MK sēdes protokollēmuma projekts

Darba grupai Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (turpmāk – stratēģija) rīcības plāna īstenošanai (turpmāk – rīcības plāns) turpināt darbu Ārlietu ministrijas vadībā, ievērojot vadošo ministriju kompetenču un atbildību jomas stratēģijas rīcības plāna politikas jomu īstenošanā nacionālā līmenī:

1.1.

Ekonomikas ministrija:

1.1.1.

inovāciju politikas joma (Innovation): digitālās inovācijas un transformācija; izaicinājumos balstītas inovācijas; kopradošas inovācijas;

1.1.2.

tūrisma politikas joma (Tourism): attīstīt starpvalstu tūrismu attālākos un lauku reģionos; investēt tūrisma nozares prasmju un tehnoloģiju attīstībā; aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot kultūras mantojumu un dabas resursus populāros tūrisma galamērķos;

1.2.

Iekšlietu ministrija – sauszemes drošības politikas joma (Secure): uzlabot spējas krīžu un ārkārtas situāciju prevencijā un seku novēršanā; stiprināt mehānismus kopīgām stratēģiskām un operatīvām darbībām, aizsargājot indivīdus un sabiedrību no krimināliem draudiem; radīt Baltijas jūras reģionā vienotu sabiedrības drošības kultūru;

1.3.

Izglītības un zinātnes ministrija – izglītības politikas joma (Education): novērst priekšlaicīgu izglītības iegūšanas pārtraukšanu un uzlabot pāreju no mācībām uz darba vidi; veicināt starptautisku izcilību un plašāku līdzdalību zinātnē un pētniecībā; pieaugot cilvēka mūža ilgumam, izmantot to kā resursu un nodrošināt visiem pieeju darba tirgum; atvieglot izglītības iespējas imigrantiem, novērtējot tos kā potenciālu;

1.4.

Kultūras ministrija: kultūras politikas joma (Culture): attīstīt radošās industrijas un radošo uzņēmējdarbību; ilgtspējīgi izmantot, attīstīt un saglabāt reģiona kultūras vērtības; stiprināt reģiona identitāti;

1.5.

Klimata un enerģētikas ministrija:

1.5.1.

Latvija stratēģijā ir enerģētikas politikas jomas koordinators. Tās mērķis ir uzlabot piekļuvi enerģētikas tirgum un tā efektivitāti un drošību, kā arī veicināt Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) īstenošanu, padziļinot reģionālo sadarbību; sekmēt reģionālās gāzes un elektroenerģijas tirgus integrāciju, attīstot pret klimata pārmaiņām aizsargātu infrastruktūru; turpināt reģionālā gāzes un elektroenerģijas tirgus integrāciju (Baltijas sinhronizācija); palielināt atjaunojamās enerģijas (tostarp jūras resursu) ieguves īpatsvaru;

1.5.2.

barības vielu (Nutri) politikas joma: veicināt rīcību un atbalstīt pētījumus barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) emisiju samazināšanai no lauku un pilsētu teritorijām; veicināt risinājumus drošai un ilgtspējīgai barības vielu pārstrādei un Baltijas jūrā jau uzkrātajām barības vielām; atbalstīt Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (turpmāk – HELCOM) Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu;

1.5.3.

bīstamo vielu apdraudējumu (Hazards) politikas joma: novērst piesārņojumu un mazināt bīstamo vielu izmantošanu; mazināt un attīrīt piesārņotās vietas, atbalstīt pētījumus un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu;

1.6.

Satiksmes ministrija:

1.6.1.

jūras drošības politikas joma (Safe): nodrošināt uzticamus navigācijas apstākļus Baltijas jūrā; attīstīt ziemas navigāciju; kļūt par vadošo reģionu digitalizācijas un automatizācijas tehnoloģiju izmantošanā; nodrošināt precīzu gatavību un reaģēšanu jūras negadījumos un drošību apdraudošās situācijās. Pārstāvību jūras drošības politikas jomā nodrošina Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija";

1.6.2.

kuģošanas politikas joma (Ship): nodrošināt atbalsta pasākumus kuģošanas radīto emisiju samazināšanai; atbalstīt pētījumus par aktuālajiem izaicinājumiem saistībā ar tīru kuģošanu un tās ietekmi uz vidi un savvaļas dzīvniekiem Baltijas jūrā; attīstīt piekrastes infrastruktūru (tai skaitā alternatīvo degvielu uzglabāšanai) tīras kuģošanas nodrošināšanai;

1.6.3.

transporta politikas joma (Transport): uzlabot iekšējo savienojamību reģionā un sadarbību ar trešajām valstīm; virzīties uz klimatam neitrālu un nulles emisiju transporta sistēmu ieviešanu; veicināt inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus;

1.7.

Veselības ministrija – veselības politikas joma (Health): ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, veicināt iespējami aktīvu un veselīgu sabiedrības novecojošās daļas dzīves kvalitāti; izcelt veselību kā prioritāti visās politiku jomās, galveno uzmanību pievēršot vides faktoru jo īpaši klimata pārmaiņu ietekmei uz cilvēku; palielināt institucionālo kapacitāti reģionā esošo veselības problēmu risināšanai;

1.8.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – telpiskās plānošanas politikas joma (Spatial planning): stiprināt teritoriālo kohēziju Baltijas jūras reģionā, izmantojot sauszemes telpisko plānošanu; nodrošināt saskaņotu telpisko plānojumu visā Baltijas jūras teritorijā;

1.9.

Zemkopības ministrija – bioekonomikas politikas joma (Bioeconomy): stiprināt bioekonomikas lomu un nozīmi, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, produktivitāti, pielāgošanos un noturību pret klimata pārmaiņām; uzlabot lauksaimniecības prakses; veicināt resursu daudzkārtēju izmantošanu;

1.10.

nozaru ministrijas savas kompetences jomās saziņā ar Ārlietu ministriju turpina būt atbildīgas par priekšlikumu virzīšanu finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem, viedokļu saskaņošanu ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, kā arī ir atbildīgas par projektu īstenošanu;

1.11.

līdzatbildība: Izglītības un zinātnes ministrija inovāciju politikas jomā, Aizsardzības ministrija sauszemes drošības politikas jomā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija jūras drošības jomā un kuģošanas politikas jomā, Labklājības ministrija izglītības politikas jomā un Tieslietu ministrija savas kompetences jomās sadarbībā ar vadošo ministriju ir līdzatbildīgas par priekšlikumu virzīšanu reģionālās sadarbības projektiem, viedokļu saskaņošanu ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, kā arī ir līdzatbildīgas par projektu īstenošanu un problēmjautājumu apzināšanu;

1.12.

plānošanas reģioni un pašvaldības tiek aicināti ņemt vērā stratēģiju, izstrādājot reģionālās attīstības stratēģijas un sagatavojot sadarbības projektus, kā arī noteikt jomas, kurās pārrobežu sadarbība var sniegt pievienoto vērtību reģionāliem centieniem sekmēt plašākas sabiedrības labklājību.

Ministrijām, kas pilda rīcības plāna politikas jomu un horizontālo darbību vadošo ministriju funkcijas, ieplānot komandējumu izdevumus, lai nodrošinātu ekspertu dalību Vadības komitejās vai citos sadarbības formātos un aktivitātēs. Komandējumu izdevumi sedzami no ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem vai, ja iespējams, no stratēģijas politikas jomu un horizontālo darbību atbalstam paredzētajiem līdzekļiem.

Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 32 31. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālās koordinācijas mehānismu Latvijā"" 2., 3., 4. un 5. punktu.