25-TA-360
Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"
Izdarīt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11. nr.; 2002, 2., 13. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2009, 9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. nr.; 2014, 6., 32. nr.; 2017, 128. nr.; 2020, 21., 223. nr.; 2024, 181.A nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā – masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli."
2.
Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:
"2.1 pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) mediju pakalpojums – mediju pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts), 2. panta 1. punkta izpratnē;
2) mediju pakalpojumu sniedzējs – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā šā likuma izpratnē masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
3) tiešsaistes platforma – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 9. punktā noteiktā tiešsaistes platforma;
4) mediju tirgus koncentrācija – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā mediju tirgus koncentrācija;
5) patiesais labuma guvējs – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;
6) valsts reklāma – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā noteiktā valsts reklāma."
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) mediju pakalpojums – mediju pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts), 2. panta 1. punkta izpratnē;
2) mediju pakalpojumu sniedzējs – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā šā likuma izpratnē masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;
3) tiešsaistes platforma – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 9. punktā noteiktā tiešsaistes platforma;
4) mediju tirgus koncentrācija – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā mediju tirgus koncentrācija;
5) patiesais labuma guvējs – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;
6) valsts reklāma – Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā noteiktā valsts reklāma."
3.
Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:
"5.1 pants. Mediju pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt informāciju
Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina, piemēram, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā."
Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina, piemēram, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā."
4.
Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:
"8. pants. Dibināšana
Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.
Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.
Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis darbību Latvijas Republikā."
Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.
Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.
Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis darbību Latvijas Republikā."
5.
9. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs)" ar vārdu "reģistrā";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ierakstot reģistrā masu informācijas līdzekli, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.";
"Ierakstot reģistrā masu informācijas līdzekli, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"Pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.";
"Pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Mediju pakalpojumu sniedzēji līdz kārtējā gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniedz pārskatu (Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto informāciju) par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iesniegto dokumentu pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu."
"Mediju pakalpojumu sniedzēji līdz kārtējā gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram iesniedz pārskatu (Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto informāciju) par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iesniegto dokumentu pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu."
6.
Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:
"9.1 pants. Iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņu reģistrācija
Lai izdarītu ierakstu reģistrā par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.
Lai izdarītu ierakstu reģistrā par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.
Lai izdarītu reģistrā ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievieno masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums un šīs programmas vai pakalpojuma darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu vai Elektronisko sakaru likumu, ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu izdara, pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra.
Izmaiņas reģistrā iepriekš reģistrētajā informācijā ir obligāti piesakāmas ierakstīšanai reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma darbības izbeigšanas dienas."
7.
10. pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:
1) saņemts Kultūras ministrijas atzinums, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;
2) mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;
3) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."
"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:
1) saņemts Kultūras ministrijas atzinums, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;
2) mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;
3) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."
8.
10.1 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā
"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas."
"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas."
9.
Izteikt 10.2 pantu šādā redakcijā:
"10.2 pants. Atklāšanas pienākums
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem, kāda tā ir norādīta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanas mediju pakalpojumu sniedzējs – juridiskā persona vai juridiskais veidojums – nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā."
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem, kāda tā ir norādīta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.
Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanas mediju pakalpojumu sniedzējs – juridiskā persona vai juridiskais veidojums – nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā."
10.
11. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.";
"4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.";
aizstāt otrajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdiem "īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to paziņo Uzņēmumu reģistram."
"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to paziņo Uzņēmumu reģistram."
11.
Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:
"IV1 nodaļa
Publiskas iestādes vai subjekta pienākumi un mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana
26.1 pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē, un tai ir Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.
Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz to Valsts kases e-pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu sagatavoto informāciju, kas katru gadu līdz 1. jūlijam iesniegta ePārskatos. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
26.2 pants. Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana un par to atbildīgā iestāde
Mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos novērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.
Par šā panta otrajā daļā minētajiem darījumiem un tajos iesaistītajām personām paziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījumu veikšanas.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo novērtējumu par darījumiem, kas būtiski var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par šādiem darījumiem.
Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas prasības un kārtību."
Publiskas iestādes vai subjekta pienākumi un mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana
26.1 pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē, un tai ir Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.
Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz to Valsts kases e-pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu sagatavoto informāciju, kas katru gadu līdz 1. jūlijam iesniegta ePārskatos. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
26.2 pants. Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana un par to atbildīgā iestāde
Mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos novērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.
Par šā panta otrajā daļā minētajiem darījumiem un tajos iesaistītajām personām paziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījumu veikšanas.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo novērtējumu par darījumiem, kas būtiski var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par šādiem darījumiem.
Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas prasības un kārtību."
12.
Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"4. Mediju pakalpojumu sniedzēji, kas masu informācijas līdzekli dibinājuši vai izveidojuši līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, bet kas nav pieteikuši tā reģistrāciju reģistrā, masu informācijas līdzekļa reģistrāciju reģistrā piesaka 14 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā minētie grozījumi.
5. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 9. panta astotajā daļā noteikto pārskatu un publiskās iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.1 pantā noteikto informāciju par 2026. gadu iesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra.
6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi ir iekļauti reģistrā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu nav jāmaksā. Uzņēmumu reģistrs nevērtē apliecinājumā norādīto informāciju. Uzskatāms, ka mediju pakalpojumu sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:
1) no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu;
2) pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu.
7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra, ja masu informācijas līdzeklis līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, ir bijis reģistrēts reģistrā, bet šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā mediju pakalpojumu sniedzējs nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu vai šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav noteikts ieraksta statuss.
8. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai, kā arī nosaka kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, vai mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai.
9. Grozījumi šā likuma 9. panta septītajā daļā, kas paredz to, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, un grozījumi šā likuma 9.1 panta otrajā daļā, kas nosaka kārtību par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas ieraksta veikšanu reģistrā, stājas spēkā vienlaikus ar šā likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktā likuma spēkā stāšanos.
10. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumus ieraksta reģistrā tā kā līdz šim elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotu programmu vai pakalpojumu izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļo kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas – kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumus, lēmumus reģistrē kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumus, lēmumus, tai skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošanu – kā lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.
11. Mediju pakalpojumu sniedzēji, par kuriem ziņas šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau ir ierakstītas reģistrā, šā likuma 10.2 pantā noteikto pienākumu sāk pildīt triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 10.2 pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, bet ne agrāk par 2026. gada 1. aprīli. Uzņēmumu reģistrs ziņas pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informāciju, nevērtējot šo informāciju un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
12. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. novembrim izdod šā likuma 26.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
13. Šā likuma 26.2 pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri."
5. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 9. panta astotajā daļā noteikto pārskatu un publiskās iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.1 pantā noteikto informāciju par 2026. gadu iesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra.
6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi ir iekļauti reģistrā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts apliecinājums, ka masu informācijas līdzeklis turpina savu darbību, valsts nodeva par šāda apliecinājuma iesniegšanu nav jāmaksā. Uzņēmumu reģistrs nevērtē apliecinājumā norādīto informāciju. Uzskatāms, ka mediju pakalpojumu sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:
1) no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu;
2) pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī līdz 2026. gada 1. jūlijam mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu.
7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli līdz 2026. gada 31. decembrim izslēdz no reģistra, ja masu informācijas līdzeklis līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, ir bijis reģistrēts reģistrā, bet šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā mediju pakalpojumu sniedzējs nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu vai šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nav noteikts ieraksta statuss.
8. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai, kā arī nosaka kritērijus, pēc kuriem pārliecināties, vai mediju pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamo subjektu pakalpojumi atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju būtībai.
9. Grozījumi šā likuma 9. panta septītajā daļā, kas paredz to, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, un grozījumi šā likuma 9.1 panta otrajā daļā, kas nosaka kārtību par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas ieraksta veikšanu reģistrā, stājas spēkā vienlaikus ar šā likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktā likuma spēkā stāšanos.
10. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumus ieraksta reģistrā tā kā līdz šim elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotu programmu vai pakalpojumu izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļo kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas – kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumus, lēmumus reģistrē kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumus, lēmumus, tai skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošanu – kā lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.
11. Mediju pakalpojumu sniedzēji, par kuriem ziņas šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau ir ierakstītas reģistrā, šā likuma 10.2 pantā noteikto pienākumu sāk pildīt triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 10.2 pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, bet ne agrāk par 2026. gada 1. aprīli. Uzņēmumu reģistrs ziņas pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informāciju, nevērtējot šo informāciju un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
12. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. novembrim izdod šā likuma 26.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
13. Šā likuma 26.2 pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri."
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Kultūras ministre A. Lāce