22-TA-102
Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas vadības kārtība
Izdoti saskaņā ar Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 6. pantu un 13. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., un 15. punktu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda (turpmāk – fondi) vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina fondu ieviešanu, tai skaitā plānošanas dokumentu izstrādi, projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, kārtību, kādā izstrādā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku, prasības projektu iesniedzējiem, kārtību, kādā izvērtē projekta iesnieguma atbilstību Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 15. pantā minētajiem projektu iesniegumu noraidīšanas nosacījumiem, projekta līguma saturu un tā slēgšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;
1.2.
prasības fonda pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanai;
1.3.
fondu tehniskās palīdzības īstenošanas kārtību;
1.4.
kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus projektu īstenošanai un veic ar to saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus;
1.5.
fondu projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.6.
kārtību kādā ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
1.7.
kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;
1.8.
fondu ieviešanas un uzraudzības kārtību;
1.9.
kārtību, kādā sagatavo, apstiprina un iesniedz fondu ziņojumus Eiropas Komisijai;
1.10.
kārtību, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
1.11.
Eiropas Komisijas elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas izmantošanas kārtību;
1.12.
kārtību, kādā vadošā iestādē veic deleģētajai iestādei nodoto funkciju izpildes uzraudzību;
1.13.
par horizontālo principu koordināciju atbildīgo institūciju, tās tiesības un pienākumus.
II.Fonda plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana
2.
Fonda nacionālā programma (turpmāk – nacionālā programma) ir ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprināts dokuments, kas ietver prioritātes, vajadzību analīzi, piemērotās stratēģijas izklāstu, finanšu plānu visam fonda darbības periodam, kā arī darbību veidu uzskaitījums.
3.
Nacionālo programmu un tās grozījumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) VI pielikumā noteiktajai veidnei izstrādā vadošā iestāde un iesniedz tos apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu nacionālo programmu vadošā iestāde izstrādā sadarbībā ar deleģēto iestādi. Nacionālo programmu un tās grozījumus pēc apstiprināšanas uzraudzības komitejā vadošā iestāde iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
4.
Vadošā iestāde izstrādā un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā:
4.1.
nacionālās programmas īstenošanas plāna projektu. Nacionālās programmas īstenošanas plānā norāda plānotās aktivitātes, katrai aktivitātei pieejamos finanšu līdzekļus, aktivitāšu īstenošanas sākuma un beigu termiņus, aktivitātē piemērojamo projektu atlases veidu, ierobežotas projektu atlases projekta iesniedzēju un sadarbības partneri, ja attiecināms, kā arī citu informāciju, ko vadošā iestāde uzskata par nepieciešamu;
4.2.
nacionālās programmas snieguma satvaru saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 16. pantu;
4.3.
metodoloģiju nacionālās programmas snieguma satvara noteikšanai saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 17.pantu.
5.
Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu šo noteikumu 4.punktā minētos dokumentus izstrādā deleģētā iestāde un saskaņo tos ar vadošo iestādi.
6.
Ja vadošā iestāde vai deleģētā iestāde konstatē, ka kādā no aktivitātēm ir nepieciešams mazāks finanšu līdzekļu apjoms, nekā aktivitātei apstiprināts nacionālajā programmā, tā sagatavo lēmuma projektu par atlikušā finansējuma pārdalīšanu citām aktivitātēm un virza to apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumu pārdalīt atlikušo finansējumu citām aktivitātēm, veicot grozījumus nacionālās programmas īstenošanas plānā.
7.
Vadošā iestāde atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 44. panta 5. punktā noteiktajam izstrādā nacionālo programmu izvērtēšanas plānu.
III.Prasības fondu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanai
8.
Vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde nodrošina fondu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidošanu un darbību, fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 XI pielikumā un XVI pielikumā noteiktajām prasībām.
9.
Deleģētā iestāde fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņo ar vadošo iestādi.
10.
Ja mainīts funkciju un atbildības sadalījums starp vadošo iestādi un deleģēto iestādi, notikusi fondu pārvaldībā iesaistīto iestāžu struktūrvienību reorganizācija, vadošā iestāde, deleģētā iestāde un revīzijas iestāde 20 darbdienu laikā aktualizē fondu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.
IV.Projektu iesniegumu atlases organizēšana un projektu iesniegumu atlases nolikuma saturs
11.
Atklātu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – atklāts konkurss) un ar to saistīto informāciju vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izsludina, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un savā tīmekļa vietnē.
12.
Ierobežotu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – ierobežota atlase) vadošā iestāde vai deleģētā iestāde organizē, nosūtot uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu programmas īstenošanas plānā apstiprinātajam projekta iesniedzējam (turpmāk – ierobežotas atlases uzaicinājums).
13.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izveido atklāta konkursa un ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
14.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina vērtēšanas komisijas nolikumu. Deleģētā iestāde vērtēšanas komisijas nolikumu pirms apstiprināšanas saskaņo ar vadošo iestādi.
15.
Pirms atklāta konkursa izsludināšanas vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izstrādā atklāta konkursa nolikumu (turpmāk – konkursa nolikums) un iesniedz to apstiprināšanai uzraudzības komitejai.
16.
Konkursa nolikumā vai ierobežotas atlases uzaicinājumā norāda šādu informāciju:
16.1.
nacionālās programmas īstenošanas plānā iekļautās aktivitātes nosaukumu, kuras ietvaros tiek rīkota ierobežota atlase vai atklāts konkurss;
16.2.
atklāta konkursa nosaukumu;
16.3.
atklāta konkursa aktivitāšu īstenošanas atbalstāmās darbības;
16.4.
nacionālās programmas īstenošanas plānā noteiktos pieejamos finanšu līdzekļus, fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma proporciju, kā arī aktivitātes ietvaros sasniedzamos rādītājus;
16.5.
projekta īstenošanas sākuma un beigu termiņus;
16.6.
projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, termiņu, kontaktinformāciju jautājumiem par atklāta konkursa vai ierobežotas atlases norisi un kārtību, kādā sniedz atbildes uz saņemtajiem jautājumiem;
16.7.
vadošās iestādes vai deleģētās iestādes tīmekļa vietnes adresi, kurā publicēti šo noteikumu 17. un 18. punktā minētie dokumenti;
16.8.
projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību;
16.9.
kārtību, kādā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu iekļauj nosacījumus un kontrolē to izpildi;
16.10.
citu informāciju, ko vadošā iestāde vai deleģētā iestāde uzskata par nepieciešamu.
17.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku un iesniedz tos apstiprināšanai uzraudzības komitejai.
18.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina:
18.1.
projekta iesnieguma veidlapu, kas sastāv no:
18.1.1.
projekta apraksta un projekta budžeta;
18.1.2.
projekta iesniedzēja apliecinājuma;
18.1.3.
sadarbības partnera apliecinājuma (ja attiecināms);
18.1.4.
papildus iesniedzamiem dokumentiem;
18.2.
projekta iesnieguma sagatavošanas metodiskos norādījumus;
18.3.
projekta līguma projektu.
19.
Deleģētā iestāde šo noteikumu 18.punktā minētos dokumentus pirms apstiprināšanas saskaņo ar vadošo iestādi.
V.Prasības projekta iesniedzējam
20.
Projekta iesniedzējs projekta iesnieguma apstiprināšanas gadījumā ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu projekta īstenošanas nepārtrauktību un īstenotu projektu paredzētajā termiņā, nodrošinot projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Projekta iesniedzējs nedrīkst būt starpnieks.
21.
Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas veic projekta ietvaros plānoto iepirkuma procedūru līgumcenu priekšizpēti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai 2017.gada 28.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.
22.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt kopā ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem, ievērojot šādus nosacījumus:
22.1.
sadarbības partneris ir:
22.1.1.
tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde;
22.1.2.
Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona vai personu apvienība;
22.1.3.
starptautiska organizācija, kura atbilst fonda mērķiem;
22.2.
projekta iesniedzējs, ja tā projekta iesniegums tiek apstiprināts, iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu rezultātā projekta iesniedzējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, vai darījumam jāpiemēro normatīvie akti iepirkuma procedūras un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansēto projektu jomā;
22.3.
atklāta konkursa ietvaros projekta iesniedzējs visiem sadarbības partneriem kopā saskaņā ar partnerības līgumu drīkst nodot ne vairāk kā 30% no projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma.
23.
Projekta iesniedzējs uz vienu projektu iesniegumu atlasi var iesniegt vienu projekta iesniegumu.
VI.Kārtība kādā izvērtē projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu noraidīšanas nosacījumiem
24.
Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju ir attiecināms kāds no likuma 15. pantā minētajiem projektu iesniegumu noraidīšanas nosacījumiem, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde informāciju iegūst šādā kārtībā:
24.1.
par likuma 15. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem – no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu piekrišanu;
24.2.
par likuma 15. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem — no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).
VII.Projekta līguma saturs un slēgšanas kārtība
25.
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vadošā iestāde vai deleģētā iestāde 10 darbdienu laikā informē projekta iesniedzēju par projekta apstiprināšanu ierobežotas atlases vai atklāta konkursa ietvaros un piedāvā projekta iesniedzējam noslēgt projekta līgumu, nosūtot projekta līguma projektu.
26.
Projekta līgumā norāda:
26.1.
līguma priekšmetu;
26.2.
projektam piešķirtā finansējuma apmēru, tai skaitā, fonda finansējumu un valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un proporciju;
26.3.
pušu pienākumus, tiesības un atbildību;
26.4.
projekta līguma īstenošanas termiņu;
26.5.
finansējuma pieprasīšanas un norēķinu kārtību;
26.6.
izmaksu attiecināmības nosacījumus;
26.7.
projekta pārskatu sagatavošanas kārtību;
26.8.
datu uzskaites un uzglabāšanas nosacījumus;
26.9.
projekta rezultātu izmantošanas un pamatlīdzekļu saglabāšanas un uzturēšanas nosacījumus;
26.10.
projekta vizuālās identitātes prasības;
26.11.
projekta līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
26.12.
pušu strīdu risināšanas kārtību;
26.13.
citu informāciju, kuru puses uzskata par būtisku.
27.
Projekta līgumam pievieno projekta iesniegumu.
28.
Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar sadarbības partneri, slēdz sadarbības līgumu, nosakot sadarbības partnera pienākumus saskaņā ar projekta līgumu.
29.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde izbeidz atklātu konkursu, neslēdzot projekta līgumu, šādos gadījumos:
29.1.
ja visi iesniegtie projektu iesniegumi ir noraidīti;
29.2.
ja atklāta konkursa ietvaros projekta iesniedzējs atsakās vai divu mēnešu laikā no šo noteikumu 25. punktā minētā piedāvājuma nosūtīšanas nenodrošina projekta līguma noslēgšanu;
29.3.
ja ir objektīvs pamatojums (piemēram, nepārvarama vara, nepietiekams finansējums), kādēļ vadošā iestāde vai deleģētā iestāde nevar noslēgt projekta līgumu ar atklāta konkursa uzvarētāju.
30.
Ierobežotas atlases gadījumā vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, vienojoties ar projekta iesniedzēju, var pieņemt lēmumu izbeigt ierobežotu atlasi un neslēgt projekta līgumu.
31.
Ja pieņemts šo noteikumu 30. punktā minētais lēmums, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde rīkojas atbilstoši šo noteikumu 6. punktā noteiktajam.
32.
Pēc ierobežotas atlases vai atklāta konkursa pabeigšanas deleģētā iestāde informē vadošo iestādi par ierobežotas atlases vai atklāta konkursa gaitu un rezultātiem, un iesniedz noslēgtos projektu līgumus.
VIII.Fondu tehniskā palīdzība un tās īstenošanas kārtība
33.
Fondu tehniskās palīdzības finansējuma saņēmējs ir:
33.1.
Iekšlietu ministrija;
33.2.
Finanšu ministrija;
33.3.
Kultūras ministrija;
33.4.
Labklājības ministrija;
33.5.
Tieslietu ministrija.
34.
Finansējuma saņēmējiem, kas nodrošina fondu tehniskās palīdzības mērķu sasniegšanu, aprēķinātais maksimāli pieejamais finansējums laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim tiek norādīts fondu tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumā, kuru sagatavo vadošā iestāde.
35.
Šo noteikumu 34. punktā minētājā fondu tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumā noteiktā kopējā pieejamā finansējuma apmērs var tikt precizēts, ja fondu programmas 2021.–2027. gadam ietvaros notiek finansējuma pārdale starp fondiem vai, ja Latvija nedeklarē Eiropas Komisijai visu tai pieejamo fondu piešķīrumu, atbilstoši fondu nacionālās programmās 2021.–2027. gada plānošanas periodam noteiktajam apjomam.
36.
Fondu tehniskās palīdzības mērķa sasniegšanai saistītās atbalstāmās darbības ir:
36.1.
fondu administrēšana;
36.2.
fondu plānošana;
36.3.
fondu izvērtēšanas vai pētījumu nodrošināšana;
36.4.
fondu publicitātes un informatīvie pasākumi;
36.5.
fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā vērtēšanas nodrošināšana un nepieciešamo ekspertīžu veikšana;
36.6.
fondu uzraudzība;
36.7.
fondu pēcuzraudzības nodrošināšana;
36.8.
fondu finanšu kontroles un revīzijas nodrošināšana;
36.9.
fondu elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izstrādes, attīstīšanas, sasaistes un uzturēšanas nodrošināšana, drošības pasākumu un funkcionalitātes nodrošināšana;
36.10.
horizontālā principa politikas nodrošināšana;
36.11.
mācības, konferences, semināri, komitejas, darba grupas un citi pasākumi, kuru mērķis ir pilnveidot fondu vadībā iesaistīto darbinieku un ierēdņu profesionālo kompetenci.
37.
Šo noteikumu 33. punktā noteiktais finansējuma saņēmējs, tehniskās palīdzības izmaksas plāno, balstoties uz savu funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem šo noteikumu 36. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai.
38.
No fondu tehniskās palīdzības finansējuma var attiecināt tikai to amata pienākumu daļu, ko darbinieks vai ierēdnis veicis atbilstoši amata aprakstā noteiktajam vai kā papildus amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi, kas saistīti ar šo noteikumu 36.punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanu. Uzskaiti par daļlaika noslodzes principu katrs finansējuma saņēmējs veic atbilstoši institūcijā noteiktajai kārtībai.
39.
Šo noteikumu 36. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā, ja tās saistītas ar fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ieviešanu, uzraudzību un slēgšanas procesa nodrošināšanu, ir attiecināmas no fondu tehniskās palīdzības finansējuma no 2022. gada 1. janvāra.
40.
Finansējuma saņēmējs, nodrošina izmaksu uzskaiti, kas radušās īstenojot šo noteikumu 36. punktā noteiktās atbalstāmās darbības atbilstoši likuma 7.panta trešajā daļā minēta starpresoru vienošanās noteiktajai kārtībai.
41.
Ja finansējuma saņēmējs ir iesaistīts vairāku fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā, fonda tehniskās palīdzības īstenošanas izmaksas attiecina uz katru no fonda finansējumu, ņemot vērā pieejamā tehniskās palīdzības finansējuma proporciju starp fondiem.
IX.Projektu un tehniskās palīdzības īstenošanai paredzētā finansējuma plānošana un maksājumu veikšana valsts budžetā
42.
Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc fonda nacionālās programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par kontiem, kuros tiks ieskaitīti no Eiropas Komisijas saņemtais finansējums fonda īstenošanai.
43.
Attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – centrālā valsts iestāde) īstenošanā esošā projekta vai tehniskās palīdzības finansējumu centrālā valsts iestāde plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.
44.
Finansējumu kā ārvalstu finanšu palīdzību fonda finansējuma atmaksai vadošā iestāde plāno savā budžetā atsevišķā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā sadalījumā pa fondiem.
45.
Ja nav iespējams ieplānot finansējumu projektu īstenošanai valsts budžetā kārtējam gadam, centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par līdzekļu pārdali pieprasa finansējumu attiecīgā projekta vai tehniskās palīdzības īstenošanai no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
46.
Pēc tam, kad šo noteikumu 42. punktā norādītajā kontā Eiropas Komisija ieskaitījusi gada atlikumu, vadošā iestāde 30 darba dienu laikā sagatavo maksājuma rīkojumu par gada atlikuma maksājuma pieprasījumā deklarēto izdevumu atmaksu valsts budžeta ieņēmumos.
X.Projekta un tehniskās palīdzības finansēšanas nosacījumi un maksājumu veikšana
47.
Projektam nepieciešamo finansējumu valsts budžetā pieprasa šādā kārtībā:
47.1.
ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas vadošās iestādes vai deleģētās iestādes institucionālā padotībā, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda vajadzībām, projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu valsts budžetā pieprasa attiecīgi vadošā iestāde vai deleģētā iestāde;
47.2.
ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas neatrodas vadošās iestādes, vai deleģētās iestādes institucionālā padotībā, finansējuma saņēmējs pēc projekta līguma noslēgšanas informē par to centrālo valsts iestādi, kas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu pieprasa valsts budžetā;
47.3.
ja finansējuma saņēmējs ir centrālā valsts iestāde, kas nav vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, finansējuma saņēmējs pēc projekta līguma noslēgšanas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu pieprasa valsts budžetā.
48.
Tehniskās palīdzības īstenošanai nepieciešamo finansējumu vadošā iestāde, deleģētā iestāde vai revīzijas iestāde pieprasa valsts budžetā.
49.
Apstiprinātā projekta īstenošanai finansējumu piešķir kā fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem kā dotāciju.
50.
Ja finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai iestādei saskaņā ar likumu par valsts budžetu un finanšu vadību kārtējam gadam.
51.
Ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, uz finansējuma saņēmēju attiecas šādi nosacījumi:
51.1.
projektu finansē un maksājumus veic no vadošās iestādes vai deleģētās iestādes pārskaitītā avansa maksājuma un starpposma maksājuma finanšu līdzekļiem, kas tiek piešķirti saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību, un no finansējuma saņēmēja līdzekļiem;
51.2.
avansa un starpposmu maksājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam apstiprinātā finansējuma;
51.3.
noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam vadošā iestāde vai deleģētā iestāde pārskaita pēc projekta gala pārskata un atzinuma par izdevumu atbilstību apstiprināšanas.
52.
Visu ar projekta īstenošanu saistīto maksājumu veikšanai atver kontu:
52.1.
Valsts kasē, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
52.2.
Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ja finansējuma saņēmējs ir starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem.
53.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību pieņem lēmumu par projekta finansēšanas plānā paredzētā asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu.
54.
Ja projekta īstenošanā izlietotais finansējums pārsniedz maksimālo projektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību atzīst par neatbilstoši veiktiem izdevumiem un finansējuma saņēmējs to sedz no saviem līdzekļiem.
XI.Izmaksu attiecināmības nosacījumi un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumi
55.
Finansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāks kā 200 001 euro.
56.
Ierobežotas projektu atlases ietvaros apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas:
56.1.
no projekta līguma parakstīšanas dienas līdz projekta līgumā noteiktajam projekta īstenošanas beigu datumam;
56.2.
no 2021.gada 1.janvāra, ja tas ir apstiprināts ar fonda uzraudzības komitejas lēmumu;
56.3.
ja notiek atbalsta sniegšanas turpināšana iepriekš apstiprinātam projektam, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr.2021/1147, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (turpmāk – Regula Nr.2021/1147) 39.panta 4.punktu, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 500 000 euro, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr.2021/1148, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (turpmāk – Regula Nr.2021/1148) 33.panta 4.punktu, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 2 500 000 euro un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas Nr.2021/1149 par Iekšējās drošības fonda izveidi (turpmāk – Regula Nr.2021/1149) 34.panta 4.punktu, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 500 000 euro.
57.
Atklāta konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanu var uzsākt ne agrāk kā projekta līguma parakstīšanas dienā.
58.
Projekta vadības un administrēšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20% no tiešajām projekta attiecināmajām izmaksām. Projekta vadības un administrēšanas izmaksās tiek ieskaitīta netiešo attiecināmo izmaksu summa.
59.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir vienotas likmes izmaksas un tās nedrīkst pārsniegt 7% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
60.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus fonda projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas, ja:
60.1.
projekta kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN);
60.2.
projekta kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro un finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt no valsts budžeta atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.
61.
Vadošajai iestādei un deleģētajai iestādei ir tiesības piemērot šādas projekta vienkāršotās izmaksas:
61.1.
standarta likmes vienības izmaksas;
61.2.
vienreizējo maksājumu, kas nepārsniedz 10 000 euro;
61.3.
vienotas likmes izmaksas, ko nosaka procentuālā apmērā no tiešām izmaksām vienam vai vairākiem izmaksu veidiem.
62.
Šo noteikumu 61. punktā minēto projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku, izstrādā un apstiprina vadošā iestāde vai deleģētā iestāde. Deleģētās iestādes izstrādāto projekta vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku saskaņo arī ar vadošo iestādi.
63.
Revīzijas iestāde veic vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 94. panta 2. punktā noteiktajam.
XII.Projektu īstenošanas uzraudzība un kontrole
64.
Projekti attiecīgajā finanšu gadā ir pakļauti:
64.1.
Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas un Valsts kontroles pārbaudei un revīzijai;
64.2.
vadošās iestādes un deleģētās iestādes administratīvai pārbaudei un pārbaudei projekta īstenošanas vietā;
64.3.
revīzijas iestādes auditam un revīzijai.
65.
Grāmatvedības gads šo noteikumu izpratnē attiecas uz vadošās iestādes, deleģētās iestādes, revīzijas iestādes un finansējuma saņēmēja veiktajiem izdevumiem, kas veikti laikposmā no "N-1" gada 1. jūlija līdz "N" gada 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir no 2021. gada 1.janvāra līdz 2022. gada 30.jūnijam, ja īstenojas šādi nosacījumi:
65.1.
par tiem veiktas administratīvās pārbaudes un pārbaudes projektu īstenošanas vietā;
65.2.
tie iegrāmatoti vadošās iestādes grāmatvedības uzskaitē kā saistības ārvalstu finanšu palīdzības fondu finansējuma atmaksai, sadalījumā pa fondiem un projektiem.
66.
Vadošā iestāde iegrāmato vadošās iestādes grāmatvedībā deleģētās iestādes lēmumā par izdevumu atbilstību norādīto izdevumu summu.
67.
Administratīvā pārbaude šo noteikumu izpratnē ir finansējuma saņēmēja iesniegtā iepirkuma plāna, finansējuma pieprasījuma (ja attiecināms), izdevumu pārskata un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaude, projekta īstenošanas progresa pārbaude un iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaude. Šo pārbaudi veic vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pārbaudei pakļaujot visus iepirkuma plānus, visus finansējuma pieprasījumus, vismaz reprezentatīvo izlasi ar attaisnojuma dokumentiem, visus projekta progresa un gala pārskatus un uz riska izvērtējumu balstītu izlasi iepirkumu dokumentācijas un norises pirmspārbaudei.
68.
Pārbaude projekta īstenošanas vietā šo noteikumu izpratnē ir projekta finanšu un īstenošanas pārbaude pie finansējuma saņēmēja un iepirkumu pēcpārbaude. Pārbaudi projekta īstenošanas vietā veic vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pārbaudei pakļaujot gan veiktos maksājumus, noslēgto būvdarbu, pakalpojuma un piegādes līguma izpildi, veikto iepirkumu pēcpārbaudes, sasniegtā progresa atbilstību projekta atskaitēs norādītajam, publicitātes, saziņas un vizuālo prasību izpildi un citu projekta līgumā noteikto pienākumu izpildi.
69.
Ja, veicot šo noteikumu 67. un 68. punktā minētās pārbaudes, tiek konstatēti sistēmiski projekta īstenošanas pārkāpumi, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde veic papildu pārbaudes, lai noteiktu pārkāpumu apjomu un to, vai pārkāpumu biežums nepārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos pieļaujamo būtiskuma slieksni.
70.
Šo noteikumu 68. punktā minētās pārbaudes veic, pamatojoties uz īstenošanā esošo projektu riska novērtējumu un projekta īstenošanas vietas pārbaužu plānu. Projektu riska novērtējumu un pārbaužu plānu par katru grāmatvedības gadu sagatavo vadošā iestāde vai deleģētā iestāde, pēc pārbaužu plāna apstiprināšanas to elektroniski nosūta revīzijas iestādei. Deleģētā iestāde sagatavoto projektu riska novērtējumu un apstiprināto pārbaužu plānu elektroniski nosūta vadošajai iestādei.
71.
Ja nepieciešams, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir tiesīga veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepriekš neinformējot finansējuma saņēmēju.
72.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde sagatavo pārbaudes ziņojumu par katru šo noteikumu 68. un 71. punktā minēto pārbaudi un pēc pārbaudes ziņojuma apstiprināšanas elektroniski to nosūta revīzijas iestādei. Deleģētā iestāde pārbaudes ziņojumu nosūta arī vadošajai iestādei.
73.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem iepirkumu pakļauj šo noteikumu 67. punktā minētajai iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaudei. Katru gadu līdz 15. janvārim vadošā iestāde vai deleģētā iestāde sagatavo iepirkumu dokumentācijas un iepirkumu norises pirmspārbaudes plānu kārtējam gadam. Pēc iepirkumu dokumentācijas un iepirkumu norises pirmspārbaudes plāna apstiprināšanas to elektroniski nosūta revīzijas iestādei. Vadošā iestāde un deleģētā iestāde pirmspārbaudē izmanto Iepirkumu uzraudzības biroja apstiprināto metodiku par iepirkumu pirmspārbaužu veikšanu.
74.
Par iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma norises pirmspārbaudes plānā iekļautajiem iepirkumiem vadošā iestāde vai deleģētā iestāde informē attiecīgo finansējuma saņēmēju.
75.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde par iepirkuma dokumentācijas un norises pirmspārbaudi sagatavo pozitīvu atzinumu, atzinumu ar iebildumiem vai negatīvu atzinumu. Finansējuma saņēmējs iepirkuma līgumu drīkst slēgt tikai pēc tam, kad no vadošās iestādes vai deleģētās iestādes saņemts pozitīvs atzinums.
76.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde izstrādā un apstiprina iekšējās procedūras, nosakot kārtību, kādā veic šo noteikumu 67. un 68. punktā minētās pārbaudes. Deleģētā iestāde iekšējo procedūru projektus saskaņo ar vadošo iestādi.
77.
Lai varētu veikt šo noteikumu 67., 68. un 71. punktā minētās pārbaudes, finansējuma saņēmējs nodrošina:
77.1.
pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
77.2.
pieeju finanšu un citiem dokumentiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu, kā arī pieeju grāmatvedības uzskaites sistēmas datiem, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
77.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstu sagatavošanu.
XIII.Fondu īstenošanā konstatēto neatbilstību veidi un ziņošanas kārtība par konstatētajām neatbilstībām
78.
Ar neatbilstību šo noteikumu izpratnē saprot jebkuru fondu vadību reglamentējošā Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības normatīvā akta pārkāpumu, kas radies vadošās iestādes, deleģētās iestādes, revīzijas iestādes vai finansējuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ un kuram ir, vai varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu.
79.
Eiropas Savienības budžetu var ietekmēt šādas neatbilstības:
79.1.
neatbilstības projektu iesniegumu atlases procesā, kas ir ietekmējušas projektu iesniegumu atlases galarezultātu;
79.2.
iepirkumus regulējošo normatīvo aktu vai iepirkumu līgumu pārkāpumi, kas ietekmē, vai var ietekmēt projekta budžetu, kā arī neatbilstības iepirkumu līgumu slēgšanas un izpildes procesā;
79.3.
krāpšana un korupcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulas Nr.2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 136.panta 1.punkta d) apakšpunkta i) un ii) daļu;
79.4.
interešu konflikts, tai skaitā finansējuma saņēmēja piedalīšanās lēmuma pieņemšanā par saimnieciska rakstura līguma slēgšanu vai līguma slēgšana (izņemot darba līgumu) ar personām, kas ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera darbinieki, biedri, amatpersonas, viņu laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi vai pusmāsas, adoptētie vai adoptētāji, vai ar komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru biedri, dalībnieki, kapitāla daļu īpašnieki vai valdes locekļi ir šajā apakšpunktā minētās personas;
79.5.
aritmētiskā kļūda;
79.6.
grāmatvedības uzskaites un izdevumu attaisnojuma dokumentu noformēšanas un uzglabāšanas neatbilstība grāmatvedības uzskaites prasībām;
79.7.
veikto maksājumu neatbilstība izdevumu tāmē noteiktajam darba apjomam;
79.8.
normatīvo aktu, kas nosaka projekta īstenošanu un projekta līguma pārkāpumi;
79.9.
projekta mērķu un plānoto projekta rezultātu nesasniegšana.
80.
Neatbilstības var konstatēt:
80.1.
vadošā iestāde vai deleģētā iestāde šo noteikumu 67. un 68. punktā minētajās pārbaudēs;
80.2.
revīzijas iestāde pārvaldības un kontroles sistēmas auditos, darbību revīzijās un pārskatu revīzijās.
81.
Lēmuma pieņemšanai par neatbilstības ziņošanu Eiropas Komisijai vadošā iestāde izvērtē no revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes saņemto informāciju par konstatēto neatbilstību un, ja nepieciešams:
81.1.
pieprasa papildu informāciju no revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes;
81.2.
ierosina papildu pārbaudes par revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes norādītajām neatbilstībām.
82.
Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošo informāciju revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes minētais gadījums nav uzskatāms par neatbilstību, par kuru būtu jāziņo Eiropas Komisijai, vadošā iestāde 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 80. punktā minētās informācijas saņemšanas informē par to revīzijas iestādi vai deleģēto iestādi.
83.
Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošo informāciju revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes minētais gadījums ir uzskatāms par neatbilstību, par kuru būtu jāziņo Eiropas Komisijai, kā arī ja vadošās iestādes konstatētais gadījums ir uzskatāms par neatbilstību, vadošā iestāde divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām sagatavo Eiropas Komisijai sākotnējo ziņojumu par neatbilstībām.
84.
Šo noteikumu 83. punktā minēto ziņojumu nesagatavo (izņemot, ja ir aizdomas par krāpšanu vai iespējamu finansējuma saņēmēja maksātnespēju) šādos gadījumos:
84.1.
neatbilstības attiecas uz fondu finansējumu, kas ir mazāks par 10 000 euro;
84.2.
neatbilstības izpaužas vienīgi kā nespēja pilnībā, vai daļēji īstenot projektu finansējuma saņēmēja maksātnespējas dēļ;
84.3.
ja finansējuma saņēmējs pirms vai pēc maksājuma veikšanas brīvprātīgi norādījis uz neatbilstībām, pirms to konstatējusi vadošā iestāde;
84.4.
ja vadošā iestāde, deleģētā iestāde vai revīzijas iestāde neatbilstības atklājusi un izdevumus atzinusi par neatbilstošiem pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas gada atlikuma maksājuma pieprasījumā, kas iesniegts Eiropas Komisijā.
85.
Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas informēšanu par procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šo noteikumu 84. punktā minētajā ziņojumā norādītajām neatbilstībām, un svarīgajām izmaiņām, kas panāktas, īstenojot šīs procedūras, vadošā iestāde uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas sagatavo atkārtotu ziņojumu Eiropas Komisijai.
86.
Ja konstatētajai neatbilstībai ir vai varētu būt negatīva ietekme ārpus Latvijas Republikas teritorijas, vadošā iestāde Eiropas Komisiju informē uzreiz pēc neatbilstības konstatēšanas.
87.
Šo noteikumu 83. un 85. punktā minētos ziņojumus vadošā iestāde Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.
88.
Vadošā iestāde nodrošina informācijas uzskaiti par katru konstatēto neatbilstību.
XIV. Kārtība, kādā noraksta ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus
89.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde šo noteikumu 79. punktā minēto neatbilstību dēļ radušos izdevumus var atzīt par neatbilstošiem šādos gadījumos:
89.1.
pēc administratīvās pārbaudes vai pārbaudes projekta īstenošanas vietā rezultātiem, ja izdevumi neatbilst projekta līgumam vai izmaksu attiecināmības nosacījumiem vai ja finansējuma saņēmējs nav ievērojis Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības vai projekta līguma nosacījumus;
89.2.
pēc revīzijas iestādes veikto auditu un revīziju rezultātiem;
89.3.
pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par gada atlikuma maksājuma pieprasījumā iekļauto izdevumu atbilstību.
90.
Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde samazina kopējās projekta attiecināmās izmaksas par neatbilstoši veikto izdevumu summu un nodrošina neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.
91.
Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi, ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā:
91.1.
pieprasa finansējuma saņēmējam atmaksāt vadošās iestādes vai deleģētās iestādes norādītajā kontā neatbilstoši veikto izdevumu summu;
91.2.
izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un, ja atgūstamā summa vienam projektam nepārsniedz 50 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, sagatavojot grāmatvedības izziņu;
91.3.
ja šo noteikumu 91.1. un 91.2. apakšpunktā minētajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus, atbildīgā iestāde vai deleģētā iestāde par to rakstiski informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu uzskata datumu, kad par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir informējusi Ministru kabinetu un Valsts kontroli.
92.
Šo noteikumu 91.3. apakšpunktā minētajā informācijā norāda:
92.1.
finansējuma saņēmēju, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi;
92.2.
projekta nosaukumu un numuru;
92.3.
fakta konstatējumu;
92.4.
pamatojumu, kāpēc izdevumi atzīti par neatbilstošiem;
92.5.
neatbilstoši veikto izdevumu summu un atgūstamo summu, tai skaitā fondu finansējuma daļu un valsts budžeta finansējuma daļu;
92.6.
neatbilstoši veikto izdevumu summu, kas pārskaitāma Eiropas Komisijai, ja vadošā iestāde ir saņēmusi Eiropas Komisijas lēmumu par finanšu līdzekļu atmaksāšanu.
93.
Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā vadošā iestāde vai deleģētā iestāde ir konstatējusi neatbilstoši veiktus izdevumus, ir privāto tiesību juridiskā persona vai personu apvienība vai starptautiska organizācija, kas atbilst fonda mērķiem, neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā:
93.1.
pamatojoties uz projekta līgumu, neatbilstoši veiktos izdevumus ietur no starpposma vai gala finansējuma pieprasījuma, par to informējot finansējuma saņēmēju;
93.2.
ja viena projekta neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 50 euro un gala finansējuma pieprasījumā norādītā summa ir mazāka par neatbilstoši veikto izdevumu summu, izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, sagatavojot grāmatvedības izziņu;
93.3.
ja šo noteikumu 93.1. un 93.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus, vienojas ar finansējuma saņēmēju civiltiesiskā kārtībā vai pieņem administratīvo aktu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, tajā iekļaujot brīdinājumu par piespiedu izpildi.
94.
Neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nodrošināšanai vadošā iestāde vai deleģētā iestāde finansējuma saņēmējam norāda kontu Valsts kasē, uz kuru pārskaitāma neatbilstoši veikto izdevumu summa.
95.
Finansējuma saņēmējs nodrošina neatbilstoši veikto izdevumu summas ieskaitīšanu vadošās iestādes vai deleģētās iestādes norādītajā kontā to noteiktajā termiņā.
96.
Ja neatbilstoši veiktie izdevumi ir atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar tās pieprasījumu un:
96.1.
ir saņemta neatbilstoši veikto izdevumu atmaksa šo noteikumu 94. punktā minētajā kontā, vadošā iestāde vai deleģētā iestāde plāno neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu valsts budžetā;
96.2.
to atgūšana no finansējuma saņēmēja nav iespējama, vadošā iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, atmaksā finanšu līdzekļus no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
97.
Deleģētā iestāde informē vadošo iestādi par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos šo noteikumu 112. punktā minētās starpresoru vienošanās noteiktajā termiņā.
98.
Vadošā iestāde pārliecinās par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kā arī uzskaita atgūstamās un atmaksātās summas.
99.
Vadošā iestāde informē revīzijas iestādi par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja izdevumi ir atzīti par neatbilstošiem pēc revīzijas iestādes sniegtās informācijas par neatbilstību.
XV.Kārtība, kādā publisko informāciju par projektiem un nodrošina publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasības
100.
Vadošā iestāde nodrošina:
100.1.
regulas Nr.2021/1060 46., 47. un 49. pantā noteikto pienākumu īstenošanu;
100.2.
fonda publicitātes stratēģijas plāna izstrādi un apstiprināšanu uzraudzības komitejā par visu fonda īstenošanas periodu;
100.3.
informāciju plašsaziņas līdzekļiem un sociālajos medijos par fonda plānošanu un ieviešanu.
101.
Deleģētā iestāde nodrošina šo noteikumu 100.1., 100.2. un 100.3. apakšpunktā noteikto attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomu.
102.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde nodrošina informatīvu pasākumu (konferenču un semināru) organizēšanu, kuros informē par plānotajām aktivitātēm, pieejamo finansējumu, prasībām projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai, izmaksu attiecināmības jautājumiem, kā arī par fonda īstenošanas rezultātiem. Uz dokumentiem un izdales materiāliem, kas tiek izmantoti informatīvos pasākumos, nodrošina norādi uz fonda finansējuma izmantošanu.
103.
Deleģētā iestāde reizi gadā sagatavo un līdz 1. novembrim elektroniski iesniedz vadošajā iestādē informāciju par tekošajā gadā īstenotajiem informācijas un komunikācijas pasākumiem un sasniegtajiem publicitātes stratēģijas plāna stratēģijas pasākumu rādītājiem.
104.
Revīzijas iestāde īsteno publicitātes pasākumus, kas attiecināmi uz revīzijas iestādes funkciju izpildi.
105.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu informāciju un komunikāciju, finansējuma saņēmējs pilda regulas Nr.2021/1060 47., 50. pantā un IX pielikumā noteiktos pienākumus.
XVI.Eiropas Komisijas elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas izmantošanas kārtība
106.
Visa oficiālā informācijas apmaiņa starp vadošo iestādi vai revīzijas iestādi un Eiropas Komisiju notiek, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu (turpmāk – sistēma), izņemot nepārvaramas varas gadījumu atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 XV pielikuma 3.3.apakšpunktam.
107.
Piekļuves tiesības sistēmai ir vadošajai iestādei, deleģētajai iestādei un revīzijas iestādei. Jautājumus, kas saistīti ar piekļuvi sistēmai, regulē institūciju noslēgtās starpresoru vienošanās.
108.
Vadošā iestāde apstiprina personu, kas atbild par sistēmas piekļuves tiesību pārvaldi atbilstoši regulas Nr.2021/1060 XV pielikuma 2.4. apakšpunktam, kā arī darbojas kā kontaktpersona atbilstoši regulas Nr.2021/1060 XV pielikuma 2.8. apakšpunktam.
XVII.Vadošās iestādes deleģētajai iestādei nodoto funkciju izpildes uzraudzības kārtība
109.
Vadošā iestāde veic pārbaudes deleģētajā iestādē, lai pārliecinātos par tai nodoto funkciju atbilstošu īstenošanu.
110.
Vadošā iestāde šo noteikumu 109. punktā minētās pārbaudes var veikt kā:
110.1.
dokumentācijas pārbaudi, kas saistīta ar fonda īstenošanu;
110.2.
pārbaudi uz vietas deleģētajā iestādē;
110.3.
pēcpārbaudi deleģētās iestādes veiktajām administratīvajām pārbaudēm vai pārbaudēm projekta īstenošanas vietā, savstarpēji salīdzinot pārbaužu rezultātus.
111.
Vadošā iestāde informē deleģēto iestādi par tās veikto pārbaužu rezultātiem.
112.
Vadošā iestāde un deleģētā iestāde atbilstoši likuma 8.panta trešajai daļai slēdz starpresoru vienošanos, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
112.1.
deleģētajai iestādei nodotos uzdevumus un to izpildes kārtību un termiņus;
112.2.
deleģētās iestādes pienākumu pārbaudīt finansējuma saņēmēju atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;
112.3.
deleģētās iestādes pienākumu izveidot un uzturēt tādu organizatorisko struktūru un pārvaldības un kontroles sistēmu, kas ir piemērota tās uzdevumu īstenošanai;
112.4.
informāciju un apliecinošus dokumentus, kas deleģētajai iestādei ir jāiesniedz vadošajai iestādei, un termiņus, kas tai jāievēro;
112.5.
mehānismu, ko vadošā iestāde izmanto deleģētās iestādes funkciju izpildes pārraudzībai;
112.6.
tehniskās palīdzības īstenošanas kārtību;
112.7.
citus ar nodoto uzdevumu izpildi saistītos jautājumus.
XVIII.Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina un iesniedz fondu ziņojumus Eiropas Komisijai
113.
Gada snieguma ziņojumu sagatavo šādā kārtībā:
113.1.
vadošā iestāde sagatavo gada snieguma ziņojuma daļu par savas kompetences jautājumiem;
113.2.
deleģētā iestāde sagatavo gada snieguma ziņojuma daļu par savas kompetences jautājumiem un iesniedz vadošajai iestādei;
113.3.
vadošā iestāde, pamatojoties uz šo noteikumu 113.1. un 113.2. apakšpunktā minētajiem ziņojumiem, sagatavo vienoto gada snieguma ziņojuma projektu un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejai;
113.4.
pēc gada snieguma ziņojuma projekta apstiprināšanas uzraudzības komitejā, vadošā iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1148 29. pantam, Regulas Nr.2021/1149 30. pantam un Regulas Nr.2021/1147 35. pantam iesniedz to Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada 15. februārim, turpinot līdz 2031. gadam un to ieskaitot.
114.
Vadošā iestāde katru gadu līdz 31. janvārim un 31. jūlijam, turpinot līdz 2031. gadam un to ieskaitot, iesniedz Eiropas Komisijai prognozes par summām, par kurām kārtējā un nākamajā kalendārajā gadā tiks iesniegti maksājuma pieteikumi saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 VIII pielikumu.
115.
Atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 91. pantam, vadošā iestāde līdz 2031. gadam un to ieskaitot Eiropas Komisijai iesniedz ne vairāk kā sešus maksājuma pieteikumus par katru programmu, fondu un grāmatvedības gadu saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 XXIII pielikumā noteikto veidni. Pēdējo maksājuma pieteikumu, kas iesniegts līdz katra gada 31. jūlijam, uzskata par galīgo maksājuma pieteikumu par grāmatvedības gadu, kas beidzies 30. jūnijā.
116.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 98. pantu, par katru grāmatvedības gadu, par kuru iesniegti maksājuma pieteikumi, vadošā iestāde katru gadu līdz 15. februārim iesniedz Eiropas Komisijai šādus dokumentus (“apliecinājumu paketi”), kas attiecas uz iepriekšējo grāmatvedības gadu - pārskats par izdevumiem, pārvaldības deklarācija, gada revīzijas atzinums, gada kontroles ziņojums. Pēdējā grāmatvedības gadā, vadošā iestāde kā daļu no apliecinājumu paketes iesniedz pēdējo gada snieguma ziņojumu.
117.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 42. pantu, vadošā iestāde elektroniski nosūta Eiropas Komisijai kumulatīvus datus par katru programmu ievērojot Regulas Nr.2021/1060 VII pielikuma veidni.
XIX.Par horizontālo principu koordināciju atbildīgā institūcija, tās tiesības un pienākumi
118.
Par horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (regulas Nr.2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. daļa), aptverot tādas jomas kā pamattiesību ievērošana, dzimumu līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ koordināciju (ieviešanas uzraudzību) fonda ietvaros ir atbildīga Labklājības ministrija.
119.
Par šo noteikumu 118. punktā minēto horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai ir šādi pienākumi:
119.1.
izstrādāt metodisko materiālu par horizontālo principu ieviešanu un ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu fonda vadībā iesaistītajām institūcijām aktivitāšu ieviešanas nosacījumu definēšanā, un finansējuma saņēmējiem saistībā ar horizontālā principa jautājumiem;
119.2.
sniegt atzinumus par fonda plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā un sniegt uzraudzības komitejai viedokli par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālo principu;
119.3.
informēt uzraudzības komiteju par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajam horizontālajam principam programmas ieviešanā.
120.
Par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai.
121.
Par horizontālā principa ieviešanas uzraudzību atbildīgā institūcija informē fonda vadībā iesaistītās institūcijas par konstatētiem būtiskiem trūkumiem un vienlaikus sniedz argumentētus priekšlikumus atbilstīgai un efektīvai horizontālā principa ieviešanai.
122.
Fonda vadībā iesaistītās institūcijas, konstatējot Regulas 2021/1060 9. pantā minētā “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” principa pārkāpumus vai saņemot sūdzības par pārkāpumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto vienlīdzīgu iespēju principiem, ziņo Tieslietu ministrijai.
123.
Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju reizi gadā informē fonda uzraudzības komiteju par fonda atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto vienlīdzīgu iespēju principiem.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds