25-TA-1838
Grozījumi Augstskolu likumā
Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 213., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B, 221.A nr.; 2022, 69., 111.A, 144., 187. nr.; 2023, 30.A, 123., 241., 247. nr.; 2024, 62., 120.A, 217. nr.; 2025, 67.A, 244., 247. nr.; 2026., 2., 45., 56. nr.) šādus grozījumus:
1.
47.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "valsts finansētajā studiju vietā" ar vārdiem "studiju vietā, kas finansēta no augstskolas finanšu līdzekļiem";
aizstāt trešajā daļā vārdus "valsts finansētajā studiju vietā" ar vārdiem "studiju vietā, kas finansēta no augstskolas finanšu līdzekļiem".
2.
Izslēgt 51. pantu.
3.
Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:
"52. pants. Studiju vietu skaits, studiju maksa un stipendijas
(1) Lai sasniegtu rādītājus, kas ietverti līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu, valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma, kā arī augstskolas senāta un studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem. Ja ir saņemts negatīvs studējošo pašpārvaldes atzinums, rektors izveido saskaņošanas komisiju. Saskaņošanas komisiju veido pēc vienlīdzīgas pārstāvniecības principa un tajā iekļauj studējošo pašpārvaldes pārstāvjus, kā arī rektora deleģētus pārstāvjus un padomes pārstāvjus. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Studiju vietu skaitu privātpersonu dibinātajā augstskolā nosaka tās dibinātājs.
(2) Studiju maksa, kuru sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu, ir izmantojama augstskolas:
1) attīstībai;
2) infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai;
3) akadēmiskā un vispārējā personāla atlīdzībai, kā arī studējošo studiju un sociālo vajadzību materiālai nodrošināšanai.
(3) Studējošajiem valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu) konkursa kārtībā piešķir no valsts budžeta līdzekļiem finansētas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam (turpmāk – sociālā stipendija). Sociālo stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību."
(2) Studiju maksa, kuru sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu, ir izmantojama augstskolas:
1) attīstībai;
2) infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai;
3) akadēmiskā un vispārējā personāla atlīdzībai, kā arī studējošo studiju un sociālo vajadzību materiālai nodrošināšanai.
(3) Studējošajiem valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu) konkursa kārtībā piešķir no valsts budžeta līdzekļiem finansētas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam (turpmāk – sociālā stipendija). Sociālo stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību."
4.
Papildināt 54. panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda "intereses" ar vārdiem un skaitli "(izņemot šā likuma 52. panta pirmajā daļā minēto senāta atzinumu)".
5.
Izteikt 78. pantu šādā redakcijā:
"78. pants. Valsts finansējums augstākās izglītības nodrošināšanai
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) finansējumu studiju nodrošināšanai;
2) finansējumu stipendiju nodrošināšanai;
3) snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu (absolventu) sagatavošanā (turpmāk – snieguma finansējums);
4) attīstības finansējumu;
5) finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai.
(2) Valsts piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai kā finanšu līdzekļu kopumu valsts dibinātajām augstskolām, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā minēto līgumu. Kārtību, kādā valsts dibinātajām augstskolām piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai, kā arī šī finansējuma izlietošanas nosacījumus un kārtību, kādā nosaka sagatavojamo speciālistu skaitu, apstiprina Ministru kabinets. Finansējumu studiju nodrošināšanai veido:
1) šā likuma 27. un 40. pantā minētā akadēmiskā personāla atlīdzība;
2) augstākās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumi (izdevumi infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, nodokļi, augstskolas vispārējā personāla darba samaksa);
3) izdevumi doktorantūras nodrošināšanai.
(3) Valsts piešķir snieguma finansējumu valsts dibinātām augstskolām. Snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt attīstības finansējumu no citiem finansēšanas avotiem.
(5) Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar tās padotībā esošajām valsts dibinātajām augstskolām par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu un finansējuma piešķiršanu studiju nodrošināšanai un noteiktu mērķu īstenošanai, kā arī snieguma finansējuma piešķiršanu. Ja valsts dibinātā augstskola ir citas ministrijas padotībā, šajā daļā minēto līgumu slēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts dibināto augstskolu un attiecīgo nozares ministriju.
(6) Citas ministrijas un valsts institūcijas, kā arī privāto tiesību juridiskās personas var patstāvīgi slēgt līgumus ar valsts dibinātām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, sedzot attiecīgos izdevumus no to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.
(7) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot tam valsts finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumu ar valsts akreditētu privātpersonas dibinātu augstskolu par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem:
1) attiecīgajā augstskolā studiju un zinātnisko procesu īsteno augstākā kvalitātē nekā valsts dibinātajās augstskolās;
2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
3) netiek sagatavots pietiekams valstij nepieciešamo speciālistu skaits."
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) finansējumu studiju nodrošināšanai;
2) finansējumu stipendiju nodrošināšanai;
3) snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu (absolventu) sagatavošanā (turpmāk – snieguma finansējums);
4) attīstības finansējumu;
5) finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai.
(2) Valsts piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai kā finanšu līdzekļu kopumu valsts dibinātajām augstskolām, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā minēto līgumu. Kārtību, kādā valsts dibinātajām augstskolām piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai, kā arī šī finansējuma izlietošanas nosacījumus un kārtību, kādā nosaka sagatavojamo speciālistu skaitu, apstiprina Ministru kabinets. Finansējumu studiju nodrošināšanai veido:
1) šā likuma 27. un 40. pantā minētā akadēmiskā personāla atlīdzība;
2) augstākās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumi (izdevumi infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, nodokļi, augstskolas vispārējā personāla darba samaksa);
3) izdevumi doktorantūras nodrošināšanai.
(3) Valsts piešķir snieguma finansējumu valsts dibinātām augstskolām. Snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt attīstības finansējumu no citiem finansēšanas avotiem.
(5) Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar tās padotībā esošajām valsts dibinātajām augstskolām par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu un finansējuma piešķiršanu studiju nodrošināšanai un noteiktu mērķu īstenošanai, kā arī snieguma finansējuma piešķiršanu. Ja valsts dibinātā augstskola ir citas ministrijas padotībā, šajā daļā minēto līgumu slēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts dibināto augstskolu un attiecīgo nozares ministriju.
(6) Citas ministrijas un valsts institūcijas, kā arī privāto tiesību juridiskās personas var patstāvīgi slēgt līgumus ar valsts dibinātām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, sedzot attiecīgos izdevumus no to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.
(7) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot tam valsts finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumu ar valsts akreditētu privātpersonas dibinātu augstskolu par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem:
1) attiecīgajā augstskolā studiju un zinātnisko procesu īsteno augstākā kvalitātē nekā valsts dibinātajās augstskolās;
2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
3) netiek sagatavots pietiekams valstij nepieciešamo speciālistu skaits."
6.
Papildināt pārejas noteikumus ar 129. punktu šādā redakcijā:
"129. Augstskolas nodrošina, ka studējošie, kuri līdz 2026. gada 30. decembrim imatrikulēti studiju vietās, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, turpina studijas šajās studiju vietās atbilstoši likuma redakcijai, kura ir spēkā līdz 2026. gada 30. decembrim, un atbilstoši noslēgto studiju līgumu noteikumiem."
Likums stājas spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs ‒ veselības ministrs H. Abu Meri