21-TA-597
Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Pacientu tiesību likuma
16.panta trešo daļu un 17.panta pirmo un trešo daļu
16.panta trešo daļu un 17.panta pirmo un trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā no Ārstniecības riska fonda pieprasa atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (turpmāk – kaitējums), kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem;
1.2.
kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;
1.3.
Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību.
1.1
Noteikumi neattiecas uz klīnisko pētījumu ietvaros saņemto ārstniecību.
(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)
2.
Ārstniecības riska fonda darbību nodrošina šādas iestādes:
2.1.
Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu un pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt;
2.2.
Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests), kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.
(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
II.Kārtība, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda
3.
Pacients, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu ir tiesīgs prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (turpmāk – iesniedzējs), ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā paredzētos atlīdzības prasījuma termiņus, aizpilda un iesniedz inspekcijā atlīdzības prasījuma iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
3.1
Pacienta nāves gadījumā atlīdzības prasījuma iesniegumu ir tiesīgs iesniegt pacienta mantinieks, pievienojot apliecību par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecību.
(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)
4.
Ja iesniedzējs prasa atlīdzināt ārstniecības izdevumus, atlīdzības prasījuma iesniegumam pievieno ārstniecības izdevumu deklarāciju un maksājuma dokumentus atbilstoši šo noteikumu 1.1 pielikumam, kā arī:
4.1.
ārstniecības izdevumus apliecinošus personificētus attaisnojuma dokumentus, kas apliecina izmaksas par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju (čekus, kvītis);
4.2.
medicīnas dokumentus, kas pamato saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus, zāļu vai medicīnas ierīču iegādi (ārstniecības iestādes izraksts/epikrīze, ārsta speciālista (konsultanta) atzinums, recepte), par kuriem iesniegti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētie dokumenti.
(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)
4.1
Ja pacients saistībā ar nodarītā kaitējuma novēršanu turpina ārstēties pēc inspekcijas lēmuma pieņemšanas par atlīdzības izmaksāšanu, pacients ir tiesīgs iesniegt šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, bet ne biežāk kā vienu reizi pusgadā.
(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
III.Kārtība, kādā novērtē atlīdzības prasījumu, kā arī lēmuma pieņemšanas un atlīdzības izmaksas kārtība
5.
Inspekcija, saņemot iesniedzēja atlīdzības prasījuma iesniegumu, izvērtē tajā iekļauto informāciju un pievienotos dokumentus (ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus). Ja inspekcija konstatē, ka atlīdzības prasījuma iesniegums ir nepilnīgs, tas piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam mēneša laikā iesniegt papildu informāciju.
(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
6.
Inspekcija, izvērtējot atlīdzības prasījuma iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, uzsāk ekspertīzi vai pieņem lēmumu par atteikumu izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu:
6.1.
ja iesniegumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma;
6.2.
ja nav ievēroti Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā norādītie atlīdzības prasījuma termiņi;
6.3.
ja pacienta nāves gadījumā nav iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība.
(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
7.
Inspekcija:
7.1.
veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi;
7.2.
konstatē kaitējuma esību vai neesību;
7.3.
konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību;
7.4.
atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam nosaka konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Ja konstatēti vairāki šo noteikumu 2. pielikumā minētie kaitējuma veidi, kaitējuma apmēru nosaka smagākā kaitējuma veida procentuālā apmēra ietvaros.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
7.1
Inspekcija ir tiesīga neveikt šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minēto darbību, ja iepriekš pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzē jau ir veikts konkrētās ārstniecības epizodes izvērtējums.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
8.
Inspekcija, veicot šo noteikumu 7.punktā minētās darbības, ir tiesīga:
8.1.
pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus;
8.2.
lūgt citas ārstniecības personas vai ārstu profesionālās asociācijas sniegt viedokli par pacientam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu, nodrošinot pieejamību pacienta medicīniskajai dokumentācijai;
8.3.
pieprasīt, lai komisija (ne mazāk kā triju ārstniecības personu sastāvā, ja nepieciešams, pieaicinot speciālistus no citām ārstniecības iestādēm), ko izveidojis tās ārstniecības iestādes vadītājs, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, veiktu izvērtējumu un sniegtu inspekcijai viedokli par kaitējuma esību vai neesību un kaitējuma apmēru.
(Grozīts ar MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)
9.
Kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smagumu procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus un tiem noteikto īpatsvaru:
9.1.
veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;
9.2.
paredzamā slimības norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu;
9.3.
pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;
9.4.
ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai veiktās ārstniecības laikā, tās ieguldījums pacienta veselības traucējumu atpazīšanā un veselības stāvokļa uzlabošanā;
9.5.
apstākļi un vide ārstniecības iestādē, nepieciešamo resursu pieejamība ārstniecības iestādē.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
9.1
Inspekcija aprēķina pacientam izraisītā kaitējuma smaguma apmēru, izteiktu procentos, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktu un izmantojot šādu formulu:
K = I – (I × (N1 + N2 + N3 + N4 + N5)), kur
K – kaitējuma smaguma apmērs procentos saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9. punktā minētos kritērijus;
I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajam kaitējuma veidam;
N1 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. apakšpunktu;
N2 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu;
N3 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.3. apakšpunktu;
N4 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.4. apakšpunktu;
N5 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.5. apakšpunktu.
K – kaitējuma smaguma apmērs procentos saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9. punktā minētos kritērijus;
I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajam kaitējuma veidam;
N1 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. apakšpunktu;
N2 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu;
N3 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.3. apakšpunktu;
N4 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.4. apakšpunktu;
N5 – atbilstošais kritērija koeficients saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 2.5. apakšpunktu.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
10.
Pēc šo noteikumu 7., 8., 9. un 9.1 punktā minēto pasākumu veikšanas inspekcija Pacientu tiesību likuma 16. panta sestajā daļā noteiktajos termiņos pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību. Lēmumā norāda:
10.1.
kaitējuma esību vai neesību;
10.2.
kaitējuma apmēru, izteiktu procentos;
10.3.
vai ir konstatēts kāds no šo noteikumu 12.punktā minētajiem apstākļiem.
(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239; MK 18.05.2021. noteikumiem Nr. 311)
11.
(Svītrots ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
11.1
Ja inspekcija konstatējusi kaitējuma esību pacienta veselībai vai dzīvībai, tā divu nedēļu laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas informāciju par atzinuma secinājumu daļā konstatēto kaitējumu nosūta ārstniecības iestādei, kuras darbībā tika konstatēta kaitējuma esība.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
12.
Inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ir viens no šādiem apstākļiem:
12.1.
nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;
12.2.
orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;
12.3.
pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos un ir kavējis ārstniecības personu sniegt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus;
12.4.
pacients ir atteicies no ārstniecības;
12.4.1
nav konstatēta kaitējuma esība;
12.5.
attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja izdevumi nav saistīti ar ārstniecības laikā ārstniecības personas nodarītā vai apstākļu radītā kaitējuma nelabvēlīgo seku pacienta dzīvībai vai veselībai novēršanu vai mazināšanu;
12.6.
attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja saņemta izdevumu atmaksa no ārstniecības iestādes, apdrošinātāja vai citā veidā;
12.7.
attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja atlīdzības prasījuma iesniegumam nav pievienoti ārstniecības izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti un iesniedzējs attiecīgos dokumentus nav iesniedzis arī pēc inspekcijas pieprasījuma.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
13.
Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu, izmaksājamās atlīdzības apmēru par kaitējumu inspekcija aprēķina, izmantojot šādu formulu:
KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;
K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;
a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.
| KA = | K × a | , kur |
| 100 |
KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;
K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;
a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.
(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 239)
14.
Atlīdzības izmaksu par kaitējumu un ārstniecības izdevumiem dienests atbilstoši inspekcijas lēmumam par atlīdzības izmaksāšanu nodrošina 90 darbdienu laikā pēc inspekcijas lēmuma spēkā stāšanās, pārskaitot atlīdzību uz bankas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kas atvērts uz šo noteikumu 15. punktā minētās personas vārda.
(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
14.1
Ja inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā atdod iesniedzējam šo noteikumu 4. punktā minēto dokumentu oriģinālus.
(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
14.2
Ja inspekcija pieņem lēmumu izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tā neatdod iesniedzējam šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos dokumentus.
(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
15.
Atlīdzību izmaksā:
15.1.
pacientam;
15.2.
pacienta nāves gadījumā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība;
15.3.
nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim.
(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)
16.
(Svītrots ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)
IV.Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī riska maksājuma apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtība
17.
Ārstniecības riska fondu veido Pacientu tiesību likuma 17.panta pirmajā daļā minētie finanšu līdzekļi, kas uzkrāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
18.
Dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31. martam) nosūta attiecīgu maksājuma pieprasījumu primāri uz ārstniecības iestādes oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tādas nav, – uz norādīto ārstniecības iestādes elektroniskā pasta adresi.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
19.
Lai Ārstniecības riska fonda kārtējā gadā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot nākamajā gadā, Veselības ministrija budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumu apropriācijas palielinājumam – ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma izmantošanai.
20.
Ārstniecības iestāde maksājumus Ārstniecības riska fondā veic reizi ceturksnī vienas ceturtdaļas apmērā no gada riska maksājuma summas, rēķinā norādītajā termiņā ieskaitot attiecīgo summu dienestam Valsts kasē atvērtajā attiecīgās pamatbudžeta apakšprogrammas izdevumu kontā. Riska maksājumu var samaksāt arī vienā maksājumā.
(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)
21.
Dienestam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)
22.
Ja kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā no attiecīgās ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu.
23.
Aprēķinot gada riska maksājuma apmēru ārstniecības iestādei un sagatavojot rēķinu, dienests ņem vērā:
23.1.
ārstniecības personu dalījumu riska grupās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
23.2.
Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamo informāciju par ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) un ārstniecisko un diagnostisko metožu skaitu atbilstoši specialitātei uz kārtējā gada 2. janvāri.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)
24.
Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
M = ((S1 × A1) + (S2 × A2) + (S3 × A3) + (S4 × A4)) × K / P, kur
M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;
S – vidējais atlīdzību skaits, ņemot vērā lēmumu skaitu attiecībā uz unikāliem pacientiem par atlīdzības izmaksu iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (S1), 10 000–30 000 euro (S2), 30 000–75 000 euro (S3), vairāk par 75 000 euro (S4);
A – vidējā atlīdzība par kaitējumiem, ņemot vērā faktiski izmaksātās atlīdzības iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (A1), 10 000–30 000 euro (A2), 30 000–75 000 euro (A3), vairāk par 75 000 euro (A4);
K – koeficients, kas apzīmē iepriekšējos četros gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu;
P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās uz kārtējā gada 2. janvāri.
M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;
S – vidējais atlīdzību skaits, ņemot vērā lēmumu skaitu attiecībā uz unikāliem pacientiem par atlīdzības izmaksu iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (S1), 10 000–30 000 euro (S2), 30 000–75 000 euro (S3), vairāk par 75 000 euro (S4);
A – vidējā atlīdzība par kaitējumiem, ņemot vērā faktiski izmaksātās atlīdzības iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (A1), 10 000–30 000 euro (A2), 30 000–75 000 euro (A3), vairāk par 75 000 euro (A4);
K – koeficients, kas apzīmē iepriekšējos četros gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu;
P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās uz kārtējā gada 2. janvāri.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
25.
Riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu:
P = (D1 × K1) + (D2 × K2) + (D3 × K3) + (D4 × K4) + (D5 × K5) + (D6 × K6), kur
P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;
D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;
D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)
26.
Dienests gada riska maksājumu par tajā strādājošajām ārstniecības personām ārstniecības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Rm = (M × D1 × K1) + (M × D2 × K2) + (M × D3 × K3) + (M × D4 × K4) + (M × D5 × K5) + (M × D6 × K6), kur
M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;
D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;
D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;
K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)
27.
Saskaņā ar šiem noteikumiem pilnam kalendāra gadam aprēķināto ārstniecības riska maksājumu nepārrēķina un attiecina uz visām attiecīgās ārstniecības iestādes ārstniecības personām neatkarīgi no to dalījuma pa riska grupām vai skaita izmaiņām kalendāra gada laikā.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)
28.
Ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc tās reģistrēšanas Ārstniecības iestāžu reģistrā paziņo dienestam datumu, ar kuru tā uzsāk veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā dienests divu nedēļu laikā aprēķina riska maksājuma apmēru kārtējā gada atlikušajam periodam, sākot no paziņojumā norādītā datuma, atbilstoši Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu atbilstoši specialitātei uz to brīdi, kad ārstniecības iestāde ir uzsākusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dalījumam riska grupās un nosūta rēķinu ārstniecības iestādei.
(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)
V.Noslēguma jautājumi
29.
Dienests rēķinus par ārstniecības riska maksājumu 2013.gadā ārstniecības iestādēm nosūta līdz 2013.gada 25.decembrim atbilstoši ārstniecības personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz 2013.gada 1.novembri.
31.
Šo noteikumu 3. pielikuma 140. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)
32.
Ārstniecības iestādēm, kas Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas pēc 2021. gada 1. jūnija, gada riska maksājuma apmēra noteikšanai par 2021. gadu piemēro vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu, kas aprēķināts līdz 2021. gada 31. martam.
(MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2013. gada 5. novembra
noteikumiem Nr.1268
Atlīdzības prasījuma iesniegums
(Pielikums MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 239 redakcijā)
1.1
pielikumsMinistru kabineta
2013. gada 5. novembra
noteikumiem Nr.1268
Ārstniecības izdevumu deklarācija
(Pielikums MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)
2.
pielikumsMinistru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1268
Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji un metodika
(Pielikums MK 18.05.2021. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
1. Vērtējot personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma smaguma apmēru, ņem vērā šādu kaitējuma smaguma pakāpju kvalifikāciju:
1.1. smags kaitējums – paliekoši veselības traucējumi, ko radījis kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums, izraisot neatgriezeniskas pašaprūpes, funkcionalitātes, darbspēju un dzīves kvalitātes zudumu;
1.2. vidējs kaitējums – ilgstoši veselības traucējumi, ko radījis kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums, daļēji ierobežojot pašaprūpi, funkcionalitāti, darbspējas un dzīves kvalitāti;
1.3. viegls kaitējums – veselības traucējumi, kas īslaicīgi ierobežo vai neierobežo pašaprūpi, funkcionalitāti un darbspējas, bet būtiski neietekmē dzīves kvalitāti.
2. Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 9. punktā minēto kritēriju koeficientu vērtības:
| Nr. p. k. | Kritērijs | Kritērija koeficienta vērtība |
| 2.1. | Veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā: | |
| 2.1.1. | ārstniecības procesa sākumā pacients ir praktiski vesels | 0 |
| 2.1.2. | ārstniecības procesa sākumā pacientam ir hroniska slimība daļējā saistībā ar attiecīgo saslimšanu | 0,15 |
| 2.1.3. | ārstniecības procesa sākumā pacientam ir viena hroniska slimība tiešā saistībā ar attiecīgo saslimšanu | 0,30 |
| 2.1.4. | ārstniecības procesa sākumā pacientam ir vairākas hroniskas slimības tiešā saistībā ar attiecīgo saslimšanu | 0,40 |
| 2.2. | Paredzamā slimības norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu: | |
| 2.2.1. | tipiska norises gaita | 0 |
| 2.2.2. | atipiska norises gaita | 0,1 |
| 2.2.3. | reta norises gaita | 0,2 |
| 2.3. | Pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi: | |
| 2.3.1. | pacienta aktīva līdzdalība savas veselības aprūpē | 0 |
| 2.3.2. | pacienta daļēja līdzdalība savas veselības aprūpē | 0,08 |
| 2.3.3. | nav pacienta līdzdalības savas veselības aprūpē | 0,15 |
| 2.4. | Ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai veiktās ārstniecības laikā, tās ieguldījums pacienta veselības traucējumu atpazīšanā un veselības stāvokļa uzlabošanā: | |
| 2.4.1. | ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | 0 |
| 2.4.2. | ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | 0,04 |
| 2.4.3. | ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | |
| 2.4.4. | ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika atpazīti novēloti un darbība nebija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | 0,08 |
| 2.4.5. | ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | |
| 2.4.6. | ārstniecības personas darbība nebija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, bet izraisītie veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu | |
| 2.4.7. | ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika atpazīti novēloti, bet darbība bija vērsta uz kaitējuma seku novēršanu | 0,12 |
| 2.4.8. | ārstniecības personas darbība bija daļēji atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, bet veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu | |
| 2.4.9. | ārstniecības personas darbība bija atbilstoša Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai, veselības traucējumi tika laikus atpazīti un darbība bija vērsta uz to novēršanu | 0,15 |
| 2.5. | Apstākļi un vide ārstniecības iestādē, nepieciešamo resursu pieejamība ārstniecības iestādē: | |
| 2.5.1. | ārstniecības iestādē nebija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | 0 |
| 2.5.2. | ārstniecības iestādē bija daļēji nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | 0,03 |
| 2.5.3. | ārstniecības iestādē nebija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | 0,05 |
| 2.5.4. | ārstniecības iestādē bija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, kā arī bija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | |
| 2.5.5. | ārstniecības iestādē bija daļēji nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | 0,08 |
| 2.5.6. | ārstniecības iestādē bija nodrošināti nepieciešamie apstākļi un vide, bet nebija pieejami visi nepieciešamie resursi, kaitējums netika novērsts | 0,1 |
3. Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma veidi un procentos izteikts kaitējuma smaguma apmērs:
| Nr. p. k. | Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums | Nodarītā kaitējuma smagums (apmērs %)* |
| 3.1. | Nav diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisījis pacienta nāvi | līdz 100 % |
| 3.2. | Nav diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisījis ilgstošus vai paliekošus veselības traucējumus (ar ilgstošu darbnespēju, rehabilitāciju un invaliditāti), kam turpmākajā ārstēšanas procesā nepieciešami lieli finansiāli izdevumi: | |
| 3.2.1. | paliekoši nervu sistēmas darbības traucējumi: - centrālā nervu sistēma (galvas smadzeņu, muguras smadzeņu) – kustības, jušanas un spēka mazinājums vai zudums; - perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem; - tetraparēzes un paraparēzes, tetraplēģijas un paraplēģijas: |
|
| 3.2.1.1. | kustības, jušanas un spēka mazinājums | līdz 10 % |
| 3.2.1.2. | kustības, jušanas un spēka zudums | līdz 20 % |
| 3.2.1.3. | perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem | līdz 20 % |
| 3.2.1.4. | tetraparēzes un paraparēzes | līdz 40 % |
| 3.2.1.5. | paraplēģijas | līdz 50 % |
| 3.2.1.6. | tetraplēģijas | līdz 80 % |
| 3.2.1.7. | citi paliekoši nervu sistēmas darbības traucējumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.1.1.–3.2.1.6. apakšpunktā | līdz 80 % |
| 3.2.2. | redzes orgānu bojājums – redzes traucējumi (redzes mazinājums vai zudums, akomodācijas paralīze, hemianopsija, šķielēšana), asaru aparāta funkciju traucējumi, acs ābola zudums: | |
| 3.2.2.1. | asaru aparāta funkciju traucējumi vienai acij | līdz 3 % |
| 3.2.2.2. | hemianopsija vai šķielēšana vienai acij | līdz 5 % |
| 3.2.2.3. | redzes mazinājums vienai acij, kas pakļaujas korekcijai | līdz 5 % |
| 3.2.2.4. | redzes mazinājums vienai acij, kas nepakļaujas korekcijai | līdz 10 % |
| 3.2.2.5. | akomodācijas paralīze | līdz 15 % |
| 3.2.2.6. | vienas acs ābola zudums | līdz 15 % |
| 3.2.2.7. | pilnīgs redzes zudums vienai acij | līdz 15 % |
| 3.2.2.8. | abu acu vai vienīgās redzīgās acs pilnīgs redzes zudums | līdz 30 % |
| 3.2.2.9. | citi redzes orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.2.1.–3.2.2.8. apakšpunktā | līdz 30 % |
| 3.2.3. | dzirdes orgānu bojājums – dzirdes traucējumi (dzirdes pavājinājums vai zudums), vestibulārās funkcijas traucējumi, bungplēvītes plīsums: | |
| 3.2.3.1. | vienas bungplēvītes plīsums | 1 % |
| 3.2.3.2. | dzirdes pavājinājums vienai ausij | līdz 5 % |
| 3.2.3.3. | vestibulārās funkcijas traucējumi | līdz 10 % |
| 3.2.3.4. | pilnīgs dzirdes zudums vienai ausij | līdz 15 % |
| 3.2.3.5. | pilnīgs dzirdes zudums abām ausīm | līdz 30 % |
| 3.2.3.6. | citi dzirdes orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.3.1.–3.2.3.5. apakšpunktā | līdz 30 % |
| 3.2.4. | elpošanas orgānu bojājums – balss zaudējums, paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu, balsenes/trahejas/bronhu vai plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju: | |
| 3.2.4.1. | paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu | līdz 6 % |
| 3.2.4.2. | balss zaudējums | līdz 20 % |
| 3.2.4.3. | balsenes/trahejas/bronhu bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju | līdz 20 % |
| 3.2.4.4. | plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju | līdz 50 % |
| 3.2.4.5. | citi elpošanas orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.4.1.–3.2.4.4. apakšpunktā | līdz 50 % |
| 3.2.5. | gremošanas orgānu bojājums – mēles, rīkles, barības vada, kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas): | |
| 3.2.5.1. | mēles, rīkles, barības vada bojājums | līdz 10 % |
| 3.2.5.2. | kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas) | līdz 50 % |
| 3.2.5.3. | citi gremošanas orgānu bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.5.1.–3.2.5.2. apakšpunktā | līdz 50 % |
| 3.2.6. | uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs), nieres bojājums vai zudums ar paliekošu nieru mazspēju (tai skaitā mākslīgā niere), sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums vai zudums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu, olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu: | |
| 3.2.6.1. | vienas nieres bojājums | līdz 25 % |
| 3.2.6.2. | uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs) | līdz 30 % |
| 3.2.6.3. | vienas nieres zudums | līdz 40 % |
| 3.2.6.4. | paliekoša nieru mazspēja (tai skaitā mākslīgā niere) | līdz 50 % |
| 3.2.6.5. | sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu | līdz 50 % |
| 3.2.6.6. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā līdz 39 gadiem | līdz 50 % |
| 3.2.6.7. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā no 40 līdz 44 gadiem | līdz 30 % |
| 3.2.6.8. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā virs 45 gadiem | līdz 10 % |
| 3.2.6.9. | citi uroģenitālās sistēmas bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.6.1.–3.2.6.8. apakšpunktā | līdz 50 % |
| 3.2.7. | kustību un balsta aparāts: - mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija); - augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze; - augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums; - plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums; - augšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu funkcionalitāti un skaitu); - apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze; - apakšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā amputācijas līmeni); - pēdas/plaukstas pilnīgs vai daļējs zaudējums; - apakšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu skaitu): |
|
| 3.2.7.1. | augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 2., 3., 4. vai 5. pirksta vai tā falangas amputācija | 1 % |
| 3.2.7.2. | augšējo vai apakšējo ekstremitāšu pirksta vai tā falangas ankiloze (vienam pirkstam) | līdz 5 % |
| 3.2.7.3. | apakšējās ekstremitātes daļējs zaudējums ar zemu amputācijas līmeni | līdz 15 % |
| 3.2.7.4. | augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 1. pirksta vai tā falangas amputācija | līdz 15 % |
| 3.2.7.5. | augšējo vai apakšējo ekstremitāšu 2., 3., 4. un 5. pirksta vai tā falangas kopēja amputācija | līdz 15 % |
| 3.2.7.6. | pēdas daļējs zaudējums | līdz 15 % |
| 3.2.7.7. | plaukstas zaudējums | līdz 15 % |
| 3.2.7.8. | mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija) | līdz 15 % |
| 3.2.7.9. | augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze | līdz 20 % |
| 3.2.7.10. | plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums | līdz 20 % |
| 3.2.7.11. | apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze | līdz 20 % |
| 3.2.7.12. | pēdas pilnīgs zaudējums | līdz 25 % |
| 3.2.7.13. | apakšējās ekstremitātes daļējs zaudējums ar augstu amputācijas līmeni vai apakšējās ekstremitātes pilnīgs zaudējums | līdz 30 % |
| 3.2.7.14. | augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums | līdz 30 % |
| 3.2.7.15. | citi kustību un balsta aparāta bojājumi, kas nav minēti šā pielikuma 3.2.7.1.–3.2.7.14. apakšpunktā | līdz 30 % |
| 3.3. | Ārstniecības procesā nediagnosticētas un/vai neārstētas: | |
| 3.3.1. | pamatslimības komplikācijas | līdz 50 % |
| 3.3.2. | pievienojušās blakus saslimšanas | līdz 50 % |
| 3.4. | Zobārstniecībā lietojamo ārstniecības un mutes dobuma protezēšanas tehnoloģiju neievērošana, kas rada smagas komplikācijas vai zobu zaudēšanu, vai neatbilstošu zobu protēžu izgatavošanu | līdz 10 % |
| 3.5. | Ķirurģisku un ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā atstāts (palicis) svešķermenis (piemēram, instruments, tampons), ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem) | līdz 5 % |
| 3.6. | Cita (veselā) orgāna kļūdaina ārstēšana (tai skaitā ķirurģiska), ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem) | līdz 25 % |
| 3.7. | Nav laikus diagnosticētas dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas, kuru dēļ iestājusies: | |
| 3.7.1. | grūtnieces–dzemdētājas nāve | līdz 100 % |
| 3.7.2. | jaundzimušā nāve | līdz 50 % |
| 3.7.3. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu: | līdz 50 % |
| 3.7.3.1. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā līdz 39 gadiem | līdz 50 % |
| 3.7.3.2. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā no 40 līdz 44 gadiem | līdz 30 % |
| 3.7.3.3. | olnīcu/dzemdes/olvadu bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu/zaudējumu sievietēm vecumā virs 45 gadiem | līdz 10 % |
| 3.7.4. | smagi jaundzimušā veselības traucējumi, ja nav iestājušās kādas no šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām (sistēmu traucējumiem) | līdz 50 % |
| 3.8. | Nav laikus diagnosticēta onkoloģiska saslimšana un/vai nodrošināta tās ārstēšana | līdz 50 % |
| 3.9. | Grūtnieces novērošanas laikā (līdz 22. grūtniecības nedēļai) nav laikus diagnosticēta augļa patoloģija, kas apdraud augļa dzīvību un/vai nebūs koriģējama turpmākajā dzīves laikā, – jautājuma izlemšanai par grūtniecības priekšlaicīgu pārtraukšanu | līdz 10 % |
| 3.10. | Veselības traucējumi, kas radušies, izmantojot medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām | līdz 30 % |
| 3.11. | Veselības traucējumi, kas radušies pacientam ārstniecības iestādē, iegūstot infekciju ārstniecības procesā | līdz 20 % |
Piezīme. Ja ārstniecības procesā tikuši lietoti neatbilstoši aizvietojošie šķīdumi un asins preparāti, tad personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) un tā apmēru vērtē atbilstoši šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajām sekām pacienta veselībai un dzīvībai.
4. Pēc šā pielikuma 1. punktā minētās kaitējuma smaguma pakāpes noteikšanas maksimālo kaitējuma smaguma apmēru (procentos) atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam un tā smaguma apmēram nosaka, izmantojot šādu formulu:
I = L × M1 vai M2, vai M3, kur
I – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam, ievērojot kaitējuma smaguma pakāpi;
L – maksimālais kaitējuma smaguma apmērs atbilstoši šā pielikuma 3. punktā minētajam kaitējuma veidam;
M1 – koeficients 0,1 (viegls kaitējums);
M2 – koeficients 0,8 (vidējs kaitējums);
M3 – koeficients 1 (smags kaitējums).
3.
pielikumsMinistru kabineta
2013.gada 5.novembra
noteikumiem Nr.1268
Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients
| Nr. p. k. |
Kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram1 | Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas2 | Riska koeficients |
| I riska grupa | |||
| 1.1. | P03 | Ķirurgs | 10 |
| 1.2. | P04 | Neiroķirurgs | 10 |
1.3. |
P05 | Torakālais ķirurgs | 10 |
| 1.4. | P08 | Urologs | 10 |
| 1.5. | P06 | Sirds ķirurgs | 10 |
| 1.6. | P07 | Asinsvadu ķirurgs | 10 |
| 1.7. | P11 | Ambulatorais ķirurgs | 10 |
| 1.8. | PP18 | Flebologs | 10 |
| 1.9. | P12 | Bērnu ķirurgs | 10 |
| 1.10. | P13 | Traumatologs, ortopēds | 10 |
| 1.11. | A131 | Mugurkaulāja ķirurgs | 10 |
| 1.12. | P14 | Ginekologs, dzemdību speciālists | 10 |
| 1.13. | A151 | Neonatologs – jaundzimušo aprūpe | 10 |
1.14. |
P09 | Plastiskais ķirurgs | 10 |
1.15. |
PP31 | Rokas ķirurgs | 10 |
| 1.16. | PP19 | Transplantologs | 10 |
| II riska grupa | |||
2.1. |
P18 | Anesteziologs, reanimatologs | 8 |
2.2. |
P55 | Onkologs | 8 |
2.3. |
A161 | Onkoloģijas ķīmijterapeits | 8 |
| 2.4. | A162 | Onkoloģijas ķirurgs | 8 |
| 2.5. | A142 | Onkoloģijas ginekologs | 8 |
| 2.6. | P16 | Onkologs ķīmijterapeits | 8 |
| 2.7. | P26 | Mutes, sejas un žokļu ķirurgs | 8 |
| 2.8. | P39 | Neatliekamās medicīnas ārsts | 8 |
| 2.9. | P22 | Oftalmologs | 8 |
| 2.10. | P23 | Otolaringologs | 8 |
| 2.11. | P31 | Radiologs terapeits | 8 |
| III riska grupa | |||
| 3.1. | P01 | Internists | 5 |
| 3.2. | A012, P56 | Reimatologs | 5 |
| 3.3. | A013, P57 | Pneimonologs | 5 |
| 3.4. | A014, P58 | Endokrinologs | 5 |
| 3.5. | A015, P59 | Nefrologs | 5 |
| 3.6. | A016, P60 | Gastroenterologs | 5 |
| 3.7. | P02 | Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts | 5 |
| 3.8. | P15 | Pediatrs | 5 |
| 3.9. | A152 | Bērnu infektologs | 5 |
| 3.10. | A153 | Bērnu kardiologs | 5 |
| 3.11. | A154 | Bērnu reimatologs | 5 |
| 3.12. | A155 | Bērnu pneimonologs | 5 |
| 3.13. | A156 | Bērnu endokrinologs | 5 |
| 3.14. | A158 | Bērnu gastroenterologs | 5 |
| 3.15. | A159 | Bērnu hematoonkologs | 5 |
| 3.16. | A1510 | Bērnu alergologs | 5 |
| 3.17. | PP21, P62 | Bērnu neirologs | 5 |
| 3.18. | P17 | Hematologs | 5 |
| 3.19. | P19 | Psihiatrs | 5 |
| 3.20. | P64 | Bērnu psihiatrs | 5 |
| 3.21. | P20 | Neirologs | 5 |
| 3.22. | PP35 | Neirofiziologs | 5 |
| 3.23. | P24 | Infektologs | 5 |
| 3.24. | P27 | Dermatologs, venerologs | 5 |
| 3.25. | P28 | Narkologs | 5 |
| 3.26. | P29 | Laboratorijas ārsts | 5 |
| 3.27. | P32 | Radiologs | 5 |
| 3.28. | A321 | Invazīvais radiologs | 5 |
| 3.29. | P33 | Patologs | 5 |
| 3.30. | P36 | Sporta ārsts | 5 |
| 3.31. | P42 | Psihoterapeits | 5 |
| 3.32. | P52 | Kardiologs | 5 |
| 3.33. | P53 | Arodveselības un arodslimību ārsts | 5 |
| 3.34. | PP24 | Transfuziologs | 5 |
| 3.35. | PP30 | Kombustiologs | 5 |
| IV riska grupa | |||
| 4.1. | P25 | Zobārsts | 2 |
| 4.2. | A251 | Ortodonts | 2 |
| 4.3. | A252 | Periodontologs | 2 |
| 4.4. | A253 | Bērnu zobārsts | 2 |
| 4.5. | A254 | Zobu protēzists | 2 |
| 4.6. | A255 | Endodontists | 2 |
| 4.7. | P44 | Medicīnas ģenētiķis | 2 |
| 4.8. | P47 | Klīniskais mikrobiologs | 2 |
| 4.9. | P48 | Geriatrs | 2 |
| 4.10. | P49 | Sabiedrības veselības ārsts | 2 |
| 4.11. | P50 | Klīniskais farmakologs | 2 |
| 4.12. | P51 | Klīniskais fiziologs | 2 |
| 4.13. | P54 | Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts | 2 |
| V riska grupa | |||
| 5.1. | n28 | Vecmāte | 1 |
| 5.2. | n122 | Māsa (vispārējās aprūpes māsa) anestēzijā un intensīvajā aprūpē | 1 |
| 5.3. | n123 | Māsa (vispārējās aprūpes māsa) perioperatīvajā aprūpē | 1 |
| 5.4. | n74 | Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris) | 1 |
| VI riska grupa | |||
| 6.1. | n10 | Zobu feldšeris | 0,5 |
| 6.2. | n11 | Zobu higiēnists | 0,5 |
| 6.3. | n27 | Ārsta palīgs (feldšeris) | 0,5 |
| 6.4. | n29 | Masieris | 0,5 |
| 6.5. | n39 | Māsa (vispārējās aprūpes māsa) | 0,5 |
| 6.6. | n121 | Māsa (vispārējās aprūpes māsa) bērnu aprūpē | 0,5 |
| 6.7. | n124 | Māsa (vispārējās aprūpes māsa) psihiatrijā un narkoloģijā | 0,5 |
| 6.8. | n70 | Māsas palīgs | 0,5 |
| 6.9. | n71 | Zobārsta asistents | 0,5 |
| 6.10. | n72 | Kosmētiķis | 0,5 |
| 6.11. | n76 | Biomedicīnas laborants | 0,5 |
| 6.12. | n85 | Radiologa asistents | 0,5 |
| 6.13. | n86 | Ambulatorā dienesta ārsta palīgs | 0,5 |
| 6.14. | n91 | Mākslas terapeits | 0,5 |
| 6.15. | n92 | Podologs | 0,5 |
| 6.16. | n93 | Uztura speciālists | 0,5 |
| 6.17. | n94 | Radiogrāfers | 0,5 |
| 6.18. | n96 | Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā | 0,5 |
| 6.19. | PP25 | Andrologs | 0,5 |
| 6.20. | PP26 | Paliatīvās aprūpes speciālists | 0,5 |
| 6.21. | PP32 | Trihologs | 0,5 |
| 6.22. | PP33 | Osteorefleksoterapeits | 0,5 |
| 6.23. | T01 | Fizioterapeits | 0,5 |
| 6.24. | T02 | Ergoterapeits | 0,5 |
| 6.25. | T04 | Fizioterapeita asistents | 0,5 |
| 6.26. | T05 | Audiologopēds | 0,5 |
| 6.27. | T06 | Tehniskais ortopēds | 0,5 |
| 6.28. | T07 | Ergoterapeita asistents | 0,5 |
| 6.29. | N114 | Optometrists | 0,5 |
| 6.30. | A, P, PP, n, M | Cita sarakstā neminēta specialitāte vai metode | 0,5 |
Piezīmes.
1 Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1. pielikumu un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 636. punktam.
2 Ārstniecības personām, kurām saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" ir noteikts adaptācijas periods un kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, piemēro attiecīgajai profesijai un specialitātei noteikto riska grupu, kurā šai personai ir noteikts adaptācijas periods.