25-TA-2969
Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, 2012, 201. nr.; 2016, 57. nr.; 2017, 124. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 202A.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1.pantu ar 8.-24. punktu šādā redakcijā:
"8) ēka – būve ar jumtu un sienām, kur telpu vides regulēšanai izmanto enerģiju;
9) ēkas daļa — ēkas daļa, kas ir projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;
10) bezemisiju ēka – ļoti augstas energoefektivitātes ēka kura nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem;
11) atjaunošanas pase – individuāli pielāgots ceļvedis konkrētas ēkas pakāpeniskai atjaunošanai, kas paredz pasākumu īstenošanu vairākos posmos un būtisku ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;
12) ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas – siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas ēkas ekspluatācijas laikā saistībā ar ēkas inženiertehnisko sistēmu enerģijas patēriņu;
13) dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls – rādītājs, kas kvantificē ēkas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz globālo sasilšanu visā ēkas dzīves ciklā - būvizstrādājumu ražošanā un transportēšanā, būvdarbu veikšanā, ekspluatācijas laikā, kā arī ēkas nojaukšanā un atkritumu materiālu apsaimniekošanā;
14) energosertifikāts – dokuments, kurā raksturota ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāte, kas noteikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodoloģiju;
15) izmaksoptimāls līmenis – energoefektivitātes līmenis, kas nodrošina viszemākās kopējās izmaksas aplēstajā ēkas vai būves elementa kalpošanas laikā, ņemot vērā ar energoefektivitāti saistītās investīciju, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ar to saistītos ieguvumus;
16) Enerģijas patēriņš – enerģijas daudzums, ko ēkas inženiertehniskās sistēmas noteiktā laikposmā patērē no piegādātās enerģijas, lai nodrošinātu ēkā paredzētos energoefektivitātes pakalpojumus - telpu apkuri, dzesēšanu, ventilāciju, karstā ūdens sagatavošanu un apgaismojumu;
17) primārā enerģija – enerģija no atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresursiem, kas raksturo enerģijas daudzumu pirms tās pārveides galalietojamā enerģijā.".
9) ēkas daļa — ēkas daļa, kas ir projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;
10) bezemisiju ēka – ļoti augstas energoefektivitātes ēka kura nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem;
11) atjaunošanas pase – individuāli pielāgots ceļvedis konkrētas ēkas pakāpeniskai atjaunošanai, kas paredz pasākumu īstenošanu vairākos posmos un būtisku ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;
12) ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas – siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas ēkas ekspluatācijas laikā saistībā ar ēkas inženiertehnisko sistēmu enerģijas patēriņu;
13) dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls – rādītājs, kas kvantificē ēkas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz globālo sasilšanu visā ēkas dzīves ciklā - būvizstrādājumu ražošanā un transportēšanā, būvdarbu veikšanā, ekspluatācijas laikā, kā arī ēkas nojaukšanā un atkritumu materiālu apsaimniekošanā;
14) energosertifikāts – dokuments, kurā raksturota ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāte, kas noteikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodoloģiju;
15) izmaksoptimāls līmenis – energoefektivitātes līmenis, kas nodrošina viszemākās kopējās izmaksas aplēstajā ēkas vai būves elementa kalpošanas laikā, ņemot vērā ar energoefektivitāti saistītās investīciju, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ar to saistītos ieguvumus;
16) Enerģijas patēriņš – enerģijas daudzums, ko ēkas inženiertehniskās sistēmas noteiktā laikposmā patērē no piegādātās enerģijas, lai nodrošinātu ēkā paredzētos energoefektivitātes pakalpojumus - telpu apkuri, dzesēšanu, ventilāciju, karstā ūdens sagatavošanu un apgaismojumu;
17) primārā enerģija – enerģija no atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresursiem, kas raksturo enerģijas daudzumu pirms tās pārveides galalietojamā enerģijā.".
2.
3. pantā:
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:
1) kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņotajiem spēkiem un citam valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;
2) kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām;
3) ko izmanto vai paredzēts izmantot vai nu mazāk par četriem mēnešiem gadā, vai arī, alternatīvi, izmantot uz ierobežotu laiku katru gadu un ar paredzamo enerģijas patēriņu, kas ir mazāks nekā 25 % no enerģijas patēriņa, kurš rastos, ja ēka tiktu izmantota visu gadu;
4) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā iekštelpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem;
5) pagaidu celtnes, ko izmanto ne ilgāk kā divus gadus, rūpnieciski objekti, darbnīcas, nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, kuru aptver nacionāls nozaru nolīgums par energoefektivitāti;
6) kuras ir Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ēkas ārvalstīs. Šādu ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatācijas uzraudzību organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas koordinē energoefektivitātes principu ievērošanu ēkās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanu atbilstoši konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem un uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām, ja to piemērošana nepieciešama.";
1) kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņotajiem spēkiem un citam valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās telpas vai biroja ēkas;
2) kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām;
3) ko izmanto vai paredzēts izmantot vai nu mazāk par četriem mēnešiem gadā, vai arī, alternatīvi, izmantot uz ierobežotu laiku katru gadu un ar paredzamo enerģijas patēriņu, kas ir mazāks nekā 25 % no enerģijas patēriņa, kurš rastos, ja ēka tiktu izmantota visu gadu;
4) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā iekštelpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem;
5) pagaidu celtnes, ko izmanto ne ilgāk kā divus gadus, rūpnieciski objekti, darbnīcas, nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, kuru aptver nacionāls nozaru nolīgums par energoefektivitāti;
6) kuras ir Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ēkas ārvalstīs. Šādu ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatācijas uzraudzību organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas koordinē energoefektivitātes principu ievērošanu ēkās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanu atbilstoši konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem un uzņemošās valsts normatīvo aktu prasībām, ja to piemērošana nepieciešama.";
Papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ēkām, kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām un ēkām, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, var piemērot zemākas prasības attiecībā uz energoefektivitātes līmeni, ja izmaksoptimāla līmeņa sasniegšana apdraud šo kultūras pieminekļu vai ēku ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību.".
3.
papildināt ar 3.1 pantu šādā redakcijā:
"3.1 pants. Publisko personu iestāžu ēku atjaunošana
(1) Publisko personu iestāžu īpašumā esošās ēkas atjauno vismaz līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim.
(2) Publisko personu iestādes nodrošina, ka katru gadu tiek atjaunoti vismaz 3 procenti no kopējās to īpašumā esošo atjaunojamo ēku platības. Atjaunojamo ēku kopējo platību nosaka pēc publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējās izmantojamās grīdas platības 2024. gada 1. janvārī, ņemot vērā ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m² un kuras minētajā datumā nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. Ja attiecīgajā gadā renovētās grīdas platības apmērs pārsniedz 3 procentus, pārsnieguma daļu var ieskaitīt nākošo divu gadu renovācijas apjomā.
(3) Publisko personu iestādes ikgadējā renovācijas apjomā var ieskaitīt jaunas ēkas, kas ir to īpašumā un aizstāj konkrētas publisko personu iestāžu ēkas, kuras ir nojauktas vai atsavinātas divu iepriekšējo gadu laikā.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiskām personu iestādēm piemēro 3.panta trešajā daļā minētos izņēmumus";
(1) Publisko personu iestāžu īpašumā esošās ēkas atjauno vismaz līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim.
(2) Publisko personu iestādes nodrošina, ka katru gadu tiek atjaunoti vismaz 3 procenti no kopējās to īpašumā esošo atjaunojamo ēku platības. Atjaunojamo ēku kopējo platību nosaka pēc publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējās izmantojamās grīdas platības 2024. gada 1. janvārī, ņemot vērā ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m² un kuras minētajā datumā nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. Ja attiecīgajā gadā renovētās grīdas platības apmērs pārsniedz 3 procentus, pārsnieguma daļu var ieskaitīt nākošo divu gadu renovācijas apjomā.
(3) Publisko personu iestādes ikgadējā renovācijas apjomā var ieskaitīt jaunas ēkas, kas ir to īpašumā un aizstāj konkrētas publisko personu iestāžu ēkas, kuras ir nojauktas vai atsavinātas divu iepriekšējo gadu laikā.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiskām personu iestādēm piemēro 3.panta trešajā daļā minētos izņēmumus";
4.
Papildināt 7.panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda "ēkai" ar vārdiem "vai ēkas daļai".
5.
8. pantā:
papildināt ar 31 un 32 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ēkas energosertifikātā norāda ēkas ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ēkas energoefektivitātes pakalpojumu enerģijas patēriņu.";
"(32) Jaunām ēkām ēkas energosertifikātā norāda ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts, pamatojoties uz visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām.";
papildināt ar 61 daļu šādā redakcijā:
"(61)Ēkas energosertifikātam var pievienot atjaunošanas pasi. Ja energosertifikātam pievieno atjaunošanas pasi, tā aizstāj šā panta sestajā daļā minēto pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.";
papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ēkas ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla aprēķināšanas kārtību, atjaunošanas pases saturu un prasības bezemisiju ēkām nosaka Ministru kabinets.".
6.
12.pantā:
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ēku energosertifikāciju, atjaunošanas pasu izveidi, viedgatavības novērtējumu un šā likuma 11. pantā minēto apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu veic sertificēti neatkarīgi eksperti.";
papildināt ar 11, 12 un 13 daļu šādā redakcijā:
"(11)Lai pretendētu uz neatkarīgā eksperta sertifikāta saņemšanu, persona Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē (www.bis.gov.lv) aizpilda tiešsaistes iesnieguma veidlapu sertifikāta saņemšanai. ";
"(12)Neatkarīgā eksperta sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos neatkarīgā eksperta kompetences novērtēšana veicama atkārtoti.";
"(13)Neatkarīgie eksperti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.".
7.
Aizstāt 13.panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "ja publiskai ēkai veikta energosertifikācija" ar vārdiem "nedzīvojamai ēkai, kurai veikta energosertifikācija".
8.
Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:
"13. Šā likuma 8. panta 32 daļā noteikto prasību par ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla norādīšanu ēkas energosertifikātā piemēro būvniecības iecerēm, kas ierosinātas no 2028. gada 1. janvāra jaunu ēku būvniecībai, kuru lietderīgā grīdas platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, bet no 2030. gada 1. janvāra — visu jauno ēku būvniecībai.";
"14. Ministru kabinets līdz 2028. gada 1. janvārim izdod šā likuma 8. panta 81 daļā minētos noteikumus attiecībā uz ēku dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla aprēķināšanas kārtību.".
9.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu;";
"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti.".
Likums stājas spēkā 2026.gada 30.maijā.
Ministrs V. Uzvārds