24-TA-1222
Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem
Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19.panta divpadsmito daļu, Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;
1.2.
biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.3.
bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;
1.4.
transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;
1.5.
biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;
1.6.
bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus;
1.7.
no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;
1.8.
institūciju, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, uzraudzības veikšanas kārtību, kā arī institūciju, kura veic atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanas uzraudzību;
1.9.
procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
1.10.
komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;
1.11.
atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pamatošanas kārtību un nosacījumus, pārbaudes un uzraudzības procedūru;
1.12.
atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;
1.13.
kārtību, kādā pierādījumi un informācija tiek ziņota energoresursu informācijas sistēmā, Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
(Svītrots)
2.2.
(Svītrots)
2.3.
(Svītrots)
2.4.
(Svītrots)
2.5.
(Svītrots)
2.6.
(Svītrots)
2.7.
(Svītrots)
2.8.
(Svītrots)
2.9.
(Svītrots)
2.10.
(Svītrots)
2.11.
faktiskā vērtība – siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījums vienā vai visos konkrētā biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes un biomasas kurināmā ražošanas procesa posmos;
2.12.
ieguves apgabals – ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, par kuru var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību;
2.13.
izejvielu audzētājs – juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielas vai biomasas kurināmā ražošanā izmantojamo izejvielu audzēšanu;
2.14.
(Svītrots)
2.15.
lauksaimniecības biomasa – lauksaimniecības nozarē ražota biomasa;
2.16.
(Svītrots)
2.17.
lietderīgā siltumenerģija – siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;
2.18.
(Svītrots)
2.19.
meža biomasa – no kokaugiem un krūmiem ražota biomasa, kas iegūta gan meža zemēs, gan ārpus meža, tai skaitā lauksaimniecības zemēs;
2.20.
(Svītrots)
2.21.
(Svītrots)
2.22.
(Svītrots)
2.23.
(Svītrots)
2.24.
pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs – juridiska vai fiziska persona, kura iepērk biodegvielas, biomasas degvielas, biomasas kurināmā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamas izejvielas un izmanto tās ražošanas procesā (tai skaitā minēto degvielu vai kurināmā ražošanai) vai pārdod tālāk;
2.25.
standartvērtība – vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus koeficientus, un kuru var izmantot faktiskās vērtības vietā atbilstoši šiem noteikumiem;
2.26.
tipiskā vērtība – konkrēta biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes vai biomasas kurināmā ražošanas procesa siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma novērtējums, kas ir reprezentatīvs patēriņam Eiropas Savienībā.
(Grozīts ar MK 16.05.2023. noteikumiem Nr. 251)
3.
No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
4.
No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
4.1.
šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
4.2.
šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
4.1
Šie noteikumi attiecas uz:
4.11.
Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;
4.12.
Enerģētikas likumā minēto kurināmā piegādātāju;
4.13.
Klimata likumā noteikto degvielas un kurināmā operatoru;
4.14.
komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu.
5.
(Svītrots)
6.
(Svītrots)
7.
(Svītrots)
8.
(Svītrots)
II.Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām
9.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1.
pirmatnēji meži kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 2. panta 8.punktā, un citas kokiem klātas teritorijas, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9.2.
mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem un lietošanas noteikumiem;
9.3.
platības, kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.3.1.
Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.3.2.
īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas aizsardzības organizācijas izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4.
zālāji, kas kopīgi aptver vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.4.1.
dabiski zālāji, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.4.2.
zālāji, kas nav dabiski zālāji, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5.
virsāji - sauszemes teritorija, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu.
10.
Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.
10.1
Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4. un 9.5. apakšpunktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas.
11.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai 2008. gada janvārī bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:
11.1.
pastāvīga mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir vairāk nekā 30 procenti vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;
11.2.
mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir no 10 procentiem līdz 30 procentiem vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti pierādījumi, ka šīs platības oglekļa uzkrājums pirms un pēc pārveidošanas ir tāds, ka, piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļā minēto metodoloģiju, tiek izpildīti šo noteikumu 19. un 20. punktā minētie nosacījumi;
11.3.
mitrājs - sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai, kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņu mēnešus gadā un kuras ir dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas un kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu mitrāja ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
12.
Šo noteikumu 11. punktā minētās prasības nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas šo noteikumu 11. punktā minētās izejvielas, zemei bija tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.
12.1
Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas.
13.
Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs - sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis, kur var būt funkcionējošs purvs vai arī kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc datuma, kad stājās spēkā šī punkta grozījumi, ar kuriem precizēti minētajā apakšpunktā noteiktie nosacījumi.
13.1
Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā noteiktie kritēriji nav izpildīti, šo noteikumu 13. punktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām, kas ir ražotas no meža biomasas.
14.
Attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo, biogāzi un biomasas degvielu, kas ražota no atkritumiem un atlikumiem, kuri ir radušies nevis meža zemēs, bet lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, izejvielu piegādātājam, kura zemēs radušies šie atkritumi vai atlikumi, ir jābūt izstrādātiem uzraudzības un pārvaldības plāniem par ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu un šiem plāniem jābūt spēkā. Plānu izstrādei izejvielu piegādātājs var izmantot augsnes oglekļa uzkrājumu un augsnes kvalitātes veicināšanas un uzraudzības darbību sarakstu, kas ir noteikts Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2022/996).
III.Ilgtspējas kritēriji meža biomasas izejvielām
15.
Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas nav ilgtspējīgi, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka minēto izejvielu ieguves valstī – Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī citā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kurā veikta meža biomasas izstrāde, – ir spēkā nacionāla vai reģionāla līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībām, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina:
15.1.
izstrādes darbību likumību;
15.2.
meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
15.3.
ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā, mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;
15.4.
ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
15.4.1.
rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
15.4.2.
ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
15.4.3.
ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
15.4.4.
ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;
15.5.
ka mežizstrādes rezultātā netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā;
15.6.
ka meža biomasa netiek iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās teritorijās, ņemot vērā šo noteikumu 9., 11. un 13. punktā noteiktos nosacījumus par attiecīgā statusa noteikšanu minētajām teritorijām;
15.7.
ka kurināmā ražotāji - iekārtu, kurās no meža biomasas tiek ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie vai biomasas degvielas, pārstāvji, izdod ticamības deklarāciju, kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi, tādu revīziju, ko veic brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas, komersanta shēmas vai biomasas biržas ietvaros, vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās.
16.
Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 15. punktā minētajam nosacījumam, tad biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina:
16.1.
izstrādes darbību likumību;
16.2.
meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
16.3.
ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā, mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;
16.4.
ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
16.4.1.
rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
16.4.2.
ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
16.4.3.
ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
16.4.4.
ievērojot tādas mežizstrādes darbības, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;
16.5.
ka mežizstrādes rezultātā netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā.
17.
No meža biomasas ražotai biodegvielai, biomasas degvielai, biogāzei, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un biomasas kurināmajam ir jāatbilst šādiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kritērijiem:
17.1.
meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma (turpmāk – Parīzes nolīgums) puse;
17.2.
meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu.
18.
Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem, tad biodegvielas, biomasas degvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes un biomasas kurināmā izejvielām, kas tiek ražotas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un oglekļa dioksīda piesaistes līmenis mežā.
18.1
Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES ietvaros Latvijai noteiktās saistības, un, ja tiks nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana iepriekšminēto Latvijai noteikto saistību izpildei.
18.2
Zemkopības ministrija reizi sešos mēnešos – līdz kalendāra gada 30. jūnijam un 30. decembrim – izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk – uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem, un izvērtē, vai tiek izpildīti 18.1 punktā noteiktie nosacījumi - tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un tiek nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē.
18.3
Zemkopības ministrs, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā pēc Zemkopības ministrijas izvērtējuma pabeigšanas iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu attiecīgi par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmu spēju vai nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem, ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmu nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem tiek iesniegts Ministru kabinetā, ja, veicot izvērtējumu, Latvijas tiesību aktos vai uzraudzības sistēmās tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēmas vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
IV.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji
19.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un biomasas degvielai, kas tiek izmantota transportā, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir šādi:
19.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
19.2.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;
19.3.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.
19.1
Šo noteikumu 19. punktā minēto iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad tajā ir uzsākta biodegvielas, biomasas degvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu.
19.2
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un pārstrādātā oglekļa degvielai, kas tiek izmantota transportā, un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam un pārstrādātā oglekļa kurināmajam, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, ir šādi:
19.21.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam;
19.22.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti pārstrādātā oglekļa degvielai un pārstrādātā oglekļa kurināmajam.
19.3
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā ir 80 procenti iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta pēc 2023. gada 20. novembra.
19.4
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda vai lielāka par 10 megavatiem (MW) un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.41.
līdz 2029.gada 31.decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.42.
no 2030.gada 1.janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.
19.5
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā ir vismaz 80 procenti iekārtām, kuru kopējā iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija ir uzsākta pirms 2021.gada 1.janvāra pēc tam, kas šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra un ne vēlāk kā no 2029. gada 31. decembra.
19.6
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā siltuma jauda ir vienāda ar vai mazāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.61.
iekārtām, līdz brīdim, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.62.
kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus - siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.
19.7
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā siltuma jauda ir vienāda ar vai mazāka par 10 megavatiem un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā pirms 2021. gada 1. janvāra ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra.
20.
Šo noteikumu 19.3, 19.4, 19.5, 19.6 un 19.7 punktā minēto iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad ir uzsākta elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu.
V.Kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai
21.
No biomasas kurināmā ražota elektroenerģija atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
21.1.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 50 MW;
21.2.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW (ieskaitot) līdz 100 MW (ieskaitot), izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuras atbilst ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītam energoefektivitātes līmenim (LPTP SEEL), kas noteikti iekārtām, kurās tiek veiktas A kategorijas piesārņojošās darbības;
21.3.
tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 100 MW, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, panākot neto elektroenerģijas lietderības koeficientu vismaz 36 procenti;
21.4.
to ražo, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanas tehnoloģijas, un uztverto oglekļa dioksīdu uzglabā uzglabāšanas vietā.
22.
Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunīgās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja:
22.1.
tajās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;
22.2.
atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju.
23.
Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
24.
Ja saskaņā ar Enerģētikas likumu Ministru kabinets izsludina enerģētisko krīzi elektroenerģijas apgādē, Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijā paziņojumu, ka enerģētiskās krīzes laikā šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro, un pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par izņēmuma piemērošanas pamatotību šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro visā enerģētiskās krīzes periodā.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
VI.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins
25.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu, biogāzi un biomasas kurināmo, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu.
26.
Šo noteikumu 25. punktā minētajā aprēķinā ņem vērā šādus nosacījumus:
26.1.
izmanto faktisko vērtību, kas biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi un biomasas kurināmajam un biomasas degvielai aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi;
26.2.
izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma IV un V nodaļā, var izmantot kā dažas formulu vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā noteikto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.3.
izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 2. pielikuma IV nodaļā, var izmantot kā dažas formulas vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.4.
izmanto šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētās standartvērtības, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
26.4.1.
ja siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma standartvērtība ražošanas paņēmienam ir noteikta šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minētajai biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētajam biomasas kurināmajam un biomasas degvielai;
26.4.2.
ja šo noteikumu 1. pielikumā minētā el vērtība biodegvielai vai bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. punktu un šo noteikumu 2. pielikumā minētā el vērtība biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 9. punktu.
26.1
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izstrādā un iesniedz Eiropas Komisijā Latvijas ziņojumu par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana Latvijas teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. Ziņojumam pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā; sk. 58. punktu)
26.2
Šo noteikumu 26.1 punktā minēto ziņojumu izstrādā saskaņā ar regulas Nr. 2022/996 VII pielikumu, izmantojot metodes, kas noteiktas normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtību, un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus. Emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotajā metodē tiek ņemtas vērā augsnes īpašības, reģiona klimats un paredzamais izejvielu ieguves apjoms.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
VII.Atbilstības pamatošana
27.
Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas laišanai tirgū vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam, vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams:
27.1.
apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);
27.2.
turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
27.3.
pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;
27.4.
nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;
27.5.
nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;
27.6.
nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi.
28.
Ja sūtījums tiek pārstrādāts, informāciju par sūtījuma ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem koriģē un sadala starp galaproduktiem saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
28.1.
ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp šādai ražošanai paredzētā galaprodukta apjomu un procesā izmantoto izejvielu apjomu;
28.2.
ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst vairākus galaproduktus, kas paredzēti šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, katram galaproduktam piemēro atsevišķu pārrēķina koeficientu un izmanto atsevišķu masas bilanci.
29.
Masas bilances sistēmas izmantošanai visā piegādes ķēdē jānodrošina informācijas nodošana par šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējības kritērijiem, un tajā jābūt iekļautai informācijai par to, vai šo noteikumu 27. un 28. punktā minētā sūtījuma ražošanai ir ticis sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts (tai skaitā valsts atbalsts), un, ja minētais atbalsts ir sniegts, jābūt norādītam atbalsta shēmas veidam (investīciju atbalsts vai darbības atbalsts).
30.
Masas bilances metodi izmanto visas attiecīgās izejvielas piegādes ķēdē iesaistītās personas, tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs, degvielas piegādātājs vai kurināmā piegādātājs.
31.
Piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki:
31.1.
saglabā informāciju, kas ļauj pierādīt šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
31.2.
no viena šo noteikumu 30. punktā minētā piegādes ķēdes dalībnieka nākamajam piegādes ķēdes dalībniekam nodod šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī regulas Nr. 2022/996 I pielikumā noteiktos datus, kas jānosūta, izmantojot visu piegādes ķēdi, kā arī datus, kas ir specifiski atsevišķam darījumam.
31.1
Kurināmā ražotāji - iekārtu, kurās no meža biomasas tiek ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie vai biomasas degvielas, pārstāvji, piegādes ķēdes ietvaros izdod ticamības deklarāciju, kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi, tādu revīziju, ko veic brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas, komersanta shēmas vai biomasas biržas ietvaros, vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2,. 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās.
32.
Attiecībā uz biomasas degvielu informāciju, kas jānosūta caur piegādes ķēdi, iekļauj dokumentos, kas pievienoti izejmateriālu vai degvielas fiziskajiem sūtījumiem, un piegādes ķēdes dalībnieki minēto informāciju iekļauj arī Savienības datubāzē, ko izveido Eiropas Komisija.
VIII.Atbilstības apliecināšana un uzraudzība
33.
(Svītrots)
33.1
(Svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 759)
33.2
(Svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 759)
33.3
(Svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 759)
34.
Komersants, kura elektroenerģijas ražošanas iekārta atbilst šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un šo noteikumu 23. punktā minētajam nosacījumam, apliecina šajā iekārtā kalendāra gadā no biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas atbilstību šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajiem kritērijiem, izsniedzot atbilstības apliecinājumu, kurā norāda:
34.1.
detalizētu pamatojumu iekārtas atbilstībai augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijas nosacījumiem, kas noteikti Enerģētikas likuma 9.1 panta sestajā daļā, sniedzot detalizētu primārās enerģijas patēriņa ietaupījuma aprēķinu, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā;
34.2.
no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru tiek izsniegts atbilstības apliecinājums.
35.
Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā.
36.
Degvielas piegādātājs normatīvajos aktos par transporta enerģiju noteiktā vispārīgā ziņojuma ietvaros katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:
36.1.
realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:
36.1.1.
no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;
36.1.2.
modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms;
36.2.
katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;
36.3.
pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem - ilgtspējas apliecinājuma, kas ir izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros, numurs;
36.4.
realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme.
37.
Enerģētikas un vides aģentūra apkopo šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
37.1.
apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;
37.2.
informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
38.
Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām.
39.
Šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
39.1.
ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma:
39.1.1.
šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;
39.1.2.
biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;
39.2.
ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:
39.2.1.
šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;
39.2.2.
šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;
39.2.3.
šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus vai 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;
39.2.4.
biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;
39.3.
ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:
39.3.1.
dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;
39.3.2.
biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;
39.3.3.
biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;
39.4.
šo noteikumu 31.1 punktā minēto ticamības deklarāciju.
40.
Enerģētikas un vides aģentūra apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
40.1.
šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;
40.2.
40.3.
informācija par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi.
40.1
Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Enerģētikas un vides aģentūrai datus par šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.2 punktā minētās iekārtas, sniedzot informāciju par komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un to kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.
40.2
Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, sniedzot informāciju par komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja vai tiek atcelta tai izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
41.
Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotā veidā kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā.
42.
Piegādātājs visus šajos noteikumos minētos datus un informāciju uzglabā vismaz 10 gadus.
VIII1.Atbilstības apliecināšana biomasas biržā un uzraudzība
(Nodaļa MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
42.1
Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
42.11.
ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;
42.12.
tam ir izsniegt Enerģētikas un vides aģentūras atļauja apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām.
42.2
Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Enerģētikas un vides aģentūrai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:
42.21.
procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;
42.22.
procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;
42.23.
procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;
42.24.
procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;
42.25.
informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras.
42.3
Enerģētikas un vides aģentūra izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Enerģētikas un vides aģentūra izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē.
42.4
Enerģētikas un vides aģentūra uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Enerģētikas un vides aģentūras pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai.
42.5
Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Enerģētikas un vides aģentūra uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Enerģētikas un vides aģentūra konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Enerģētikas un vides aģentūra ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minēto atļauju.
42.6
Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Enerģētikas un vides aģentūrā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību.
42.7
Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Enerģētikas un vides aģentūrā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Enerģētikas un vides aģentūra par saņemto informāciju nekavējoties informē šo noteikumu 4.12., 4.13. un 4.14. apakšpunktā minētos komersantus.
42.8
Šo noteikumu 42.7 punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.1 vai 42.6 punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību.
IX.Brīvprātīgo shēmu darbība un uzraudzība
43.
Lai Eiropas Komisija atzītu brīvprātīgo shēmu par atbilstīgu ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, attiecīgais brīvprātīgās shēmas pārstāvis iesniedz Eiropas Komisijā atzīšanas pieteikumu, kurā iekļauj informāciju par sistēmas ietvaros īstenojamo dokumentācijas pārvaldību, piemērotajiem neatkarīgā audita standartiem un masu bilances sistēmas pārbaudi (to veic vienlaikus ar shēmas kritēriju ievērošanas pareizības pārbaudi).
44.
Atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā arī biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes vai biomasas kurināmā atbilstību nosacījumiem par zemu vai augstu tiešas vai netiešas zemes izmantošanas maiņas risku brīvprātīgā shēma apliecina saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
45.
Ja brīvprātīgā shēma ir darbojusies vismaz 12 secīgus kalendāra mēnešus, persona, kas atbildīga par brīvprātīgo shēmu, katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijā ziņojumu, kurā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, XI pielikumā noteikto informāciju.
46.
Brīvprātīgās shēmas tīmekļvietnē vismaz reizi gadā publicē to sertificēšanas institūciju sarakstu, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu institūciju norādot valsti un tās iestādi, kura ir akreditējusi minēto sertificēšanas institūciju un veic tās darbības uzraudzību.
47.
Neatkarīgas revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
IX1.Komersanta shēmas darbības nosacījumi
(Nodaļa MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.1
Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas.
47.2
(Svītrots)
47.3
Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem:
47.31.
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;
47.32.
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors.
47.4
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā un regulas Nr. 2022/996 VII pielikumā noteiktajiem nosacījumiem katru gadu līdz 20. decembrim aprēķina šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minētās meža biomasas izejvielu ieguves un audzēšanas emisijas visai Latvijas teritorijai (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais eec rādītājs) un meža biomasas gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais el rādītājs).
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.5
Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 4.14. apakšpunktā 4.14. apakšpunktā noteiktais komersants:
47.51.
izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;
47.52.
ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;
47.53.
izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;
47.54.
pēc 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un pēc masas bilances sistēmas ieviešanas reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav attiecīgie šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti.
47.6
Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 4.14. apakšpunktā noteiktajam komersantam, kuram kurināmā piegādātājs piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju:
47.61.
normatīvos aktos noteiktajos gadījumos valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numurs vai paziņojuma numurs;
47.62.
ja attiecināms, apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;
47.63.
ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam.
47.7
Šo noteikumu 4.14. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem:
47.71.
var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.72.
var izmantot regulas 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.73.
katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz to nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;
47.74.
var izmantot 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas.
47.8
Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu var veikt:
47.81.
sertificēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;
47.82.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, 8. pantā noteiktā pārraudzības organizācija, kuru ir atzinusi Eiropas Komisija.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.9
Šo noteikumu 47.8 punktā minētā institūcija vai pārraudzības organizācija:
47.91.
veic masas bilances izmantošanas un piegādes ķēdes izsekojamības pārbaudi, tai skaitā ievērojot regulas Nr. 2022/996 19. pantu un I pielikumu;
47.92.
sagatavo pārbaudes ziņojumu un izdod pārbaudes apliecinājumu, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem un ir spēkā līdz nākamajai pārbaudei.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.10
(Svītrots)
IX2.Eiropas Savienības datubāze
47.11
Regulas 2022/996 2.panta 11.punktā minētais uzņēmējs regulas 2022/996 2.panta 28.punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk - Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:
47.111.
datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistīto biodegvielu, pārstrādātā oglekļa degvielu, gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ilgtspējas rādītājiem un to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;
47.112.
datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas 2022/996 2.panta 18.punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;
47.113.
informāciju par to, vai konkrētā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts - informāciju par atbalsta shēmas veidu;
47.12
Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, izcelsmes apliecinājumi tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datu bāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tiek tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
X.Noslēguma jautājumi
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 111. nr.; 2019, 42. nr.).
49.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
50.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim izstrādā šo noteikumu 47.31. apakšpunktā minēto rīku.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
51.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 47.4 punktā minēto aprēķinu par 2022. un 2023. gadu.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
52.
Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu pirmo reizi komersants nodrošina līdz 2023. gada 1. augustam. Pirmajā auditā jāaptver viss biomasas kurināmais, kas tiek izmantots, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tai skaitā arī tas meža biomasas izejvielu apjoms, kas ir iegūts līdz 2023. gada 1. janvārim, un tas meža biomasas kurināmā apjoms, kas ir saražots vai iegādāts līdz 2023. gada 1. janvārim.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
53.
Attiecībā uz šo noteikumu 5. punktā minēto iekārtu, izņemot šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto iekārtu, šos noteikumus piemēro ar 2023. gada 1. augustu.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
54.
Attiecībā uz šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto iekārtu, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, 38. panta 6. punktu, šie noteikumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz bioloģiski šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo, kas ir izmantots laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
55.
Šo noteikumu III nodaļā noteiktie ilgtspējas kritēriji netiek attiecināti uz Latvijā audzēto un līdz 2022. gada 31. decembrim (ieskaitot) iegūto meža biomasu.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
56.
Būvniecības valsts kontroles birojs izmaiņas Energoresursu informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 35. un 39. punktam veic līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
57.
Šo noteikumu 47.2 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2023. gada 20. decembrim.
(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 401 redakcijā)
57.1
Šo noteikumu 18.2 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2025. gada 20. decembrim.
58.
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina šo noteikumu 26.1 punktā minētā ziņojuma izstrādi līdz 2024. gada 30. maijam un iesniedz to Eiropas Komisijā līdz 2024. gada 30. jūnijam.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
59.
Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbilstības apliecinājumu ir tiesīgi izsniegt Latvijā reģistrēti komersanti, kuri šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā iekļauti līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
60.
Šo noteikumu 47.54. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2025. gada 31. decembrim.
61.
Šo noteikumu 4.13. apakšpunkts stājas spēkā Klimata likuma spēkā stāšanās brīdī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK.
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā un to fosilo degvielu vai kurināmā komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi
2.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Biomasas kurināmo un to fosilo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi
3.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielas
4.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Izejvielas tādas biodegvielas vai biogāzes ražošanai, kuras energoietilpību var uzskatīt par divas reizes lielāku par attiecīgās biodegvielas vai biogāzes enerģijas saturu
5.
pielikumsMinistru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr.686
Biomasas biržu saraksts
(Pielikums MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 401 redakcijā)
| Nr. p. k. | Nosaukums | Reģistrācijas valsts | Reģistrācijas numurs |
| 1. | UAB "BALTPOOL" | Lietuva | 302464881 |
| 2. | SIA "BioEx" | Latvija | 40203396165 |