26-TA-603
Par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Stiliņi", Liepupes pagastā, Limbažu novadā
1.
Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Limbažu novada būvvaldes 2025. gada 21. augustā pārsūtīto privātpersonas iesniegumu par atmežošanu nekustamā īpašuma "Stiliņi" ar kadastra Nr. 6660 013 0026 (zemes vienības kadastra apzīmējums 6660 013 0226) Liepupes pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.
2.
Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
2.1.
nekustamais īpašums "Stiliņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6660 013 0026) Liepupes pagastā, Limbažu novadā, ir reģistrēts Vidzemes rajona tiesas Liepupes pagasta zemesgrāmatā (zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 80) uz privātpersonas vārda. Nekustamais īpašums sastāv no vienas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6660 013 0226) un četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6660 013 0024 002, 6660 013 0226 001, 6660 013 0226 002 un 6660 013 0226 003). Servitūta ceļa izbūve plānota zemes vienībā (kadastra apzīmējums 6660 013 0226), kuras platība ir 5.09 ha, ko veido mežu platība – 3.43 ha (tai skaitā jaunaudzes platība 0.11 ha), lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (pļavas platība) – 1.16 ha, zemes zem ūdeņiem 0.43 ha, zeme zem ēkām 0.05 ha, pārējā zemes platība 0.02 ha (turpmāk – zemes vienība "Stiliņi");
2.2.
nekustamais īpašums "Roņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6660 013 0024) Liepupes pagastā, Limbažu novadā, ir reģistrēts Vidzemes rajona tiesas Liepupes pagasta zemesgrāmatā (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 139) uz privātpersonas vārda. Nekustamais īpašums sastāv no vienas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6660 013 0225) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6660 013 002 4001 un 6660 013 002 4003), nekustamais īpašums ir 0,636 ha platībā, ko veido lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (pļavu platība) – 0.1802 ha un mežu platība – 0.0679 ha, ūdens objektu zeme, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0.0588, zeme zem ēkām 0.2851, zeme zem ceļiem 0.0049 un pārējās zemes platība 0.0391 ha (turpmāk – zemes vienība "Roņi"). Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem (I daļas 1. iedaļa – Nekustams īpašums, servitūti un reālnastas, ieraksts 4.1.) nostiprināts ceļa servitūts 1009.8 m² platībā. Kalpojošs nekustams īpašums "Stiliņi", Liepupes pag., Salacgrīvas nov. (Liepupes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 80). Pamats: 2020.gada 28.augusta līgums par ceļa servitūta nodibināšanu Nr.ZSI-2/2020 (Žurn. Nr. 300005211460, lēmums 13.10.2020, tiesnese Sandra Vītola);
2.3.
atmežošana servitūta ceļa būvniecībai (turpmāk - paredzētā darbība) ir ierosināta zemes vienības "Stiliņi" 548. meža kvartāla 1. nogabalā - 0.0203 ha un 2. nogabalā - 0.0225 ha, ar kopējo atmežošanas platību 0.0428 ha, saskaņā ar topogrāfisko plānu paredzēts cirst 13 kokus (1 egle, 5 melnalkšņi, 2 baltalkšņi, 3 gobas/vīksnas, 2 kļavas);
2.4.
servitūta ceļa būvniecībai nepieciešama meža zemes lietošanas kategorijas maiņa - atmežošana, zemes vienībā "Stiliņi" aptuveni 428 m2 platībā, servitūta ceļa posma izbūve zemes vienībā “Stiliņi” paredzēta 170 m garumā (platība 520 m2), no kuriem 110 metri šķērso meža zemi, pievedceļš tiek izbūvēts ar pieslēgumu pie esošā ceļa zemes vienībā “Stiliņi”. Ceļa izbūvei zemes vienībā “Roņi” nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas (veida) maiņa uz zemes platību zem ceļiem (66 m) 199 m2 platībā, kopējās izbūvējamā ceļa garums ir 236 metri, ceļa platums 3 metri. Minētās zemes vienības atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā - krasta kāpu aizsargjoslā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Saskaņā ar Latvijas ģeoloģiskās informācijas aģentūras karšu pārlūku rīku secināms, ka paredzētās darbības vieta atrodas aptuveni 85 m no jūras krasta;
2.5.
saskaņā ar Salacgrīvas novada teritoriālo vienību teritorijas plānojumu no 2009.gada (1.0 redakcija) (turpmāk – teritorijas Plānojums) (Grafiskā daļa: Salacgrīvas novada Liepupes pagasta plānotā (atļautā) izmantošana, 2.lapa) Paredzētās darbības vietas plānotā (atļautā) izmantošana ir Ostas teritorija (O) un nelielā platībā Mežu teritorijā (M). Paredzētās darbības vieta atrodas Krasta kāpu aizsargjoslā, Liepupes pagasta lauku teritorijā. Saskaņā ar Teritorijas plānojumu paredzētās darbības vieta neatrodas ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, kā arī aizsargājumu kultūras pieminekļu aizsargjoslā u.c. sanitārās vai drošības aizsargjoslās. Pievadceļa izbūve paredzēta piekļuves nodrošināšanai līdz īpašumam “Roņi”, jo šobrīd vēsturisko piekļuvi (cauri īpašumam “Aļņi”) nav iespējams izmantot. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta 2.1 daļas nosacījumiem šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Paredzētās darbības īstenošana ir atbilstoša Salacgrīvas novada teritorijas plānojumam;
2.6.
saskaņā ar Meža likuma 41. pantu attiecīgo platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu;
2.7.
saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punktam krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus 36. panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek veikta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas. Attiecīgi Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.1 daļa nosaka, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām, kā arī attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
2.8.
paredzētajai darbībai 2026. gada 13. februārī Valsts vides dienests veica ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. AP26SI0037 (turpmāk – sākotnējais izvērtējums) saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo iespējamās nelabvēlīgās ietekmes ir identificētas un to novēršanai vai mazināšanai ir iespējams noteikt un projekta tehniskajos risinājumos iestrādāt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu būtiski negatīvu ietekmi uz vidi. Sākotnējā izvērtējumā minēts, ka atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS pieejamiem datiem paredzētās darbības vieta atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijā Natura 2000 – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Sākotnējā izvērtējumā secināts, ka paredzētā darbība – servitūta ceļa izbūve – neatbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. pantā un 1. pielikumā noteiktajām darbībām, kurām veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Kopumā paredzētās darbības radītā slodze uz apkārtējo vidi nav vērtējama kā intensīva, nozīmīga un kompleksa vai tāda, kas būtiski ietekmētu apkārtējās vides procesus – tās traucējumu aspekts nebūs tik nozīmīgs, lai paredzētajai darbībai būtu nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru;
2.9.
sākotnējā izvērtējuma ietvaros ir izskatīts sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta 2025. gada 3. augusta atzinums Nr. SE120-2025/8, kurā izvērtēta paredzētās darbības – plānotā servitūta ceļa izbūve – iespējamā ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un vaskulāro augu sugām. Paredzētās darbības vieta ziemeļu virzienā robežojas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) un rietumu virzienā (zemes vienībā “Roņi”) robežojas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu Mežainas piejūras kāpas. Paredzētā darbība tieši neietekmē īpaši aizsargājamus biotopus, jo paredzētās darbības vietā - visā plānotā ceļa izbūves posmā tādi nav konstatēti. Nav sagaidāma arī paredzētās darbības ietekme uz zemes vienībā “Roņi” esošo biotopu Mežainas piejūras kāpas, jo iespējams, ka pēc jauna piebraucamā ceļa izbūves tiks novērsta arī ietekme, ko šobrīd rada izmantotais ceļš pāri kāpām. Visas pazīmes un reljefa apstākļi rāda, ka nav sagaidāma pastarpināta negatīva ietekme uz blakus ceļa izbūves joslai esošo meža biotopu Aluviāli meži, jo to no paredzētās darbības ietekmes zonas atdala grāvis;
2.10.
pievadceļa - servitūta izbūve paredzēta ar pieslēgumu pie esoša servitūta ceļa zemes vienībā “Stiliņi”, kas pieslēdzas pie esoša izbūvēta servitūta ceļa no pašvaldības autoceļa līdz zemes vienības “Stiliņi” robežai. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūves projekts zemes vienībā “Stiliņi” ir īstenots, objekta nodošanas ekspluatācijā datums:03.07.2025. (būvniecības lietas Nr. BIS-BL-692082-7942). Savukārt piebraucamā ceļa no pašvaldības autoceļa “Kalnsolas - Roņi” līdz nekustamam īpašumam “Stiliņi” nodošanas ekspluatācijā datums: 25.01.2023. (būvniecības lietas Nr. BIS-BL-486262-4410). Zemes vienības “Stiliņi” un Zemes vienības “Roņi” īpašnieku tiesības lietot servitūta ceļu no pašvaldības autoceļa ir nostiprinātas Zemesgrāmatā;
2.11.
Tehniskie noteikumi paredzētajai darbībai tiks izdoti pēc Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma par atmežošanu nekustamā īpašuma “Stiliņi” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0226 izdošanas;
2.12.
saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota.
3.
Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punktā noteikto izņēmumu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu un 66. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut privātpersonai atmežot meža zemi nekustamā īpašuma "Stiliņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6660 013 0026) Liepupes pagastā, Limbažu novadā, sastāvā esošajā zemes vienībā (zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6660 013 0226) (kuras platība ir 5.09 ha, ko veido mežu platība – 3.43 ha (tai skaitā jaunaudzes platība 0.11 ha), lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (pļavas platība) – 1.16 ha, zemes zem ūdeņiem 0.43 ha, zeme zem ēkām 0.05 ha, pārējā zemes platība 0.02 ha), kas nepieciešama servitūta ceļa izbūvei 0.0428 ha platībā. Ja Ministru kabinets neizdos privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu nekustamā īpašuma "Stiliņi" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 6660 013 0226) Liepupes pagastā, Limbažu novadā, – tiks aizskartas privātpersonas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz piekļuvi īpašumam, servitūta tiesības un spēja rīkoties ar to patstāvīgi un neatkarīgi. Lai arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas un neierobežotas, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, jāņem vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības interešu ieguvums. Atļaujot servitūta ceļa izbūvi nekustamajā īpašumā, netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu.
4.
Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds