23-TA-1429
Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
brīvprātīgais ugunsdzēsējs – pašvaldības vai ugunsdzēsības organizācijas persona, kura piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un ugunsdrošības prevencijas pasākumos;
2)
glābšanas darbi – pasākumu kopums cilvēku glābšanai, bīstamo faktoru kaitējuma mazināšana videi vai materiālām vērtībām;
3)
meža ugunsnedrošais laika posms – laika periods no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim;
4)
meža objekts – zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi;
5)
objekts – būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts;
6)
prevencijas pasākums – pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai informētu sabiedrību par ugunsdrošību;
7)
ugunsdrošība – atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu;
8)
ugunsdzēsība – organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku;
9)
ugunsgrēks – degšana, kas nekontrolējami izplatās laikā un telpā vai vidē, kas var apdraudēt cilvēka veselību vai dzīvību, radīt materiālos zaudējumus vai nodarīt kaitējumu videi;
10)
valsts ugunsdrošības uzraudzība – pasākumu kopums, kura mērķis ir uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu sekmīgu ugunsdrošību, ugunsdzēsību un glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības.
3.
pants.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas
(1)
Valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:
1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
2)
Valsts meža dienests;
3)
pašvaldības ugunsdzēsības organizācija;
4)
cita ugunsdzēsības organizācija.
(2)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības organizācijas, kā arī tām nepieciešamos ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu;
2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidu un skaitu;
3)
ugunsdzēsības organizāciju tiesības un pienākumus;
4)
pašvaldības, kuras nodrošina prevencijas pasākumus ugunsdrošības jomā un ugunsgrēku dzēšanu kā arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju ierašanās laiku ugunsgrēka vietā;
5)
kārtību un nosacījumus, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista šīs pašvaldības ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanā;
6)
brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācību paraugprogrammas.
IInodaļaAtbildība un pienākumi ugunsdrošībā
4.
pants.
Par ugunsdrošību atbildīgās personas
(1)
Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(2)
Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
(3)
Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par objekta koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(4)
Par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi (turpmāk - būvobjekts), ir atbildīgs būvdarbu veicējs.
(5)
Par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietā ir atbildīga persona, kura ieguvusi licenci derīgo izrakteņu ieguvei.
(6)
Par ugunsdrošību meža objektā ir atbildīgs meža īpašnieks (tiesiskais valdītājs).
5.
pants.
Par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi
(1)
Par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1)
nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2)
nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3)
sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
4)
iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbilstoši šā likuma 13.pantam;
5)
veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi, to pieprasa.
(2)
Par ugunsdrošību būvobjektā un derīgo izrakteņu ieguves vietā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1)
nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2)
nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3)
sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
4)
veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi, to pieprasa.
(3)
Par ugunsdrošību meža objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1)
nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2)
nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3)
sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja Valsts meža dienesta amatpersona to pieprasa;
4)
ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja norādījumus;
5)
pēc Valsts meža dienesta amatpersonas mutiska rīkojuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību diennakts tumšajā laikā, ja ugunsgrēku nav iespējams likvidēt;
6)
ne retāk kā reizi kalendārajā gadā izstrādāt un saskaņot ar Valsts meža dienestu meža ugunsdrošības plānu, ja meža īpašums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem;
7)
atlīdzināt izdevumus un zaudējumus, kas radušies Valsts meža dienestam, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc tā likvidācijas par ugunsdrošību mežā atbildīgās personas vietā.
6.
pants.
Fizisko un juridisko personu pienākumi
(1)
Fiziskajām personām ugunsdrošības jomā ir šādi pienākumi:
1)
ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos;
2)
nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku objektā (izņemot gadījumu, ja fiziskai personai kā objekta nodarbinātajam noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt);
3)
ja izcēlies ugunsgrēks:
a)
ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112;
b)
informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;
4)
apturēt mehānisko transporta līdzekli meža objektā pēc Valsts meža dienesta amatpersonas pieprasījuma.
(2)
Prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, nosaka Ministru kabinets.
7.
pants.
Ugunsdrošības pakalpojuma sniegšana
(1)
Ugunsdrošības pakalpojums ir:
1)
ugunsdrošības instrukcijas izstrāde;
2)
ugunsdrošības instruktāžas veikšana;
3)
ugunsdrošības praktisko nodarbību organizēšana;
4)
ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaude;
5)
ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts;
6)
elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude;
7)
elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru;
8)
dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta tehniskā stāvokļa pārbaude;
9)
mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude;
10)
dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude;
11)
ugunsdzēsības aparātu apkope un uzpildīšana;
12)
dūmvada tīrīšana.
(2)
Ugunsdrošības pakalpojumu var sniegt persona, kura ir ieguvusi atbilstošu izglītību vai apmācību. Ministru kabinets nosaka nepieciešamo izglītību vai apmācību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi.
(3)
Personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, ir pienākums:
1)
sniegt ugunsdrošības pakalpojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2)
sniegt ar ugunsdrošības pakalpojumiem saistīto informāciju, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
3)
sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par ugunsdrošības pakalpojumu.
IIInodaļaValsts ugunsdrošības uzraudzība
8.
pants.
Valsts ugunsdrošības uzraudzība objektā
(1)
Valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos (izņemot meža objektā) veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.
(2)
Valsts ugunsdrošības uzraudzību ārvalstu diplomātisko, konsulāro pārstāvniecību, Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu objektos, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi veic, pamatojoties uz attiecīgā objekta atbildīgās personas rakstveida iesniegumu.
9.
pants.
Ugunsdrošības pārbaudes objektā
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.
(2)
Plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības pārbaužu plānu.
(3)
Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstveida lēmumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstveida lēmumu nesagatavo, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata.
10.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kura veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, pienākumi un tiesības
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākumi:
1)
iepriekš informēt objekta atbildīgo personu par plānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu;
2)
pirms ugunsdrošības pārbaudes uzsākšanas objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim nosaukt savu uzvārdu, amatu un uzrādīt dienesta apliecību;
3)
pirms neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanas objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim uzrādīt lēmumu par neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, ja objekta atbildīgā persona to pieprasa;
4)
rakstiski informēt objekta atbildīgo personu par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem;
5)
uzdot objekta atbildīgajai personai novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktajā termiņā.
(2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības:
1)
pārbaudīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu objektā;
2)
fotografējot, veicot audioierakstus un videoierakstus, fiksēt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un informāciju par ugunsdrošības jautājumiem;
3)
pieprasīt objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī pārstāvības dokumentu, ja ugunsdrošības pārbaudē piedalās objekta atbildīgās personas pārstāvis;
4)
apturēt objekta ekspluatāciju vai būvdarbus;
5)
izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;
6)
pieprasīt un bez maksas saņemt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;
7)
pieprasīt, lai tiek veikta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaude.
11.
pants.
Objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšana
(1)
Pirms lēmuma pieņemšanas par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — lēmums par darbības apturēšanu), objekta atbildīgajai personai izsniedz brīdinājumu par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — brīdinājums par darbības apturēšanu), izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.
(2)
Brīdinājumā par darbības apturēšanu norāda konstatētos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai:
1)
no diviem līdz pieciem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta pārbūve;
2)
no gada līdz diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta atjaunošana;
3)
citos gadījumos - no viena mēneša līdz vienam gadam sešiem mēnešiem.
(3)
Ja brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi nav novērsti noteiktajā termiņā, pieņem lēmumu par darbības apturēšanu.
(4)
Lēmumu par darbības apturēšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma par darbības apturēšanu, ja:
1)
konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus;
2)
atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā.
(5)
Par brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanu objekta atbildīgā persona rakstveidā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
(6)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piecu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas pārbauda, vai brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti, un, ja konstatē, ka:
1)
brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti vai nav novērsti - par to rakstiski informē objekta atbildīgo personu;
2)
lēmumā par darbības apturēšanu norādītie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, izsniedz lēmumu par darbības atjaunošanu.
(7)
Lēmuma par darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.
12.
pants.
Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma
(1)
Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma (turpmāk – platforma) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina informācijas un dokumentu apriti valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību.
(2)
Platformas pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(3)
Ministru kabinets nosaka platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, un piekļuvi platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai.
13.
pants.
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums
(1)
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums ir platformas ģenerēts indikatīvs objekta ugunsdrošības riska līmenis atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes, un notikušajiem ugunsgrēkiem objektā.
(2)
Informāciju, lai izveidotu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, objekta atbildīgā persona (izņemot šā likuma 4.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos tiesību subjektus) platformā tiešsaistes pārraides režīmā iesniedz katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.decembrim.
(3)
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļa objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļās iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(4)
Daudzdzīvokļa objekta dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu var iesniegt brīvprātīgi.
IVnodaļaUgunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi
14.
pants.
Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšana un vadīšana valstī
(1)
Ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, izņemot šā panta trešajā daļā un 22.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās brīdim, ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus veic un vada šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.,3. vai 4.punktā minētie dienesti vai organizācijas.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus.
(3)
Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada Nacionālo bruņoto spēku amatpersona.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic un vada ugunsdzēsības darbus Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos.
(5)
Ugunsgrēka vai glābšanas darbu veikšanas vietā personas izpilda ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus.
(6)
Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.
(7)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzskaita ugunsgrēkus un veiktos glābšanas darbus, kā arī apkopojamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņu.
15.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus objektā, tiesības
(1)
Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:
1)
bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas dot rīkojumu:
a)
iekļūt jebkurā objektā vai meža objektā;
b)
pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un to daļas;
c)
demontēt iekārtas;
d)
pārvietot transportlīdzekļus;
e)
koku ciršanai.
2)
ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;
3)
iesaistīt citus dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā;
4)
pieprasīt slēgt ūdensceļus un autoceļus ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus.
16.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, veicot ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus, izpildot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, ir tiesības:
1)
iekļūt objektos, kur izplatās vai var izplatīties notikuma bīstamie faktori vai kur nepieciešams veikt glābšanas darbus;
2)
evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus vai materiālās vērtības;
3)
ierobežot teritoriju, kur tiek veikti ugunsdzēsības vai glābšanas darbi.
17.
pants.
Ugunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi īpašos objektos
Īpašos objektos (diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, cietumos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.
VnodaļaUgunsdrošība un ugunsdzēsība meža objektā
18.
pants.
Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts
(1)
Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts ir meža zemē ierīkots un Meža valsts reģistrā reģistrēts autoceļš, tilts, caurteka, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, meliorācijas grāvja atbērtne, kura ir piemērota specializētā ugunsdzēsības transporta pārvietošanai, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis.
(2)
Ministru kabinets nosaka kritērijus meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī to reģistrēšanas kārtību Meža valsts reģistrā.
19.
pants.
Meža ugunsdzēsības stacija
(1)
Meža ugunsdzēsības stacija ir Valsts meža dienesta organizatoriska struktūrvienība meža ugunsdzēsības darbu veikšanas nodrošināšanai, ar tehnisko infrastruktūru – garāžām, meža ugunsdzēsības nodrošināšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, t.sk. operatīviem transportlīdzekļiem, ugunsdzēsības inventāru, kā arī personālu, kura galvenais pienākums ir meža ugunsdzēsības darbu veikšana noteiktā apkalpes teritorijā vai pēc nozīmējuma.
(2)
Ministru kabinets nosaka kritērijus Meža ugunsdzēsības stacijas izveidei un ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.
20.
pants.
Valsts ugunsdrošības uzraudzība meža objektā
(1)
Meža objektā, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
(2)
Valsts meža dienesta amatpersonas meža objektā veic meža ugunsdrošības plāna un ugunsdrošības prasību pārbaudes.
(3)
Ministru kabinets nosaka iekļaujamās informācijas saturu, kritērijus meža ugunsdrošības plāna izstrādei un kārtību kādā tas saskaņojams Valsts meža dienestā, kā arī par ugunsdrošību atbildīgajai personai minimāli nepieciešamo aprīkojumu meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas, ja meža īpašums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību kādā Valsts meža dienests izstrādā uguns apsardzības operatīvo plānu meža ugunsnedrošajam laika posmam un tajā iekļaujamās informācijas saturu.
(5)
Ministru kabinets nosaka ugunsgrēka uzraudzības kārtību un kārtību kādā aprēķināmi un atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies Valsts meža dienestam, veicot meža uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas, par ugunsdrošību atbildīgās personas vietā un piespiedu izpildes kārtību, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neveic meža uzraudzību.
21.
pants.
Valsts meža dienesta amatpersonas, kuras veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, pienākumi, tiesības un atbildība
(1)
Valsts meža dienesta amatpersonas pienākumi:
1)
uzraudzīt, lai tiktu nodrošināta ugunsdrošības prasību ievērošana;
2)
pārtraukt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus;
3)
informēt par ugunsdrošību atbildīgo personu par ugunsdrošības prasību pārbaudes rezultātiem.
(2)
Valsts meža dienesta amatpersonas tiesības:
1)
pārbaudīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2)
veikt meža ugunsdrošības plānā norādīto meža ugunsdzēsībā izmantojamo meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu pārbaudes;
3)
uzlikt par pienākumu noteiktā termiņā meža objektā ierīkot un uzturēt meža ugunsdrošības infrastruktūras objektus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu meža ugunsdzēsību;
4)
bez maksas pieprasīt un saņemt informāciju no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra;
5)
izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;
6)
ja pastāv pamatotas aizdomas par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošus mehāniskus sauszemes transportlīdzekļus. Mehāniskus sauszemes transportlīdzekļus aptur ar horizontāli vērstu roku vai zizli vai skaļruņa palīdzību, vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa kustību no Valsts meža dienesta autotransporta. Amatpersonām, kas aptur transportlīdzekļus, jābūt atšķirības zīmei;
7)
lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, veicot pārbaudes, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas.
22.
pants.
Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana meža objektā
(1)
Meža objektā, meža ugunsgrēka dzēšanu (pasākumu kopums, kas meža objektā nodrošina meža ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu, likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību) un glābšanas darbus vada Valsts meža dienesta amatpersona. Līdz Valsts meža dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus veic šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 3. vai 4.punktā minētie dienesti vai organizācijas.
(2)
Ministru kabinets nosaka meža ugunsdzēsības darbus un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību un kompetenču sadalījumu ugunsgrēka riska teritorijās, veicot meža ugunsgrēka vietas ierobežošanas un likvidācijas darbus.
23.
pants.
Valsts meža dienesta amatpersonas, kas veic ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus meža objektā, tiesības
(1)
Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:
1)
bez īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piekrišanas dot rīkojumu:
a)
iekļūt objektā un meža objektā;
b)
pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un to daļas;
c)
pārvietot transportlīdzekļus, nojaukt barjeras uz ceļiem, kas kavē nokļūšanu līdz ugunsgrēka vietai;
d)
koku ciršanai;
e)
piekļūt un izmantot personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošos ūdens objektus;
f)
apturēt mežsaimniecības, mežizstrādes darbus;
g)
veikt koku ciršanu mežā, ja tā ir nepieciešama uguns aizsargjoslas izveidei vai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa piekļuvei ugunsgrēka vietai, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā;
h)
ierobežot transporta un personu pārvietošanos;
2)
izmantot meža ugunsdzēsības darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;
3)
iesaistīt citas institūcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā.
(2)
Valsts meža dienests pēc ugunsgrēka likvidēšanas nedēļas laikā par koku ciršanu informē meža objekta atbildīgo personu.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību mežam nodarīto zaudējumu noteikšanai meža ugunsgrēka gadījumā.
(4)
Valsts meža dienesta amatpersonas neatbild par nodarīto kaitējumu, kas radīts, īstenojot šajā pantā minētās tiesības un pienākumus.
24.
pants.
Apmācība meža uguns apsardzības jomā
Apmācību meža uguns apsardzības jomā veic akreditētas izglītības iestādes. Apmācības saturu par meža uguns apsardzību saskaņo ar Valsts meža dienestu.
VInodaļaPašvaldību uzdevumi ugunsdrošībā un ugunsdzēsībā
25.
pants.
Pašvaldību veicamie pasākumi un tiesības ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā
(1)
Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:
1)
nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā;
2)
nodrošināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta piekļuvi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmai;
3)
nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldībai ir noteikts šāds uzdevums;
4)
nodrošināt prevencijas pasākumus ugunsdrošības jomā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldībai ir noteikts šāds uzdevums.
(2)
Pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības tos deleģēt citām ugunsdzēsības organizācijām.
26.
pants.
Pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju finansēšana uzdevumu īstenošanai
(1)
Pašvaldību finansēšanai tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldība nodrošina šā likuma 25.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek finansētas pašvaldības, kas nodrošina šā likuma 25.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu izpildi, kā arī nosaka darba kompensācijas apmērus un brīvprātīgā ugunsdzēsēja sociālās garantijas.
VIInodaļaValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
27.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības principi
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pildot tam noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no šo personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.
(2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepiedalās politisko vai starpnacionālo konfliktu un masu nekārtību novēršanas pasākumos, izņemot ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos, kuri radušies masu nekārtību laikā.
(3)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.
28.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta starptautiskie sakari
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām, kā arī atbilstoši kompetencei ir tiesīga slēgt starptautiskās sadarbības līgumus ar citu valstu kompetentajām institūcijām.
(2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.
(3)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši savai kompetencei, ievērojot starptautisko līgumu nosacījumus, sadarbojas ar citu valstu kompetentajām institūcijām.
29.
pants.
Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa nodošana bezatlīdzības lietošanā vai atsavināšana un nodošana bez atlīdzības pašvaldībai
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ņemot vērā ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātus un iepriekšējo pašvaldības dalību ugunsgrēku dzēšanā, ir tiesīgs nodot bezatlīdzības lietošanā vai atsavināt bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēka dzēšanai paredzētu aprīkojumu pašvaldībai, kura nodrošina ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus un tā informējusi par ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa nepieciešamību šā likuma 25.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā uzdevuma veikšanai.
(2)
Nododot pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēka dzēšanai paredzētu aprīkojumu, par to sastāda vienošanos. Vienošanos noslēdz uz termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Pašvaldība nodrošina ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa vai ugunsgrēka dzēšanai paredzētā aprīkojuma uzturēšanu, apkopi, atjaunošanu un remontu un sedz ar to saistītos izdevumus.
(3)
Pašvaldība ir tiesīga nodot bezatlīdzības lietošanā no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta saņemto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēka dzēšanai paredzētu aprīkojumu šā likuma 25.panta otrajā daļā minētajām citām pašvaldības organizācijām.
30.
pants.
Starptautiskās palīdzības sniegšana un lūgšana valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības sniegt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā pēc to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža, iesaistot savus resursus ne ilgāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vienlaikus saglabā spēju veikt savus pienākumus Latvijas Republikas teritorijā.
(2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības pēc lietderības un pamatotības izvērtēšanas lūgt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža.
(3)
Lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās palīdzības sniegšanu vai lūgšanu pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.
(4)
Šajā pantā paredzētā palīdzības sniegšanas un lūgšanas kārtība neattiecas uz katastrofu gadījumiem.
31.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nodrošināšana ar dzīvokli
Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lūguma pašvaldība var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā.
32.
pants.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
(1)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.
(2)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi atrodas valsts aizsardzībā. Viņas veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.
(3)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.
(4)
Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām, ir izdarījusi kaitējumu, kuram ir prettiesiska pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, un ja šī darbība veikta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nav iespējams sasniegt citādā veidā, tā nav saucama pie atbildības, ja saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un Krimināllikumu, tā ir rīkojusies attaisnojama profesionālā riska apstākļos.
(5)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nav saistoši politisko organizāciju (partiju), to apvienību un nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.
VIIInodaļaAdministratīvie pārkāpumi ugunsdrošības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
33.
pants.
Ugunsdrošības prasību neievērošana
(1)
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
(3)
Par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
34.
pants.
Ugunsdrošības prasību neievērošana meža objektā
(1)
Par ugunsdrošības prasību neievērošanu meža objektā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par ugunsdrošības prasību neievērošanu meža objektā ugunsnedrošajā laika posmā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
35.
pants.
Ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju atbildība
Par ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu, ja nav iegūta normatīvajos aktos noteiktā izglītība vai apmācība piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
36.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā un 35.pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
(2)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33.panta trešajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu līdz lietas izskatīšanai veic Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
(3)
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34.pantā pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts meža dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 12.12.2002.).
2.
Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.septembrim izdod šā likuma 3.panta otrajā daļā, 6.panta otrajā daļā, 7.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 14.panta otrajā, ceturtajā un septītajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 18.panta otrajā daļā, 19.panta otrajā daļā, 20.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 23.panta trešajā daļā un 26.panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025.gada 1.decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi Nr. 297 “Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus”.
2)
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”.
3)
Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi Nr. 279 “Noteikumi par ugunsgrēku un glābšanas darbu uzskaiti”.
4)
Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 458 “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām”.
5)
Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr. 420 “Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus”.
6)
Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr. 118 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku ierobežošanā”.
7)
Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr. 674 “Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti”.
8)
Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām”.
9)
Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra noteikumi Nr. 639 “Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība”.
3.
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu objekta atbildīgā persona Vienotajā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformā sniedz sākot no 2027.gada.
4.
Šā likuma 7.panta otrā daļa, 25.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts un 29.pants stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.
5.
Šā likuma 25.panta pirmās daļas 1.punkts stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds