25-TA-157
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 95., 111., 194., 249. nr.; 2019, 66., 118. nr.; 2020, 138., 240.A, 250. nr.; 2021, 27., 234.A nr.; 2022, 95., 211.A, 238. nr.; 2023, 60., 120.A, 123., 226., 247. nr.; 2024, 240.nr.; 2025, 55., 79., 92., 244. nr.) šādus grozījumus:
1.
3.pantā:
papildināt trešo daļu ar 10.2punktu šādā redakcijā:
"10.2) ienākums no ieguldījumu konta, ja ieguldījuma konts atbilst šā likuma 11.13pantā noteiktajām prasībām;";
papildināt piekto daļu pēc skaitļa "10.1"ar skaitli "10.2"
2.
6.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “6.pants. Algas nodokļa grāmatiņa”
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“1. Algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk – grāmatiņa), kuru iekšzemes nodokļa maksātājam (rezidentam) piešķir Valsts ieņēmumu dienests, ir elektronisks reģistrs Valsts ieņēmumu dienesta elektroniska deklarēšanas sistēmā, kurā izdarītie ieraksti apliecina iekšzemes nodokļa maksātāja (rezidenta) tiesības uz nodokļa atvieglojumiem un nodokļa papildu atvieglojumiem. Grāmatiņa iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles. ”
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“3. Nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par apgādībā esošajām personām. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, maksātājs pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas datuma iesniedz informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.”
3.
8.pantā:
papildināt ar 2.17 daļu šādā redakcijā:
“2.17 Ienākums, par kuru maksājams algas nodoklis, ir ieņēmumu no paziņotās saimnieciskās darbības daļa, kas pārsniedz tirgus cenu (vērtību), ja darījums, par, kuru maksātājs veic paziņoto saimniecisko darbību, tiek slēgts ar personu, kurā maksātājs ir valdes vai padomes loceklis vai darbinieks, vai ģimenes loceklis kādai no minētajām personām.”;
papildināt ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:
“(23) Šā likuma izpratnē par maksātāja ienākumu neuzskata:
1) maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starptautisko maksājumu karšu shēmas organizācijas maksātāja maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus, kas aprēķināti sasaistē ar veiktajiem preču un pakalpojumu pirkumiem ar attiecīgajam maksājumu kontam piesaistīto maksājumu instrumentu, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starptautisko maksājumu karšu shēmas organizācijas klientu lojalitātes programmas noteikumiem, nolūkā veicināt bezskaidras naudas norēķinus vai šādus norēķinus pie konkrēta preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja;
2) preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja maksātāja maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus, kas klientu lojalitātes programmu ietvaros ir aprēķināti un izmaksāti kā atlaide par iepriekš izdarītu maksājumu par preci vai pakalpojumu.
1) maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starptautisko maksājumu karšu shēmas organizācijas maksātāja maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus, kas aprēķināti sasaistē ar veiktajiem preču un pakalpojumu pirkumiem ar attiecīgajam maksājumu kontam piesaistīto maksājumu instrumentu, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starptautisko maksājumu karšu shēmas organizācijas klientu lojalitātes programmas noteikumiem, nolūkā veicināt bezskaidras naudas norēķinus vai šādus norēķinus pie konkrēta preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja;
2) preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja maksātāja maksājumu kontā ieskaitītos naudas līdzekļus, kas klientu lojalitātes programmu ietvaros ir aprēķināti un izmaksāti kā atlaide par iepriekš izdarītu maksājumu par preci vai pakalpojumu.
(24) Šā panta divdesmit trešā daļa netiek piemērota maksātājam, kas divdesmit trešajā daļā minētos naudas līdzekļus saņem saimnieciskās darbības ietvaros, vai saistībā ar maksājumiem par pirkumiem vai pakalpojumiem, kas nepieciešami citas personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā arī kā atlīdzību par palīdzību klientu piesaistē vai produktu pārdošanā.
(25) Šā panta divdesmit trešā daļa netiek piemērota azartspēļu un izložu organizētāju un pakalpojumu sniedzēju veiktajām naudas atmaksām.”
4.
9.pantā:
papildināt pirmās daļas 35.punktu ar “e” apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) pilnā apmērā - ja dāvinātājs ir maksātāja laulātā pirmās pakāpes radinieks vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātais. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros,”;
izteikt pirmās daļas 42.punktu šādā redakcijā:
"42) atbalsts izmaksu segšanai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta vai Modernizācijas fonda projekta īstenošanai;”
5.
11.pantā:
izteikt trešās daļas 13.punkta tekstu pirmajās iekavās šādā redakcijā:
"(izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu un pievienotās vērtības nodokli)";
papildināt divpadsmitās daļas pirmo teikumu pēc vārda “veicējs” ar vārdiem "ja likumā noteiktā termiņā ir izpildīti šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta informēšanu par šādas paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu (turpmāk - paziņotā saimnieciskā darbība)”;
papildināt ar 12.1daļu šādā redakcijā:
“Veicot paziņoto saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos netiek ietverti ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (tajā skaitā maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, par elektrību, ūdeni un līdzīga veida maksājumi).” ;
papildināt divdesmit pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar veikt paziņoto saimniecisko darbību, ja maksātāja reģistrētā saimnieciskā darbība tiek veikta kādā no šā panta divpadsmitajā daļā minētajiem ienākuma gūšanas veidiem.";
papildināt ar divdesmit trešo daļu šādā redakcijā:
“23. Maksātājam, kas šā likuma 28.panta 8.punktā noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienestu nav informējis par paziņotās saimniecības darbības uzsākšanu, līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms šajā pantā noteiktajā vispārējā kārtībā, piemērojot šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās nodokļa likmes.”
6.
11.9pantā:
papildināt ar 7.5daļu šādā redakcijā:
"7.5 Piemērojot šā panta pirmo daļu, nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.";
papildināt ar 12.3daļu šādā redakcijā:
"12.3 Nerezidentiem, nosakot šā panta vienpadsmitās daļas 6. punktā minēto ienākumu, ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu samazina par šā panta 12.12 daļas 1. un 2. punktā un šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 un 11.punktā minētajiem ienākuma veidiem."
7.
Aizstāt 11.10 panta sestās daļas otrajā teikumā vārdu “pieciem” ar vārdu “diviem”.
8.
17.pantā:
papildināt ar 1.1daļu šādā redakcijā:
"1.1 Ja darba samaksu atbilstoši Darba likuma 75.2 pantam veic persona, kura darba devējam kā apakšuzņēmējam ir nodevusi pilnīgi vai daļēji līgumsaistību izpildi par būvdarbu saistībā ar ēku būvniecību vai specializēto būvdarbu veikšanu, uz to ir attiecināmi šajā pantā noteiktie pienākumi darba devējam. Ja šajā panta noteiktos darba devēja pienākumus izpilda persona, kas apakšuzņēmējam ir nodevusi līgumsaistību izpildi, tad šie pienākumi par attiecīgo periodu nav attiecināmi uz darba devēju - apakšuzņēmēju.";
9.
19.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto Valsts ieņēmumu dienests 120 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam nodokļa pārmaksu, kas radusies kā avansā samaksātā un rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa starpība. Nodokļa pārmaksu Valsts ieņēmumu dienests atmaksā 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, ja izpildās šādi nosacījumi:
1) maksātājs ir rezidents;
2) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
3) taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā;
b) nepārsniedz šā likuma 15. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ienākumu maksimālo slieksni;
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis;
4) nodokļa pārmaksa veidojas gada neapliekamā minimuma, pensionāra neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā;
5) nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildu informāciju no maksātāja vai trešās personas;
6) maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.”;
1) maksātājs ir rezidents;
2) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
3) taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā;
b) nepārsniedz šā likuma 15. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ienākumu maksimālo slieksni;
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis;
4) nodokļa pārmaksa veidojas gada neapliekamā minimuma, pensionāra neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā;
5) nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildu informāciju no maksātāja vai trešās personas;
6) maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.”;
papildināt pantu ar 4.3 daļu šādā redakcijā:
“4.3 Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas atmaksu, kas deklarēta rezumējošā kārtībā un apstiprināta pilnā apmērā, rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā, maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ar paziņojumu par novirzīšanu nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vai ieskaitīšanu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei. Ja nodokļa pārmaksa nepārsniedz vienu euro, Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu neaprēķina un atmaksu maksātājam neveic. Nosacījums par atmaksājamo nodokļa pārmaksas apmēru ir attiecināms arī uz nodokļa pārmaksām, kas tiek veiktas šā likuma 20.1pantā noteiktā kārtībā.”
papildināt pantu ar 4.4daļu šādā redakcijā:
“4.4 Ja gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācijā aprēķinātā summa pēc šīs deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par deklarācijā par kapitāla pieaugumu aprēķināto un samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam pārmaksu, kas radusies kā deklarācijā par kapitāla pieaugumu aprēķināto un samaksāto un gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācijā aprēķinātā nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas atmaksu, kas deklarēta gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācijā un apstiprināta pilnā apmērā, rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā, maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ar paziņojumu par novirzīšanu nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vai ieskaitīšanu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei.”;
papildināt ar 5.6 daļu šādā redakcijā:
"5.6 Ja rezidents, kas taksācijas gadā gūst ienākumus, no kuriem nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, kļūst par nerezidentu, deklarāciju iesniedz šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā."
izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) personas, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, tiesības uz nodokļa atvieglojumiem un papildu atvieglojumiem (informāciju par apgādībā esošām personām vai invaliditāti);”;
papildināt sesto daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:
“11) gūto ienākumu no ieguldījumu konta, iesniedzot šā likuma 17.panta 11.5 daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu konta izrakstu vai šajā ieguldījumu konta izrakstā iekļaujamo informāciju.”;
aizstāt 3.2, 5.2, 5.3 un 7.1 daļā vārdus "deklarācija par ienākumu no kapitāla" ar vārdiem "deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma" attiecīgā locījumā.
10.
Papildināt 20.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 10.2punktā minēto ienākumu no ieguldījumu konta.”
11.
Papildināt 22.panta astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Valsts ieņēmumu dienests aprēķinu metodes, nosakot ienākumu, var izmantot nodokļu kontroles ietvaros."
12.
24.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā "24.pants. Nodokļa piemērošana ārvalstīs gūtajam ienākumam”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu” ar vārdiem “Latvijas rezidentu”;
izteikt 3.1 daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Nodokli, kas aprēķināts par ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, samazina par zemu nodokļu un beznodokļu valstī vai teritorijā sabiedrības līmenī samaksātā šīs valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa daļu no sabiedrības peļņas, kas ir proporcionāla ienākumam no attiecīgās ārvalsts sabiedrības, kas saskaņā ar šā likuma 17.3 pantu tiek attiecināts uz maksātāju (rezidentu), ja nodokļa samaksa attiecīgajā valstī vai teritorijā ir apliecināta ar attiecīgās valsts vai teritorijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa.“;
izslēgt piekto un sesto daļu.
13.
28.pantā:
aizstāt 12.punktā vārdus “piecu gadu” ar skaitli un vārdu “10 gadu”;
izteikt 16.punktu šādā redakcijā:
“16) piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 11.10 pantā minētie maksātāja taksācijas gada ienākumi ir pārsnieguši 3000 euro, informēt Valsts ieņēmumu dienestu."
14.
Pārejas noteikumos:
papildināt pārejas noteikumus ar 210., 211., 212. un 213. punktu šādā redakcijā:
“210. Grozījumus šā likuma 11.panta 12.1 daļā, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, piemēro ar 2026.gada 1.janvāri.
211. Nosakot kopējo taksācijas gada ienākumu pārsniegumu virs 200 000 euro saskaņā ar šā likuma 15.1pantu, 2025., 2026. un 2027. gadā tajā neietver ienākumu no kapitāla pieauguma, kuram piemēro pārejas noteikumu 196.punktu.
212. Grozījumi likuma 19. panta ceturtajā daļā ir piemērojami ar 2026. gada 1. janvāri un tos piemēro, ja tiek atmaksāts pārmaksātais nodoklis, iesniedzot deklarāciju par 2025. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.
213. Grozījumi šā likuma 19. panta 4.3 daļā stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un piemērojami, ja tiek atmaksāts pārmaksātais nodoklis, iesniedzot deklarāciju par 2026. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.”
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds