23-TA-3186
Grozījumi Militārā dienesta likumā
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Latvijas Vēstnesis, ) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “jaunākā štāba virsnieka kurss” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kurss” (attiecīgā locījumā).
2.
Papildināt 12. panta otro daļu pēc vārdiem “izņemot normas, kuras nosaka” ar vārdiem “noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību”.
3.
18. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Militārajās izglītības iestādēs vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41. pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem vai ar aizsardzības ministra atļauju, nav mazāks par trīs gadiem. V8irsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 32 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību – līdz 35 gadu vecumam. Atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības var pieņemt lēmumu par šajā daļā noteiktā vecuma palielināšanu, nepārsniedzot divus gadus;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Militārajās izglītības iestādēs vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41. pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem vai ar aizsardzības ministra atļauju, nav mazāks par trīs gadiem. V8irsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 32 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību – līdz 35 gadu vecumam. Atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības var pieņemt lēmumu par šajā daļā noteiktā vecuma palielināšanu, nepārsniedzot divus gadus;
aizstāt trešajā daļā vārdus “līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem” ar vārdiem “aizsardzības ministra noteiktais laiks”;
izteikt piektās daļas otro teikumu jaunajā redakcijā: “Karavīrs neatmaksā kareivja pamatapmācības kursā, kadeta kandidāta kursā, kareivja speciālista pamatkursā, instruktora speciālista kursā vai virsnieka speciālista pamatkursā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ja karavīru atskaita no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, viņš mācību izdevumus neatmaksā, ja nodienē profesionālajā dienestā ne mazāk kā piecus gadus no dienas, kad karavīrs atskaitīts no izglītības iestādes (eksmatrikulēts no studiju programmas) vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas. Karavīrs, kurš atkārtoti atskaitīts no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie nosacījumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ.”
“(6) Ja karavīru atskaita no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, viņš mācību izdevumus neatmaksā, ja nodienē profesionālajā dienestā ne mazāk kā piecus gadus no dienas, kad karavīrs atskaitīts no izglītības iestādes (eksmatrikulēts no studiju programmas) vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas. Karavīrs, kurš atkārtoti atskaitīts no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie nosacījumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ.”
4.
Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdu “piecus” ar vārdu “divus”.
5.
20. pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda “saturu” ar vārdu “termiņu”;
papildināt pirmo daļu pēc vārda “saturu” ar vārdu “termiņu”;
papildināt pantu ar 1.ˡ daļu šādā redakcijā:
“(11) Pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas karavīram sniedz informāciju par viņa tiesībām, atlīdzības noteikšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Vienībai vai iestādei, kurā karavīrs pilda profesionālo dienestu, ir pienākums informēt karavīru par izmaiņām sniegtajā informācijā.”;
“(11) Pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas karavīram sniedz informāciju par viņa tiesībām, atlīdzības noteikšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Vienībai vai iestādei, kurā karavīrs pilda profesionālo dienestu, ir pienākums informēt karavīru par izmaiņām sniegtajā informācijā.”;
aizstāt trešajā daļā vārdus “laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem” ar vārdiem “aizsardzības ministra noteikto laiku”;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šā panta trešajā daļā noteikto laiku” ar vārdiem “aizsardzības ministra noteikto laiku”;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Ar personām, kuras aizsardzības ministrs pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā, slēdz profesionālā dienesta līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.”
“(6) Ar personām, kuras aizsardzības ministrs pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā, slēdz profesionālā dienesta līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.”
6.
27. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu “citā” ar vārdu “darbinieka”;
aizstāt pirmajā daļā vārdu “citā” ar vārdu “darbinieka”;
papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:
“(1¹) Šī panta pirmajā daļā minētais pārvietotais profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem darbinieka amatu, nav darbinieks, bet uz viņu attiecas Darba likuma 50. pants, 16. nodaļa, 77., 81., 83., 90., 145., 146. un 147.pants (tiktāl, ciktāl to nenosaka karavīra dienesta gaitu reglamentējošu normatīvo aktu normas). Karavīrs saņem karavīram noteikto atlīdzību, tai skaitā uzturdevu vai tās kompensāciju, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Karavīrs nesaņem darbiniekam paredzētos noteiktos pabalstus un kompensācijas. Darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību un disciplinārsodīšanas kārtību profesionālā dienesta karavīram nosaka Ministru kabinets.”
“(1¹) Šī panta pirmajā daļā minētais pārvietotais profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem darbinieka amatu, nav darbinieks, bet uz viņu attiecas Darba likuma 50. pants, 16. nodaļa, 77., 81., 83., 90., 145., 146. un 147.pants (tiktāl, ciktāl to nenosaka karavīra dienesta gaitu reglamentējošu normatīvo aktu normas). Karavīrs saņem karavīram noteikto atlīdzību, tai skaitā uzturdevu vai tās kompensāciju, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Karavīrs nesaņem darbiniekam paredzētos noteiktos pabalstus un kompensācijas. Darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību un disciplinārsodīšanas kārtību profesionālā dienesta karavīram nosaka Ministru kabinets.”
7.
. Papildināt 30. panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “iekļauto” ar vārdiem “augstāko instruktoru un”.
8.
Papildināt 33. panta otro daļu pēc vārda “virsnieku” ar vārdiem “vecāko un augstāko instruktoru”.
9.
41. pantā:
svītrot otro daļu;
svītrot otro daļu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris – kareivjiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem, bet aizsardzības ministrs – vecākajiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu vienu vai vairākas reizes uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz šā panta pirmajā daļā attiecīgajai dienesta pakāpei dienestam rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.”
“(3) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris – kareivjiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem, bet aizsardzības ministrs – vecākajiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu vienu vai vairākas reizes uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz šā panta pirmajā daļā attiecīgajai dienesta pakāpei dienestam rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.”
10.
Papildināt 43. panta otro daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:
“12) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par to, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Uz šī atzinuma pamata pieņemtā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā izpildi.”.
“12) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par to, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Uz šī atzinuma pamata pieņemtā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā izpildi.”.
11.
52.pantā:
aizstāt 1.punktā skaitli “426,86” ar skaitli “800”;
aizstāt 1.punktā skaitli “426,86” ar skaitli “800”;
aizstāt 2.punktā skaitli “284,57” ar skaitli “600”;
aizstāt 3.punktā “213,43” ar skaitli “400”.
12.
Svītrot 59. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “otrajā”.
13.
Svītrot 60.1 panta ceturtajā daļā vārdus “un fizisko sagatavotību”.
14.
63. pantā:
papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:
“(2¹) Rezerves karavīru, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, var ieskaitīt rezervistos. Ministru kabineta izveidotā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija izskata rezerves karavīru pieteikumus ieskaitīšanai rezervistos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;
papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:
“(2¹) Rezerves karavīru, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, var ieskaitīt rezervistos. Ministru kabineta izveidotā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija izskata rezerves karavīru pieteikumus ieskaitīšanai rezervistos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;
papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
“6) Latvijas pilsoņus, kas šī panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā ir ieskatīti rezervistos.”
“6) Latvijas pilsoņus, kas šī panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā ir ieskatīti rezervistos.”
15.
64. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā “Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite, iesaukšana aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām”;
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā “Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite, iesaukšana aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām”;
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
“(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
16.
Papildināt likumu ar 64.¹ pantu šādā redakcijā:
“64.¹Citu valstu pilsoņu dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos
Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi (turpmāk – ārzemnieks).
Ārzemnieku pieņem dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš:
atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;
nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta;
likumīgi uzturas Latvijas Republikā;
prot valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodas prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Aizsardzības ministrijas vārdā aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) slēdz ar ārzemnieku ārzemnieka militārā dienesta līgumu.
Ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
Ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēdz uz aizsardzības ministra noteikto laiku, kas nepārsniedz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.
Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi, bet ne ilgāk kā līdz šī panta piektajā daļā minētajam laikam.
Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.
Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pilda aktīvo dienestu un viņam ir karavīra statuss (viņš saņem karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas (izņemos tiesības uz izdienas pensiju)), par prettiesisku rīcību viņu sauc pie atbildības atbilstoši šī likuma 70. pantā noteiktajam.
Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķir dienesta pakāpes atbilstoši šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai gadījumā, ja persona atbilst šajā likumā noteiktajām pakāpes iegūšanas prasībām un ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
Līgumu izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Līgumu var izbeigt pirms termiņa šādos gadījumos:
Pusēm par to vienojoties.
Pēc vadības iniciatīvas:
1) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;
2) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;
3) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;
4) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta
5) karavīram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistītais kriminālsods."
“64.¹Citu valstu pilsoņu dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos
Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi (turpmāk – ārzemnieks).
Ārzemnieku pieņem dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš:
atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;
nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta;
likumīgi uzturas Latvijas Republikā;
prot valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodas prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Aizsardzības ministrijas vārdā aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) slēdz ar ārzemnieku ārzemnieka militārā dienesta līgumu.
Ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
Ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēdz uz aizsardzības ministra noteikto laiku, kas nepārsniedz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.
Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi, bet ne ilgāk kā līdz šī panta piektajā daļā minētajam laikam.
Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.
Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pilda aktīvo dienestu un viņam ir karavīra statuss (viņš saņem karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas (izņemos tiesības uz izdienas pensiju)), par prettiesisku rīcību viņu sauc pie atbildības atbilstoši šī likuma 70. pantā noteiktajam.
Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķir dienesta pakāpes atbilstoši šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai gadījumā, ja persona atbilst šajā likumā noteiktajām pakāpes iegūšanas prasībām un ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
Līgumu izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Līgumu var izbeigt pirms termiņa šādos gadījumos:
Pusēm par to vienojoties.
Pēc vadības iniciatīvas:
1) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;
2) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;
3) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;
4) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta
5) karavīram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistītais kriminālsods."
17.
Aizstāt 72. pantā vārdu “vainīga” ar vārdu “vainojama”.
18.
Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 32. un 33. punktu šādā redakcijā:
“32. Šā likuma 33. panta otrajā daļā minētais nosacījums par vismaz vienas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālās valodas prašanu vecāko un augstāko instruktoru dienesta pakāpes saņemšanai stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
33. Ja kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīri, kas atbilstoši šā likuma 41. panta otrajai daļai ieņēma svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatus, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu un tika atvaļināti, viņiem sasniedzot 55 gadu vecumu, vai virsnieku sastāva karavīri — viņiem sasniedzot 60 gadu vecumu, un šiem kareivju un instruktoru vai virsnieku sastāva karavīriem piešķirta izdienas pensija, viņi saglabā šā likuma 59. panta otrajā daļā minētās tiesības.”
“32. Šā likuma 33. panta otrajā daļā minētais nosacījums par vismaz vienas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālās valodas prašanu vecāko un augstāko instruktoru dienesta pakāpes saņemšanai stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
33. Ja kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīri, kas atbilstoši šā likuma 41. panta otrajai daļai ieņēma svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatus, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu un tika atvaļināti, viņiem sasniedzot 55 gadu vecumu, vai virsnieku sastāva karavīri — viņiem sasniedzot 60 gadu vecumu, un šiem kareivju un instruktoru vai virsnieku sastāva karavīriem piešķirta izdienas pensija, viņi saglabā šā likuma 59. panta otrajā daļā minētās tiesības.”
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds