22-TA-439
Vērtspapīrošanas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Šajā likumā lietotie termini "ieguldītājs", "iniciators", "laidiens", "parādus apkalpojošā sabiedrība", "sākotnējais aizdevējs", "sponsors" un "vērtspapīrošana" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – regula Nr. 2017/2402), 2. pantā lietotajiem terminiem.
(2)
Termins "vērtspapīrošanas sabiedrība" atbilst regulas Nr. 2017/2402 2. pantā lietotajam terminam "īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu".
(3)
Ar terminu "aktīvi" šā likuma izpratnē tiek saprasti vērtspapīrošanas pamatā esošie riska darījumi, tostarp prasījumi.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Šis likums piemērojams attiecībā uz tādu vērtspapīrošanu, kas definēta regulas Nr. 2017/2402 2. panta 1. punktā.
(2)
Šā likuma noteikumi piemērojami vērtspapīrošanas sabiedrībai, kura ir reģistrēta Latvijā.
IInodaļaVērtspapīrošanas sabiedrības dibināšana, darbība un darbības izbeigšana
4.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšana Latvijā
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrību Latvijā dibina kā kapitālsabiedrību.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas dokumentos nenorāda termiņu, uz kādu sabiedrība nodibināta, vai to, ka tās darbība tiek izbeigta, sasniedzot statūtos noteiktos mērķus.
5.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības firma
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrības firmā iekļauj norādi "vērtspapīrošanas sabiedrība".
(2)
Kapitālsabiedrības firmā vai pašreklāmā aizliegts izmantot terminu "vērtspapīrošanas sabiedrība" jebkurā locījumā, vārdu savienojumā un atvasinājumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbības atbilstību regulai Nr. 2017/2402 un šim likumam.
6.
pants.
Vērstpapīrošanas sabiedrības darbības ierobežojumi
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrība veic tikai darbības un slēdz darījumus, kas nepieciešami vērtspapīrošanas sabiedrības darbības nodrošināšanai vai vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas pienācīgai īstenošanai un kas nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi. Nav spēkā tādi vērtspapīrošanas sabiedrības noslēgtie darījumi, kas ir pretrunā ar šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteiktajiem ierobežojumiem.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav darbinieku Darba likuma izpratnē.
(3)
Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga slēgt atvasināto finanšu instrumentu līgumus par valūtas un procentu likmju risku pārvaldīšanu, atsavināt aktīvus vai citādi sniegt nodrošinājumu, izmantojot aktīvus, vienīgi saskaņā ar vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumiem.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga vienlaikus īstenot tikai vienu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu.
7.
pants.
Īpaši noteikumi par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteiktais attiecināms arī uz tādu vērtspapīrošanas sabiedrību, kas nav reģistrēta Latvijā.
(2)
Parādus apkalpojošajai sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai tikai tad, ja tas ir īpaši paredzēts normatīvajos aktos.
8.
pants.
Darījumi ar saistītajām personām
Komerclikuma normas par saistīto personu darījumiem nav piemērojamas attiecībā uz darījumiem, kas tiek slēgti starp iniciatoru, vērtspapīrošanas sabiedrību, sponsoru, parādus apkalpojošo sabiedrību vai citu personu, par vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošanu.
9.
pants.
Informācijas aizsardzība un datu apstrāde
(1)
Lai izlietotu šajā likumā noteiktās tiesības un izpildītu pienākumus, iniciators vai sākotnējais aizdevējs nodod vērtspapīrošanas sabiedrībai fiziskas personas datus, ar kuriem tas rīkojas kā pārzinis. Vērtspapīrošanas sabiedrība kļūst par saņemto personas datu pārzini bez datu subjekta piekrišanas.
(2)
Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami arī attiecībā uz kredītiestādes rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām, ja tā ir iniciators vai sākotnējais aizdevējs.
(3)
Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai vērtspapīrošanas sabiedrība, sponsors, sākotnējais aizdevējs vai iniciators un iepriekš minēto personu revīzijas pakalpojumu sniedzēji, kā arī jebkuras citas personas sniedz informāciju, kas ir nepieciešama šajā likumā un regulā Nr. 2017/2402 noteikto uzraudzības funkciju veikšanai.
10.
pants.
Ziņu iekļaušana Kredītu reģistrā un kredītinformācijas biroja datubāzē
(1)
Ja vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā ir iesaistīts Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, tad ziņas par vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem Kredītu reģistrā iekļauj Kredītu reģistra likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Ja attiecīgais prasījums izriet no aizdevuma (kredīta), kas sniegts saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parādus apkalpojošā sabiedrība kā kredītinformācijas lietotājs ziņas kredītinformācijas birojam par parādu sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka šādu ziņu sniegšanu.
11.
pants.
Ar aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreja
(1)
Aktīvu atsavināšana ietver ar šiem aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai (turpmāk – nodrošinājuma pāreja).
(2)
To dokumentu vēlāka iesniegšana, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz nodrošinājuma reģistrāciju publiskajos reģistros, saskaņā ar šo likumu neietekmē nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai un tās spēkā esību. Ja normatīvie akti, kas piemērojami nodrošinājumam, saista nodrošinājuma izlietošanu ar publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem attiecībā uz nodrošinājuma ņēmēju, vērtspapīrošanas sabiedrība izlieto nodrošinājumu pēc tam, kad veikti attiecīgie publisko reģistru ierakstu pārgrozījumi.
(3)
Nodrošinājuma reģistrēšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja piekrišana.
(4)
Prasījumi, kas saistīti ar nodrošinājumu, tiek nodoti vērtspapīrošanas sabiedrībai vienlaikus ar nodrošinājumu un tādā pašā apmērā, kādā tie radušies vai rastos iniciatoram (turpmāk arī – atsavinātājs) saskaņā ar šo likumu, ja aktīvi netiktu atsavināti vērtspapīrošanas sabiedrībai.
(5)
Pēc aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai finanšu nodrošinājuma ņēmējs ir atsavinātājs. Vērtspapīrošanas sabiedrībai ir pirmtiesības uz finanšu līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājuma realizēšanas kārtību prasījumiem, kas nodoti vērtspapīrošanas sabiedrībai, ievērojot šīs pirmtiesības, nosaka vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumos.
(6)
Šā panta piektajā daļā minētās pirmtiesības ir arī atsavinātāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu vai kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā.
12.
pants.
Ar aktīviem saistītās tiesības
(1)
Ja līdzēji atsavinājuma līgumā nav vienojušies citādi, aktīvi vērtspapīrošanas sabiedrībai tiek atsavināti un nodoti kopā ar visām spēkā esošajām tiesībām, prasījumiem un augļiem, tostarp tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību, kuru atsavinātājs saistībā ar aktīviem ir tiesīgs saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem līgumiem.
(2)
Ja atsavinātie aktīvi ietver tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atsavinātāja prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ietilpst aktīvos, ja līdzēji atsavinājuma līgumā nav vienojušies citādi.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētā apdrošināšanas atlīdzība tiek ieskaitīta aktīvos tādā apmērā, kādā to paredz normatīvie akti apdrošināšanas jomā vai noslēgtie līgumi. Vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga atļaut parādniekam vai nodrošinājuma devējam izlietot apdrošināšanas atlīdzību (pilnībā vai daļēji) apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrības vienpusējs paziņojums apdrošinātājam, ka apdrošinātie aktīvi, pamatojoties uz atsavinājuma līgumu, ir pārgājuši vērtspapīrošanas sabiedrībai, dod tiesības šai sabiedrībai saņemt apdrošināšanas atlīdzību, kas attiecas uz šo aktīvu.
(5)
Aktīvu atsavināšana vērtspapīrošanas sabiedrībai nav pamats apdrošināšanas līguma grozīšanai vai izbeigšanai.
13.
pants.
Parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumi
(1)
Vienošanās starp parādnieku un iniciatoru, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota aktīvu atsavināšana vai nodošana citai personai, nav spēkā, ja aktīvu atsavināšanu veic iniciators šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(2)
Aktīvu atsavināšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja informēšana vai piekrišana.
(3)
Aktīvu atsavināšana vērtspapīrošanas sabiedrībai neietekmē parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, kādus paredz normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
14.
pants.
Ierobežojumi iniciatora maksātnespējas procesā
Iniciatora maksātnespējas procesa gadījumā nav piemērojamas normatīvo aktu normas, saskaņā ar kurām maksātnespējas procesa administratoram vai jebkurai citai personai ir paredzētas tiesības vai noteikts pienākums apstrīdēt vai atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus.
15.
pants.
Izņēmumi vērtspapīrošanas sabiedrības tiesībām uz finanšu līdzekļiem
Finanšu līdzekļi, kurus kā noteiktu maksājumu plūsmu saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu parādus apkalpojošā sabiedrība (tostarp iniciators, ja tas veic parādus apkalpojošās sabiedrības funkcijas) saņem no parādnieka vai nodrošinājuma devēja, neietilpst parādus apkalpojošās sabiedrības mantā, un parādus apkalpojošās sabiedrības tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, kā arī noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu gadījumā tie netiek izmantoti parādus apkalpojošās sabiedrības kreditoru prasījumu segšanai, izņemot tādā apmērā, kas saskaņā ar vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumiem ir noteikts kā parādus apkalpojošās sabiedrības atlīdzība par tās sniegto pakalpojumu.
16.
pants.
Ieguldītāju un citu kreditoru prasību celšanas īpašie noteikumi
(1)
Ieguldītājiem ir tiesības celt prasības pret vērtspapīrošanas sabiedrību vienīgi tad, ja to paredz vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumi, un tikai tādā apmērā, kādā aktīvi nodrošina konkrēto laidienu. Vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumos var paredzēt, ka katrs atsevišķais ieguldītājs nevar celt prasību un ka lēmumu par prasību celšanu ieguldītāji pieņem vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumos noteiktajā kārtībā.
(2)
Citiem kreditoriem, tostarp kreditoriem, kuru prasījumi izriet no atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, ir tiesības celt prasības pret vērtspapīrošanas sabiedrību vienīgi tad, ja to paredz vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumi.
17.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības tiesiskās aizsardzības process, maksātnespējas process, likvidācijas process un reorganizācija
(1)
Maksātnespējas likums vērtspapīrošanas sabiedrībai ir piemērojams, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(2)
Vērtspapīrošanas sabiedrībai nav piemērojams tiesiskās aizsardzības process.
(3)
Vērtspapīrošanas sabiedrību, pamatojoties uz dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu, var likvidēt tikai pēc tam, kad:
1)
visi ieguldītāju prasījumi, kas izriet no vērtspapīrošanas sabiedrības emitētajiem vērtspapīriem, ir pilnībā apmierināti;
2)
vērtspapīrošanas sabiedrībai vairs nav aktīvu, tostarp gadījumos, kad maksājumu saistības, kas izriet no vērtspapīrošanas sabiedrības emitētajiem vērtspapīriem, pret ieguldītājiem nav pilnībā apmierinātas.
(4)
Vērtspapīrošanas sabiedrība nevar tikt reorganizēta apvienošanas vai sadalīšanas ceļā.
18.
pants.
Ieguldītāju uzticības personas iecelšana
(1)
Vērtspapīrošanas sabiedrība sasauc ieguldītāju sapulci, ja to paredz vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumi, lai lemtu par ieguldītāju interešu pārstāvību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
(2)
Ieguldītāju sapulces sasaukšanas kārtību, tās lemttiesīgumu, nepieciešamo balsu vairākumu lēmumu pieņemšanai, balsošanas (arī attālinātas balsošanas) kārtību un citus ar sapulces sasaukšanu un norisi saistītus jautājumus nosaka vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumos.
(3)
Ieguldītāju sapulce nosaka uzticības personas tiesības, pienākumus, norēķina došanu, atlīdzību un izdevumu segšanas kārtību un citus jautājumus.
(4)
Šā panta trešajā daļā minēto pilnvarojumu neietekmē ieguldītāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai saistību restrukturizācijas procesa piemērošana.
(5)
Vērtspapīrošanas sabiedrība sedz visus ar ieguldītāju sapulces organizēšanu un lēmumu pieņemšanu un izziņošanu saistītos izdevumus.
(6)
Ieguldītāju sapulce var lemt, ka uzticības persona pārstāv visus ieguldītājus, veicot pilnvarojumā noteiktās darbības. Vienlaikus ieguldītājs nevar patstāvīgi izmantot tās savas tiesības, kuras ir piešķirtas uzticības personai.
(7)
Ievērojot ieguldītāju sapulces lēmumā uzticības personai noteiktās pilnvaras un ierobežojumus, uzticības persona ir tiesīga uzsākt procesus visu ieguldītāju vārdā un aizstāvēt to kopīgās intereses, tostarp tiesvedībā, bez pienākuma noskaidrot ieguldītāju identitāti. Īstenojot šīs tiesības, ir pietiekami, ja uzticības persona norāda, ka rīkojas kā uzticības persona, un pievieno ieguldītāju sapulces lēmumu, kas apliecina šīs personas pilnvaras un pilnvarojuma robežas.
(8)
Uzticības persona ir tiesīga iegūt informāciju par vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesu vai likvidāciju, ciktāl tas skar ieguldītāju prasījumu apmierināšanu, kuri pieteikti vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā vai likvidācijā.
(9)
Ja uzticības persona ir pilnvarota iegūt aktīvus ieguldītāju vārdā vai labā, tie tiek turēti un uzskaitīti atsevišķi no uzticības personas pašas aktīviem un no jebkuriem citiem tās pārvaldīšanā nodotajiem aktīviem. Uzticības personas kreditori savus prasījumus nevar vērst uz aktīviem (arī finanšu līdzekļiem), kurus uzticības persona ir saņēmusi ieguldītāju vārdā vai labā, pildot tai noteiktos uzticības personas pienākumus.
19.
pants.
Vērtspapīrošanas sabiedrības ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība
(1)
Ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti, ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi.
(2)
Citu kreditoru prasījumi, tai skaitā prasījumi, kuri izriet no atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, tiek apmierināti, ievērojot vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un citu kreditoru prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā.
(3)
Ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 118. panta sesto daļu maksātnespējas procesa administrators secina, ka vērtspapīrošanas sabiedrības naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus Maksātnespējas likuma 118. panta piektajā daļā minētos kreditoru (ieguldītāju un citu kreditoru) prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus.
20.
pants.
Latvijas Bankas atzinums
(1)
Personas, kurām tas nepieciešams normatīvajos aktos noteikto funkciju pildīšanai, var lūgt Latvijas Bankai sniegt atzinumu par to, vai sabiedrība, kuras firmā iekļauta norāde "vērtspapīrošanas sabiedrība", ir veikusi vai veic tādus darījumus, kas atbilstoši regulas Nr. 2017/2402 2. panta 1. punktam ir definēti kā vērtspapīrošana.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju vai paskaidrojumus no konkrētā darījuma vai shēmas dalībniekiem un jebkuras citas personas, ja tas nepieciešams atzinuma sniegšanai.
(3)
Latvijas Banka atzinumu sniedz 30 dienu laikā no atzinuma sniegšanai nepieciešamās informācijas saņemšanas.
IIInodaļaUzraudzība
21.
pants.
Vispārīgās uzraudzības prasības
(1)
Par kompetento iestādi Latvijā regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkta izpratnē uzskatāma Latvijas Banka.
(2)
Latvijas Banka uzrauga iniciatoru, sākotnējo aizdevēju, sponsoru, vērtspapīrošanas sabiedrību un trešo personu, kas pārbauda vērtspapīrošanas atbilstību vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas prasībām, darbību saskaņā ar regulā Nr. 2017/2402 un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos vērtspapīrošanas jomā noteiktajām prasībām.
(3)
Latvijas Bankai, īstenojot uzraudzību vērtspapīrošanas jomā, ir regulas Nr. 2017/2402 30. panta 2., 3., 4. un 5. punktā minētās kompetentās iestādes tiesības.
22.
pants.
Atļauja trešajai personai pārbaudīt vērtspapīrošanas atbilstību vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas prasībām
Par iesniegto dokumentu izskatīšanu regulas Nr. 2017/2402 28. panta 1. punktā minētās atļaujas izsniegšanai trešajām personām, kas pārbauda vērtspapīrošanas atbilstību vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas prasībām, Latvijas Bankai maksājama vienreizēja maksa 5000 euro apmērā.
23.
pants.
Informācijas sniegšana Latvijas Bankai statistikas datu apkopošanai
(1)
Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt no vērtspapīrošanas sabiedrības arī tādu informāciju, kas nav minēta Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra regulā (ES) Nr. 1075/2013 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40) (turpmāk – Regula Nr. 1075/2013).
(2)
Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē informāciju par vērtspapīrošanas sabiedrībām, kuras par savu pastāvēšanu informējušas Latvijas Banku atbilstoši Regulas Nr. 1075/2013 3. panta 2. punkta prasībām.
IVnodaļaAtbildība
24.
pants.
Sankciju un administratīvo pasākumu piemērošana
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šajā likumā minētās sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tā konstatē, ka:
1)
iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs neievēro regulas Nr. 2017/2402 6. pantā noteiktās prasības attiecībā uz riska paturēšanu;
2)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība neievēro regulas Nr. 2017/2402 7. pantā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamības prasībām iniciatoriem, sponsoriem un vērtspapīrošanas sabiedrībām;
3)
iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs neievēro regulas Nr. 2017/2402 9. pantā noteiktās prasības attiecībā uz kredītu piešķiršanas kritērijiem;
4)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība neievēro regulas Nr. 2017/2402 18. pantā noteiktās prasības attiecībā uz termina "vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana" izmantošanu;
5)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība attiecībā uz vērtspapīrošanu, kas nav uz aktīviem balstīta komerciālo vērtspapīru vērtspapīrošana:
a)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 19. pantā noteiktās vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas prasības,
b)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 20. pantā noteiktās prasības attiecībā uz vienkāršību,
c)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz standartizēšanu,
d)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 22. pantā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamību;
6)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība attiecībā uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru vērtspapīrošanu:
a)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 23. pantā noteiktās vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas prasības,
b)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 24. pantā noteiktās darījuma līmeņa prasības,
c)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 25. pantā programmas sponsoram noteiktās prasības,
d)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26. pantā noteiktās programmas līmeņa prasības;
7)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu bilances vērtspapīrošanu:
a)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26.a pantā noteiktās vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas prasības,
b)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26.b pantā noteiktās prasības attiecībā uz vienkāršību,
c)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26.c pantā noteiktās prasības attiecībā uz standartizēšanu,
d)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26.d pantā noteiktās prasības attiecībā uz pārredzamību,
e)
neievēro regulas Nr. 2017/2402 26.e pantā noteiktās prasības attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, pārbaudes aģentu–trešo personu un sintētisko atlikušo starpību;
8)
iniciators vai sponsors izdara maldinošu vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas paziņojumu, kas minēts regulas Nr. 2017/2402 27. panta 1. punktā;
9)
iniciators, sponsors vai vērtspapīrošanas sabiedrība neievēro regulas Nr. 2017/2402 27. panta 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz paziņošanu par vērtspapīrošanas neatbilstību vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas prasībām;
10)
trešā persona, kas ir saņēmusi regulas Nr. 2017/2402 28. pantā noteikto atļauju pārbaudīt vērtspapīrošanas atbilstību vienkāršības, pārredzamības un standartizācijas prasībām, nav paziņojusi par būtiskām izmaiņām informācijā, kas noteikta regulas Nr. 2017/2402 28. panta 1. punktā, vai jebkādām citām izmaiņām, kuras ir pamats uzskatīt par tādām, kas var ietekmēt Latvijas Bankas veikto novērtējumu attiecībā uz atļaujas izsniegšanu.
25.
pants.
Sankcijas
(1)
Pieņemot lēmumu par šā likuma 24. pantā minētajiem pārkāpumiem, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:
1)
sniegt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;
2)
piemērot naudas sodu šādā apmērā:
a)
par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai līdz 5 000 000 euro,
b)
par pārkāpumu atbildīgajai juridiskajai personai līdz 5 000 000 euro vai līdz 10 procentiem no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo finanšu pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes uzņēmums vai mātes uzņēmuma meitas uzņēmums, kas sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātes uzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu,
c)
par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai līdz summai, kas divas reizes pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru, ja šādu labumu var konstatēt, pat tādā gadījumā, ja tas pārsniedz šīs panta daļas 2. punkta "a" apakšpunktā noteikto naudas soda apmēru,
d)
par pārkāpumu atbildīgajai juridiskajai personai līdz summai, kas divas reizes pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru, ja šādu labumu var konstatēt, pat tādā gadījumā, ja tas pārsniedz šīs panta daļas 2. punkta "b" apakšpunktā noteikto naudas soda apmēru.
(2)
Pieņemot lēmumu par šā likuma 24. panta 10. punktā minēto pārkāpumu, Latvijas Banka var piemērot sankciju – anulēt izsniegto atļauju.
26.
pants.
Administratīvie pasākumi
(1)
Ja Latvijas Banka konstatē kādu no šā likuma 24. pantā minētajiem pārkāpumiem, tā ir tiesīga piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)
pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;
2)
noteikt pagaidu aizliegumu iniciatora, sponsora vai vērtspapīrošanas sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) loceklim vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus.
(2)
Ja Latvijas Banka konstatē kādu no šā likuma 24.panta 5., 6., 7. vai 8. punktā minētajiem pārkāpumiem, tā ir tiesīga noteikt pagaidu aizliegumu iniciatoram un sponsoram sniegt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei regulas Nr. 2017/2402 27. panta 1. punktā minēto paziņojumu.
(3)
Latvijas Banka administratīvos pasākumus piemēro neatkarīgi no šā likuma 25. pantā noteiktajām sankcijām.
27.
pants.
Latvijas Bankas lēmums par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu
Pieņemot lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu un par naudas soda apmēru, Latvijas Banka ņem vērā regulas Nr. 2017/2402 33. panta 2. punktā un Latvijas Bankas likumā minētos kritērijus, kā arī pasākumus, kurus veikusi persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos un mazinātu iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas un ar to nodarīto zaudējumu apmēru trešajām personām, kā arī izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.
28.
pants.
Informēšana par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem
(1)
Latvijas Banka informāciju par piemēroto sankciju un administratīvo pasākumu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2)
Ja Latvijas Banka pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija un administratīvais pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti, attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai šādas informācijas publicēšana nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu, Latvijas Banka ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:
1)
atlikt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu par personai piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai;
2)
publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu;
3)
nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(3)
Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija par pārkāpumu ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.
29.
pants.
Noilgums
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt lietu piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.
(3)
Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.
(4)
Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta trešajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas.
(5)
Latvijas Banka izbeidz lietu, ja šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
30.
pants.
Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana
(1)
Pārsūdzot Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu, pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par naudas soda piemērošanu, publisku paziņojumu vai atļaujas anulēšanu, neaptur šā akta darbību.
31.
pants.
Latvijas Bankas pienākums sniegt informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei
Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par regulas Nr. 2017/2402 un citu Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu pārkāpumiem vērtspapīrošanas jomā, kā arī par Latvijas Bankas lēmuma pārsūdzēšanu.
Pārejas noteikums
Šā likuma 13. panta pirmā daļa attiecas arī uz vienošanos starp parādnieku un iniciatoru, kas noslēgta pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Finanšu ministra pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs