24-TA-1951
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6. nr.; 2002, 7. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 15. nr.; 2008, 8. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205. nr.; 2011, 169. nr.; 2013, 61., 87., 106., 243. nr.; 2014, 220. nr.; 2015, 240. nr.; 2016, 108. nr.; 2020, 123. nr.; 2022, 4., 204. nr.; 2023, 237. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 12. panta otro daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.".
2.
Papildināt likumu ar 23.3 pantu šādā redakcijā:
"23.3 pants. Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu
(1) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu nosaka, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju drošību un ekspluatāciju, kā arī, lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas aizsardzības uzdevumu izpildi.
(2) Aizsargjoslu platums ir 30 metri, sākot no valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malas, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu.
(3) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanas metodikas izstrādā Iekšlietu ministrija un to saskaņo ar Zemkopības ministriju.".
(1) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu nosaka, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju drošību un ekspluatāciju, kā arī, lai nodrošinātu valsts sauszemes teritorijas aizsardzības uzdevumu izpildi.
(2) Aizsargjoslu platums ir 30 metri, sākot no valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malas, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu.
(3) Aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanas metodikas izstrādā Iekšlietu ministrija un to saskaņo ar Zemkopības ministriju.".
3.
Papildināt 33. pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(13) Atbildīgā institūcija grafiski attēlo šā likuma 23.3 pantā noteiktās aizsargjoslas robežas un šīs aizsargjoslas robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.".
"(13) Atbildīgā institūcija grafiski attēlo šā likuma 23.3 pantā noteiktās aizsargjoslas robežas un šīs aizsargjoslas robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.".
4.
Papildināt likumu ar 58.6 pantu šādā redakcijā:
“58.6 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu
(1) Aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, aizliegta saimnieciskā darbība, jebkāda veida būvniecība (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšana) un teritorijas izmantošanas veida maiņa teritorijas plānošanas dokumentos bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.
(2) Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, tas saņem Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts sauszemes teritorijas aizsardzības uzdevumu izpildi. Aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas ierakstāms zemesgrāmatā, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu.
(3) Lai saņemtu šā panta otrajā daļā minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašnieks vēršas Aizsardzības ministrijā ar attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos Aizsardzības ministrijas lēmums (administratīvs akts) tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un ne vēlāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas dienas ievietots Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, izmantojot īpaši tam paredzētu tiešsaistes risinājumu. Ja Aizsardzības ministrija šajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās piekrišana ir dota.”.
(1) Aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, aizliegta saimnieciskā darbība, jebkāda veida būvniecība (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšana) un teritorijas izmantošanas veida maiņa teritorijas plānošanas dokumentos bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.
(2) Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, tas saņem Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts sauszemes teritorijas aizsardzības uzdevumu izpildi. Aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas ierakstāms zemesgrāmatā, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu.
(3) Lai saņemtu šā panta otrajā daļā minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašnieks vēršas Aizsardzības ministrijā ar attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos Aizsardzības ministrijas lēmums (administratīvs akts) tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un ne vēlāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas dienas ievietots Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, izmantojot īpaši tam paredzētu tiešsaistes risinājumu. Ja Aizsardzības ministrija šajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās piekrišana ir dota.”.
5.
61. pantā:
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un saskaņā ar aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanas metodiku, izcērt kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kas atrodas aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malai, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
4) koki blakus valsts robežas joslai, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
6) bebru grauzti koki;
7) koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi.".
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
4) koki blakus valsts robežas joslai, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
6) bebru grauzti koki;
7) koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi.".
papildināt 10.1 daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm” ar vārdiem “un aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu”.
papildināt 10.1 daļas 1. punktu pēc vārdiem “no līnijas ass līdz trases malai” ar vārdiem “un no objekta, kas atrodas vistuvāk valsts robežai, līdz valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malai, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu”.
papildināt 10.1 daļas 2. punktu pēc vārdiem “saskaņā ar šā panta piekto daļu” ar vārdiem un skaitli “vai 5.1 daļu”.
papildināt 10.1 daļas 3. punktu pēc vārdiem “elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm” ar vārdiem “vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu”.
papildināt pantu ar 10.3 daļu šādā redakcijā:
"(103) Aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu atbilstoši zemes lietojuma veidam uztur kārtībā attiecīgā objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona vai saskaņā ar vienošanos - zemes īpašnieks. Lai nodrošinātu darbību izpildi, Valsts robežsardze ir tiesīga slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.".
Ministrs V. Uzvārds