23-TA-1852
Grozījumi Enerģētikas likumā
Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 144. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:
"6) drošības rezerves – valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes situācijā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;".
2.
Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"Enerģētiskā krīze un Starptautiskās enerģētikas aģentūras kolektīvā rīcība".
3.
Izteikt 72. un 72.1 pantu šādā redakcijā:
"72. pants
(1) Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – pārvaldnieks).
(2) Pārvaldnieka uzdevumi ir šādi:
1) iegādāties drošības rezerves;
2) nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;
3) administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu.
(3) Ministru kabinets nosaka drošības rezerves apmēru un kārtību, kādā pārvaldnieks iegādājas, uztur un veic drošības rezervju rotāciju.
72.1 pants
(1) Par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksājama drošības rezervju pakalpojuma maksa.
(2) Drošības rezervju pakalpojuma maksu par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu tonnu maksā šādi komersanti:
1) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;
2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai;
3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;
4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai;
5) komersanti, kas naftas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm ieved Latvijas Republikā savam patēriņam.
(3) Pārvaldnieks uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita:
1) drošības rezervju pakalpojuma maksu;
2) ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas.
(4) Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldnieka uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.
(5) Ministru kabinets nosaka:
1) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru, aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību;
2) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldnieka izdevumi."
(1) Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – pārvaldnieks).
(2) Pārvaldnieka uzdevumi ir šādi:
1) iegādāties drošības rezerves;
2) nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;
3) administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu.
(3) Ministru kabinets nosaka drošības rezerves apmēru un kārtību, kādā pārvaldnieks iegādājas, uztur un veic drošības rezervju rotāciju.
72.1 pants
(1) Par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksājama drošības rezervju pakalpojuma maksa.
(2) Drošības rezervju pakalpojuma maksu par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu tonnu maksā šādi komersanti:
1) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;
2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai;
3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;
4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai;
5) komersanti, kas naftas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm ieved Latvijas Republikā savam patēriņam.
(3) Pārvaldnieks uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita:
1) drošības rezervju pakalpojuma maksu;
2) ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas.
(4) Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldnieka uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.
(5) Ministru kabinets nosaka:
1) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru, aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību;
2) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldnieka izdevumi."
4.
Izslēgt 72.3 un 72.4 pantu.
5.
Izteikt 73. pantu šādā redakcijā:
"73. pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, kuriem ir izsniegta licence komercdarbībai ar naftas produktiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma."
6.
Papildināt XI nodaļu ar 75.1 pantu šādā redakcijā:
"75.1 pants
Ministru kabinets nosaka drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības."
7.
78. Pārvaldnieks līdz 2024. gada 10. janvārim pārņem no Būvniecības valsts kontroles biroja līgumus ar komersantiem, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2024. gadā, un nodrošina to izpildi.
79. Pārvaldnieks līdz 2028. gada 31. decembrim nodrošina drošības rezerves iegādi valsts īpašumā, ievērojot šādus nosacījumus:
79.1. katru gadu, sākot ar 2024. gadu, valsts īpašumā iegādājas ne mazāk kā 15 % no nepieciešamajām drošības rezervēm;
79.2. iepērk drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei apmērā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā;
79.3. šā likuma pārejas noteikumu 79.2. apakšpunktā minēto līgumu izpildes un administrēšanas izmaksas sedz no drošības rezervju uzkrāšanas fonda līdzekļiem.
80. Ja laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam drošības rezervju uzkrāšanas fondā trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, pārvaldnieks izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Pārvaldnieka izdevumus kompensē no nākotnes ienākumiem drošības rezervju uzkrāšanas fondā.
81. Grozījumi šā likuma 1. panta 6. punkta daļā, kas paredz, ka drošības rezerves var tikt izmantotas, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu, un XI nodaļas nosaukumā, kā arī grozījums par šā likuma papildināšanu ar 75.1 pantu stājas spēkā ar dienu, kad Latvija pievienojas Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai.
82. Ministru kabinets šā likuma 75.1 pantā minētos noteikumus izdod triju mēnešu laikā pēc šā panta stāšanās spēkā."
Papildināt pārejas noteikumus ar 76., 77., 78., 79., 80., 81. un 82. punktu šādā redakcijā:
"76. Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, bet nav samaksāta, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē Būvniecības valsts kontroles birojs.
77. Būvniecības valsts kontroles birojs izpilda drošības rezervju pakalpojuma saistības, kas uzsāktas līdz 2023. gada 31. decembrim.
77. Būvniecības valsts kontroles birojs izpilda drošības rezervju pakalpojuma saistības, kas uzsāktas līdz 2023. gada 31. decembrim.
78. Pārvaldnieks līdz 2024. gada 10. janvārim pārņem no Būvniecības valsts kontroles biroja līgumus ar komersantiem, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2024. gadā, un nodrošina to izpildi.
79. Pārvaldnieks līdz 2028. gada 31. decembrim nodrošina drošības rezerves iegādi valsts īpašumā, ievērojot šādus nosacījumus:
79.1. katru gadu, sākot ar 2024. gadu, valsts īpašumā iegādājas ne mazāk kā 15 % no nepieciešamajām drošības rezervēm;
79.2. iepērk drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei apmērā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā;
79.3. šā likuma pārejas noteikumu 79.2. apakšpunktā minēto līgumu izpildes un administrēšanas izmaksas sedz no drošības rezervju uzkrāšanas fonda līdzekļiem.
80. Ja laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam drošības rezervju uzkrāšanas fondā trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, pārvaldnieks izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Pārvaldnieka izdevumus kompensē no nākotnes ienākumiem drošības rezervju uzkrāšanas fondā.
81. Grozījumi šā likuma 1. panta 6. punkta daļā, kas paredz, ka drošības rezerves var tikt izmantotas, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu, un XI nodaļas nosaukumā, kā arī grozījums par šā likuma papildināšanu ar 75.1 pantu stājas spēkā ar dienu, kad Latvija pievienojas Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai.
82. Ministru kabinets šā likuma 75.1 pantā minētos noteikumus izdod triju mēnešu laikā pēc šā panta stāšanās spēkā."
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Ekonomikas ministrs V. Valainis