21-TA-849
Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 pantu,
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likuma 23. panta 2. daļu,
likuma “Par pašvaldībām” 23. panta 3. punktu
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likuma 23. panta 2. daļu,
likuma “Par pašvaldībām” 23. panta 3. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka
1.1.
kārtību, kādā izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus trokšņa pārvaldībai (turpmāk – rīcības plāni);
1.2.
trokšņu rādītājus un to novērtēšanas metodes trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādei
1.3.
vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādei
1.4.
kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme)
1.5.
kārtību, kādā nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par trokšņa stratēģiskām kartēm un rīcības plāniem
1.6.
kārtību, kādā nodrošina ar vides troksni saistītās informācijas sniegšanu Eiropas Savienības institūcijām
2.
Noteikumos lietotie termini
2.1.
aglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru
2.2.
akustiskā plānošana - paredzamā trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, satiksmes plānošanu, kā arī trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā
2.3.
datu repozitorijs - Eiropas Vides aģentūras pārvaldīta informācijas sistēma, kas ietver informāciju un datus par vides troksni, kuri dalībvalstu vadībā publiskoti, izmantojot valsts datu paziņošanas un apmaiņas struktūras
2.4.
diskomforts – šo noteikumu izpratnē trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta trokšņa novērtējumā veicot trokšņa kartēšanu, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi
2.5.
galvenais autoceļš - reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā
2.6.
galvenā dzelzceļa līnija - dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā
2.7.
galvenā lidosta - pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas
2.8.
kaitīgās sekas - vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību
2.9.
klusais rajons aglomerācijā - attiecīgās pašvaldības noteikta teritorija, kur trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par attiecīgajai apbūves teritorijai noteikto trokšņa robežlielumu
2.10.
klusais rajons lauku apvidū - attiecīgās pašvaldības noteikta teritorija lauku apvidū, kurā nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa; un kur trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par attiecīgajai apbūves teritorijai noteikto trokšņa robežlielumu. Ja attiecīgajā teritorijā galvenajam autoceļam, galvenajai dzelzceļa līnijai vai galvenajai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus lauku apvidū, saskaņo ar attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītāju
2.11.
novērtējums - trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana
2.12.
rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi, ar mērķi novērst vai, ja tas nepieciešams, samazināt vides troksni, vai saglabāt esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām
2.13.
trokšņa robežlielums - pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību
2.14.
trokšņa un iedarbības sakarība - sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa radītajām kaitīgajām sekām
2.15.
mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa
2.16.
mājoklis ar klusu fasādi – ēka, pie kuras fasādes konkrēta trokšņa rādītāja Lden vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka kā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Lden vērtību
3.
Noteikumi attiecas uz troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem
4.
Noteikumi neattiecas uz
4.1.
troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas
4.2.
sadzīves troksni
4.3.
troksni darbavietās un transportlīdzekļos
4.4.
militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās
5.
Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmanto šādus trokšņa rādītājus, kurus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un novērtē saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvu (ES) 2015/996 un Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1226 noteiktajām kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm
5.1.
Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa dienā radušos diskomfortu
5.2.
Lden – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu
5.3.
Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus
5.4.
Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa vakarā radušos diskomfortu
6.
Vides trokšņa emisijas (ievades datu) mērījumiem izmanto metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei
7.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu, nacionālā institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kuru piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti)
II.Trokšņa stratēģiskās kartes
8.
Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes saskaņā ar šo noteikumu prasībām, kā arī ietver
8.1.
informāciju par vides troksni grafiskā veidā
8.2.
kartes, kurās atspoguļoti trokšņa robežlielumu pārsniegumi
8.3.
salīdzināmas kartes, kurās esošais stāvoklis salīdzināts ar dažādām iespējamām situācijām nākotnē
8.4.
ja nepieciešams, norādītas trokšņa rādītāja vērtības citā augstumā (nevis 4 m virs zemes)
9.
Trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras
10.
Trokšņa stratēģiskajā kartē ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem
10.1.
esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju
10.2.
trokšņa robežlielumu pārsniegumi
10.3.
to noteiktā rajonā esošo novērtēto mājokļu, skolu un slimnīcu skaits, uz kurām iedarbojas troksnis, kura rādītājam ir kāda konkrēta vērtība
10.4.
to cilvēku skaita novērtējumu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā
11.
Trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā kā grafiskās kartes, tabulās apkopotus skaitliskus datus vai elektroniski apkopotus skaitliskus datus
12.
Trokšņa stratēģiskās kartes aglomerācijām izstrādā attiecīgā pašvaldība un tajās ietver vismaz
12.1.
60 dB(A), 65 dB(A), 70 dB(A)un 75 dB(A) trokšņa kontūras
12.2.
trokšņa avotus – ceļu satiksmi, dzelzceļa un tramvaju satiksmi, gaisa satiksmi, rūpnieciskās darbības zonas, ostas – un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē
12.3.
trokšņa robežlielumu pārsniegumus
12.4.
cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās trokšņa kontūrās
12.4.1.
trokšņa rādītājam Lden: 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), 70-74 dB(A), > 75 dB(A)
12.4.2.
trokšņa rādītājam Lnakts: 50-54 dB(A), 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), > 70 dB(A);
12.5.
informāciju par to, kā šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētajās trokšņa kontūrās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni)
12.6.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam) atbilstoši šo noteikumu 12.4. apakšpunktam kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami)
13.
Trokšņa stratēģiskās kartes galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām, galvenajai lidostai izstrādā attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs un tajā ietver vismaz šādu informāciju
13.1.
trokšņa robežlielumu pārsniegumus
13.2.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās trokšņa kontūrās
13.2.1.
trokšņa rādītājam Lden: 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), 70-74 dB(A), > 75 dB(A)
13.2.2.
trokšņa rādītājam Lnakts: 50-54 dB(A), 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), > 70 dB(A)
13.3.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam) atbilstoši šo noteikumu 13.2. apakšpunktam , kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami)
13.4.
kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Lden vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55 dB(A), 65 dB(A) un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums
14.
Pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes sagatavo trokšņa kartēšanas kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto tehniskus terminus un detalizētu informāciju
14.1.
kopsavilkumā par aglomerācijai izstrādātu trokšņa stratēģisko karti ietver vismaz šādu informāciju
14.1.1.
īsu aglomerācijas aprakstu: atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits
14.1.2.
aglomerācijas pašvaldības un aglomerācijas pašvaldības atbildīgās personas par trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi kontaktinformāciju
14.1.3.
izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērījumu metodes
14.1.4.
apkopotu informāciju par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem un trokšņa robežlielumu pārsniegšanu
14.2.
kopsavilkumā par galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām, galveno lidostu izstrādātu trokšņa stratēģisko karti ietver vismaz šādu informāciju
14.2.1.
vispārīgu transporta infrastruktūras objekta aprakstu (atrašanās vieta, lielums, dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojumu (teritorijas apbūve, teritorijas izmantošanas veids, citi trokšņa avoti)
14.2.2.
izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērījumu metodes
14.2.3.
apkopotu informāciju par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem un trokšņa robežlielumu pārsniegšanu
15.
Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas to saskaņo ar Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs). Centrs 15 darba dienu laikā sniedz atzinumu par trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām
16.
Aglomerācijas pašvaldība apstiprina aglomerācijas trokšņa stratēģisko karti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā apstiprina pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu
17.
Transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētājs apstiprina transporta infrastruktūras objekta trokšņa stratēģisko karti
18.
Apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus iesniedz Centrā, kas nodrošina šo dokumentu uzglabāšanu
19.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata un, ja nepieciešams, pārstrādā ne retāk kā reizi piecos gados. Pārstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz Centrā
20.
Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
20.1.
Centrs ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
20.2.
aglomerācijas pašvaldība, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētājs 10 darbadienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte, ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē, nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Paziņojumā par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu norāda šādu informāciju
20.2.1.
trokšņa stratēģiskās kartes nosaukumu un apstiprināšanas datumu
20.2.2.
institūcijas, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, kontaktinformāciju
20.2.3.
vietu un laiku, kādā sabiedrība var iepazīties ar trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu
20.3.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītāja un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētāja tīmekļvietnē, izplata informatīvos materiālus
III.Rīcības plāni trokšņa pārvaldībai
21.
Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes
22.
Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas ar trokšņa ietekmēto pašvaldību, izstrādājot rīcības plānu galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām vai galvenajai lidostai. Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs organizē tikšanos ar trokšņa ietekmēto pašvaldību par pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem
23.
Rīcības plānā ietver šādu informāciju
23.1.
aglomerācijas, galvenā autoceļa, galvenās dzelzceļa līnijas vai galvenās lidostas, kā arī citu trokšņa avotu apraksts
23.2.
institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, tās adrese
23.3.
normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts)
23.4.
spēkā esošie trokšņa robežlielumi
23.5.
trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums
23.6.
cilvēku skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis, problēmu noskaidrošana un uzlabojamās situācijas
23.7.
pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (rīcības plānam aglomerācijai pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu)
23.8.
veiktie un plānotie pasākumi (arī ilgtermiņā) trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām. Norāda arī pirms rīcības plāna izstrādātos dokumentus trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai
23.9.
pasākumi, kurus aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs paredzējis veikt turpmāko piecu gadu laikā trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst trokšņa robežlielumiem
23.10.
klusie rajoni aglomerācijā un pasākumi to saglabāšanai
23.11.
informācija par plānotajiem ilgtermiņa attīstības plāniem vai projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu
23.12.
informācija par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējums un ieguvumu un zaudējumu novērtējums
23.13.
to cilvēku skaita samazināšanās novērtējums, kurus ietekmē troksnis (trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts)
23.14.
rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība
24.
Vides trokšņa kaitīgās sekas novērtē ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām metodēm. Šo noteikumu 23.6. apakšpunktā minētajā informācijā, ja dati ir pieejami, ietver vides trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus
25.
Pēc rīcības plāna izstrādes sagatavo rīcības plāna kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām), kurā ietver šo noteikumu 23. punktā minēto informāciju. Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto tehniskus terminus un detalizētu informāciju
26.
Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms rīcības plāna apstiprināšanas to saskaņo ar Centru. Centrs 15 darba dienu laikā sniedz atzinumu par rīcības plāna atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām
27.
Aglomerācijas pašvaldība apstiprina rīcības plānu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā apstiprina pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu
28.
Transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētājs apstiprina transporta infrastruktūras objekta rīcības plānu
29.
Apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu iesniedz Centrā, kas nodrošina šo dokumentu uzglabāšanu
30.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs rīcības plānu pārskata un, ja nepieciešams (ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni), pārstrādā ne retāk kā reizi piecos gados. Pārstrādāto rīcības plānu iesniedz Centrā
31.
Sabiedrības informēšana par rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu
31.1.
Centrs ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu
31.2.
aglomerācijas pašvaldība, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētājs savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, nosūta paziņojumu trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Paziņojumā par rīcības plāna projektu norāda šādu informāciju
31.2.1.
rīcības plāna nosaukums
31.2.2.
institūcija, kas nodrošinājusi rīcības plāna projekta izstrādi, kontaktinformāciju
31.2.3.
teritorija, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposms, kādā īstenojams rīcības plāns
31.2.4.
vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem
31.2.5.
vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas
31.3.
Aglomerācijas pašvaldība papildu šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētajai informācijai norāda rīcības plāna projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu. Aglomerācijas pašvaldība vismaz 20 dienas pēc paziņojuma par rīcības plāna projektu rīko attiecīgā rīcības plāna projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmi
31.3.1.
nodrošina sanāksmes norisi sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus
31.3.2.
sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam
31.4.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs apkopo un izvērtē saņemtās rakstiskās atsauksmes un priekšlikumus par attiecīgo rīcības plāna projektu, iestrādā tos rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus (norādot noraidīšanas pamatojumu). Aglomerācijas pašvaldība pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu
31.5.
aglomerācijas pašvaldība, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētājs 10 darbadienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns, ievieto paziņojumu savā tīmekļvietnē
31.5.1.
rīcības plāna nosaukums un apstiprināšanas datums
31.5.2.
institūcijas, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, kontaktinformāciju
31.5.3.
vietu un laiku, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu
31.6.
aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgās pašvaldības, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītāja un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta valsts kapitāldaļu turētāja tīmekļvietnē, izplata informatīvos materiālus
IV.Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā
32.
Ja aglomerācijai, galvenajam autoceļam, galvenajai dzelzceļa līnijai vai galvenajai lidostai, kam paredzēts izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgā aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nosūta Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk - Birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksn
33.
Birojs 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, galvenā autoceļa, galvenās dzelzceļa līnijas vai galvenās lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībai vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājam lēmumu par pārrobežu ietekmi
34.
Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms trokšņa kartēšanas nosūta kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk - kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu par paredzamo trokšņa kartēšanu (valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti). Paziņojumā norāda
34.1.
informāciju par paredzamo trokšņa kartēšanu (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, paredzamais kartes izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis)
34.2.
informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos trokšņa kartēšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanu
35.
Aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties trokšņa kartēšanā, nosaka attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanas kārtību
36.
Pēc trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās trokšņa kartēšanā, nosūta paziņojumu par apstiprināto trokšņa stratēģisko karti
37.
Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda
37.1.
informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis)
37.2.
informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi
38.
Aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtī
39.
Pēc rīcības plāna apstiprināšanas nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē
V.Eiropas Komisijai sniedzamā informācija
40.
Centrs informāciju par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem Eiropas Komisijai sniedz elektroniski datu repozitorijā. Atjaunojot informāciju datu repozitorijā, apraksta atšķirības starp atjaunināto un sākotnējo informāciju, kā arī atjaunināšanas iemeslus
40.1.
institūcijas, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām izstrādi un apstiprināšanu
40.2.
par aglomerācijām
40.2.1.
īss aglomerācijas apraksts - atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits
40.2.2.
īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi
40.2.3.
izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes
40.2.4.
šo noteikumu 12. punktā minētā informācija
40.2.5.
rīcības plāna kopsavilkums
40.3.
par galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām
40.3.1.
galveno autoceļu, galveno dzelzceļa līniju un galveno lidostu vispārīgs apraksts (nosaukums, ģeogrāfiskās koordinātes, vidēja satiksmes intensitāte gadā, autoceļu un dzelzceļa līniju garums)
40.3.2.
apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, teritorijas apbūve, teritorijas izmantošanas veids, citi trokšņa avoti
40.3.3.
īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi
40.3.4.
izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes
40.3.5.
šo noteikumu 13. punktā minētā informācija
40.3.6.
rīcības plāna kopsavilkums
VI.Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes termiņi
41.
Ceturtās kārtas termiņš trokšņa stratēģisko karšu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai ir 2022. gada 30. jūnijs un turpmāk trokšņa stratēģiskās kartes pārskata vai pārstrādā ik pēc pieciem gadiem
42.
Ceturtās kārtas termiņš rīcības plānu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai ir 2024. gada 18. jūlijs un turpmāk rīcības plānu pārskata vai pārstrādā ik pēc pieciem gadiem
VII.Noslēguma jautājumi
43.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 16. nr.; 2015, 193. nr.; 2017, 254. nr.; 2018, 157. nr.; 2019, 137. nr.) tiesību normas, kas ietvertas III-VIII nodaļās
44.
Kopīgās trokšņa novērtēšanas metodes ir noteiktas saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK, (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.07.2015. L 168/1) 1. pielikumu un Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm 1. pielikumu, (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 28.07.2021. L 1269/65)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
1.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību
2.
Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996 ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK
3.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK
4.
Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīva (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu
5.
Komisijas 2020. gada 21.decembra Deleģētā direktīva (ES) 2021/1226 ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Trokšņa rādītāji
1. Dienas-vakara-nakts trokšņa rādītāju Lden. decibelos (dB) nosaka pēc šādas formulas:
kur:
Ldiena – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Lvakars – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Lnakts – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) viena gada laikā.
2. Nosakot trokšņa rādītājus ņem vērā, ka diena ir 12 stundas, vakars — četras stundas un nakts — astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7:00 līdz 19:00, vakars ir no plkst. 19:00 līdz 23:00, nakts ir no plkst. 23:00 līdz 7:00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads un meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads.
3. Nosakot trokšņa rādītājus ņem vērā tieši pienākošo skaņu, kas nozīmē, ka nerēķinās ar to skaņu, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (parasti tas nozīmē, ka mērījums jākoriģē par 3 dB).
4. Trokšņa rādītāja Lden novērtējuma punkta izvietojuma augstums ir atkarīgs no paredzētā datu pielietojuma:
4.1. ja aprēķinu veic stratēģiskajai trokšņu kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēku iekšienē un līdzās tām, tad novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0, 2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie tās fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai; šim nolūkam fasāde, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai, ir tā ārsiena, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam; citiem nolūkiem šī izvēle var būt atšķirīga,
4.2. ja mērījumu veic stratēģiskajai trokšņu kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēku iekšienē un līdzās tām, var izvēlēties arī citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes, un rezultātus vajadzētu koriģēt saskaņā ar pielīdzināmu 4 m augstumu,
4.3. ja mērījumu vai aprēķinu veic akustiskajai plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (veicot mērījumus lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, izstrādājot vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu katras atsevišķas ēkas pakļautību trokšņa iedarbībai), var izvēlēties citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes.
5. Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmanto šādas pieļaujamās trokšņa rādītāju vērtības (robežlielumus):
| N.p.k. |
Apbūves teritorijas izmantošanas funkcija |
Ldiena (dB(A)) | Lvakars (dB(A)) |
Lnakts (dB(A)) |
| 1. | Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija | 55 | 50 | 45 |
| 2. | Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija |
60 | 55 | 50 |
| 3. | Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu, viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) |
60 | 55 | 55 |
| 4. | Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) | 65 | 60 | 55 |
| 5. | Klusie rajoni aglomerācijā | 50 | 45 | 40 |
2.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes