Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Komisija) 2022. gada 27. maija vēstulē Nr. 142.9/8-8-13/22 (turpmāk – vēstule) aicināja Ministru kabinetu plānot publisko būvniecības projektu pakāpenisku realizāciju, lai nākotnē neveidotos būvniecības kapacitātes problēmas, kā arī pēc iespējas ātrāk apstiprināt centralizētus principus būvniecības sadārdzinājuma novērtēšanai un līgumcenu indeksācijai.
Vēstulē Komisija ir norādījusi uz trīs galvenajiem problēmgadījumiem:
- publiskais būvdarbu iepirkuma līgums ir noslēgts pirms šā gada 24. februāra, bet būvkomersants nespēj izpildīt uzņemtās saistības šajā līgumā noteiktajos termiņos par nolīgto līgumcenu;
- būvkomersantu piedāvājumi publiskajos būvdarbu iepirkumos iesniegti pirms šā gada 24. februāra, publiskais būvdarbu iepirkuma līgums vēl nav noslēgts, bet būvkomersants informē, ka tas nevar uzņemties objekta būvniecību par piedāvāto cenu;
- finansēšanas izmaiņu nepieciešamība jaunu publisko būvdarbu iepirkumu rīkošanā.
Komisijas skatījumā, ir iespējams izmantot vienotus principus, lai gan jāņem vērā, ka katrs gadījums ir vērtējams individuāli.
Ministru kabinets seko notikumu attīstībai un Krievijas karadarbības rezultātā radītiem būvniecības nozares darbības traucējumiem. Krievijas karadarbības Ukrainā ietekmes dēļ būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtās līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Izejvielu un būvmateriālu sadārdzinājums neļauj iekļauties līgumcenā, radot finanšu zaudējumus, savukārt būvmateriālu nestabilās piegādes apdraud būvniecības ieceres īstenošanas termiņu ievērošanu. Pieaugot zaudējumu apjomam, palielinās risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus. Šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena ar lielu varbūtību būs augstāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē. Būvizstrādājumu tirgus traucējumi ietekmē publiskos būvdarbu iepirkumus visās stadijās.
Būvniecības nozares pieredze pēdējos divos gados izgaismoja vairākas nepilnības publisko būvdarbu līgumu regulējumā. Pirmkārt, līgumos nepietiekama uzmanība ir pievērsta neparedzēto apstākļu jeb force majeure noteikumiem, kā rezultātā abas līgumslēdzējpuses nespēj efektīvi aizsargāt savas intereses, iestājoties tādiem iepriekš neprognozētiem apstākļiem, kas būtiski apgrūtina iepriekš uzņemto saistību izpildi vai padara šādu izpildi par neiespējamu. Otrkārt, publiskajos būvdarbu līgumos netiek ietverti līgumcenas indeksācijas noteikumi, kas ir instruments riska sadalīšanai starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju būvniecības izmaksu izmaiņu rezultātā. Vairums līdz šim noslēgto līgumu nepieļauj līgumcenas grozīšanu vai līgumcenas indeksāciju, visu risku saistībā ar būvniecības izmaksu svārstībām uzņemoties būvdarbu veicējam. Tāpat arī pasūtītājiem šobrīd nav pietiekama izpratne par būvdarbu sadārdzinājuma kompensēšanas pieļaujamību, sadārdzinājuma aprēķināšanas metodiku, kā arī sadārdzinājuma kompensēšanas kārtību un noteikumiem.
Lai veicinātu efektīvu un jēgpilnu publisko būvdarbu līgumu vadību, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību, kas pieejamas ministrijas tīmekļvietnē. Savukārt Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā kapitālsabiedrība valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Latvijas Valsts ceļi'' sadarbībā ar ceļu būvniecības nozari ir izstrādājušas līgumcenas pārrēķināšanas metodi tipveida līgumiem autoceļu būvdarbos ''Būvdarbu līguma vienības cenu pārrēķina metode''. Vadlīnijas būvdarbu līguma cenas pārskatīšanai un sadārdzinājuma novērtēšanai palīdz pasūtītājiem veikt nepieciešamos grozījumus līgumos publiskās infrastruktūras objektu būvniecības sekmīgai pabeigšanai.
Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu ''Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos'' (prot. Nr. 19 43. § 4. punkts), kurā norādīta Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā tiešā ietekme uz būvmateriālu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Vadlīnijas ieskicē faktorus, kas būtu vērtējami, veicot grozījumus spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Būvdarbos iesaistītās puses varēs izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī atbalsta nosacījumus, ja būvniecība tiek līdzfinansēta ES fondu ietvaros.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Latvijas Valsts ceļi'' izstrādātā metode tipveida līgumiem autoceļu būvdarbos ''Būvdarbu līguma vienības cenu pārrēķina metode'' ir piemērojama tikai tādā gadījumā, kad šāda piedāvātās cenas pārskatīšanas vajadzība, kas radusies saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā, patiesi pastāv, proti, tā piemērojama, ja bez cenu pārskatīšanas nav iespējama līguma izpilde. Attiecīgi pasūtītājam katrā konkrētā gadījumā ir pienākums izvērtēt, vai iepirkuma līgums tā sākotnējā ietvarā ir izpildāms.
Lai mazinātu cenu svārstību negatīvās ietekmes riskus nākotnē, Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts ''Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu'' ir papildināts ar regulējumu, kas paredz līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušanu publiskajos būvdarbu līgumos. Lai sniegtu metodisku palīdzību pasūtītājiem līgumcenas indeksācijas modeļa izvēlē, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares profesionālām organizācijām ir izstrādājusi vadlīnijas būvdarbu līguma cenas indeksācijai no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos. Minētās vadlīnijas ir izstrādātas, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz pienākumu iekļaut publiskajā būvdarbu līgumā noteikumus par cenu indeksāciju, bet neparedz indeksācijas nosacījumus. Konkrēts indeksācijas modelis būtu jānosaka pasūtītājam, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu, ar ieceres īstenošanu saistītus riskus, kā arī pasūtītāja vēlamo modeli sadārdzinājuma riska pārvaldīšanā. Vadlīnijas būvdarbu līguma cenas indeksācijai no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos satur ieteikumus būvdarbu līguma cenas indeksācijas modeļiem, ieskicē faktorus, kas būtu vērtējami, izvēloties konkrēto indeksācijas modeli, lemjot par publiskajā būvdarbu līgumā iekļaujamiem līgumcenas indeksācijas noteikumiem. Vadlīnijas attiecas uz no jauna slēdzamajiem būvdarbu līgumiem un neskar būtisku grozījumu veikšanu jau noslēgtajos publiskajos būvdarbu līgumos. Pienākums iekļaut publiskajos būvdarbu līgumos līguma cenas indeksācijas noteikumus iestāsies tad, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi ''Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu''. Vienlaikus, ņemot vērā Krievijas agresijas Ukrainā izraisītos globālās ekonomikas satricinājumus, pasūtītājiem ieteicams jau tagad iekļaut līgumcenas indeksācijas noteikumus no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas sadārdzinājuma novērtēšanu un indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.
Attiecībā uz ES fondu līdzfinansētajiem projektiem Centrālā finanšu un līguma aģentūra, kas nodrošina ES fondu projektu īstenošanas uzraudzību, savā tīmekļvietnē ir publicējusi praktisko informāciju par izmaksu sadārdzinājumu un termiņa pagarinājuma pamatotību būvniecības līgumu ietvaros, detalizēti atspoguļojot ieteikumus, kas var palīdzēt ES fondu projektu īstenotājiem komunikācijā un risinājumu meklēšanā ar būvdarbu līgumu izpildītājiem. Tāpat arī Iepirkumu uzraudzības birojs savā tīmekļvietnē ir norādījis uz pasūtītāja tiesībām uzsāktā iepirkuma procedūrā veikt grozījumus iepirkuma līgumā (pirms tā noslēgšanas), ņemot vērā norādītās līgumu grozījumu iespējas, kā arī atrunājot, ka līgumprojektu grozījumu pieļaujamība, kā arī būvizstrādājumu tirgus traucējuma ietekme ir vērtējama pēc tiem pašiem principiem kā grozījumu veikšana publiskajos būvdarbu līgumos.
Būvprojektu apturēšana, ņemot vērā esošo sociālekonomisko un politisko situāciju valstī un globālos notikumus pasaulē, nav vēlama un nākotnē var radīt apstākļus būvniecības nozares pārkaršanai, izņemot gadījumus, kad dažādu iemeslu dēļ būvprojektu nav iespējams turpināt vai arī būvprojekts ir tikai īstenošanas sākumposmā. Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai sekmīgi pabeigtu iesāktos būvprojektus. Pasūtītājam jānodrošina finansējums, pārskatot citus projektus un citas prioritātes, iespējams, mainot līguma termiņus. Jāņem vērā, ka ne visiem pasūtītājiem būs iespēja nodrošināt papildu finansējumu sadārdzinājuma kompensēšanai publiskās infrastruktūras projektu sekmīgai pabeigšanai, tai skaitā ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Pašvaldībām ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektos var tikt palielinātas projekta attiecināmās izmaksas, sadarbības iestādei/līgumslēdzējai veicot attiecīgus grozījumus dokumentos par projektu īstenošanu. Savukārt, ja pašvaldībai rodas nepieciešamība palielināt finansējumu investīciju projektiem, kas tiek īstenoti no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir nepieciešams izvērtēt pašvaldības kopējo investīciju programmu, kā prioritāti nosakot uzsākto projektu pabeigšanu. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības var izmantot iespēju lūgt atbalstu no valsts puses, izmantojot tiesības aizņemties nepieciešamos finanšu līdzekļus Valsts kasē investīciju projektu pabeigšanai.
Kompleksu un vienotu risinājumu savlaicīga īstenošana var sekmēt situācijas stabilizēšanos Latvijas būvniecības nozarē.
Pielikumā: