Noteikumu (grozījumu) projekts

22-TA-3635
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
13.panta ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 223. nr.; 2018, 157. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Noteikumi attiecas uz apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai atrodas jonizējošā starojuma laukā operatora kontroles un pārraudzības zonās (turpmāk – operatora kontrolētā zona)."
2.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Operators nodrošina apstarošanas kontroli un saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu arī tiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, kurus nenodarbina operators, kas ir atbildīgs par operatora kontroles un pārraudzības zonām, bet kuri šajās zonās veic kādas darbības, tai skaitā arī mācekļiem un studentiem (turpmāk - viesstrādnieki), sadarbojoties ar viesstrādnieku darba devēju."
3.
Svītrot 7.1. apakšpunktu.
4.
Izteikt 7.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.3. reizi mēnesī, ja atbilstoši radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmai nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām;".
5.
Svītrot 7.4. apakšpunktu.
6.
Papildināt ar 7.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"7.5. reizi sešos mēnešos pirmajā darbības gadā, jaunam operatoram uzsākot veikt licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai uzsākot licencējamu darbību veikšanu jaunā jomā, operatora nodarbinātajiem B kategorijas darbiniekiem."
7.
Papildināt ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Papildus operators nodrošina A kategorijas darbiniekiem ekstremitāšu un acu dozimetrus atbilstoši veicamo darbību specifikai un radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta izvērtētajiem aizsardzības pasākumiem."
8.
Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ja operators darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem izmanto EPD dozimetrus, individuālās dozimetrijas mērījumu veikšanas nosacījumus operators iekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, ievērojot EPD dozimetru ražotāja noteiktās prasības."
9.
Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens A kategorijas, kā arī šo noteikumu 7.5. apakšpunktā noteiktais darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra."
10.
Svītrot 10. punktu.
11.
Svītrot 11. punktu.
12.
Svītrot 12. punktu.
13.
Svītrot 13. punktu.
14.
Svītrot 15.3. apakšpunktu.
15.
Izteikt 15.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.4. laikā, kad individuālais dozimetrs netiek lietots, to glabā darbu vadītāja norādītajā vietā, kurā nav jonizējošā starojuma avotu, kas varētu radīt individuālā dozimetra apstarojumu virs dabiskā fona līmeņa;".
16.
Izteikt 15.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.5. atdod individuālo dozimetru darbu vadītājam kārtējo un ārpuskārtas nolasījumu veikšanai, kā arī pēc tam, kad ir beidzis darba tiesiskās attiecības ar operatoru. "
17.
Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem un operators, kurš nodrošina darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar EPD dozimetriem, par mērījumu rezultātiem informē Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs):
16.1. ne retāk kā četras reizes gadā (līdz kārtējā gada 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim);
16.2. nekavējoties, ja konstatēts noteiktā dozas limita – 20 mSv gadā vai proporcionāli 5mSv ceturksnī - pārsniegums."
18.
Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Operators pastāvīgo darba vietas monitoringu nodrošina:
18.1. uzsākot jonizējošā starojuma avota lietošanu;
18.2. jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā:
18.2.1. ne retāk kā reizi piecos gados - zobārstniecības, osteodensitometrijas un mamogrāfijas rentgeniekārtām, radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);
18.2.2. ne retāk kā reizi trijos gados - radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas, datortomogrāfijas iekārtām un elektronu paātrinātājiem, kurus lieto nemedicīniskajā apstarošanā, radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto medicīnā, medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, kuras lieto, apzināti apstarojot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā;
18.2.3. radioaktīvo vielu saturošiem jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši darba vietas monitoringa programmā noteiktajai regularitātei, ņemot vērā veicamos darbus ar jonizējošā starojuma avotiem;
18.3. pēc katras jonizējošā starojuma avota lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma avota parametrus;
18.4. pēc izmaiņām jonizējošā starojuma avotu izvietojumā telpā vai pēc izmaiņām jonizējošā starojuma ierobežojošu aizsargbarjeru, telpu durvju, logu vai sienu konstruktīvajos risinājumos."
19.
Svītrot 19.3. apakšpunktu.
20.
Izteikt 19.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.6. darbu vadītājs, ja viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā trīs gadi;
19.6.1. (Svītrots)
19.6.2. (Svītrots)".
21.
Papildināt ar 19.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.7. medicīnas fiziķis, ja viņa pieredze darba vietas monitoringa veikšanā ir vairāk nekā trīs gadi."
22.
Svītrot 20. punktu.
23.
Svītrot 21. punktu.
24.
Svītrot 22. punktu.
25.
Izteikt 25. punktu šādā redakcijā:
"25. Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams nodrošināt īpašo darba vietas monitoringu, izmantojot sarežģītus mērinstrumentus, vai veikt kompleksos mērījumus, tos veic šo noteikumu 19. punktā norādītās personas. Operators papildus izmanto īpašo monitoringu, ja individuālās dozimetrijas rezultāti norāda, ka darbinieka saņemtā jonizējošā starojuma doza gada laikā būtiski pārsniedz kādu no šādiem limitiem:
25.1. 20 mSv – efektīvā doza visam ķermenim;
25.2. 20 mSv - ekvivalentā doza acs lēcai vienā gadā vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu 50 mSv vienā gadā;
25.3. 500 mSv – ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai;
25.4. 500 mSv – ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm."
26.
Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Operators izstrādā darba vietas monitoringa programmu, kas ir radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas sastāvdaļa un kurā iekļauj:
26.1. informāciju par jonizējošā starojuma avotu (nosaukums, modelis un numurs) un jonizējošā starojuma veidu, enerģiju un radioaktivitāti;
26.2. darba vietas monitoringā mērāmos lielumus (dozas jauda vai radioaktivitāte) un mērīšanas regularitāti;
26.3. darba vietas monitoringa teritoriju, mērījuma vietu izvēli, ņemot vērā darbinieku vai iedzīvotāju atrašanās vietas;
26.4. mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru, ja darba vietas monitoringu veic darbu vadītājs vai medicīnas fiziķis, vai operatora radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts;
26.5. pasākumus, kurus veic, ja darba vietas monitoringa rezultāti norāda, ka varētu tikt pārsniegti jonizējošā starojuma dozu limiti un ierobežojumi (optimizācijas kritēriji)."
27.
Svītrot 27. punktu.
28.
Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Operators, izstrādājot darba vietas monitoringa programmu:
28.1. ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu;
28.2. novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām un iedzīvotājiem;
28.3. izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:
28.3.1. radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;
28.3.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā."
29.
Papildināt ar 28.1 punktu šādā redakcijā:
"28.1 Darbu vadītājs kontrolē darba vietas monitoringa programmas īstenošanu."
30.
Papildināt ar 28.2 punktu šādā redakcijā:
"28.2 Operators nodrošina piekļuvi inspicēšanas institūcijai vai akreditētai laboratorijai, vai radiācijas drošības ekspertam, vai medicīnas fizikas ekspertam operatora darba vietas monitoringa programmai. Inspicēšanas institūcija vai akreditēta laboratorija, vai radiācijas drošības eksperts, vai medicīnas fizikas eksperts, veicot darba vietas monitoringu, ievēro operatora darba vietas monitoringa programmā noteiktās prasības."
31.
Papildināt ar 28.3 punktu šādā redakcijā:
"28.3 Darba vietas monitoringa veicējs - radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts atbilstoši centra izsniegtajai licencei darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem - savā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļauj mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamo aparatūru."
32.
Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29. Operators pēc darba vietas monitoringa izpildes 10 gadus glabā šādu informāciju par darba vietas monitoringu:
29.1. darba vietas monitoringa teritorija;
29.2. mērīšanas datums un laiks;
29.3. izmērītie lielumi:
29.3.1. radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, – darbībām ar radioaktīvajām vielām;
29.3.2. jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, – darbībām ar jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;
29.4. mērīšanas līdzeklis, ar kuru ir veikti mērījumi;
29.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:
29.5.1. radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;
29.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;
29.6. par mērījumiem atbildīgās personas vārds un uzvārds."
33.
Izteikt 30. punktu šādā redakcijā:
"30. Ja darba vietas monitoringa rezultāti ir izmantoti darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumam, šos rezultātus operators glabā visu darbinieka darbības laiku un līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu."
34.
Izteikt 31. punktu šādā redakcijā:
"31. Ja notikusi radiācijas avārija, darbu vadītājs informē centru un nodrošina operatīvo darba vietas monitoringu. Ja radiācijas avārija notikusi, veicot darbības ar radioaktīvajām vielām, darbu vadītājs nodrošina arī īpašo monitoringu, lai noteiktu radioaktīvo vielu daudzumu cilvēka ķermenī un atsevišķos orgānos vai izdalījumos no cilvēka ķermeņa."
35.
Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Ja A kategorijas vai šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minētajam darbiniekam nav bijis iespējams veikt individuālo monitoringu vai ja tā rezultāti ir nepietiekami, darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtēšanai izmanto individuālā monitoringa rezultātus, kas iegūti veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem, un darba vietas monitoringa rezultātus."
36.
Svītrot 35. punktu.
37.
Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:
"36. Darbinieku saņemtā apstarojuma reģistrēšanai centrs uztur datubāzi par A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku saņemto apstarojumu, kurā, izmantojot ārstniecības iestādes, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", operatoru un darba vadītāju sniegtos datus, iekļauj šo noteikumu  ​39.1 punktā minēto informāciju par katru darbinieku."
38.
Svītrot 37. punktu.
39.
Svītrot 38. punktu.
40.
Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām operators un centrs glabā līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu."
41.
Papildināt ar 39.1 punktu šādā redakcijā:
"39.1 Operators reģistrē šādu informāciju par katru A kategorijas darbinieku un šo noteikumu 7.5. apakšpunktā minēto darbinieku:
39.11. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.12. informācija par darba vietu un amatu:
39.12.1. operatora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.12.2. darba uzsākšanas datums un pabeigšanas datums;
39.12.3. darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv);
39.12.4. darbinieka noteiktā laikposmā un gadā saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv)."
42.
Papildināt ar 39.2 punktu šādā redakcijā:
"39.2 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" centram iesniedz šādu informāciju par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātiem ar TLD dozimetriem:
39.21. darbinieka vārds, uzvārds, personas kods;
39.22. operatora nosaukums un reģistrācijas numurs;
39.23. dozimetra izsniegšanas datums un mērījuma nolasīšanas datums;
39.24. dozimetra nomērītā doza;
39.25. dozimetra veids - ķermeņa, pirkstu, roku, acs dozimetrs;
39.26. informāciju par dozimetra novietojumu - ja darbiniekam ir vairāki dozimetri, piemēram, virs un zem priekšauta, fona noteikšanai u.c;
39.27. informāciju par dozas mērījuma fona līmeņa atņemšanas metodiku vai atņemšanā izmantoto fona līmeņa vērtību."
43.
Papildināt ar 39.3 punktu šādā redakcijā:
"39.3 Ja darbinieks veic darbus ar jonizējošā starojuma avotiem pie vairākiem operatoriem, viņš informē darba vadītāju par citām darbavietām, lai nodrošinātu, ka darba devējam ir pieejama informācija par darbinieku, par kuriem atbildīgs ir cits darba devējs vai operators, saņemto apstarošanu (dozām).
 ".
44.
Papildināt ar 39.4 punktu šādā redakcijā:
"39.4 Darbu vadītājs informāciju par darbinieka saņemtajām dozām darbiniekam izsniedz:
39.41. obligātās veselības pārbaudes veikšanai; 
39.42. ja darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā; 
39.43. ja darbinieks veic darbību vairāku operatoru kontrolētajās zonās; 
39.44. saņemot individuālā monitoringa rezultātus un arī pēc darbinieka pieprasījuma, tajā skaitā mērījumu rezultātiem, kas varētu būt izmantoti šo rezultātu novērtēšanā, vai darbinieka dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu."
45.
Papildināt ar 39.5 punktu šādā redakcijā:
"39.5 Viesstrādnieka darba devējs, pirms viesstrādnieks uzsāk strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem operatora kontrolētajā zonā, operatoram nodod šādu informāciju:
39.51. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods; 
39.52. viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
39.53. darba uzsākšanas datums;
39.54. darbinieka klasifikācija (A vai B kategorijas darbinieks); 
39.55. darbinieka pēdējo piecu gadu saņemtās dozas."
46.
Papildināt ar 39.6 punktu šādā redakcijā:
"39.6 Operators reģistrē šādu informāciju par A kategorijā iedalīta viesstrādnieka saņemto apstarojumu
39.61. darbinieka vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, valstspiederība un personas kods;
39.62. informācija par darbavietu un amatu: 
39.63. operatora  un viesstrādnieka darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese; 
39.64. darbinieka klasifikācija (A kategorijas darbinieks); 
39.65. darba uzsākšanas un beigšanas datums; 
39.66. saņemtā jonizējošā starojuma doza visam ķermenim (ārējais, iekšējais un kopējais apstarojums, mSv); 
39.67. saņemtā jonizējošā starojuma doza ķermeņa daļām un iekšējiem orgāniem (ārējais un iekšējais apstarojums, mSv)."
47.
Papildināt ar 39.7 punktu šādā redakcijā:
"39.7 Operators viesstrādniekiem nodrošina individuālo dozimetriju un saņemtā apstarojuma uzskaiti."
48.
Papildināt ar 39.8 punktu šādā redakcijā:
"39.8 Viesstrādnieka darba devējs nodrošina informācijas uzturēšanu par darbinieka saņemtajām dozām, veicot darbības pie operatora. "
49.
Papildināt ar 39.9 punktu šādā redakcijā:
"39.9 Viesstrādnieka darba devējs informē darbinieku par individuālā monitoringa rezultātiem pēc to saņemšanas un arī pēc darbinieka pieprasījuma, tajā skaitā mērījumu rezultātiem, kas varētu būt izmantoti šo rezultātu novērtēšanā, vai darbinieka dozas novērtējuma rezultātiem, kas iegūti, pamatojoties uz darba vietas monitoringu. "
50.
Papildināt ar 39.10 punktu šādā redakcijā:
"39.10 Operators centram iesniedz šo noteikumu 39.6 punktā minēto informāciju par viesstrādnieka saņemto apstarojumu."
51.
Svītrot VII nodaļu.
52.
Papildināt ar 54.1 punktu šādā redakcijā:
"54.1 Dozu uzskaites grāmatiņas, kas izdotas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šo noteikumu VII nodaļā, operators nodod centram līdz 2028.gada 31. decembrim."
53.
Papildināt ar 54.2 punktu šādā redakcijā:
"54.2 Uzsākot šo noteikumu ​39.1 punktā noteiktās informācijas reģistrēšanu par A kategorijas darbinieku saņemto apstarojumu un pārtraucot informācijas pildīšanu dozu uzskaites grāmatiņā, operators reģistrē darbinieka pēdējo trīs gadu laikā saņemtās dozas."
54.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom , ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom."
55.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
56.
Svītrot 2. pielikumu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-3635 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-3635 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2013.gada 12.novembra

noteikumiem Nr. 1284


Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba vietas monitoringa nosacījumi


I. Individuālo dozimetru kalibrēšanas nosacījumi

1. Individuālo dozimetru kalibrēšanas un darba spēju pārbaudes biežumu, apjomu un metodes nosaka atbilstoši mēriekārtu un individuālo dozimetru ražotāja ieteikumiem.

2. Izmantojot termoluminiscences metodi:

2.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 25 % vai mazāka;

2.2. jonizējošā starojuma dozu mērīšanai izmanto nolasīšanas iekārtu, kas kalibrēta laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā;

2.3. TLD dozimetros izmantojamo tablešu jutības faktoru pārbauda ne retāk kā reizi gadā, izmantojot TLD dozimetru apstarošanas iekārtu ar ražotāja sertificētu jonizējošā starojuma avotu.

3. Izmantojot EPD dozimetrus:

3.1. nodrošina, lai kopējā nenoteiktība ir ± 10 % vai mazāka;

3.2. EPD dozimetru kalibrēšanu ne retāk kā reizi divos gados veic laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētā laboratorijā.

II. Darba vietas monitoringa nosacījumi

4. Veicot darba vietas monitoringu, darba vietas monitoringa veicējs nodrošina, lai:

4.1. mērījumam 95 % ticamības intervālā dozas jaudas paplašinātā nenoteiktība nepārsniedz ± 30 %, ja jonizējošā starojuma lauks ir viendabīgs, vai ± 50 %, ja jonizējošā starojuma lauks nav homogēns un apstākļi var būtiski atšķirties no standartapstākļiem;

4.2. mērījumi tiktu veikti visās darba vietās ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī vietās, kurās iedzīvotāju  – piemēram, apmeklētājus, pacientus un citus nodarbinātos, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem un neatrodas jonizējošā starojuma zonā, – ietekmē jonizējošā starojuma avoti.

5. Darba vietas atbilstību novērtē:

5.1. pamatojoties uz jonizējošā starojuma dozas jaudas mērījumiem, ņemot vērā visu to jonizējošā starojuma avotu plānoto maksimālo noslodzi gada laikā, kas ietekmē attiecīgo darba vietu un vietu, kur var atrasties iedzīvotāji;

5.2. ņemot vērā iespējamo iekšējo apstarojumu, veicot darbības ar vaļējiem avotiem vai radioaktīvajiem atkritumiem;

5.3. ievērojot šādus novērtēšanas kritērijus:

5.3.1. jonizējošā starojuma dozu limitus darbiniekiem un iedzīvotājiem;

5.3.2. iedzīvotāju aizsardzības no jonizējošā starojuma optimizāciju, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā."