MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2021. gada 10. marta vēstuli Nr. 111.9/2-46-13/21 par iespējamiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un izsaka šādu viedokli.

Šobrīd atbilstoši vispārīgajai kārtībai saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ienākums, ko gūst fiziskā persona, atsavinot kapitāla aktīvu^[1] Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un maksātnespējīgajai fiziskai personai iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistības, kas rodas, gūstot ienākumu no maksātnespējas procesa ietvaros atsavinātā kapitāla aktīva, ir jāsedz pašai. Ienākumam no kapitāla pieauguma piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 % apmērā. Savukārt par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 16.¹ pantā nav noteikts citādi.

Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likumu fiziskās personas – parādnieka – rīcībā šā nodokļa segšanai ir tikai divas trešdaļas no saviem ienākumiem, kas nepieciešami, lai segtu maksātnespējīgās fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to var rasties situācija, ka fiziskā persona atkārtoti kļūst maksātnespējīga, jo nespēj veikt kārtējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, kuri radušies jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Turklāt jāuzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādniekam piederošā manta jeb kapitāla aktīvi (izņemot mājoklis, ja par to tiek panākta attiecīga vienošanās ar nodrošināto kreditoru saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148. pantā noteikto). Tādējādi kapitāla aktīva atsavināšana notiek obligāti un neatkarīgi no parādnieka izvēles.

Lai novērstu iespēju, ka fiziskai personai rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds, jo viņa nespēj samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākuma, kas gūts maksātnespējas procesa ietvaros, uz likuma pamata atsavinot kapitāla aktīvu, ierosinām veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Maksātnespējas likuma 164. pants nosaka parādnieka atbrīvošanu no saistībām fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. panta pirmo, otro un trešo daļu, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas. Savukārt parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības. Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

Nosakot minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu, iepriekš minētā problēma, ka fiziskai personai rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds, jo viņa nespēj samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākuma, kas gūts maksātnespējas procesa ietvaros, uz likuma pamata atsavinot kapitāla aktīvu, tiek atrisināta attiecībā uz personām, kas izpilda Maksātnespējas likumā noteiktos nosacījumus. Tādējādi minētais ierosinājums paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Savukārt pārējos gadījumos (konstatēti ierobežojumi, izpildītas visas saistības, nav pieteicies neviens kreditors, nav atbrīvots no saistībām) piemērojama vispārējā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, t. i., ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (ja vien netiek piemērots kāds no likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumiem) un ienākumam no kapitāla pieauguma tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20 % apmērā.

Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanu praksē, lai novērtētu un izanalizētu, vai minētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiek izmantots ļaunprātīgi, piemēram, lai izvairītos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma vai to samazinātu. Šobrīd, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem par pēdējā laikā notikušajiem maksātnespējas procesiem, kuru ietvaros atsavina fiziskās personas nekustamo īpašumu, konstatēts, ka šādu gadījumus skaits ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to, mūsuprāt, pašreizējā situācijā, atsavinot fiziskās personas nekustamo īpašumu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, nepastāv būtiski riski, ka fiziskās personas izvairās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem vai tos samazina. Tomēr uzskatām, ka ierosinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošana praksē vismaz sākuma periodā būtu jāuzrauga. Tādējādi Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūnijam izvērtēs likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35.⁶ punkta piemērošanu praksē un iesniegs Saeimai izvērtējumu par minētās normas piemērošanu, kas ļaus pieņemt lēmumu par to, vai minētā norma arī turpmāk likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var tikt saglabāta kā pastāvīga norma, jo sasniedz savus mērķus un nerada būtiskus nodokļu izvairīšanās riskus, vai arī izvērtējums liecina, ka minētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums tomēr jāatceļ.^[2]

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas skaidrību, nepieciešams noteikt arī pārejas noteikumus attiecībā uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanu. Tādējādi būtu jāparedz, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz to fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros pārdoto kapitāla aktīvu, kas pārdots pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

Lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir informācija par fiziskajām personām, kas atbrīvotas no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu (t. i., lai Valsts ieņēmumu dienests zinātu, kurām fiziskajām personām ir piemērojams minētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums), fiziskajām personām pašām būs jāiesniedz nepieciešamā informācija (tiesas lēmums par atbrīvošanu/neatbrīvošanu no saistībām) Valsts ieņēmumu dienestam minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanai. Papildus norādāms, ka, ievērojot procesu digitalizācijas principus, tiek apsvērta iespēja parādnieka pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam aizstāt ar tiesas lēmuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu automatizētu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam valsts informācijas sistēmu līmenī. Jāuzsver, ka procesa digitalizācija tiek vērtēta, ievērojot tā izstrādei nepieciešamo finansējuma apjomu, kā arī avotu kontekstā ar iepriekš minēto par normas praktiskas piemērošanas analīzi līdz 2027. gada 1. jūnijam. Līdz šāda risinājuma iespējamai izstrādei ir samērīgi un pamatoti pienākumu paredzēt pašam parādniekam.

Vienlaikus saistībā ar minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma ieviešanu nepieciešams precizēt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā. Kā jau iepriekš minēts, šobrīd saskaņā ar likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto regulējumu par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 16.¹ pantā nav noteikts citādi. Tādējādi ir iespējams, ka brīdī, kad tiesa pieņem lēmumu par fiziskās personas atbrīvošanu no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu, fiziskā persona jau ir nokavējusi deklarācijas iesniegšanas brīdi un nodokļa samaksas termiņu (t. sk. var tikt aprēķināta arī nokavējuma nauda). Turklāt ir iespējams, ka fiziskās personas maksātnespējas process nebeidzas sekmīgi un fizisko personu neatbrīvo no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Lai novērstu iespējamās problēmsituācijas, būtu nepieciešams noteikt, ka par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Ņemot vērā minēto, ierosinām šādus priekšlikumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem:

1. Papildināt 9. panta pirmo daļu ar 35.⁶ punktu šādā redakcijā:

"35⁶) ienākums, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu;".

2. Papildināt 16.¹ pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"17. Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 186. un 187. punktu šādā redakcijā:

"186. Grozījumi šā likuma 9. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar 35.⁶ punktu un 16.¹ panta septiņpadsmitā daļa ir attiecināma uz to fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros pārdoto kapitāla aktīvu, kas pārdots pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

187. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūnijam izvērtē šā likuma 9. panta pirmās daļas 35.⁶ punkta piemērošanu praksē un iesniedz Saeimai izvērtējumu par nepieciešamību atcelt attiecīgo izņēmumu."

____________________________

^[1] Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta otro daļu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē kapitāla aktīvi ir:

1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;

2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);

5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;

6) intelektuālā īpašuma objekti;

7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;

8) virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

^[2] Minēto izvērtējumu izstrādās Finanšu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Lai veiktu minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma izvērtējumu, Tieslietu ministrija sniegs informāciju Finanšu ministrijai par maksātnespējas procesiem, kuros fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu un ir atsavināti fiziskās personas kapitāla aktīvi (piemēram, informāciju par atsavinātajiem kapitāla aktīvu veidiem, kapitāla aktīvu skaitu, kapitāla aktīva vērtību un atsavināšanas cenu u. c.).