26-TA-1439
Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 22.2 panta piekto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības attiecībā uz vēja elektrostacijas pieļaujamiem trokšņa robežlielumiem, vizuālo (rotējošo lāpstiņu radītās ēnas) ietekmi dienasgaismas periodā (mirgošanu) un tehniskā aprīkojuma atbilstību dabas aizsardzības, vides aizsardzības un drošības noteikumiem, ko ievēro elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to, ja Valsts vides dienesta (turpmāk – dienesta) sagatavotais atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (turpmāk – atzinums), pašvaldības akcepta lēmums (turpmāk – akcepta lēmums) vai dienesta tehniskie noteikumi (turpmāk – tehniskie noteikumi) neparedz stingrākas prasības, kā arī šo prasību izpildes un uzraudzības kārtību.
2.
Noteikumu mērķis ir veicināt cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, dabai un videi drošu vēja elektrostacijas ekspluatāciju.
3.
Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1.
atbildīgā iestāde – iestāde, kas darbojas aviācijas, būvniecības, dabas aizsardzības, enerģētikas vai vides aizsardzības jomā;
3.2.
mirgošana – noteiktos saules spīdēšanas apstākļos saules gaismas un ēnas mija, kas rodas, vēja elektrostacijas turbīnas rotora lāpstiņām periodiski aizsedzot saules gaismu;
3.3.
ietekmējamā teritorija:
3.3.1.
pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta savrupmāju apbūves teritorija;
3.3.2.
pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija;
3.3.3.
pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija;
3.3.4.
pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta jauktas centra apbūves teritorija;
3.3.5.
pašvaldības teritorijas plānojumā noteikta publiskās apbūves teritorija;
3.3.6.
ārpus šo noteikumu 3.3.1. – 3.3.5. apakšpunktā minētajām apbūves teritorijām esoša zemes vienība vai tās daļa, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem un uz tās atrodas dzīvojamā apbūve.
3.4.
novērtēšanas vieta – dzīvojamo māju, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas ēku telpas zemas frekvences trokšņa līmeņa un mirgošanas ietekmes laika noteikšanai ietekmējamā teritorijā no vēja elektrostacijas;
3.5.
vēja parks – divu vai vairāku, savstarpēji funkcionāli saistītu, vienā pieslēgumā pieslēgtu vēja elektrostaciju kopums un tām nepieciešamā infrastruktūra;
3.6.
zemas frekvences troksnis – A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslās no 10 līdz 160 Hz.
4.
Reizi gadā līdz 1. aprīlim elektroenerģijas ražotājs iesniedz dienestam šo noteikumu 11., 23. un 28. punktā minēto atskaiti. Dienests publicē šo informāciju vienotā kontaktpunkta informācijas sistēmā.
II.Trokšņa robežlielumi un to uzraudzība
5.
Konstatējot šo noteikumu prasību pārkāpumus, dienests lemj par brīdinājuma izdošanu un dienesta noteiktajā termiņā pārkāpuma nenovēršanas gadījumā – par vēja elektrostacijas darbības uzsākšanas aizliegumu vai darbības apturēšanu atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojumu. Par šo lēmumu dienests informē elektroenerģijas ražotāju un attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru.
6.
Ja atzinums, akcepta lēmums vai tehniskie noteikumi neparedz citādāk, vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotā skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB (A) ietekmējamā teritorijā.
7.
Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB (A), bet vēja elektrostaciju radītais zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 25 dB (A) novērtēšanas vietā.
8.
Vēja elektrostaciju radītā zemas frekvences trokšņa līmeņa prognozēšanai un novērtēšanai izmanto šo noteikumu pielikumā ietverto aprēķinu metodi.
9.
Zemas frekvences trokšņa līmeņa aprēķiniem izmanto datus par vēja elektrostaciju radīto skaņas jaudu (LWA), kas noteikta pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā virs zemes virsmas.
10.
Ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas vēja elektrostacijas, tad, veicot trokšņa rādītāja novērtēšanu ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšanu novērtēšanas vietā, nosaka un vērtē summāro vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekmi.
11.
Elektroenerģijas ražotājs veic vēja elektrostacijas trokšņa monitoringu vienā punktā ietekmējamā teritorijā, saskaņojot ar Veselības inspekciju un dienestu mērījuma veikšanas vietu, izvērtē atbilstību šo noteikumu 6. un 7. punktā minētajiem nosacījumiem un sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gadā veikto mērījumu rezultātiem.
12.
Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, organizē šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto nosacījumu ievērošanas pārbaudi un informē dienestu par pārbaudes rezultātiem. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina piekļuvi novērtēšanas vietai. Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic. Ja pārbaudes laikā troksnis ir dzirdams, tiek veikti trokšņa mērījumi. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums.
13.
Nekustamā īpašuma īpašnieks, kura nekustamais īpašums atrodas divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamā teritorijā, var jebkurā laikā organizēt neatkarīgas, attiecīgajā jomā akreditētas laboratorijas trokšņa rādītāja mērījumus ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa mērījumu veikšanu novērtēšanas vietā. Ar laboratorijas atzinumu šīs darbības ierosinātājs vēršas Veselības inspekcijā, kas konstatē šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums, elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumiem sedz šīs darbības ierosinātājs.
14.
Šo noteikumu 11. punkts nav attiecināms uz elektroenerģijas ražotāju, kura vēja parks atrodas tālāk par divu kilometriem no jebkuras novērtēšanas vietas.
III.Vizuālās ietekme un tās uzraudzība
15.
Vēja elektrostacijas turbīnas rotora lāpstiņu krāsojumam ir jābūt gaišā pamatkrāsā – baltā vai gaiši pelēkā krāsā atbilstoši starptautiskajai RAL krāsu sistēmai, ar mazatstarojošu virsmu, ja atbildīgā iestāde nav noteikusi citādi.
16.
Elektroenerģijas ražotājs nodrošina vēja elektrostacijas turbīnu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām atbilstoši aviācijas nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem. Aizsarggaismu darbībai jābūt savstarpēji sinhronizētai.
17.
Vēja elektrostaciju nodrošina ar automātiskās un manuālās tālvadības sistēmu, ar kuras palīdzību mirgošana ierobežojama līdz pieļaujamajam mirgošanas laikam.
18.
Pieļaujamais mirgošanas laiks novērtēšanas vietā diennakts gaišajā laikā nepārsniedz 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā.
19.
Prognozējamā mirgošanas laika aprēķināšanai izmanto specializētas datorprogrammas. Ja tiek prognozēta šo noteikumu 18. punktā noteikto rādītāju pārsniegšana, elektroenerģijas ražotājs paredz un īsteno pasākumus mirgošanas laika samazināšanai.
20.
Mirgošanas laiku vērtē novērtēšanas vietās, kas atrodas divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa.
21.
Ja pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamā teritorijā tiek uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ēka, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta, attiecīgā būvvalde informē par šo faktu elektroenerģijas ražotāju un dienestu. Elektroenerģijas ražotājs 30 dienu laikā no informācijas saņemšanas nodrošina šo noteikumu 18. punktā noteiktās prasības ievērošanu jaunajā novērtēšanas vietā.
22.
Ja mirgošanu izraisa vairākas vēja elektrostacijas, tad tiek aprēķināts summārais visu vēja elektrostaciju radītais mirgošanas ietekmes laiks un vērtēta tā atbilstība šo noteikumu 18. punktā noteiktajai prasībai.
23.
Elektroenerģijas ražotājs sniedz atskaiti dienestā par iepriekšējā gada vēja elektrostaciju darbības plānoto apturēšanas grafiku un apturēšanas statistiku (datumu, laiku, apturēšanas ilgumu un vēja elektrostacijas turbīnas gaismas sensoru datus).
IV.Dabas aizsardzības prasības
24.
Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu dienas plēsīgo putnu sugu, vēja elektrostaciju aprīko ar iekārtām, kas veic konkrētās putnu sugas identificēšanu un atpazīšanu vismaz 500 metru attālumā reālajā laikā un aptur vēja elektrostacijas darbību vai samazina darbības ātrumu.
25.
Dabas aizsardzības pārvalde var lemt par detektējamo sugu, kas tiek noteiktas, izmantojot 24. punktā minētās iekārtas, saraksta pārskatīšanu, ja ekspluatācijas laika monitoringa rezultāti liecina par nozīmīgu citu kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu putnu sugu bojāeju vēja parkā, uzklausot elektroenerģijas ražotāja viedokli par izvēlētas tehnoloģijas tehniskajām iespējām, vai noteikt citus pasākumus ietekmes mazināšanai vai kompensēšanai.
26.
Ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos konstatēta potenciāla nelabvēlīga ietekme uz sikspārņu sugām un vēja elektrostaciju darbībai minētajos dokumentos nav izvirzītas stingrākas prasības, vēja elektrostacijas darbību laika periodā no 1. jūnija līdz 15. septembrim aptur no saulrieta līdz saullēktam, ja izpildās visi šie kritēriji:
26.1.
vēja ātrums gondolas augstumā ir 5 m/s vai mazāks;
26.2.
gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas ir augstāka par 10o C;
26.3.
nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā.
27.
Vēja elektrostaciju aprīko ar vadības sistēmu, kas nodrošina šo noteikumu 24. un 26. punktā noteikto prasību izpildi, kā arī veic attiecīgos mērījumus reāllaikā un datu reģistrēšanu.
28.
Elektroenerģijas ražotājs sniedz dienestam atskaiti par iepriekšējā gada vēja elektrostaciju darbības apturēšanas statistiku atbilstoši šo noteikumu 24. un 26. punkta prasībām (datumu, laiku, apturēšanas ilgumu).
29.
Elektroenerģijas ražotājs var izmantot citus tehniskos paņēmienus, ko saskaņojusi Dabas aizsardzības pārvalde un kas ir atšķirīgi no šo noteikumu 24. un 26. punkta prasībām, ja tie nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku vides aizsardzības līmeni.
30.
Dabas aizsardzības pārvalde reizi piecos gados veic kumulatīvās ietekmes novērtējumu uz vēja elektrostaciju darbības ietekmēto kritiski apdraudēto un stipri apdraudēto putnu sugu populācijām un izstrādā priekšlikumus ietekmes samazināšanai vai kompensēšanai, ja tādi nepieciešami. Ekspluatācijas perioda monitoringa programmā tiek ietverti skaitliski rādītāji, pie kuriem ietekme uz populāciju uzskatāma kā kritiska. Monitoringa rezultāti tiek publicēti Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē. Veicot jaunu vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumu, ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringa rezultātus. Ja monitoringa rezultāti liecina, ka ir sasniegti monitoringa programmā noteiktie kritiskās ietekmes rādītāji vai pastāv būtiskas kumulatīvās ietekmes risks, ietekmes uz vidi novērtējumā nosaka papildu prasības ietekmes novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai.
V.Drošības prasības
31.
Vēja elektrostacijas aprīko ar zibens aizsardzības un ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmu, kas automātiski aptur elektrostacijas darbību bīstamos apstākļos, kā arī ugunsdrošības sistēmu atbilstoši vēja elektroenerģijas iekārtas ražotāja specifikācijai un normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību.
32.
Elektroenerģijas ražotājs šķidros bīstamos atkritumus (motoreļļu, pārnesumkārbas eļļu, transmisijas eļļu, hidraulisko eļļu, dzesēšanas šķidrumu, bremžu eļļu, akumulatoru skābi, gaisa kondicionēšanas sistēmu šķidrumu un citus), kas rodas no vēja elektrostacijas darbības, savāc atsevišķi slēgtos konteineros un nodod pārstrādei vai noglabāšanai uzņēmumam, kuram ir atbilstoša atļauja.
33.
Elektroenerģijas ražotājs savā darbībā ievēro normatīvā akta, kas noteic paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtību, prasības.
34.
Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostaciju kopējā jauda pārsniedz 100 MW, pirms vēja elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas izstrādā civilās aizsardzības plānu vēja parkam un saskaņo to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Par plāna saskaņošanu elektroenerģijas ražotājs informē dienestu un attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru.
35.
Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostaciju kopējā jauda ir mazāka par 100 MW, pirms elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas izveido drošības pārvaldības sistēmu un izstrādā avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plānu, kurā ietverts avāriju riska izvērtējums un noteikti pasākumi avāriju novēršanai, kā arī avārijas gadījumā – tās seku ierobežošanai vai samazināšanai. Elektroenerģijas ražotājs šo plānu iesniedz dienestā mēneša laikā pēc elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados. Dienests uzrauga avāriju riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumu plāna savlaicīgu iesniegšanu.
36.
Elektroenerģijas ražotājs līdz vēja elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu par vēja elektrostacijas darbības rezultātā trešajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzību un nodrošina, ka atbilstoša apdrošināšanas polise ir spēkā visu vēja elektrostacijas ekspluatācijas laiku.
37.
Elektroenerģijas ražotājs darbam vēja elektrostacijās piesaista tikai tos ekspluatācijas speciālistus, kuri ir ieguvuši sertifikātu, kas apliecina Starptautiskās vēja organizācijas (Global Wind Organisation – GWO) akreditētas mācību programmas apgūšanu, nodrošinot attiecīgajam darba veidam nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas. Praktiskās apmācības personāla kompetences uzturēšanai un drošas darba prakses ievērošanai organizē ne retāk kā reizi divos gados.
VI.Noslēguma jautājumi
38.
Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija nodota ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kuram nav noslēgts šo noteikumu 36. punktā minētais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, pirmo reizi to noslēdz trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
39.
Elektroenerģijas ražotājs vēja elektrostacijā, kas ir nodota ekspluatācijā pirms 2020. gada, šo noteikumu prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu pieļaujamā mirgošanas laika un trokšņa robežlielumu nodrošināšanai izpilda, kad veic iekārtu atjaunošanu, ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos nav izvirzītas stingrākas prasības.
40.
Elektroenerģijas ražotājs vēja elektrostacijā, kas ir nodota ekspluatācijā pēc 2020. gada, šo noteikumu prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu pieļaujamā mirgošanas laika un trokšņa robežlīmeņa nodrošināšanai izpilda divu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja atzinumā, akcepta lēmumā vai tehniskajos noteikumos nav izvirzītas stingrākas prasības.
41.
Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija nodota pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izstrādā un iesniedz dienestā šo noteikumu 35. punktā minēto plānu sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Konstatējot šīs prasības pārkāpumu dienests lemj par brīdinājuma izdošanu un dienesta noteiktajā termiņā pārkāpuma nenovēršanas gadījumā – par vēja elektrostacijas darbības apturēšanu atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojumu. Par šo lēmumu dienests informē elektroenerģijas ražotāju un attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[26-TA-1439 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-1439 Nr]
Kārtība, kādā aprēķina vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences troksni
1. Zemas frekvences skaņas spiediena līmeni 1/3 oktāvu frekvenču joslai vēja elektrostacijas ietekmējamās teritorijas novērtēšanas vietā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur
LpALF – trokšņa līmenis 1/3 oktāvu frekvenču joslā;
LWA – vēja elektrostacijas radītais skaņas jaudas līmenis (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslā;
l – attālums no vēja elektrostacijas pamata līdz novērtēšanas vietai (m);
h – vēja elektrostacijas torņa augstums;
ΔLgLF – zemes virsmas apstākļu radītā korekcija;
ΔLσ – ēkas fasādes skaņas izolācijas līmenis;
ΔLα – atmosfēras izraisītā absorbcija, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu αa∙l2+h2.
2.Aprēķiniem izmanto šādus koeficientus:
3. Ja mērījumu ceļā ir iegūti dati par faktisko troksnim visvairāk pakļautās fasādes skaņas izolācijas līmeni, šī pielikuma 2. punktā norādītā skaņas izolācijas rādītāja (ΔLσ) vērtības aizvieto ar mērījumu laikā iegūtajām vērtībām.
4. Kopējo katras vēja elektrostacijas radīto zemas frekvences skaņas spiediena līmeni LpALF,tot vēja elektrostacijas ietekmējamās teritorijas novērtēšanas vietā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
