24-TA-2909
Kārtība, kādā nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 6. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem (turpmāk – zaudējumi);
1.2.
minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai.
2.
Kompensāciju par zaudējumiem (turpmāk – kompensācija) izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.
3.
Kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem akvakultūrai izmaksā no Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļiem atbilstošajā atbalsta programmā.
4.
Kompensācijas apmērs nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu, par kuru tiek piešķirta kompensācija, kopējais kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 procentus no attiecināmajām izmaksām.
5.
Zaudējumus nosaka, ja:
5.1.
postījumi nodarīti augkopības, lopkopības vai biškopības nozarē;
5.2.
nodarīto zaudējumu apmērs:
5.2.1.
augkopības nozarē pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);
5.2.2.
lopkopības un biškopības nozarē kalendārajā gadā pārsniedz 175 euro;
5.3.
postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;
6.
Zemes īpašnieks vai lietotājs kompensāciju piesaka:
6.1.
par postījumiem augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonā, bet ne biežāk kā vienu reizi par kopējiem nodarītajiem postījumiem katrā sezonā;
6.2.
par postījumiem lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.
7.
Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.
8.
Zemes īpašniekam vai lietotājam piešķir kompensāciju, ja:
8.1.
zemes īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti);
8.2.
zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus ir to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;
8.3.
lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;
8.4.
lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
8.5.
zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, nav piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība nav izbeigta vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;
8.6.
zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);
8.7.
zemes īpašnieks vai lietotājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudējis vairāk kā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;
8.8.
zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un tā ietvaros saņemto aizdevumu ir atmaksājis vai ir atsaucis garantiju, vai nav saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu;
8.9.
zemes īpašnieka vai lietotāja (kas nav mazais (sīkais) vai vidējais komersants) pēdējo divu gadu parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, nav bijusi mazāka par 1,0;
8.10.
zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un minētā atbalsta summa ir atmaksāta pilnībā, ieskaitot attiecīgos procentu maksājumus;
8.11.
šo noteikumu 8.5., 8.6., 8.7., 8.8. un 8.9. apakšpunktā minētās zemes īpašnieka vai lietotāja juridiskās situācijas cēlonis ir kaitējums, ko nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki. Šādā gadījumā kompensāciju piešķir saskaņā ar šo apakšpunktu;
9.
Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina ne mazāk kā vienu atbilstošu aizsardzības pasākumu, lai novērstu postījumus augkopībai:
9.1.
akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);
9.2.
vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
9.3.
repelenti;
9.4.
citi pasākumi (piemēram, šķēršļi, elektriskie gani, letāla atbaidīšana), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.
10.
Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina ne mazāk kā vienu atbilstošu aizsardzības pasākumu, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai:
10.1.
nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;
10.2.
suņi;
10.3.
bišu stropu atrašanās apdzīvotas mājas tuvumā;
10.4.
vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
10.5.
citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.
11.
Ja atbilstoši šo noteikumu 9. un 10. punktam sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, zemes īpašnieks vai lietotājs veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.
II.Pieteikums kompensācijas saņemšanai
12.
Lai saņemtu kompensāciju, zemes īpašnieks vai lietotājs, vai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam viņa pilnvarota persona (turpmāk – iesniedzējs) ievēro šādu pieteikšanās kārtību:
12.1.
par zaudējumiem, kas nodarīti augkopībai (1. pielikums ) un lopkopībai vai biškopībai (2. pielikums ), pēc postījumu konstatēšanas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minēto pieteikšanās reižu skaitu sezonā;
12.2.
šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz elektroniski (ja dokuments normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) vai izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu.
13.
Pieteikumam pievieno šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):
13.1.
zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);
13.2.
pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);
13.3.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu (turpmāk – zemes robežu plāns). Ja pieteikumu iesniedz atkārtoti par nākamajiem nodarītajiem zaudējumiem un zemes robežu plānā nav veiktas izmaiņas, tad zemes robežu plāns jau ir iestādes rīcībā, iesniedzot dokumentus pieteicējs apliecina, ka zemes robežu plāns ir iesniegts iepriekš un tas ir pareizs.
14.
Informāciju par šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi Dabas aizsardzības pārvalde iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra.
III.Komisijas izveidošana
15.
Lai novērtētu augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju.
16.
Komisijā, ko izveido augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" pārstāvi. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
17.
Komisijā, ko izveido lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pārstāvi. Komisijas darbu vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
18.
Komisija un iesniedzējs ir tiesīgi zaudējumu novērtēšanai pieaicināt šādus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:
18.1.
sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētus ekspertus;
18.2.
biškopības nozares ekspertus.
19.
Ja komisija pieaicina šo noteikumu 18. punktā minētos ekspertus, komisija par to rakstiski informē iesniedzēju.
20.
Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 18. punktā minēto ekspertu darbu, sedz iesniedzējs.
IV.Augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšana un apmēra aprēķināšana
21.
Komisija 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības:
21.1.
veic pārbaudi dabā;
21.2.
nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu (sugu grupa vai nemedījamo dzīvnieku sugu grupa - putni);
21.3.
nosaka postījumu platību konkrētajā zemes vienībā; nepieciešamības gadījumā platību apseko atkārtoti pirms ražas novākšanas laika;
21.4.
nosaka kultūraugu;
21.5.
konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;
21.6.
konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.
22.
Augkopībai nodarītos zaudējumus novērtē bezsniega un bezsala apstākļos.
23.
Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru iesniedzējs pārbaudes brīdī ir norādījis dabā un kura atbilst šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
24.
Komisija sastāda pārbaudes aktu par augkopībai nodarītajiem postījumiem (3. pielikums ), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 18. punktam pieaicinātie eksperti.
25.
Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (3. pielikums ), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.
26.
Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā kultūrauga sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām līdz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētā pieteikuma iesniegšanas datumam, izmantojot šādu formulu:
Z = K × M × A, kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
K – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai neiegūtās ražas apmērs;
M – produkcijas tirgus cena ražas novākšanas brīdī;
A – postījumu platība (ha).
Z = K × M × A, kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
K – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai neiegūtās ražas apmērs;
M – produkcijas tirgus cena ražas novākšanas brīdī;
A – postījumu platība (ha).
V.Lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšana un apmēra aprēķināšana
27.
Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam:
27.1.
veic pārbaudi dabā;
27.2.
nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu;
27.3.
nosaka tā lauksaimniecības dzīvnieka sugu (šķirni), kuram nodarīti postījumi;
27.4.
konstatē to lauksaimniecības dzīvnieku (tai skaitā bišu saimju) skaitu, kuriem nodarīti postījumi, kā arī nosaka bišu stropiem nodarīto postījumu koeficientu;
27.5.
pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
27.6.
konstatē, vai nodarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā bišu saimes) ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami;
27.7.
konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;
27.8.
konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.
28.
Līdz komisijas ierašanās brīdim iesniedzējam ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu postījumus un novērstu ciešanas lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem nodarīti postījumi, tai skaitā izmantot veterinārārsta atzinumu kā pierādījumu par īpaši aizsargājamo nemedījamo dzīvnieku sugu nodarītajiem postījumiem lopkopībai vai biškopībai.
29.
Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.
30.
Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.
31.
Komisija sastāda pārbaudes aktu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem postījumiem (4. pielikums ), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 18. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.
32.
Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu (4. pielikums ), par to izdara atzīmi pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.
33.
Zaudējumu apmēru lopkopībai vai biškopībai nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieka vai bišu saimes ieviešanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām (izejvielu izmaksas (izņemot realizācijas izmaksas) un mašīnu un roku darba operācijas) par iepriekšējo gadu, ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta reģistrā norādīto lauksaimniecības dzīvnieku vecumu un izmantošanas grupu. Papildus aprēķinātajam zaudējumu apmēram par biškopībai nodarītajiem postījumiem izmaksā kompensāciju par nopostīto bišu stropu remonta izmaksām, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:
B = k × m, kur
B – viena bišu stropa remonta izmaksas;
k – bišu stropa postījumu koeficients;
m – nopostītā bišu stropa veida vidējā cena (euro).
B = k × m, kur
B – viena bišu stropa remonta izmaksas;
k – bišu stropa postījumu koeficients;
m – nopostītā bišu stropa veida vidējā cena (euro).
VI.Zaudējumu apmēra noteikšana, lēmuma pieņemšana par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju un kompensācijas izmaksas kārtība
34.
Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona atbilstoši šiem noteikumiem, ņemot vērā pārbaudes aktus par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem, nosaka zaudējumu apmēru.
35.
Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu pārbauda, vai iesniedzējs ir izpildījis šajos noteikumos minētos nosacījumus kompensācijas piešķiršanai un ir iesniedzis šo noteikumu 12. un 13. punktā minētos dokumentus.
36.
Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona mēneša laikā pēc pārbaudes akta parakstīšanas par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un nosaka kompensācijas apmēru vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 4. punktam, kā arī neiekļauj izmaksas, kas nav radušās postījumu dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu adresātam nosūta elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.
37.
Ja Eiropas Komisija piešķirto kompensāciju atzinusi par prettiesisku valsts atbalstu un izdevusi kompensācijas atgūšanas lēmumu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula Nr. 2022/2472), Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina prettiesiski piešķirtās kompensācijas atgūšanu.
38.
Iesniedzējam kompensāciju nepiešķir, ja tas nav atmaksājis iepriekš piešķirto kompensāciju šo noteikumu 37. punktā minētajā gadījumā.
39.
Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina prettiesiski piešķirtās kompensācijas atgūšanu, ja tiek konstatēts apdrošināšanas atlīdzības gadījums pēc kompensācijas izmaksas.
40.
Ja atbilstoši šo noteikumu 37.punktam ir saņemts Eiropas Komisijas izdots kompensācijas atgūšanas lēmums, Dabas aizsardzības pārvalde:
40.1.
14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par kompensācijas saņēmēju skaitu un piešķirto kompensācijas apmēru;
40.2.
mēneša laikā informē saņēmēju par kompensācijas atmaksas kārtību, termiņu un atmaksājamās summas apmēru, ieskaitot procentus saskaņā ar regulas Nr. 2022/2472 nosacījumiem.
41.
Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt kompensāciju var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
42.
Dabas aizsardzības pārvalde pēc lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu nodrošina tās izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Kompensāciju izmaksā pēc tam, kad iesniedzējs ir sedzis šo noteikumu 18. punktā minētos izdevumus.
43.
Ja kompensācijas apmērs pārsniedz 60 000 euro par augkopībā, biškopībā un lopkopībā nodarītajiem zaudējumiem, Dabas aizsardzības pārvalde publicē kompensācijas saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu (firmu) un īpašuma atrašanās vietas reģionu (Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes, Latgales reģions), kompensācijas apmēru, piešķiršanas datumu, nozari un uzņēmuma veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.
44.
Dabas aizsardzības pārvalde visu ar kompensācijas piešķiršanu saistīto dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad iesniedzējam piešķirta pēdējā kompensācija, un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma to iesniedz Eiropas Komisijā.
VII.Noslēguma jautājumi
45.
To pieteikumu izskatīšanai, kuri iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumus Nr. 114 "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai" normas.
46.
Noteikumi stājas spēkā, kad Eiropas Komisija saskaņos valsts atbalsta piešķiršanu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-2909 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-2909 Nr]
Pieteikums kompensācijas saņemšanai par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem
2.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-2909 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-2909 Nr]
Pieteikums kompensācijas saņemšanai par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem
3.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-2909 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-2909 Nr]
Pārbaudes akts par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem augkopībai
4.
pielikumsMinistru kabineta
[24-TA-2909 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-2909 Nr]
Pārbaudes akts par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lopkopībai vai biškopībai