MK vēstules projekts

Ministru kabinetā saņemta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – Komisija) 2023. gada 15. novembra vēstule Nr. 142.1.9/6-84-14/23 par problemātiku saistībā ar Iekšlietu ministrijai plānoto finansējumu 2024. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk – vēstule), kurā Komisija ir paudusi atbalstu iekšlietu jomas stiprināšanai, lai nākamā vidējā termiņa budžets būtu iekšlietu jomas atlīdzības budžets, nosakot to par prioritāti, un 2025. gadam tiktu palielināts finansējums amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) atlīdzībai. Ievērojot Komisijas vēstulē skatītos jautājumus, Ministru kabinets sniedz šādu informāciju, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju.

I. Par sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP)  

Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikts, ka Ministru kabinets apņemas nodrošināt sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam[1].

Saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām[2] sabiedriskā kārtība un drošība ietver policijas dienestus, robežsardzi, pilsonības un migrācijas lietas, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienestu, tiesas un prokuratūras iestādes un ieslodzījuma vietas, kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu. Savukārt tādi Iekšlietu ministrijas pasākumi kā veselības aprūpes un fiziskās sagatavotības nodrošināšana (īsteno Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs), valsts materiālo rezervju nodrošināšana (īsteno Nodrošinājuma valsts aģentūra) un Iekšējās drošības akadēmijas darbības nodrošināšana tiek klasificēti citās funkcionālās kategorijās, neraugoties uz to, ka minētās jomas vistiešākā veidā saistītas ar atbalstu sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

    Likumprojekta ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (apstiprināts Saeimā 1. lasījumā 2023. gada 16. novembrī) (turpmāk – Budžeta likumprojekts) paskaidrojumu II nodaļas 5.3. apakšsadaļā ''Izdevumu politikas virzienu un izdevumu atbilstoši funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām kopsavilkums''[3] (turpmāk – paskaidrojumu 5.3. apakšsadaļa) norādīts, ka saskaņā ar izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām 2024. gadā no kopējiem valsts budžeta izdevumiem sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir novirzīti 1 062,6 milj. euro. Tāpat norādīts, ka uz funkciju ''Sabiedriskā kārtība un drošība'' ir attiecināts budžeta 74. resora 22.00.00 programmā ''Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana'' plānotais finansējums u. c. Budžeta likumprojekta paskaidrojumu 5.3. apakšsadaļas pielikumā ''5.3.1. Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā, euro''[4] ir norādīts, ka funkcijas 03 ''Sabiedriskā kārtība un drošība'' izdevumi  veido 2,3 % no IKP.

    No Budžeta likumprojekta 4. pielikuma ''Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām''[5] izriet, ka izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai ir plānoti Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai, Prokuratūrai,  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un Labklājības ministrijai, tai skaitā izdevumi ir plānoti valsts pamatfunkciju īstenošanai, kā arī ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (skatīt pielikumā). Iekšlietu ministrijas izdevumi procentos no IKP saskaņā ar Budžeta likumprojektu atspoguļoti tabulā.

Tabula

Iekšlietu ministrijas 2024.–2026. gada izdevumi % no IKP

II. Par amatpersonu atlīdzību

Pēdējo gadu laikā valsts budžeta projekta nākamajam gadam izstrādes procesā Iekšlietu ministrija, vērtējot Iekšlietu ministrijas resora prioritātes, šo prioritāšu augšgalā ir virzījusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšējās drošības birojs) kapacitātes stiprināšanu, jo stabilai un ilgtspējīgai dienestu darbībai svarīgākais resurss ir cilvēkresurss. Motivēti nodarbinātie ir tie, kas nodrošina iekšlietu dienestu spēju operatīvi reaģēt uz dažādām situācijām, kas saistītas ar valsts iekšējo drošību, drošu vidi iedzīvotājiem, viņu aizsardzību krīzes situācijās.

Iekšlietu ministrija kopā ar iekšlietu dienestiem strādā pie amatpersonu atlīdzības sistēmas pilnveidošanas, izvērtējot, kā šo sistēmu padarīt pievilcīgāku amatpersonām. Vērā ņemami tādi faktori kā augsts korupcijas risks, tiesību aktos noteiktie ierobežojumi dienesta laikā, pastāvīga psihoemocionālā spriedze, paaugstinātas prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Būtiski ir līdzsvarot atlīdzību starp iekšlietu dienestiem, nodrošinot, ka par līdzīgas atbildības un sarežģītības pienākumu veikšanu tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība.

Iekšlietu dienestu funkcijas un uzdevumi ir cieši saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku  funkcijām un uzdevumiem, tāpēc nepieciešama vienota pieeja amatpersonu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojuma un sociālo garantiju jomā. Lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums amatpersonu atlīdzības palielināšanai un motivēšanai. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 43. §) 2. punktu (turpmāk – MK 26.09.2023. prot. Nr. 47 43. § 2. punkts) finansējums tika piešķirts starpnozaru prioritārajam pasākumam ''Atlīdzība Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas  institūcijās nodarbinātajiem, tai skaitā Probācijas dienestam'' 2024. gadā un turpmāk ik gadu 30 438 205 euro, tai skaitā atlīdzības palielināšanai Probācijas dienesta nodarbinātajiem (Tieslietu ministrija) – 2 909 870 euro, un lai turpinātu 2023. gadā uzsākto atlīdzības palielināšanu Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām vidēji par 10 % (pret 2022. gadu) – 27 528 335 euro, tai skaitā:

- Valsts policijai – 13 697 746 euro;

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 5 500 955 euro;

- Valsts robežsardzei – 4 524 068 euro;

- Iekšējās drošības birojam – 267 630 euro;

- Ieslodzījuma vietu pārvaldei (Tieslietu ministrija) – 3 537 936 euro.

Saskaņā ar MK 26.09.2023. prot. Nr. 47 43. § 2. punktu ir atbalstīts papildu finansējums 2024. gadā un turpmāk ik gadu 2 580 156 euro apmērā prioritārā pasākuma ''Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm'' ietvaros, tādējādi Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošinot palielinājumu veselības aprūpes kompensāciju limitiem: ambulatorajiem maksas pakalpojumiem līdz 500 euro gadā; zobārstniecības pakalpojumiem līdz 400 euro gadā un medikamentu iegādei līdz 100 euro gadā.  

Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm 2024. gadā plānots finansējums izdienas pabalsta (pabalsts triju mēnešalgu apmērā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem) izmaksai 36 722 573 euro, tai skaitā:

- Valsts policijai – 21 837 658 euro;

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 7 345 816 euro;

- Valsts robežsardzei – 7 086 982 euro;

- Iekšējās drošības birojam – 414 529 euro;

- Iekšlietu ministrijai – 37 588 euro.

Iekšlietu ministrijai papildus arī nepieciešams finansējums, lai paaugstinātu algas pabalstu, apdrošināšanas un ar uzturēšanos ārvalstīs saistīto izdevumu apmēru Valsts policijas amatpersonām, kuras nodrošina Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apsardzi ārvalstīs.

Vienotas atlīdzības politikas veidotājs attiecībā uz valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem ir Valsts kanceleja. Ievērojot valsts budžeta iespējas, tika atbalstīts  Valsts kancelejas sagatavotais un virzītais starpnozaru prioritārais pasākums ''Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto atalgojuma palielināšana'' (atbalstīts saskaņā ar MK 26.09.2023. prot. Nr. 47 43. § 2. punktu), kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu nodarbināto (uz darba līguma nodarbinātie darbinieki, valsts civildienesta ierēdņi) atalgojuma palielināšanai tikai atsevišķām Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm (Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei un Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram), – 2024. gadā 353 792 euro, 2025. gadā 705 167 euro, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 1 130 273 euro.

Papildus minētajam vēlamies informēt, ka, ievērojot jautājuma aktualitāti par dažādās izmeklēšanas iestādēs (to struktūrvienībās) – Valsts policijā, Iekšējās drošības birojā, Valsts robežsardzē, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un Iekšējās drošības pārvaldē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – nodarbināto līdzīgas kvalifikācijas izmeklētāju līdzvērtīgas atlīdzības nodrošināšanu un ar šo jautājumu saistītos Valsts kontroles ieteikumus (revīzijas Nr. 2.4.1-5/2021 ''Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un kompetenču sadalījumu starp tām?'' ieteikums (21.10.2022. Nr. 2.4.1-5/2021/IET/50) Nr. 5), Noziedzības novēršanas padomes 2023. gada 29. marta sēdē doto uzdevumu (protokols Nr. 19  1. § 4. punkts), Iekšlietu ministrija veido starpinstitūciju darba grupu, lai izstrādātu jaunu atlīdzības sistēmu izmeklēšanas iestāžu izmeklētājiem, nodrošinot, ka līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība. Uzdevuma izpildei nepieciešams:

- apzināt veicamos pasākumus (reformas),  lai ieviestu vienotus nosacījumus izmeklētāju atlīdzības noteikšanai, un izstrādāt veicamo pasākumu plānu;

- izstrādāt normatīvo regulējumu par jaunu atlīdzības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, kas nodrošina vienotus nosacījumus atlīdzības noteikšanai izmeklētājiem;

- tiesībaizsardzības iestādēm piešķirt atbilstošu finansējumu normatīvā regulējuma ieviešanai, nodrošinot, ka līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība.

Līdz ar to plānots, ka, lai veicinātu līdzvērtīgas un konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanu izmeklētājiem 2025. gadā un turpmākajos gados, Iekšlietu ministrija virzīs attiecīgu 2025.–2027. gada prioritārā pasākuma pieteikumu. Nodrošinot vienotus nosacījumus un līdzvērtīgu atlīdzību izmeklētājiem, samazināsies izmeklētāju personālmainība, tai skaitā izmeklēšanas iestāžu savstarpējā konkurence izmeklētāju piesaistē un noturēšanā. Minētās jomas sakārtošana cieši saistīta ar konsorcija ''Iekšējās drošības akadēmija'' pirmā cikla augstākās izglītības programmā ''Pirmstiesas izmeklēšana'' Latvijas Universitātē uzņemto 88 topošo izmeklētāju nākotnes darba vietas izvēli un attiecīgu motivāciju.

          Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par papildu finansējuma piešķiršanu atlīdzības paaugstināšanai amatpersonām būs nepieciešams veikt grozījumus amatpersonu atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 565 ''Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām'' un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 ''Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru''.

         Vienlaikus informējam, ka Noziedzības novēršanas padomes 2023. gada 30. novembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojuma projekts "Par konceptu nepieciešamajiem pasākumiem, lai pilnveidotu korupcijas novēršanu un apkarošanu ministriju padotības iestādēs un nodrošinātu ātru, taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu izmeklēšanas iestāžu resursu izmantošanu" (statuss  - ierobežota pieejamība) un, ņemot vērā Noziedzības novēršanas padomes sēdē izskanējušos priekšlikumus un viedokļus, dots uzdevums atbildīgajām institūcijām līdz 2024. gada 1. februārim iesniegt Noziedzības novēršanas padomē vienotu redzējumu, lai risinātu jautājumu par izmeklēšanas iestāžu resursu lietderīgu izmantošanu.

III. Par iekšējās drošības spēju attīstību

Iekšējās drošības spēju attīstībai Iekšlietu ministrijai tika rezervēts finansējums[6] saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdes protokola Nr. 2 1. § 2. punktu un atbilstoši šī protokola 4. punktam šādiem ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem:

- Valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei 2023. gadā 23 778 418 euro, 2024. gadā 44 825 651 euro un 2025. gadā  8 970 425 euro;

- 15 jaunu katastrofu pārvaldības centru un administratīvā centra Jelgavā būvniecībai 2023. gadā 3 645 459 euro, 2024. gadā 35 958 953 euro un 2025. gadā 63 547 374 euro.

Attiecīgajos katastrofu pārvaldības centros paredzēts izvietot ne tikai Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu struktūrvienības, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām Mūkusalas ielā 101, Rīgā, 2023. gadā 1 028 896 euro, 2024. gadā un turpmāk 632 616 euro.

Valsts policijas struktūrvienībām, pārceļoties uz telpām Mūkusalas ielā 101, Rīgā, tiks nodrošināti darbam atbilstoši apstākļi, kā arī tiks racionalizēta personāla (piemēram, trīs dežūrposteņu vietā viens dežūrpostenis) un tehnisko (speciālo līdzekļu plānošana un izmantošana vienā vietā) resursu izmantošana, kā arī apmeklētājiem tiks nodrošināta vides pieejamība un ērti uzturēšanās apstākļi;

- speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 2023. gadā 23 070 823 euro, 2024. gadā 78 188 135 euro un 2025. gadā 65 046 151 euro.

Nodrošinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ar speciālajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, tiks uzlabota sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, pieejamība un darba apstākļi, kā arī paaugstināta sniegtā pakalpojuma kvalitāte un pieejamība ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā;

- datortehnikas un tīkla drošības iekārtu nomaiņai kiberdraudu mazināšanai Iekšlietu ministrijas resorā 2023. gadā 3 475 242 euro.

Turklāt, lai nodrošinātu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienības ar darba videi atbilstošām telpām un auto stāvlaukumu E. Birznieka-Upīša ielā 21A, 21C un 21D, Rīgā, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra protokola Nr. 2 1. § 18.2. apakšpunktam ir atbalstīts finansējums 2023. gadā 332 065 euro apmērā, 2024. gadā un 2025. gadā 299 155 euro apmērā ik gadu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra protokollēmuma Nr. 53 60. § 4. punktam un 5.2. apakšpunktam ir atbalstīts finansējums telpu E. Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, pielāgošanai Valsts policijas vajadzībām 2024. gadā 1 350 000 euro un telpu E. Birznieka-Upīša ielā 21A, 21C un 21D un Mūkusalas ielā 101, Rīgā, nomas un uzturēšanas izdevumu segšanai 2024. gadā un turpmāk ik gadu 1 143 746 euro.

Iekšlietu ministrijai finansējums iekšējās drošības spēju attīstībai ir rezervēts arī Budžeta likumprojektā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra protokola Nr. 47 43. § 2. punktu šādiem ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem:

- ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveidei 2024. gadā 25 000 000 euro, 2025. gadā 90 000 000 euro, 2026. gadā 50 000 000 euro;

- kiberdrošības stiprināšanai 2024. gadā 1 500 000 euro;

- Tempest datoru un to aprīkojuma nodrošinājumam valsts noslēpuma objektu apstrādei 2024. gadā 138 468 euro, 2025. gadā 187 968 euro, 2026. gadā 92 312 euro;

- informācijas sistēmas SIGMA-LRAS  funkcionalitātes pilnveidei 2024. un 2025. gadā ik gadu 96 250 euro.

Papildus tam Budžeta likumprojektā ir rezervēts finansējums arī pastiprinātā robežapsardzības režīma nodrošināšanai uz valsts ārējās robežas 10 464 368 euro apmērā, kas pamatā paredzēts valsts pastiprinātā robežapsardzības režīma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai (piemaksām, virsstundu apmaksai).

IV. Par pašvaldības policijas darbiniekiem izmaksāto uzturdevu kompensāciju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

 Informējam, ka saskaņā ar likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 8. panta otro daļu pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 ''Likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' normu piemērošanas kārtība” 18.¹ punkts nosaka – piemērojot likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Savukārt likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 9. panta pirmās daļas 16. punkts nosaka – gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Līdz ar to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas, kas ir izmaksātas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir noteikts konkrētās kompensācijas apmērs un piemērošanas kārtība.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 35. panta trešo daļu pašvaldības dome var paredzēt uzturdevas kompensāciju pašvaldības policijas darbiniekam, kurš veic likumā ''Par policiju'' noteiktos pienākumus. Pašvaldības dome nosaka kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību.

Tādējādi ne likumos, ne Ministru kabineta noteikumos nav noteiktas konkrētas izmaksu normas par uzturdevas kompensāciju pašvaldības policijas darbiniekam. Savukārt pašvaldības domei ir deleģētas tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt šo kompensāciju apmēru un izmaksāšanas kārtību.

Līdz ar to, ja pašvaldības domes izmaksātās uzturdevas kompensācijas pašvaldības policijas darbiniekiem ir izmaksātas saskaņā ar pašvaldību saistošajiem normatīvajiem aktiem, kuri nosaka kompensāciju apmēru un piemērošanas kārtību, nevis pamatojoties uz likumos vai Ministru kabineta noteiktajām normām, tad atbilstoši likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 8. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības domes izmaksātās uzturdevas kompensācijas pašvaldības policijas darbiniekiem ir ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis.

Tādējādi, lai pašvaldības policijas darbiniekiem izmaksātajām uzturdevas kompensācijām piemērotu likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 9. panta pirmās daļas 16. punktā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu, uzturdevas kompensāciju apmērs pašvaldības policijas darbiniekam ir jānosaka likumā vai Ministru kabineta noteikumos, lai visu pašvaldību policiju darbiniekiem tiktu noteikts horizontāls un caurskatāms uzturdevas apmērs. Turklāt tas ir būtiski, lai nezaudētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi un būtu noteikta skaidrība par uzturdevu apmēru pašvaldības policijas darbiniekiem.

[1] 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību I daļas 1. punkts

[2] Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 934 ''Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām''

[3] https://www.fm.gov.lv/lv/media/15779/download?attachment

[4] https://www.fm.gov.lv/lv/media/15849/download?attachment

[5] https://www.fm.gov.lv/lv/media/15745/download?attachment

[6] Finansējums plānots atsevišķā programmā (resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programma 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem''), un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.