26-TA-966
Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā
Izdarīt Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 15. nr.; 2009, 9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 91. nr.; 2011, 117., 155. nr.; 2016, 71. nr.; 2019, 62. nr.; 2020, 139. nr.; 2021, 12.A, 200. nr.; 2025, 22. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 4. pantu ar 1.3, 1.4 un 1.5 daļu šādā redakcijā:
"(13) Speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) nav nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kas neatbilst šā likuma 5. panta ceturtajā daļā minētajam individuālā komersanta vai komercsabiedrības statusam un kas importē, pārvieto no Eiropas Savienības dalībvalstīm, glabā vai lieto Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas), kuras nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību.
(14) Šā panta 1.3 daļā minētais izņēmums ir piemērojams, ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts ir iesniedzis komitejā:
1) Aizsardzības ministrijas apstiprinājumu, ka konkrētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) tam ir nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību. Aizsardzības ministrijas apstiprinājums satur informāciju par stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektu, konkrētu militāro preču grupu no Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas), atsauci uz normatīvajiem aktiem, preču glabāšanas vietu un norādi, vai preces ir izmantojamas ikdienā vai arī tikai izņēmuma stāvokļa gadījumā atbilstoši likumam "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli";
2) attiecīgo Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) lietošanas un glabāšanas iekšējās kārtības noteikumus.
(15) Speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) nav nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kas eksportē vai pārvieto uz Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) remonta, apkopes, preču atgriešanas vai maiņas vajadzībām un kas iepriekš ir importējuši vai pārvietojuši no Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) atbilstoši šā panta 1.3 un 1.4 daļai."
(14) Šā panta 1.3 daļā minētais izņēmums ir piemērojams, ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts ir iesniedzis komitejā:
1) Aizsardzības ministrijas apstiprinājumu, ka konkrētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) tam ir nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei saistībā ar valsts aizsardzību. Aizsardzības ministrijas apstiprinājums satur informāciju par stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektu, konkrētu militāro preču grupu no Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas), atsauci uz normatīvajiem aktiem, preču glabāšanas vietu un norādi, vai preces ir izmantojamas ikdienā vai arī tikai izņēmuma stāvokļa gadījumā atbilstoši likumam "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli";
2) attiecīgo Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) lietošanas un glabāšanas iekšējās kārtības noteikumus.
(15) Speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) nav nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kas eksportē vai pārvieto uz Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) remonta, apkopes, preču atgriešanas vai maiņas vajadzībām un kas iepriekš ir importējuši vai pārvietojuši no Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces (izņemot šaujamieročus, munīciju, pirotehniku un sprāgstvielas un to komponentus un rezerves daļas) atbilstoši šā panta 1.3 un 1.4 daļai."
2.
5. pantā:
izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(4) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā reģistrēti individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki (fiziskās personas) (izņemot dalībniekus, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla), patiesie labuma guvēji, prokūristi, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās vai piekļūst ar komercsabiedrības pārvaldi saistītai informācijai, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām:";
izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) tie ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši, bet darbam ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta ML5–ML7 un ML9–ML22 sadaļās minētajām precēm – vismaz 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi vai iepriekš neminētas valsts pilsoņi, ja ir saņemta Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas atļauja;";
izteikt ceturtās daļas 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:
"5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes vai, ja sods nav izpildīts, kamēr nav pagājis gads pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām;
6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka persona neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, vai nav ziņu, kas apliecinātu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība apdraud nacionālās drošības intereses;
7) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233. panta trešajā daļā, 234. panta trešajā daļā, 236. panta otrajā daļā un 237. panta otrajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, izņemot gadījumus, kad aizliegums ir atcelts, veicot individuālu izvērtējumu.";
6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka persona neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, vai nav ziņu, kas apliecinātu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība apdraud nacionālās drošības intereses;
7) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233. panta trešajā daļā, 234. panta trešajā daļā, 236. panta otrajā daļā un 237. panta otrajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, izņemot gadījumus, kad aizliegums ir atcelts, veicot individuālu izvērtējumu.";
papildināt ceturto daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"71) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX1 un X nodaļā minētiem noziedzīgiem nodarījumiem;";
papildināt ceturto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
"12) nav ierobežotas (atņemtas uz laiku vai anulētas) ieroču un munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā – kamēr nav pagājis gads pēc soda izpildes vai tiesību anulēšanas.";
papildināt ar 4.2 un 4.3 daļu šādā redakcijā:
"(42) Aizsardzības ministrijai ir tiesības pieprasīt informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu individuālo komersantu vai komercsabiedrību dalībniekiem, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionāriem, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, lai novērstu valsts nacionālās drošības riskus.
(43) Šā panta ceturtās daļas 7. un 12. punktā noteiktās prasībās nav attiecināmas uz tiem komersantiem, kas plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta ML5–ML7 un ML9–ML22 sadaļās minētajām precēm, un to darbiniekiem.";
(43) Šā panta ceturtās daļas 7. un 12. punktā noteiktās prasībās nav attiecināmas uz tiem komersantiem, kas plāno saņemt vai ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta ML5–ML7 un ML9–ML22 sadaļās minētajām precēm, un to darbiniekiem.";
izteikt sestās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) komersantam pēdējo triju gadu laikā piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis vai komersants ar kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamo tiesību uz nodarbinātību vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;";
a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamo tiesību uz nodarbinātību vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;";
papildināt sesto daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) komersants pēdējo triju gadu laikā ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda vai to samazinājusi;";
izteikt sestās daļas 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
"8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, un nav saņemta attiecīga Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas atļauja;
"9) komersantam vai tā dalībniekam (juridiskai personai) ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;
10) komersants vai tā dalībnieki (juridiskas personas) (izņemot dalībniekus, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, kā arī investīcijas fondus vai biržā kotētus uzņēmumus) neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai vai ir saistīti ar organizēto noziedzību vai citām krimināli sodāmām darbībām;";
"9) komersantam vai tā dalībniekam (juridiskai personai) ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;
10) komersants vai tā dalībnieki (juridiskas personas) (izņemot dalībniekus, kuru pamatkapitāla daļu skaits ir mazāks par 10 procentiem, un akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, kā arī investīcijas fondus vai biržā kotētus uzņēmumus) neatbilst nacionālās drošības interesēm, var radīt draudus valsts drošībai vai ir saistīti ar organizēto noziedzību vai citām krimināli sodāmām darbībām;";
papildināt sesto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
"12) pamatkapitāls ir mazāks par 2800 euro.";
papildināt ar 6.1, 6.2 un 6.3 daļu šādā redakcijā:
"(61) Aizsardzības ministrija speciālo atļauju (licenci) izsniedz 8 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Aizsardzības ministrija pārbaudes termiņu var pagarināt.
(62) Šā likuma 5. panta ceturtās daļas 6. punktā un sestās daļas 10. punktā noteiktās valsts drošības iestādes pārbaudes termiņa skaitījums sākas pēc visu pārbaudes veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Valsts drošības iestāde pārbaudi veic triju mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ pārbaudi nav iespējams veikt norādītajā termiņā, valsts drošības iestāde pārbaudes termiņu var pagarināt par trim mēnešiem, par to rakstveidā informējot Aizsardzības ministriju. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt papildu informāciju no ārvalstīm, valsts drošības iestāde pārbaudes veikšanas termiņa skaitījumu aptur līdz informācijas saņemšanas dienai, par to nosūtot paziņojumu Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija pēc informācijas saņemšanas par pārbaudes veikšanas termiņa skaitījuma apturēšanu par to informē komersantu un aptur speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas termiņa skaitījumu.
(63) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt Aizsardzības ministrija pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un atzinumu saņemšanas."
(62) Šā likuma 5. panta ceturtās daļas 6. punktā un sestās daļas 10. punktā noteiktās valsts drošības iestādes pārbaudes termiņa skaitījums sākas pēc visu pārbaudes veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Valsts drošības iestāde pārbaudi veic triju mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ pārbaudi nav iespējams veikt norādītajā termiņā, valsts drošības iestāde pārbaudes termiņu var pagarināt par trim mēnešiem, par to rakstveidā informējot Aizsardzības ministriju. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt papildu informāciju no ārvalstīm, valsts drošības iestāde pārbaudes veikšanas termiņa skaitījumu aptur līdz informācijas saņemšanas dienai, par to nosūtot paziņojumu Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija pēc informācijas saņemšanas par pārbaudes veikšanas termiņa skaitījuma apturēšanu par to informē komersantu un aptur speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas termiņa skaitījumu.
(63) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt Aizsardzības ministrija pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un atzinumu saņemšanas."
Aizsardzības ministrs R. Melnis