25-TA-134
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu atlases otro kārtu (turpmāk – atlases otrā kārta);
1.2.
pasākuma atlases otrās kārtas mērķi;
1.3.
pasākuma atlases otrās kārtas plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma atlases otrās kārtas mērķis ir nomainīt vai pielāgot ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem vai bezemisiju tehnoloģijām (vai to kombināciju), pārtraucot kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanas infrastruktūras siltumapgādei un sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai.
3.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
4.
Pasākuma mērķgrupa ir Latvijas Republikas pašvaldības, kurās pašvaldības autonomo funkciju īstenošanas infrastruktūras siltumapgādei un sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai kā kurināmo izmanto kūdru, un šo pašvaldību iedzīvotāji.
5.
Pasākuma atlases otro kārtu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus nacionālos rādītājus:
5.1.
vismaz vienā statistiskajā reģionā, kas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā identificēts kā atbalstāmais reģions atbilstoši Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikācijai, atbalstīta pāreja no kūdras uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu siltumapgādē;
5.2.
sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju kopējais sasniedzamais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;
5.3.
kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (ja attiecināms).
6.
Pasākuma atlases otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
7.
Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 5 000 000 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 4 250 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums, – 750 000 euro.
8.
Maksimālā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma intensitāte ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums ir 15 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
9.
Pasākumā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
10.
Komercdarbības atbalstu siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un de minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).
11.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
II.Prasības projekta iesniedzējam
12.
Projekta iesniedzējs atlases otrās kārtas ietvaros ir pašvaldība vai tās iestāde, kuras administratīvajā teritorijā siltumapgādes vajadzībām izmanto kūdru un kuras identificētas un kuras minētas pasākuma pirmās atlases kārtas atbildīgajai iestādei iesniegtajā nodevumā par pašvaldībām un to uzņēmumu īpašumā esošo kūdras sadedzināšanas iekārtu inventarizācijas rezultātiem un to sociālekonomisko novērtējumu, vai šādas tās pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai ar attiecīgo pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums). Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs.
13.
Atbildīgā iestāde pirms pasākuma atlases otrās kārtas izsludināšanas pieprasa šo noteikumu 12. punktā minētajām pašvaldībām sniegt informāciju par projektu iesniedzējiem, kas uzaicināmi iesniegt projektu iesniegumus pasākuma atlases otrajā kārtā. Sadarbības iestāde izsludina pasākuma atlases otro kārtu, nosūtot uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus tiem projektu iesniedzējiem, par kuriem atbildīgā iestāde ir sniegusi informāciju sadarbības iestādei.
14.
Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
III.Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
15.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības pārejai no kūdras kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanā uz atjaunīgo energoresursu risinājumiem:
15.1.
tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, nomaiņa uz iekārtām, kurās kā kurināmais tiks izmantoti atjaunīgie energoresursi, vai uz bezemisiju tehnoloģijām, un, ja attiecināms, ar iekārtu nomaiņu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana;
15.2.
tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, pielāgošana atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju tehnoloģiju izmantošanai, un, ja attiecināms, ar iekārtu nomaiņu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana;
15.3.
darbības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nodrošināšanai;
15.4.
ar projekta darbībām tieši saistītie komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi.
16.
Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu.
17.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, kas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:
17.1.
mehānismu un tehnoloģisko risinājumu, vai to kombinācijas, kas nodrošina pāreju no enerģētiskās kūdras izmantošanas uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu vai uz bezemisiju tehnoloģiju, iegādes, uzstādīšanas vai pielāgošanas izmaksas, tai skaitā esošo iekārtu demontāžas izmaksas, jaunas infrastruktūras būvdarbu un esošās infrastruktūras atjaunošanas vai pārbūves izmaksas;
17.2.
nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu būvprojekta (tai skaitā ar būvniecības ieceri un ar būvprojektu minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) sagatavošanas izmaksas, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka normatīvie akti būvniecības vai energoefektivitātes jomā. Projektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas ir attiecināmas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
17.3.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
17.4.
horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;
17.5.
neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
17.6.
rezerves izmaksas ne vairāk kā desmit procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 17.5. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi, un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
17.7.
pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
18.
Pasākuma ietvaros projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
18.1.
ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;
18.2.
veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un kurus izmanto sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanai;
18.3.
radušās pēc šo noteikumu 20. punktā noteiktā termiņa – projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētās izmaksas;
18.4.
nav radušās uz darba līguma pamata.
19.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 24.3. apakšpunktā minētās izmaksas.
20.
Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2025. gada 1. janvāra.
IV.Pasākuma un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
21.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
22.
Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
23.
Projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), ja attiecināms. Atbalstāma ir vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana, veicot sociāli atbildīgu iepirkumu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.
24.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
24.1.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā;
24.2.
savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
24.3.
ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;
24.4.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
24.5.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
24.6.
nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā visā projekta īstenošanas laikā un šīs īpašuma vai valdījuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms), un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, tādējādi nodrošinot tam tiesības piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus;
24.7.
nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un apsaimniekošanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;
24.8.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:
24.8.1.
klimatdrošināšana;
24.8.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
24.8.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
24.8.4.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;
24.9.
novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 61. panta prasībām un paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.
V.Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi
25.
Ja sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedz projekta iesniedzējs, kas ir kapitālsabiedrība, tā ar pašvaldību ir noslēgusi pakalpojuma līgumu par siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
25.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus;
25.2.
prasības sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
25.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
25.4.
sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
25.5.
sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
25.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
25.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
26.
Projekta iesniedzējs – sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai.
27.
Šo noteikumu 26. punktā minētos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
28.
Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta (pakalpojuma līguma) darbības perioda beigās, vai arī apliecinājumu par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
29.
Atlīdzības maksājuma (kompensācijas) saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksu pamatojošiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
30.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
31.
De minimis atbalstu projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, ievērojot šādus nosacījumus:
31.1.
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
31.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības nozarēs, kas neietilpst regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
31.3.
de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
32.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
33.
De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā programmas ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
34.
Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 2023/2831 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
35.
Piešķirtais komercdarbības atbalsts, tajā skaitā de minimis atbalsts, nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piešķirtais komercdarbības atbalsts var tikt kumulēts ar citu komercdarbības atbalstu, ja vien atbalsts attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām.
36.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
37.
Ja papildu komercdarbības atbalsts siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds