šā politikas dokumenta saskaņošanas process.

Komisijas vēstulē minēts – komisijas sēdē saņemtā informācija liecinot, ka tiesu eksperti neplāno turpināt darbu jaunajā iestādē. Ministru kabinets secina, ka minētie paziņojumi pausti situācijā, kad nav pieņemts lēmums par pārejas uz jauno iestādi noteikumiem un kārtību. Līdz ar to šādi paziņojumi varētu būt vērtējami kā pārsteidzīgi, balstīti uz nepilnīgu informāciju vai ar mērķi panākt reformas apturēšanu. Apstāklis, ka reformā iesaistītajiem resoriem ir atšķirīga izpratne par reformas ieviešanas modeli, tika konstatēts arī šā gada sākumā publicētajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Tiesu ekspertīžu institūta reformas izvērtējums". Vienlaikus Ministru kabinets uzsver, ka par minēto jautājumu ir ticis pieņemts politisks lēmums, Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē atbalstot ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" ietverto risinājumu. Ir veikti arī dažādi pasākumi reformas īstenošanai, ieskaitot infrastruktūras izveidi vienotajai iestādei (piemēram, laboratoriju ēkas būvniecība). Ievērojot minēto, Ministru kabinets ir aicinājis atbildīgās ministrijas nodrošināt konstruktīvu sadarbību minētajā jautājumā.

[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2007. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Stoimenovs pret bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (Stoimenov v. the former Yugoslav Republic of Macedonia) cita starpā norāda, ka birojs, kas veicis ekspertīzi lietā un kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, uz kura atzinuma pamata tika uzsākts kriminālprocess, nevar tikt uzskatīts par tiesas nozīmētu ekspertu (39. rindkopa spriedumā), un biroja iesniegtais viedoklis (konkrētās lietas apstākļos) bija tuvāks apsūdzības izmantotajiem pierādījumiem pret iesniedzēju, nevis "neitrālam" un "neatkarīgam" eksperta viedoklim (40. rindkopa spriedumā).

[2] Piemēram, informatīvais ziņojums ''Par vienota tiesu ekspertīžu centra izveidi''; izskatīts Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra sēdē.