KBC - kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cena euro;
KMRC - kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja cena euro;
LP - lieltirgotavas uzcenojums procentos (4.pielikums).
KMAC - kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču aptiekas cena euro;
KBC - kompensācijas bāzes cena euro;
k - korekcijas koeficients (5.pielikums);
X - korekcijas summa euro (5.pielikums);
PVN - aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis.
P – maksājuma apmērs;
PAx – pārdošanas apjoms iepriekšējā gadā;
PAy – pārdošanas apjoms pirms iepriekšējā gada;
PVN – pievienotās vērtības nodoklis;
AU – aptieku uzcenojuma apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 28. punktu;
LU – lieltirgotavu uzcenojuma apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu.
P - kompensējamo zāļu specialitātes kopai paredzamais finanšu apmērs;
AA - attiecīgajā ārstu specialitātē prognozētais ambulatoro apmeklējumu skaits.
Nr. |
Diagnozes grupa/diagnoze |
Diagnozes kods saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (SSK 10. redakcija) |
Kompensācijas apmērs (%) |
Kompensācijas ierobežojumi |
1. Acu un to palīgorgānu slimības | ||||
1.1. |
Glaukoma | H40.1–H40.6; H40.8 | 100 |
|
1.2. |
Konjunktivīts | H10.0–H10.5; H10.8; H10.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
2. Ausu un aizauss paugura slimības | ||||
2.1. |
Nestrutojošs vidusauss iekaisums (otitis media) | H65.0–H65.4; H65.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
3. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | ||||
3.1. |
Talasēmija | D56.0–D56.4; D56.8; D56.9 | 100 |
|
3.2. |
Iegūtas hemolītiskās anēmijas | D59.0; D59.1 | 100 |
|
3.3. |
Iegūta izolēta sarkanās rindas šūnu aplāzija (eritroblastopēnija) | D60.0; D60.1; D60.8; D60.9 | 100 |
|
3.4. |
Citas aplastiskas anēmijas | D61.0–D61.3; D61.8; D61.9 | 100 |
|
3.5. |
Pārmantots VIII faktora deficīts | D66 | 100 |
|
3.6. |
Pārmantots IX faktora deficīts | D67 | 100 |
|
3.7. |
Villebranda (von Willebrand) slimība | D68.0 | 100 |
|
3.8. |
Purpura un citi hemorāģiski stāvokļi | D69.3; D69.4; D69.6 | 100 |
|
3.9. |
Hemofagocītiska limfohistiocitoze | D76.1 | 50 |
|
3.10. |
Ar infekciju saistīts hemofagocītisks sindroms | D76.2 | 50 |
|
3.11. |
Sarkoidoze | D86.0–D86.3; D86.8; D86.9 | 100 |
|
3.12. |
Pārmantots citu recēšanas faktoru trūkums | D68.2 | 100 |
ar diagnozes kodu D68.2 iekļauta diagnozes "Pārmantots citu recēšanas faktoru trūkums" apakšdiagnoze "VII faktora deficīts" |
3.13. | Imūndeficīts ar citām būtiskām anomālijām | D82.0–D82.4; D82.8; D82.9 | 100 |
|
3.14. | Parasts mainīgs imūndeficīts | D83.0–D83.2; D83.8; D83.9 | 100 |
|
3.15. | Citi imūndeficīti | D84.0; D84.1; D84.8; D84.9 | 100 |
|
4. Asinsrites sistēmas slimības | ||||
4.1. Reimatisms | ||||
4.1.1. |
Akūts reimatisms bez norādes par sirds bojājumu | I00 | 75 |
|
4.1.2. |
Akūts reimatisms ar sirds bojājumu | I01.0–I01.2; I01.8 | 75 |
|
4.1.3. |
Reimatiska horeja | I02.0; I02.9 | 75 |
|
4.1.4. |
Reimatiskas mitrālā vārstuļa kaites | I05.0–I05.2; I05.8 | 75 |
|
4.1.5. |
Reimatiskas aortālā vārstuļa kaites | I06.0–I06.2; I06.8 | 75 |
|
4.1.6. |
Reimatiskas trikuspidālā vārstuļa kaites | I07.0–I07.2; I07.8 | 75 |
|
4.1.7. |
Vairāku vārstuļu kaites | I08.0–I08.3; I08.8 | 75 |
|
4.1.8. |
Citas reimatiskas sirds slimības | I09.0–I09.2; I09.8; I09.9 | 75 |
|
4.2. Hipertensīvas slimības | ||||
4.2.1. |
Esenciāla (primāra) hipertensija | I10 | 75 |
|
4.2.2. |
Hipertensīva sirds slimība | I11.0; I11.9 | 75 |
|
4.2.3. |
Hipertensīva nefropātija | I12.0; I12.9 | 75 |
|
4.2.4. |
Hipertensīva kardionefropātija | I13.0–I13.2; I13.9 | 75 |
|
4.2.5. |
Sekundāra hipertensija | I15.0–I15.2; I15.8; I15.9 | 75 |
|
4.3. Sirds išēmiskās slimības | ||||
4.3.1. |
Angina pectoris (stenokardija) | I20.0; I20.1; I20.8; I20.9 | 75 |
|
4.3.2. |
Akūts miokarda infarkts | I21.0–I21.4; I21.9 | 75 |
sākot ar pirmo ambulatorās aprūpes dienu līdz divdesmit astotajai pēcinfarkta dienai |
4.3.3. |
Hroniska sirds išēmiskā slimība | I25.0–I25.6 | 75 |
|
4.4. Citas sirds slimības | ||||
4.4.1. |
Kardiomiopātija | I42.0; I42.2; I42.8 | 75 |
|
4.4.2. |
Paroksismāla tahikardija | I47.1; I47.2 | 75 |
|
4.4.3. |
Priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās | I48.0–I48.4; I48.9 | 75 |
|
4.4.4. |
Sirds mazspēja | I50.0; I50.1; I50.9 | 75 |
|
4.5. Cerebrovaskulāras slimības | ||||
4.5.1. |
Subarahnoidāls asinsizplūdums | I60.0–I60.9 | 75 |
|
4.5.2. |
Intracerebrāls asinsizplūdums | I61.0–I61.6; I61.8; I61.9 | 75 |
|
4.5.3. |
Smadzeņu infarkts | I63.0–I63.6; I63.8; I63.9 | 75 |
|
4.5.4. |
Precerebrālo artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta | I65.0–I65.3; I65.8; I65.9 | 75 |
|
4.5.5. |
Smadzeņu artēriju oklūzija un stenoze bez smadzeņu infarkta | I66.0–I66.4; I66.8; I66.9 | 75 |
|
4.5.6. |
Citas cerebrovaskulāras slimības | I67.4; I67.7; I67.8 | 75 |
|
4.5.7. |
Cerebrovaskulāru slimību sekas | I69.0–I69.4; I69.8 | 75 |
pacientiem ar neiropātisko sāpju sindromu |
4.6. Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības | ||||
4.6.1. |
Ekstremitāšu artēriju ateroskleroze | I70.2 | 75 |
|
4.7. Kardiopulmonālas slimības un plaušu asinsrites slimības | ||||
4.7.1. |
Primāra plaušu hipertensija | I27.0 | 100 |
|
5. Audzēji | ||||
5.1. Lūpas, mutes dobuma un rīkles ļaundabīgi audzēji | ||||
5.1.1. |
Lūpas ļaundabīgi audzēji | C00.0–C00.6; C00.8; C00.9 | 100 |
|
5.1.2. |
Mēles saknes ļaundabīgs audzējs | C01 | 100 |
|
5.1.3. |
Citu un neprecizētu mēles daļu ļaundabīgi audzēji | C02.0–C02.4; C02.8; C02.9 | 100 |
|
5.1.4. |
Smaganu ļaundabīgs audzējs | C03.0; C03.1; C03.9 | 100 |
|
5.1.5. |
Mutes pamatnes ļaundabīgs audzējs | C04.0; C04.1; C04.8; C04.9 | 100 |
|
5.1.6. |
Aukslēju ļaundabīgs audzējs | C05.0–C05.2; C05.8; C05.9 | 100 |
|
5.1.7. |
Citu un neprecizētu mutes daļu ļaundabīgs audzējs | C06.0–C06.2; C06.8; C06.9 | 100 |
|
5.1.8. |
Pieauss dziedzera (glandula parotis) ļaundabīgs audzējs | C07 | 100 |
|
5.1.9. |
Citu un neprecizētu lielo siekalu dziedzeru ļaundabīgs audzējs | C08.0; C08.1; C08.8; C08.9 | 100 |
|
5.1.10. |
Mandeles ļaundabīgs audzējs | C09.0; C09.1; C09.8; C09.9 | 100 |
|
5.1.11. |
Rīkles mutes daļas (oropharynx) ļaundabīgs audzējs | C10.0–C10.4; C10.8; C10.9 | 100 |
|
5.1.12. |
Aizdegunes (nasopharynx) ļaundabīgs audzējs | C11.0–C11.3; C11.8; C11.9 | 100 |
|
5.1.13. |
Bumbierveida dobuma (sinus/recessus pyriformis) ļaundabīgs audzējs | C12 | 100 |
|
5.1.14. |
Rīkles balsenes daļas (hypopharynx) ļaundabīgs audzējs | C13.0–C13.2; C13.8; C13.9 | 100 |
|
5.1.15. |
Lūpas, mutes dobuma un rīkles ļaundabīgs audzējs ar citu un neprecīzu lokalizāciju | C14.0; C14.2; C14.8 | 100 |
|
5.2. Gremošanas orgānu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.2.1. |
Barības vada ļaundabīgs audzējs | C15.0–C15.5; C15.8; C15.9 | 100 |
|
5.2.2. |
Kuņģa ļaundabīgs audzējs | C16.0–C16.6; C16.8; C16.9 | 100 |
|
5.2.3. |
Tievās zarnas ļaundabīgs audzējs | C17.0–C17.3; C17.8; C17.9 | 100 |
|
5.2.4. |
Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs | C18.0–C18.9 | 100 |
|
5.2.5. |
Sigmveida un taisnās zarnas savienojuma ļaundabīgs audzējs | C19 | 100 |
|
5.2.6. |
Taisnās zarnas ļaundabīgs audzējs | C20 | 100 |
|
5.2.7. |
Tūpļa (anus) un tūpļa kanāla (canalis analis) ļaundabīgs audzējs | C21.0–C21.2; C21.8 | 100 |
|
5.2.8. |
Aknu un intrahepatisko žultsvadu ļaundabīgs audzējs | C22.0–C22.4; C22.7; C22.9 | 100 |
|
5.2.9. |
Žultspūšļa ļaundabīgs audzējs | C23 | 100 |
|
5.2.10. |
Citu un neprecizētu žultsceļu daļu ļaundabīgs audzējs | C24.0; C24.1; C24.8; C24.9 | 100 |
|
5.2.11. |
Aizkuņģa dziedzera ļaundabīgs audzējs | C25.0–C25.4; C25.7–C25.9 | 100 |
|
5.2.12. |
Ļaundabīgs audzējs pārējos un neprecīzi definētos gremošanas orgānos | C26.0; C26.1; C26.8; C26.9 | 100 |
|
5.3. Elpošanas un krūšu dobuma orgānu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.3.1. |
Deguna dobuma un vidusauss ļaundabīgi audzēji | C30.0; C30.1 | 100 |
|
5.3.2. |
Deguna blakusdobumu ļaundabīgi audzēji | C31.0–C31.3; C31.8; C31.9 | 100 |
|
5.3.3. |
Balsenes ļaundabīgs audzējs | C32.0–C32.3; C32.8; C32.9 | 100 |
|
5.3.4. |
Trahejas ļaundabīgs audzējs | C33 | 100 |
|
5.3.5. |
Bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs | C34.0–C34.3; C34.8; C34.9 | 100 |
|
5.3.6. |
Aizkrūtes dziedzera (thymus) ļaundabīgs audzējs | C37 | 100 |
|
5.3.7. |
Sirds, videnes un pleiras ļaundabīgi audzēji | C38.0–C38.4; C38.8 | 100 |
|
5.3.8. |
Citas un neprecizētas lokalizācijas elpošanas sistēmas un krūšu dobuma orgānu ļaundabīgi audzēji | C39.0; C39.8; C39.9 | 100 |
|
5.4. Kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.4.1. |
Ekstremitāšu kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgi audzēji | C40.0–C40.3; C40.8; C40.9 | 100 |
|
5.4.2. |
Citas un neprecizētas lokalizācijas kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgi audzēji | C41.0–C41.4; C41.8; C41.9 | 100 |
|
5.5. Melanoma un citi ļaundabīgi ādas audzēji | ||||
5.5.1. |
Ļaundabīga ādas melanoma | C43.0–C43.9 | 100 |
|
5.5.2. |
Citi ļaundabīgi ādas audzēji | C44.0–C44.9 | 100 |
|
5.6. Mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.6.1. |
Mezotelioma | C45.0–C45.2; C45.7; C45.9 | 100 |
|
5.6.2. |
Kapoši sarkoma | C46.0–C46.3; C46.7–C46.9 | 100 |
|
5.6.3. |
Perifērisko nervu un veģetatīvās (autonomās) nervu sistēmas ļaundabīgi audzēji | C47.0–C47.6; C47.8; C47.9 | 100 |
|
5.6.4. |
Retroperitoneālo audu un vēderplēves ļaundabīgs audzējs | C48.0–C48.2; C48.8 | 100 |
|
5.6.5. |
Pārējo saistaudu un mīksto audu ļaundabīgi audzēji | C49.0–C49.6; C49.8; C49.9 | 100 |
|
5.7. Krūts ļaundabīgs audzējs | ||||
5.7.1. |
Krūts ļaundabīgs audzējs | C50.0–C50.6; C50.8; C50.9 | 100 |
|
5.8. Sieviešu dzimumorgānu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.8.1. |
Sieviešu ārējo dzimumorgānu (vulva) ļaundabīgi audzēji | C51.0–C51.2; C51.8; C51.9 | 100 |
|
5.8.2. |
Maksts ļaundabīgs audzējs | C52 | 100 |
|
5.8.3. |
Dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs | C53.0; C53.1; C53.8; C53.9 | 100 |
|
5.8.4. |
Dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs | C54.0–C54.3; C54.8; C54.9 | 100 |
|
5.8.5. |
Dzemdes ļaundabīgs audzējs, daļa neprecizēta | C55 | 100 |
|
5.8.6. |
Olnīcu ļaundabīgs audzējs | C56 | 100 |
|
5.8.7. |
Citu un neprecizētu sieviešu dzimumorgānu ļaundabīgi audzēji | C57.0–C57.4; C57.7–C57.9 | 100 |
|
5.8.8. |
Placentas ļaundabīgs audzējs | C58 | 100 |
|
5.9. Vīriešu dzimumorgānu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.9.1. |
Dzimumlocekļa ļaundabīgs audzējs | C60.0–C60.2; C60.8; C60.9 | 100 |
|
5.9.2. |
Prostatas ļaundabīgs audzējs | C61 | 100 |
|
5.9.3. |
Sēklinieka ļaundabīgs audzējs | C62.0; C62.1; C62.9 | 100 |
|
5.9.4. |
Citu un neprecizētu vīriešu dzimumorgānu daļu ļaundabīgs audzējs | C63.0–C63.2; C63.7–C63.9 | 100 |
|
5.10. Urīnizvadorgānu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.10.1. |
Nieres ļaundabīgs audzējs, atskaitot nieres bļodiņu | C64 | 100 |
|
5.10.2. |
Nieres bļodiņas ļaundabīgs audzējs | C65 | 100 |
|
5.10.3. |
Urīnvada ļaundabīgs audzējs | C66 | 100 |
|
5.10.4. |
Urīnpūšļa ļaundabīgs audzējs | C67.0–C67.9 | 100 |
|
5.10.5. |
Citu un neprecizētu urīnizvadorgānu ļaundabīgs audzējs | C68.0; C68.1; C68.8; C68.9 | 100 |
|
5.11. Acs, smadzeņu un citu centrālās nervu sistēmas daļu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.11.1. |
Acs un acs palīgorgānu ļaundabīgs audzējs | C69.0–C69.6; C69.8; C69.9 | 100 |
|
5.11.2. |
Smadzeņu apvalku ļaundabīgs audzējs | C70.0; C70.1; C70.9 | 100 |
|
5.11.3. |
Smadzeņu ļaundabīgs audzējs | C71.0–C71.9 | 100 |
|
5.11.4. |
Muguras smadzeņu, kraniālo nervu un citu centrālās nervu sistēmas daļu ļaundabīgi audzēji | C72.0–C72.5; C72.8; C72.9 | 100 |
|
5.12. Vairogdziedzera un citu endokrīno dziedzeru ļaundabīgi audzēji | ||||
5.12.1. |
Vairogdziedzera ļaundabīgs audzējs | C73 | 100 |
|
5.12.2. |
Virsnieru ļaundabīgs audzējs | C74.0; C74.1; C74.9 | 100 |
|
5.12.3. |
Pārējo endokrīno dziedzeru un radniecīgu struktūru ļaundabīgi audzēji | C75.0–C75.5; C75.8; C75.9 | 100 |
|
5.13. Neprecīzi apzīmēti, sekundāri un nelokalizēti ļaundabīgi audzēji | ||||
5.13.1. |
Citas un neprecīzi apzīmētas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji | C76.0–C76.5; C76.7; C76.8 | 100 |
|
5.13.2. |
Sekundārs un neprecizēts limfmezglu ļaundabīgs audzējs | C77.0–C77.5; C77.8; C77.9 | 100 |
|
5.13.3. |
Sekundārs elpošanas un gremošanas orgānu ļaundabīgs audzējs | C78.0–C78.8 | 100 |
|
5.13.4. |
Sekundārs citu un neprecizētu lokalizāciju ļaundabīgs audzējs | C79.0–C79.9 | 100 |
|
5.13.5. |
Ļaundabīgs audzējs bez norādes par lokalizāciju | C80.0; C80.9 | 100 |
|
5.14. Limfoīdo, asinsrades un tiem radniecīgu audu ļaundabīgi audzēji | ||||
5.14.1. |
Hodžkina limfoma | C81.0–C81.4; C81.7; C81.9 | 100 |
|
5.14.2. |
Folikulāra limfoma | C82.0–C82.7 | 100 |
|
5.14.3. |
Nefolikulāra limfoma | C83.0–C83.1; C83.3; C83.5; C83.7–C83.9 | 100 |
|
5.14.4. |
Nobriedušu T/NK šūnu limfomas | C84.0–C84.1; C84.4–C84.9 | 100 |
|
5.14.5. |
Citi un neprecizēti nehodžkina limfomas veidi | C85.1; C85.2; C85.7; C85.9 | 100 |
|
5.14.6. |
Citi precizēti T/NK šūnu limfomas veidi | C86.0–C86.6 | 100 |
|
5.14.7. |
Ļaundabīgas imūnproliferatīvas slimības | C88.0; C88.2–C88.4; C88.7; C88.9 | 100 |
|
5.14.8. |
Multiplā mieloma un ļaundabīgi plazmas šūnu audzēji | C90.0–C90.3 | 100 |
|
5.14.9. |
Limfoleikoze | C91.0; C91.1; C91.3–C91.9 | 100 |
|
5.14.10. |
Mieloleikoze | C92.0–C92.9 | 100 |
|
5.14.11. |
Monocitāra leikoze | C93.0; C93.1; C93.3; C93.7; C93.9 | 100 |
|
5.14.12. |
Citas precizētas leikozes | C94.0; C94.2–C94.4; C94.6; C94.7 | 100 |
|
5.14.13. |
Neprecizētu šūnu leikoze | C95.0–C95.1; C95.7; C95.9 | 100 |
|
5.14.14. |
Citi un neprecizēti limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgi audzēji | C96.0; C96.2; C96.4–C96.9 | 100 |
|
5.15. Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji | ||||
5.15.1. |
Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji | C97 | 100 |
|
5.16. Neskaidras vai nezināmas dabas audzēji | ||||
5.16.1. |
Mutes dobuma un gremošanas orgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D37.0–D37.7; D37.9 | 100 |
|
5.16.2. |
Vidusauss, elpošanas un krūšu dobuma orgānu audzējs ar neskaidru un nezināmu dabu | D38.0–D38.6 | 100 |
|
5.16.3. |
Sieviešu dzimumorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D39.0–D39.2; D39.7; D39.9 | 100 |
|
5.16.4. |
Vīriešu dzimumorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D40.0; D40.1; D40.7; D40.9 | 100 |
|
5.16.5. |
Urīnizvadorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D41.0–D41.4; D41.7; D41.9 | 100 |
|
5.16.6. |
Smadzeņu apvalku audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D42.0; D42.1; D42.9 | 100 |
|
5.16.7. |
Smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D43.0–D43.4; D43.7; D43.9 | 100 |
|
5.16.8. |
Endokrīno dziedzeru audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu | D44.0–D44.9 | 100 |
|
5.16.9. |
Īstā policitēmija (polycythaemia vera) | D45 | 100 |
|
5.16.10. |
Mielodisplastiski sindromi | D46.0-D46.2; D46.4–D46.7; D46.9 | 100 |
|
5.16.11. |
Pārējie limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu | D47.0–D47.5; D47.7; D47.9 | 100 |
|
5.16.12. |
Audzēji ar nenoteiktu vai nezināmu dabu citā un neprecizētā lokalizācijā | D48.0–D48.7; D48.9 | 100 |
|
6. Ādas un zemādas audu slimības | ||||
6.1. Bullozās dermatozes | ||||
6.1.1. |
Pemfiguss (pemphigus) | L10.0-L10.5; L10.8 | 50 |
|
6.1.2. |
Dīringa (Dühring) slimība | L13.0 | 50 |
|
6.2. Dermatīts un ekzēma | ||||
6.2.1. |
Atopiskais dermatīts (neirodermīts) | L20.0; L20.8; L20.9 | 100 |
bērniem līdz 18. g. |
6.2.2. |
Iekšķīgi lietotu vielu izraisīts dermatīts | L27.0–L27.2; L27.8; L27.9 | 100 |
bērniem līdz 3 g. |
6.3. Papuloskvamozās dermatozes | ||||
6.3.1. |
Zvīņēde (psoriasis) | L40.0–L40.5; L40.8 | 100 |
|
6.4. Nātrene un eritēma | ||||
6.4.1. |
Citi nātrenes veidi | L50.8 | 100 |
|
7. Elpošanas sistēmas slimības | ||||
7.1. |
Akūts nazofaringīts | J00 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.2. |
Akūts faringīts | J02.0; J02.8; J02.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.3. |
Akūts laringīts un traheīts | J04.0–J04.2 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.4. |
Augšējo elpceļu infekcija ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju | J06.0; J06.8; J06.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.5. |
Sezonālā gripa, ja vīruss nav identificēts | J11.0; J11.1; J11.8 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.6. |
Streptococcus pneumoniae ierosināta pneimonija | J13 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.7. |
Citur neklasificēta bakteriāla pneimonija | J15.0-J15.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.8. |
Citu mikroorganismu ierosināta, citur neklasificēta pneimonija | J16.0; J16.8 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.9. |
Neprecizēta mikroorganisma ierosināta pneimonija | J18.0–J18.2; J18.8; J18.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.10. |
Akūts bronhīts | J20.0-J20.9 | 100 |
bērniem līdz 18 g. |
7.11. |
Cita hroniska obstruktīva plaušu slimība | J44.0; J44.1; J44.8; J44.9 | 50 |
|
7.12. |
Astma | J45.0; J45.1; J45.8; J45.9 | 75 |
|
7.13. |
Bronhektāzes | J47 | 50 |
|
7.14. |
Hipersensitivitātes pneimonīts, ko izraisījuši organiskie putekļi | J67.0–J67.9 | 100 |
|
7.15. |
Citas intersticiālas plaušu slimības | J84.0; J84.1; J84.8; J84.9 | 100 |
|
7.16. |
Elpošanas orgānu bojājums citur klasificētu slimību dēļ | J99.0; J99.1; J99.8 | 50 |
|
8. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | ||||
8.1. |
Citi hipotireozes varianti | E03.0–E03.5; E03.8 | 75 |
|
8.2. |
Tireotoksikoze (hipertireoze) | E05.0–E05.5; E05.8; E05.9 | 50 |
|
8.3. |
Insulīnatkarīgs cukura diabēts | E10.0–10.9 | 100 |
|
8.4. |
Insulīnneatkarīgs cukura diabēts | E11.0–E11.9 | 100 |
|
8.5. |
Cits precizēts cukura diabēts | E13.0–E13.9 | 100 |
|
8.6. |
Hipoparatireoze | E20.0; E20.1; E20.8; E20.9 | 50 |
|
8.7. |
Akromegālija un hipofiziārais gigantisms | E22.0 | 100 |
|
8.8. |
Hipofīzes hiperfunkcija | E22.1–E22.2; E22.8 | 75 |
|
8.9. |
Hipopituitārisms | E23.0 | 100 |
|
8.10. |
Hipofīzes hipofunkcija un citi traucējumi | E23.1; E23.2 | 75 |
|
8.11. |
Adrenogenitāli traucējumi | E25.0; E25.8 | 50 |
|
8.12 |
Citas virsnieru slimības | E27.1; E27.3; E27.4 | 75 |
|
8.13. |
Primārā olnīcu mazspēja | E28.3 | 75 |
|
8.14. |
Priekšlaicīga pubertāte (pubertas praecox) | E30.1 | 75 |
|
8.15. |
Citur neklasificēts mazs augums | E34.3 | 100 |
|
8.16. |
Aktīvs rahīts | E55.0 | 100 |
bērniem līdz 3 g. |
8.17. |
Lipoproteīnu vielmaiņas traucējumi un citas lipidēmijas | E78.0–E78.2 | 50 |
|
8.18. |
Minerālu vielmaiņas traucējumi | E83.0; E83.1; E83.3 | 100 |
ar diagnozes kodu E83.3 iekļauta diagnozes "Fosfora un fosfatāžu vielmaiņas traucējumi" apakšdiagnoze "D vitamīnrezistents rahīts" |
8.19. |
Cistiskā fibroze (mukoviscedoze) | E84.0; E84.1; E84.8; E84.9 | 100 |
|
8.20. |
Citur nekvalificēti pēcmanipulāciju endokrīni un vielmaiņas traucējumi | E89.0–E89.6; E89.8; E89.9 | 75 |
|
9. Gremošanas sistēmas slimības | ||||
9.1. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimības | ||||
9.1.1. |
Kuņģa čūla | K25.3; K25.7 | 50 |
|
9.1.2. |
Divpadsmitpirkstu zarnas čūla | K26.3; K26.7 | 50 |
|
9.1.3. |
Neprecizētas lokalizācijas peptiska čūla | K27.3; K27.7 | 50 |
|
9.1.4. |
Gastrojejunāla čūla | K28.3; K28.7 | 50 |
|
9.2. Neinfekciozi enterīti un kolīti | ||||
9.2.1. |
Krona (Crohn) slimība (reģionāls enterīts) | K50.0; K50.1; K50.8; K50.9 | 100 |
|
9.2.2. |
Čūlains (ulcerozs) kolīts | K51.0; K51.2–K51.5; K51.8; K51.9 | 100 |
|
9.3. Aknu slimības | ||||
9.3.1. | Toksisks aknu bojājums ar hronisku aktīvu hepatītu | K71.5 | 100 |
|
9.3.2. | Citur nekvalificēts hronisks aktīvs hepatīts | K73.2 | 100 |
|
9.3.3. | Primāra biliāra ciroze | K74.3 | 100 |
|
9.4. Žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības | ||||
9.4.1. | Citu veidu hroniski pankreatīti | K86.1 | 50 |
|
9.5. Citas gremošanas orgānu slimības | ||||
9.5.1. | Citur nekvalificēta malabsorbcija pēc ķirurģiskas operācijas | K91.2 | 75 |
|
10. Infekcijas un parazitāras slimības | ||||
10.1. Pārsvarā seksuāli transmisīvas infekcijas | ||||
10.1.1. |
Svaigs sifiliss | A51.0–A51.5; A51.9 | 50 |
|
10.2. Vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādu bojājumiem | ||||
10.2.1. |
Jostas roze ar citu nervu sistēmas daļu iesaisti | B02.2 | 50 |
|
10.3. Vīrushepatīti | ||||
10.3.1. |
Akūts C hepatīts | B17.1 | 100 |
|
10.3.2. |
Hronisks vīrushepatīts | B18.0–B18.2 | 100 |
|
10.4. Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija | ||||
10.4.1. |
Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) slimība ar infekcijas vai parazitāru slimību | B20.0–B20.9 | 100 |
|
10.4.2. |
Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija ar ļaundabīgu audzēju | B21.0–B21.3; B21.7–B21.9 | 100 |
|
10.4.3. |
Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija ar citu precizētu slimību izpausmi | B22.0–B22.2; B22.7 | 100 |
|
10.4.4. |
Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija ar citām izpausmēm | B23.0–B23.2; B23.8 | 100 |
|
10.4.5. |
Neprecizēta humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija | B24 | 100 |
|
10.5. Helmintozes | ||||
10.5.1. | Ehinokokoze | B67.0-B67.9 | 100 |
|
10.5.2. | Cisticerkoze | B69.0; B69.1; B69.8; B69.9 | 100 |
|
11. Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības | ||||
11.1. Iekaisīgas poliartropātijas | ||||
11.1.1. |
Reaktīvas artropātijas | M02.3; M02.8 | 50 |
|
11.1.2. |
Seropozitīvs reimatoīdais artrīts | M05.0–M05.3; M05.8 | 100 |
|
11.1.3. |
Cita veida reimatoīdais artrīts | M06.0–M06.4; M06.8 | 100 |
|
11.1.4. |
Psoriātiskas un enteropātiskas artropātijas | M07.0–M07.3 | 100 |
|
11.1.5. |
Juvenilais artrīts | M08.0–M08.4; M08.8; M08.9 | 100 |
|
11.2. Saistaudu sistēmslimības | ||||
11.2.1. |
Nodozais poliartrīts un radniecīgi stāvokļi | M30.0–M30.3 | 100 |
|
11.2.2. |
Citas nekrotizējošas vaskulopātijas | M31.3; M31.4; M31.5 | 100 |
|
11.2.3. |
Sistēmiska sarkanā vilkēde | M32.0; M32.1; M32.8 | 100 |
|
11.2.4. |
Dermatopolimiozīts | M33.0–M33.2 | 100 |
|
11.2.5. |
Sistēmiska sklerodermija | M34.0–M34.2; M34.8 | 100 |
|
11.2.6. |
Citi sistēmiski saistaudu bojājumi | M35.0; M35.1; M35.3; M35.6 | 100 |
|
11.3. Spondilopātijas | ||||
11.3.1. |
Ankilozējošais spondilīts | M45 | 100 |
|
11.3.2. |
Citur neklasificēts sakroileīts | M46.1 | 50 |
|
11.3.3. |
Spondiloze | M47.0; M47.1 | 50 |
|
11.4. Kaulu blīvuma un struktūras pārmaiņas | ||||
11.4.1. |
Osteoporoze ar patoloģisku lūzumu | M80.0–M80.5; M80.8; M80.9 | 50 |
lūzums osteoporozes dēļ, pierādīts rentgenoloģiski |
11.4.2. |
Osteoporoze bez patoloģiska lūzuma | M81.0–M81.6; M81.8; M81.9 | 50 |
pierādīta osteodensito-metriski |
11.4.3. |
Osteoporoze citur klasificētu slimību dēļ | M82.0; M82.1; M82.8 | 50 |
pierādīta osteodensito-metriski |
12. Noteikti perinatālā perioda stāvokļi | ||||
12.1. |
Cita jaundzimušo galvas smadzeņu patoloģija | P91.0–P91.6; P91.8; P91.9 | 100 |
|
12.2. |
Jaundzimušo muskuļu tonusa pārmaiņas | P94.0–P94.2; P94.8; P94.9 | 100 |
|
12.3. |
Cita perinatālā periodā sākusies patoloģija | P96.0–96.5; P96.8; P96.9 | 100 |
|
13. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas | ||||
13.1. |
Iedzimto anomāliju sindromi ar dominējošu mazu augumu | Q87.1 | 100 |
|
13.2. |
Tērnera (Turner) sindroms | Q96.0–Q96.4; Q96.8; Q96.9 | 100 |
|
13.3. |
Osteogenesis imperfecta | Q78.0 | 100 |
|
14. Nervu sistēmas slimības | ||||
14.1. Ekstrapiramidāli un kustību traucējumi | ||||
14.1.1. |
Parkinsona (Parkinson) slimība | G20 | 75 |
|
14.1.2. |
Sekundārs parkinsonisms | G21.0–G21.4; G21.8; G21.9 | 75 |
|
14.1.3. |
Parkinsonisms citur klasificētu slimību dēļ | G22 | 75 |
|
14.2. Demielinizējošas CNS slimības | ||||
14.2.1. |
Multiplā skleroze | G35 | 100 |
|
14.3. Epizodiski un paroksizmāli traucējumi | ||||
14.3.1. |
Epilepsija | G40.0–G40.8 | 100 |
|
14.3.3. |
Cerebrāla transitoriska išēmiska lēkme un radniecīgi sindromi | G45.0–G45.4; G45.8; G45.9 | 50 |
|
14.4. Neiromuskulārās sinapses un muskuļu slimības | ||||
14.4.1. |
Myasthenia gravis un citas mioneirālas patoloģijas | G70.0–G70.2; G70.8 | 75 |
|
14.4.2. |
Iedzimtas miopātijas | G71.2 | 75 |
|
14.5. Cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi | ||||
14.5.1. |
Cerebrālā trieka | G80.0–G80.4; G80.8 | 100 |
|
14.6. Centrālās nervu sistēmas primāras sistēmiskas atrofijas | ||||
14.6.1. |
Hantingtona (Huntington) slimība | G10 | 100 |
|
14.6.2. |
Pārmantota ataksija | G11.0–G11.4; G11.8; G11.9 | 50 |
|
14.6.3. |
Motoriskā neirona slimība | G12.2 | 100 |
|
14.7. Ekstrapiramidāli un kustību traucējumi | ||||
14.7.1. |
Distonija | G24.0–G24.5; G24.8; G24.9 | 50 |
|
14.8. Citas deģeneratīvas nervu sistēmas slimības | ||||
14.8.1. |
Alcheimera (Alzheimer) slimība | G30.0; G30.1; G30.8; G30.9 | 50 |
|
14.9. Nervu, nervu saknīšu un pinumu patoloģija | ||||
14.9.1. |
Trijzaru nerva (n. trigeminus) patoloģija | G50.0; G50.1; G50.8; G50.9 | 50 |
|
14.9.2. |
Nervu saknīšu un pinumu patoloģija | G54.0; G54.1; G54.5; G54.6 | 50 |
|
14.9.3. |
Kompleksais reģionālais sāpju sindroms, II tips | G90.6 | 50 |
|
14.10. Polineiropātijas un citas perifēriskās nervu sistēmas slimības | ||||
14.10.1. |
Pārmantota un idiopātiska neiropātija | G60.0–G60.3; G60.8; G60.9 | 50 |
|
14.10.2. |
Iekaisīga polineiropātija | G61.0; G61.1; G61.9 | 50 |
|
G61.8 | 100 |
|
||
14.10.3. |
Cita veida polineiropātijas | G62.0; G62.2; G62.8 | 50 |
|
14.10.4. |
Polineiropātija citur klasificētu slimību dēļ | G63.0; G63.3; G63.5 | 50 |
|
14.10.5. |
Citas muguras smadzeņu slimības | G95.0–G95.2; G95.8; G95.9 | 50 |
|
15. Psihiski un uzvedības traucējumi | ||||
15.1. | Alcheimera (Alzheimer) demence | F00.0–F00.2; F00.9 | 75 | |
15.2. | Demence citur klasificētu slimību dēļ | F02.0; F02.2; F02.8 | 75 | |
15.3. | Citi psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ | F06.0; F06.2 | 75 | |
15.4. | Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ | F07.0; F07.8 | 100 | papildus norādot kodu Z04.6 |
15.5. | Šizofrēnija | F20.0–F20.6; F20.8 | 100 | |
15.6. | Šizotipiski traucējumi | F21 | 75 | |
15.7. | Persistējoši murgi | F22.0; F22.8; F22.9 | 75 | |
15.8. | Akūti un transitoriski psihotiski traucējumi | F23.0–F23.3; F23.8; F23.9 | 75 | terapijas ilgums līdz 6 mēnešiem |
15.9. | Šizoafektīvi traucējumi | F25.0–F25.5; F25.8; F25.9 | 75 | |
15.10. | Bipolāri afektīvi traucējumi | F31.0–F31.9 | 75 | |
15.11. | Depresīva epizode | F32.1–F32.3 | 75 | terapijas ilgums līdz 6 mēnešiem |
15.12. | Rekurenti depresīvi traucējumi | F33.0–F33.4; F33.8; F33.9 | 75 | |
15.13. | Viegla garīga atpalicība | F70.0; F70.1; F70.8; F70.9 | 100 | papildus norādot kodu Z04.6 |
15.14. | Vidēji smaga garīga atpalicība | F71.0; F71.1; F71.8; F71.9 | 100 | |
15.15. | Smaga garīga atpalicība | F72.0; F72.1; F72.8; F72.9 | 100 | |
15.16. | Dziļa garīga atpalicība | F73.0; F73.1; F73.8; F73.9 | 100 | |
15.17. | Pervezīvi attīstības traucējumi | F84.0–F84.5; F84.8 | 75 | |
15.18. | Hiperkinētiski traucējumi | F90.0; F90.1; F90.8; F90.9 | 100 | bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem |
15.19. | Neorganiska enurēze | F98.0 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.20. | Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ | F10.1–F10.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.21. | Psihiski un uzvedības traucējumi opiātu lietošanas dēļ | F11.1–F11.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.22. | Psihiski un uzvedības traucējumi Indijas kaņepju alkaloīdu lietošanas dēļ | F12.1–F12.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.23. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies sedatīvu un miega līdzekļu lietošanas dēļ | F13.1–F13.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.24. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies kokaīna lietošanas dēļ | F14.1–F14.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.25. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies citu stimulatoru, ieskaitot kofeīnu, lietošanas dēļ | F15.1–F15.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.26. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies halucinogēnu lietošanas dēļ | F16.1–F16.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.27. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies tabakas lietošanas dēļ | F17.1–F17.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.28. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies gaistošu organisku šķīdinātāju lietošanas dēļ | F18.1–F18.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
15.29. | Psihiski un uzvedības traucējumi, kas radušies daudzu narkotisku un citu psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ | F19.1–F19.2 | 100 | bērniem līdz 18 g. |
16. Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem | ||||
16.1. |
Nepieciešamība imunizēt pret sezonālo gripu | Z25.1 | 50 |
1) personām vecumā no 65 gadiem; 2) pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām: – personas ar hroniskām plaušu slimībām; – personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa; – personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām; – personas ar hroniskām nieru slimībām; – personas ar imūndeficītu; – personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju; 3) (svītrots ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 179) |
100 |
1) (svītrots ar MK 23.04.2019. noteikumiem Nr. 179); 2) bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām: – bērni ar hroniskām plaušu slimībām; – bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa; – bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām; – bērni ar hroniskām nieru slimībām; – bērni ar imūndeficītu; – bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju; – bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum |
|||
16.2. |
Mākslīga atvere | Z93.1–Z93.6 | 100 |
|
16.3. |
Stāvoklis pēc orgāna un audu transplantācijas | Z94.0; Z94.1; Z94.2; Z94.4; Z94.8 | 100 |
ar diagnozes kodu Z94.8 iekļauta diagnozes "Cita orgāna un audu transplantācija" apakšdiagnoze "Kaulu smadzeņu transplantāts" |
16.4. |
Sirds un asinsvadu implantāti un transplantāti | Z95.1; Z95.2; Z95.5; Z95.8 | 100 |
|
16.5. |
Iespēja inficēties un kontakts ar humānā imūndeficīta vīrusu (HIV) | Z20.6 | 100 |
|
16.6. |
Bezsimptomu inficēšanās ar humānā imūndeficīta vīrusu (HIV) | Z21 | 100 |
|
16.7. |
Mākslīga apsēklošana | Z31.1 | 100 |
|
16.8. |
In vitro apaugļošana | Z31.2 | 100 |
|
17. Uroģenitālās sistēmas slimības | ||||
17.1. |
Nefrotiskais sindroms | N04.0–N04.9 | 100 |
|
17.2. |
Hronisks tubulointersticiāls nefrīts | N11.0; N11.1; N11.8; N11.9 | 100 |
|
17.3. |
Hroniska nieru slimība | N18.1–N18.5; N18.9 | 100 |
|
17.4. |
Prostatas hiperplāzija | N40 | 50 |
|
17.5. |
Endometrioze | N80.0–N80.6; N80.8; N80.9 | 50 |
|
17.6. |
Pārmērīgas, biežas un neregulāras menstruācijas | N92.0–N92.6 | 50 |
|
17.7. |
Traucējumi mākslīgas menopauzes dēļ | N95.3 | 50 |
|
17.8. |
Vīriešu neauglība (azoospermija, oligospermija) | N46 | 100 |
|
17.9. |
Sieviešu neauglība | N97.0–N97.4; N978; N97.9 | 100 |
|
18. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas | ||||
18.1. |
Neprecizēta radiācijas ietekme | T66 | 75 |
|
18.2. |
Mugurkaulāja lūzuma sekas | T91.1 | 75 |
|
18.3. |
Citu krūškurvja un iegurņa lūzumu sekas | T91.2 | 75 |
|
18.4. |
Muguras smadzeņu bojājuma sekas | T91.3 | 75 |
|
18.5. |
Augšējās ekstremitātes nerva bojājuma sekas | T92.4 | 75 |
|
18.6. |
Apakšējās ekstremitātes nerva bojājuma sekas | T93.4 | 75 |
|
19. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods | ||||
19.1. Citi sievietes veselības traucējumi grūtniecības dēļ | ||||
19.1.1. |
Venozas komplikācijas grūtniecības laikā | O22.3; O22.9 | 75 |
|
19.1.2. |
Cukura diabēts, kas sācies grūtniecības laikā | O24.4 | 100 |
|
19.2. Citi citur neklasificēti stāvokļi dzemdniecībā | ||||
19.2.1. |
Citur klasificētas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu | O99.1; O99.4 | 75 |
|
Nr. p.k. | Medicīnisko ierīču grupa | Kompensācijas apmērs | Kompensācijas ierobežojumi |
1. | Inkontinences līdzekļi un urīnceļu katetri | 50 % | inkontinences līdzekļu iegādi kompensē tikai vidējas un smagas urīna nesaturēšanas gadījumā |
2. | Krājtelpas medikamentu inhalācijām | 50 % | |
3. | Stomas aprūpes preces | 100 % | |
4. | Glikēmijas teststrēmeles | 100 % | 1) cukura diabēta pacientēm trīs mēnešus pirms grūtniecības, kā arī grūtniecības laikā; |
75 % | cukura diabēta slimniekiem, kas lieto insulīnu (izņemot gadījumus, ja apmaksā 100% apmērā) | ||
50 % | cukura diabēta pacientiem, kas lieto perorālos hipoglikemizējošos līdzekļus |
1. Zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijas (turpmāk - vadlīnijas) ir metožu kopums, kuras lieto farmakoekonomiskās analīzes veikšanai, pieņemot lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā vai svītrošanu no tā.
2. Iesniedzot iesniegumu par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, iesniedzējs veic farmakoekonomiskos aprēķinus saskaņā ar vadlīnijām.
3. Izvērtējot iesniegumu par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, saskaņā ar vadlīnijām tiek vērtētas zāļu vai medicīnisko ierīču lietošanas izmaksas un ietekme uz veselības aprūpes sistēmas rādītājiem un izmaksām.
4. Farmakoekonomiskajā analīzē ievēro šādas prasības:
4.1. skaidri noteikts izpētes jautājums;
4.2. norādīts analīzes veicējs, tā kvalifikācija un saistība ar analīzes pasūtītāju;
4.3. analīzi pamato ar publicētu klīnisko pētījumu datiem, kuri apliecina zāļu terapeitisko ekvivalenci vai terapeitisko pārākumu un kuros izvirzīti primārie un sekundārie ieguvumi un norādīti to izpētes rezultāti;
4.4. analīzi drīkst pamatot ar nepublicētiem klīniskiem pētījumiem, ja tie iesniegti zāļu reģistrācijai;
4.5. ievērota atbilstība zāļu indikācijām, kuras apstiprinātas attiecīgajā valstī. Analīzē iekļauto pacientu skaits atbilst klīniskajā pētījumā norādītajam pacientu skaitam, un analīzē iekļauta visa papildu informācija, kas attiecas uz pētāmo jautājumu;
4.6. klīniskā pētījuma apakšgrupu datus norāda papildus, ja pastāv būtiskas terapeitiskās efektivitātes vai izmaksu atšķirības;
4.7. salīdzinātas izmaksas un ieguvumi, lietojot jaunās zāles un citu alternatīvu terapiju (standarta vai praksē plašāk lietoto terapiju attiecīgajā valstī):
4.7.1. ja zāles pieder jau esošai farmakoterapeitiskai grupai, salīdzinošais preparāts ir visbiežāk lietotās šīs grupas zāles;
4.7.2. ja zāles pieder jaunai farmakoterapeitiskai grupai, salīdzinošais preparāts ir visbiežāk lietotās alternatīvās zāles noteiktas indikācijas gadījumā;
4.7.3. salīdzinošai terapijai var izvēlēties arī nemedikamentozu terapiju vai neārstēšanas principu, ja kāds no tiem tiek plaši lietots praksē;
4.7.4. salīdzinošo zāļu devas un terapijas ilgums atbilst zāļu aprakstā un ārstēšanas vadlīnijās norādītajai devai un klīniskajā pētījumā lietotajām devām. Ja izvēlētas atšķirīgas devas no klīniskajā pētījumā lietotajām devām, sniedz atšķirību pamatojumu;
4.7.5. alternatīvu izvēlei sniedz pamatojumu.
5. Ir šādi farmakoekonomiskās analīzes veidi (sniedz pamatojumu konkrēta veida izvēlei):
5.1. izmaksu minimizēšanas analīze (IMA). Šo metodi lieto, ja jauno zāļu terapeitiskā vērtība ir vienāda ar salīdzinošās alternatīvas terapeitisko vērtību. Pieņemot, ka ieguvumi ir līdzvērtīgi, salīdzina tikai izmaksas;
5.2. izmaksu efektivitātes analīze (IEA). Šo metodi lieto, salīdzinot izmaksas un iegūtos rezultātus starp divām vai vairākām alternatīvām ārstēšanas metodēm, kuras vieno kopīgs mērķis. Iegūtos rezultātus mēra fiziskās vienībās. Analīzes mērķis ir aprēķināt izmaksas uz vienu papildus iegūtā rezultāta vienību, lietojot izmaksu efektivitātes pieauguma rādītāju;
5.3. izmaksu lietderīguma analīze (ILA). Izmaksu lietderīguma analīze ir vispārīga izmaksu efektivitātes analīzes forma, ko izmanto, lai aprēķinātu izmaksas par vienu papildus iegūtu dzīves gadu, ietverot lietderīgumu jeb dzīves kvalitātes novērtējumu. Analīzē paskaidro lietderīguma vērtību izcelsmes avotu un sniedz izmantotās dzīves kvalitātes novērtēšanas metodes (vispārējas vai slimībai atbilstošas) pamatojumu.
6. Zāļu terapeitisko vērtību nosaka to lietošanas rezultāts (individuālam pacientam vai veselības aprūpes sistēmai kopumā):
6.1. mirstības samazināšana;
6.2. slimības izraisīto komplikāciju samazināšana;
6.3. slimības izraisīto blakusparādību samazināšana;
6.4. veiksmīgi kontrolētu slimības simptomu skaits;
6.5. hospitalizācijas gadījumu skaita un atkārtošanās samazinājums.
7. Ja farmakoekonomiskā analīze veikta citā valstī, pētījuma rezultātus piemēro Latvijas veselības aprūpes sistēmas nosacījumiem. Būtiskākie izvērtējamie kritēriji:
7.1. papildterapijas izvēle un biežums;
7.2. pacientu vecuma un dzimuma īpatsvars;
7.3. pacientu slimības smaguma pakāpes novērtējums;
7.4. salīdzināmās terapijas izvēle.
8. Izmantoto klīnisko pētījumu izvēles kritēriji:
8.1. saprotams pētījuma dizains;
8.2. randomizēti, dubultakli un kontrolēti pētījumi (atklāti pētījumi, ja to izvēle ir pamatota);
8.3. skaidri definēts pētāmais jautājums;
8.4. atbilstoši pamatrādītājiem salīdzināmas pacientu grupas;
8.5. klīniski atbilstošs ārstēšanas kursa nobeigums un ilgums, kas balstīts uz "apzinātas ārstēšanas" analīzi;
8.6. iegūto rezultātu klīniskā un statistiskā nozīmība.
9. Klīnisko pētījumu analīzē drīkst izmantot atsevišķu klīnisko pētījumu vai meta analīzi (vairāku klīnisko pētījumu apkopojumu). Meta analīze palielina iegūto rādītāju precizitāti, nosakot klīniskās atšķirības starp jaunām zālēm un salīdzināmo terapiju. Ja aprēķinu pamatā ir meta analīze, norāda pētījumu atlases kritērijus un veiktos statistiskos testus.
10. Klīnisko pētījumu rezultātus norāda kā iegūto rezultātu atšķirību kopsavilkumu starp jaunajām zālēm un salīdzinošo terapiju. Katrs salīdzinājums ietver šādus datus:
10.1. attiecīgo terapiju saņēmušo pacientu skaits;
10.2. pacientu skaits, kuri pārtraukuši terapiju;
10.3. veiksmīgo un neveiksmīgo gadījumu skaits, kas izteikts kā gadījumu iestāšanās risks jeb attiecība starp gadījumu skaitu grupā un kopējo pacientu skaitu grupā (norādot ticamības intervālu);
10.4. izmaiņas grupas vidējos rādītājos (norādot ticamības intervālu).
11. Lai noteiktu jauno zāļu un salīdzināmās terapijas efektivitātes atšķirības, farmakoekonomiskajā analīzē aprēķina un lieto absolūtā riska starpību - starpību starp gadījumu iestāšanās risku pētāmajā grupā un gadījumu iestāšanās risku kontroles grupā. Vienlaikus aprēķina efektivitātes relatīvos rādītājus - attiecību starp gadījumu iestāšanās risku pētāmajā grupā un gadījumu iestāšanās risku kontroles grupā.
12. Farmakoekonomisko analīzi veic, pamatojoties uz veselības aprūpes tiešajām izmaksām. Veselības aprūpes tiešajās izmaksās ietilpst:
12.1. zāļu izmaksas (tai skaitā papildterapijas un blakusparādību ārstēšanas izmaksas);
12.2. medicīnas pakalpojumu izmaksas;
12.3. slimnīcu pakalpojumu izmaksas;
12.4. diagnostisko un laboratorijas izmeklējumu izmaksas;
12.5. jebkuras citas tiešās veselības aprūpes izmaksas.
13. Ja papildus veic farmakoekonomisko analīzi, kas vērsta uz sabiedrību kopumā, tajā iekļauj arī citas izmaksas (tiešās un netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas) - sociālo pakalpojumu izmaksas, ar pacienta pārvietošanos saistītos izdevumus un citas izmaksas pacientam vai viņa ģimenei.
14. Ja farmakoekonomisko analīzi veic, izmantojot ārvalstīs veiktus ekonomiskos pētījumus, visas izmaksas koriģē atbilstoši vietējās veselības aprūpes nosacījumiem, kā arī norāda attiecīgos datu ieguves avotus. Izmaksas koriģē saskaņā ar šādiem principiem:
14.1. nosaka tās farmakoekonomiskā pētījuma izmaksu pozīcijas, kuras atbilst attiecīgās valsts praksei;
14.2. nosaka izmaksu vienību skaitu (piemēram, konsultāciju skaits, gultas dienu skaits);
14.3. norāda izmaiņas izmaksās par vienu vienību;
14.4. visas izmaksas norāda euro.
15. Ja aprēķinos iekļauj tiešās vai netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes, tās norāda atsevišķi un aprēķinus veic nodalīti no citiem, iekļaujot:
15.1. tiešās veselības aprūpes izmaksas;
15.2. tiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas;
15.3. netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas.
16. Rezultātu kopsavilkuma analīzē parāda šādus atbilstošo alternatīvu lietošanas salīdzinājuma rādītājus:
16.1. norāda terapijas izmaksas par iegūtā rezultāta vienību katrai alternatīvai – izmaksas par iegūtu dzīves gadu, iegūtu dzīves gadu bez slimības progresijas vai, ja minētie rādītāji nav pieejami, par iegūtu kvalitatīvu dzīves gadu;
16.2. izmaksu efektivitātes vai izmaksu lietderīguma analīzē aprēķina izmaksu efektivitātes pieauguma rādītāju par papildus iegūtu dzīves gadu, iegūtu dzīves gadu bez slimības progresijas vai, ja minētie rādītāji nav pieejami, par papildus iegūtu kvalitatīvu dzīves gadu, lai parādītu izmaksu atšķirības viena papildus iegūtā rezultāta sasniegšanai ar jaunajām zālēm;
16.3. aprēķina abu salīdzināmo terapiju kopējās izmaksas un kopējos ieguvumus veselības aprūpes sistēmai. Norāda kopējos līdzekļu ietaupījumus veselības aprūpē, ja tādi ir.
17. Farmakoekonomiskajā analīzē ietver izmaksu un ieguvumu diskontēšanu, kas ir ekonomiskās analīzes standarta iezīme. Nākotnes izmaksas un ieguvumus diskontē attiecīgi par 5 % gadā. Ja izmanto citu diskonta likmi, pamato to.
18. Sensitivitātes (jutīguma) analīzi izmanto, lai noteiktu, cik lielā mērā analīzē iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ietekmējošo faktoru izmaiņām (piemēram, terapeitiskā rezultāta iestāšanās laiks, slimības prevalence (pacientu skaits populācijā), slimības incidence (jaunu gadījumu skaits gadā)). Sensitivitātes analīzē norāda izmantotos statistiskos testus un galveno mainīgo lielumu ticamības intervālus.
19. Ja farmakoekonomisko analīzi nav iespējams veikt saskaņā ar šajā pielikumā minētajām metodēm, var izmantot ekonomiskās modelēšanas tehniku (piemēram, lai izveidotu pietiekamu analīzes perioda garumu, ja klīniskie dati iegūti pārāk īsā laikposmā; ja klīniskais pētījums ir veikts atšķirīgas sistēmas ietvaros). Ekonomisko modeli prezentē tā, lai veikto analīzi būtu iespējams pārbaudīt, vienlaikus iesniedzot datu izklājlapas elektroniskā veidā vai izmantoto programmatūru. Modelī izmantotos efektivitātes un izmaksu rādītājus pamato. Ekonomiskajā modelī izmanto zinātniski pamatotus datus.
Nr. | Ražotāja cena (euro) | Lieltirgotavas uzcenojums (% vai euro) |
1. | 0,01–2,83 | 10 % |
2. | 2,84–5,68 | 9 % |
3. | 5,69–11,37 | 7 % |
4. | 11,38–21,33 | 6 % |
5. | 21,34–28,44 | 5 % |
6. | 28,45–142,27 | 4 % |
7. | 142,28–711,42 | 3 % |
8. | 711,43–1422,86 | 2 % |
9. | 1422,87 un vairāk | 1 % |
Nr. |
Kompensācijas bāzes cena (euro) |
Korekcijas koeficients |
Korekcijas summa (euro) |
1. |
0,01–1,41 |
1,30 |
0,00 |
2. |
1,42–2,83 |
1,25 |
0,07 |
3. |
2,84–4,25 |
1,20 |
0,21 |
4. |
4,26–7,10 |
1,17 |
0,43 |
5. |
7,11–14,21 |
1,15 |
0,57 |
6. |
14,22–21,33 |
1,10 |
1,28 |
7. |
21,34–28,44 |
1,07 |
1,92 |
8. |
28,45–71,13 |
1,05 |
2,49 |
9. |
71,14 un vairāk |
1,00 |
6,05 |
Nr. | Zāļu forma | Izmaksu starpība |
1. | Tabletes un kapsulas | 0 % |
2. | Šķīstošas tabletes | 20 % |
3. | Ilgstošas darbības tabletes un kapsulas | 20 % |
4. | Aerosoli | 30 % |
5. | Mikstūras u.c. šķidrās formas | 40 % |
6. | Supozitoriji | 100 % |
7. | Pastas, ziedes, geli | 100 % |
8. | Injekcijas | 100 % |